23. augustā “Baltijas ceļam – 30” ietvaros notiks koncertstāsta “Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA” PIRMIZRĀDE
15/08/2019
Rojas brīvdabas estrādē – vasaras koncertzālē - kā veltījums “Baltijas ceļam – 30” tiek veidots īpašs koncertuzvedums “Es rakstu tavu vārdu: BRĪVĪBA”, kas top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri.
Šis notikums pirms trīsdesmit gadiem, bija viena no cilvēku pirmajām protesta izpausmēm pret pastāvošo varu un cīņu par savas valsts neatkarības atgūšanu. Tas bija kā “grūdiens” tālākajām sabiedrības notikumu norisēm, lai Latvija kļūtu brīva valsts. Latviešu kultūras sabiedrības pārstāvji šos protestu izpauda savos darbos – dzejnieki protestēja caur dzejas rindām, mūziķi caur nošu rakstiem un dziesmās, mākslinieki caur otas un krāsu triepieniem, teātra ļaudis, iestudējot izrādes par sabiedrībā aktuālajām tēmām.
Viens no šāda protesta paudējiem bija arī dziedātājs un komponists Niks Matvejevs, kurš laika periodā no 1988.-1991. gadam (trīs dažādu sabiedrības notikumu laikā un ietekmē – Baltijas ceļš, janvāra barikādes, augusta pučs) sakomponēja trīs ciklu kopumu ar latviešu dzejnieku V. Belševicas, I. Ziedoņa un franču sirreālista Pola Eliāra dzeju (M. Čaklā atdzejojumā) par tēmu – BRĪVĪBA. Zināmākais no šiem trim cikliem ir V. Belševicas “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, kas tapis, iedvesmojoties no Belševicas dzejoļu krājuma “Gadu gredzeni” (1969). Atmodas laika iedvesmā rakstītās dziesmas grupas “Sīpoli” izpildījumā guva spožus panākumus 1988. gadā, tā laika nozīmīgākajā rokmūzikas festivālā Liepājas Dzintars. Šajā konkursā grupa “Sīpoli” saņēma nedalītu žūrijas atzinību un Grand Prix, kā arī vairākas augstākās balvas individuālajās nominācijās. Uzreiz pēc šiem panākumiem, 1989. gadā, režisore Laimdota Kalniņa izveidoja televīzijas video filmu “Henricus Lettonicus” ar grupas “Sīpoli” piedalīšanos. Šai filmai bija liela nozīme 1989. gada augusta Baltijas ceļa un 1990. gada janvāra notikumos, kad tā tika nepārtraukti demonstrēta LTV, lai stiprinātu tautas atmodas garu. Cikls “Brīvība” šajā koncertstāstā piedzīvos savu pirmatskaņojumu. N. Matvejevs reiz kādā intervijā ir teicis: “Latviešu asiņu manī nav ne pilītes, bet es esmu latvietis. Saka ka dzimtā valoda ir tā, kurā tu domā, nevis runā. Visu laiku domāju par latvietību un esmu pārliecināts, ka nekur citur es nevaru dzīvot, kā Latvijā. Esmu tāds – auseklītis.”
Režisors Gundars Silakaktiņš: “20. gadsimta 80.–90. gados Latvijas iedzīvotāji konfrontēja militāru lielvaru un izcīnīja neatkarību Baltijas dziesmotajā revolūcijā. Tās gaitā dziedošie latvieši saglabāja ticību nevardarbīgai politiskai rīcībai, stādamies pretī bruņotiem padomju karavīriem "ar gara spēku pret karaspēku". Gan Nika Matvejeva komponētais dziesmu cikls ar Vizmas Belševicas vārdiem „Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām”, gan cikls “Brīvība” ar franču sirreālista Pola Eliāra dzeju, ir būtiskas šī gara spēka sastāvdaļas. Radot jaunus, mūsdienīgus šo leģendāro muzikālo darbu aranžējumus, izmantojot atmosfēru veidojošus scenogrāfijas elementus un dziedošo aktieru spēju lieliski pārraidīt vēstījumu, esam iecerējuši veidot šo koncertuzvedumu kā enerģētiski spēcīgu rituālu, kas savieno pagātni ar šodienu un dod spēku nākotnē.”
Koncertstāstu izdzīvos un izdziedās Latvijas Nacionālā teātra aktieri - Agnese Cīrule, Zane Dombrovska, Līga Zeļģe, Gundars Grasbergs, Egils Melbārdis, Uldis Siliņš, Raimonds Celms, Kristaps Ķeselis, jaunā dziedātāja Kristīne Matvejeva un mūziķu grupa Raimonda Macata vadībā. Režisors un scenārija autors Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Jurate Silakatiņa, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, horeogrāfe Inga Krasovska, muzikālā producente Zane Dombrovska.
Koncertuzveduma finansiālie atbalstītāji – Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kurzemes plānošanas reģions, Rojas novada pašvaldība. Informatīvi atbalsta – Kurzemes Radio.
Biļetes var iegādāties visās “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietās, Rojas novada domes kasē un pasākuma vakarā, sākot no plkst. 19.30 pie estrādes ieejas.
Bērniem līdz 5 gadu vecumam, ieeja bez maksas, neaizņemot atsevišķu sēdvietu.
Madara Aizgrāve,
Rojas brīvdabas estrādes – vasaras koncertzāles - mākslinieciskā vadītāja
Tel. nr. 26323572, estrade@roja.lv
Izskanējuši gadskārtējie Kaltenes svētki
06/08/2019
3. augustā Kaltenē visas dienas garumā valdīja īpaši priecīga noskaņa. Šajos, gadskārtējos Kaltenes svētkos, dažādas aktivitātes sākās jau agri priekšpusdienā un turpinājās visas dienas garumā, kulmināciju sasniedzot vakarā, visiem svētku dalībniekiem pulcējoties ikgadējā saieta vietā pie Kaltenes kluba.
Svētkus atklāja un klātesošos uzrunāja Kaltenes svētku idejas autore un to galvenā organizatore Gundega Balode. Viņa izteica prieku par kārtējo tikšanos, liekot akcentu uz jaunumiem, kas gada laikā notikuši kaltenieku dzīvēs. Protams, ka gada laikā piedzīvots daudz – kāds ieguvis jaunus draugus, kāds – darbu, bet vēl kāds – jaunu kleitu. Un jaunumu netrūka arī šī gada Kaltenes svētkos. Kā pastāstīja Gundega, svētku organizētājiem, pirmoreiz sanākot kopā 4. maijā, radusies iecere par godu Kaltenes svētkiem nodibināt kaltenieču kori. Kā rakstīts vēstures liecībās, kādreiz Kaltenē jau darbojies Kaltenes -Rojas apvienotais koris. Savukārt, lai apliecinātu sevi kā īstenus Kaltenes patriotus, tika izspēlēta spēle “Es mīlu Tevi, Kaltene”. Tajā erudīti kaltenieki un gājputni (tā Kaltenē dēvē vasarniekus), sadalījušies divās komandās, demonstrēja savas zināšanas par Kalteni, meklējot atbildes uz jautājumiem par Kaltenes kalvām, manītajām putnu sugām Kaltenes putnu tornī, Kaltenes zivju ceha produkciju un tamlīdzīgi. Piepalīdzot skatītājiem, abas komandas lieliski tika galā ar uzdotajiem jautājumiem, tādējādi apliecinot sevi kā īstenus ciema patriotus gan vārdos gan darbos. Spēle mijās ar jaunizveidotā kora, Sanijas, Sintijas un Elizabetes priekšnesumiem. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pastāstīšu, ka koris Litas Krūmiņas vadībā nolēmis savu pastāvēšanu turpināt, par ko ir īsts prieks, jo tas nozīmē, ka viņu uzstāšanos baudījām pirmo, bet ne pēdējo reizi.
No pagājušā gada līdz šiem Kaltenes svētkiem vairākas kaltenieku ģimenes piedzīvojušas pašu brīnišķīgāko notikumu – mazuļa ienākšanu ģimenē. Tā kaltenieka Jāņa Goldmaņa ģimenē mazajai Alisei pievienojusies māsiņa Marlēna, Zitai Šteinbergai piedzimusi meitiņa Zoi, Līvai Virsnītei – dēliņš Haralds, bet Kārļa Grendes ģimenei piepulcējies Krišjānis. Pie piemiņas dāvaniņas tika arī jaunā kalteniece Grēta Jansone, kura svinību vietā bija ieradusies kopā ar vecākiem. Skanot skaļiem aplausiem, tika sveikti jaunie vecāki un mazuļi, vēlot viņiem augt veseliem un laimīgiem.
Ar aplausiem un mazām dāvaniņām tika sveikti arī šīs dienas jubilāri – Ruta Bērziņa, Marga Jurgenberga un Aurika Krūmiņa.
Kaltenes svētkos liels notikums bija arī Rojas Jūras zvejniecības muzejam, jo šajā dienā skatītājiem tika atvērts muzeja atklātais krājums, kas izvietots muzeja filiāles – Kaltenes kluba telpās. Projekts realizēts, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un Rojas novada domes atbalstam. Muzeju ekspozīcijās apmeklētājiem apskatei izvietotie priekšmeti ir tikai pavisam neliela daļa no vērtībām, kas glabājas muzejos, jo ekspozīciju telpu platība ir ierobežota. Savukārt apmeklētājiem neredzamajās telpās – krājumā – tiek nodrošināti speciāli apstākļi, lai pēc iespējas efektīvāk pasargātu muzejos esošās bagātības no laika zoba ietekmes un nevērīgas cilvēku attieksmes. Tomēr jāatzīmē, ka mūsdienu muzeju apmeklētāji ir daudz redzējuši un vēlas gūt maksimāli daudz zināšanu, sagaidot kvalitatīvu, daudzpusīgu un interesantu muzeju piedāvājumu, kas nosaka to, ka muzejiem ir jāmainās un jāiet līdzi laikam, lai sniegtu iespēju muzeju apmeklētājiem iepazīt un izzināt pēc iespējas vairāk kultūrvēsturiskās vērtības un norises, dažādo laikmeta ietekmi uz priekšmetu. Svarīgi ir arī palīdzēt apmeklētājiem labāk izprast muzeja funkcijas un uzdevumus, lai stimulētu sabiedrību krāt un pētīt vēsturiskās liecības, domāt par to saglabāšanu. Tāpēc varam apgalvot, ka no šīs dienas Rojas muzejam ir jauns izaicinājums – rast līdzsvaru starp iepriekš minētajiem aspektiem, radīt daudzpusīgu, izziņas bagātu un interesantu piedzīvojumu tā apmeklētājiem, un nodrošināt krājumā esošajiem priekšmetiem atbilstošus glabāšanas apstākļus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. Jaunizveidotais Rojas Jūras zvejniecības muzeja atklātais krājums muzeja filiālē “Kaltenes klubs” būs pieejams gan individuālajiem viesiem, gan tūristu grupām, iepriekš piesakot apmeklējumu.
Savukārt kluba zālē bija izkārtota Guntas Krauleres gleznu izstāde. Piebildīšu, ka Gunta ir ne tikai talantīga gleznotāja, bet arī tikpat talantīga dzejniece, un mēs varam lepoties, ka varam saukt Guntu par savējo, par kaltenieci.
Savu talantu kaimiņu ciemam šajā vakarā demonstrēja arī Rojas amatierteātris ar izrādi “Ak, šī skaistā lauku dzīve!” Skaļie aplausi un nerimstošie smiekli liecināja, ka aktieri ir uzdevuma augstumos un izrāde tiek spēlēta pareizajā laikā un vietā.
Kaltenes svētku svinēšana izvērtās visas dienas garumā, tādēļ par to, lai kurkstošie vēderi netraucētu ballēšanās priekam, kā allaž gādāja saimniece Dina Čuba ar saviem palīgiem, bet par dažādiem kārumiem mazuļiem un atspirdzinošiem dzērieniem rūpējās Egils Zigats.
Kaltenes svētki izskanējuši. Ar nepacietību tiks gaidīti nākamie, lai atkal svinētu satikšanās prieku un visi kopīgi apmīļotu savu Kalteni – vienīgo vietu pasaulē, kur ceriņi zied līdz pat jūrai.
Dace Klabere
Rojas apvienotā būvvalde informē
11/08/2019
Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons (mob.tālr. 29273310) atvaļinājuma laikā no 12. augusta līdz 3. septembrim apmeklētājus pieņems15.08., 22.08., un 29.08.
Informē SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”
05/08/2019
SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” no 2018. gada 29. marta nodrošina nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā, Tukuma, Talsu, Jaunpils, Engures, Kandavas, Rojas, Mērsraga, Dundagas novadā. Viens no uzņēmuma sakārtošanas soļiem ir arī jauna tarifa apstiprināšana, kas spēkā stājas 1. augustā.
|
Maksa
(līdz 31.07.)
|
Maksa
(no 01.08.)
|
Izmaiņas
|
Pozīcijas
|
1m3 = 0,158 t
|
1m3 = 0,105 t
|
EUR
|
NSA apglabāšanas pakalpojuma komponente, EUR/m3
|
4,49
|
4,27
|
- 0,22
|
DRN, EUR/m3
|
4,42
|
2,11
|
- 2,31
|
NSA savākšanas pakalpojuma maksa, EUR/m3
|
1,70
|
6,76
|
5,06
|
NSA apsaimniekošanas maksa bez PVN, EUR/m3
|
10,61
|
13,14
|
2,53
|
NSA apsaimniekošanas maksa ar PVN, EUR/m3
|
12,84
|
15,90
|
3,06
|
* NSA – nešķiroti sadzīves atkritumi
* DRN - dabas resursu nodoklis
Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem maksāt mazāk, Ē. Zaporožecs aicina piekopt atkritumu šķirošanu un izmantot uzstādītos dalīti vākto atkritumu konteinerus tuvākajā apkaimē. Tā iedzīvotāji var samazināt izmaksas par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, savukārt apsaimniekotājs – ietaupīt līdzekļus par dalīti vāktā iepakojuma pāršķirošanu un noglabāšanu. Tuvākajā laikā SIA “AAS “Piejūra”” sakārtos dalīti vāktā iepakojuma šķirošanas laukumus, saskaņojot adreses un to nepieciešamību ar pašvaldībām, izvietos savus zvanveida konteinerus dalīti vāktajam iepakojumam, vairs neapsaimniekojot SIA “Eco Baltia Vide” konteinerus, jo 10.08.2019. iepriekš minētais uzņēmums pieteica līguma darbības pārtraukšanu. Tā rezultātā būs panākta konsekventa pakalpojumu sniegšana. Jau šobrīd uzņēmuma mājaslapā www.piejuraatkritumi.lv (sadaļā “pakalpojumi” – “šķirošanas konteineri”) ir publicētas kartes, kur norādītas dalīti vākto atkritumu konteineru atrašanās vietas. Atkritumu šķirošana ilgtermiņā dos iespēju iedzīvotājiem samazināt savus izdevumus, jo pakalpojuma izmaksas zemākas nepaliks – valstiskā līmenī tiek runāts arī par turpmāku Dabas resursa nodokļa likmes un degvielas akcīzes nodokļa palielināšanos.
“Esam uzsākuši darbu pie pilotprojekta “Privātmāju iedzīvotāju dalīto atkritumu savākšanas pakalpojums Tukuma pilsētā”. Tukuma pilsētas privātmāju iedzīvotājiem tiks piedāvāts jauns pakalpojums: stikla iepakojuma (tīru pudeļu un burku) savākšana. Šobrīd apzinām klientus, kuri gribētu izmantot šo pakalpojumu. Plānojam pilotprojektu rudenī uzsākt arī Talsos,” pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis. Uzkrātais stikla iepakojums tiks savākts bez maksas, bet iesākumā tāda iespēja būs blīvāk apdzīvotajos privātmāju rajonos.
Šobrīd uzņēmumā izveidota jauna organizatoriskā struktūra, darbiniekiem precīzi definēti amata pienākumi, un tiek strādāts individuāli pie pakalpojumu sniegšanas kvalitātes paaugstināšanas, sastādīts divu gadu stratēģiskais plāns, ņemot vērā arī auditoru rekomendācijas. “Ja darbiniekiem ir kādi ieteikumi vai vajadzības, jāsagatavo redzējums. Arī problēmsituāciju risināšanā speciālistiem ir jāsniedz savs plāns – es uzdodu jautājumus, viņi atbild,” nosaka valdes loceklis.
“Lejupslīde ir apturēta, strādājam ar augšupejošu tendenci. Ļoti labi noslēdzām pirmo pusgadu, lai gan bija jātiek galā ar kreditoru saistībām un ar atlaišanas pabalstu izmaksām,” sacīja Ē. Zaporožecs. Izdevies pārtraukt uzņēmumam nelabvēlīgos līgumus, uzsākta pakāpeniska inventāra un tehniskā aprīkojuma atjaunošana. Piemēram, iegādāta rezerves atkritumu savācējmašīna, dalīto atkritumu savākšanas un atkritumu pārvadāšanas mašīna. Tāpat klientiem tiek nomainīti iepriekšējie SIA “Eco Baltia Vide” atkritumu konteineri pret jauniem.
Neskatoties uz pārmaiņām, sniegto pakalpojumu kvalitāte un izpilde nav traucēta. Joprojām tiek slēgti jauni līgumi – no 31. marta līdz 30. jūnijam noslēgti 780 jauni līgumi, palielinot izvesto atkritumu apjomu. Uzņēmumam izdevies sakārtot iepakojuma materiālu pāršķirošanas un tā materiāla realizēšanas sistēmu, bet kopš jūlija Tukuma pārkraušanas – šķirošanas stacijā ir iespēja nodot bīstamos atkritumus. Bez maksas var nodot svina akumulatorus un elektropreces, par maksu – atstrādātas motoreļļas, eļļas filtrus, absorbējošos materiālus un luminiscentās spuldzes. Uzņēmuma birojos Talsos un Tukumā ieviests maksājuma terminālis, kas klientiem par pakalpojumiem sniedz iespēju maksāt ar bankas kartēm. Uzņēmums gatavo informatīvos materiālus, ko izplatīt izglītības iestādēm.
“Iedzīvotāju izglītošana ir ļoti būtiska. Arī atkritumus šķirojot, jāzina, ko šajos dalītajos konteineros drīkst mest un ko nedrīkst, jo par pāršķirošanu, kas ir manuāls darbs, ir jāmaksā,” uzsvēra Ē. Zaporožecs.
SIA “AAS “Piejūra”” turpina darbu, arī darbinieki, redzot, ka uzņēmums nav izputējis un sāk atkopties, attīstīties, ar lielāku degsmi un pašaizliedzīgu darbu veic savus dienesta pienākumus. Man patiešām ir prieks, ka tik īsā laika sprīdī (četros mēnešos) izdevās saliedēt kolektīvu, mobilizēt daudziem darbiem, kas līdz šim viņiem nebija. Un tā, kopīgiem spēkiem, visiem piedaloties un sadarbojoties šajā atdzimšanas procesā, tapa “zelta” ola.
Tomēr aktuāls paliek jautājums par kapitāldaļu turētāju ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Šis jautājums, kā sola Ē. Zaporožecs, tiek aktualizēts.