Kitija Maišele – 9. Jauniešu Saeimas deputāte

100 atbalstītāko ideju autori iekļūst Jauniešu Saeimā un tiekas Latvijas parlamentā, lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem, runātu no Saeimas tribīnes, satiktu aktīvus jauniešus no visas Latvijas, uzzinātu par likumdevēja darbu un iegūtu unikālu pieredzi! 

Šī gada Jauniešu Saeimas centrālā tēma bija "Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība." Jaunieši tika aicināti iesniegt idejas un diskutēt par sev aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības. Tēmas aktualitāte saistīta ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuru rezultāti ietekmēs ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. 

Kitija stāsta, ka savu ideju, ar kuru viņa startēja Jauniešu Saeimas vēlēšanās, viņa bija aizņēmusies no ASV. Idejas pamatdoma – līdz pamatskolas beigām skolēnam tiek mācīti visi dabas zinību priekšmeti, bet vidusskolā jaunietis izvēlas mācīties priekšmetus, kurus viņam vēlāk vajadzēs apgūt pastiprināti, studējot izvēlētajā specialitātē. Kitijas ideja tika atbalstīta un nākamajā dienā tā jau kopā ar pārējām Jauniešu Saeimas atbalstītajām idejām atradās Saeimai uz galda izskatīšanai.

Parlamenta sēžu zālē vairāk jaunieši netiksies. Tālāk gada garumā jaunieši būs aicināti piedalīties dažādos labdarības pasākumos un pirmais no tiem notiks jau 9.-10. maijā, kad Jauniešu Saeimas deputāti ir aicināti uz Jāņa Čakstes muzeja sakopšanas talku.

Uz jautājumu, vai Kitija spēj sevi iedomāties esam īstajā Saeimā, meitene atbild ar pārliecinošu jā un min piemēru par Jauniešu Saeimas deputātu, kurš, sasniedzot 21 gada vecuma, ir ievēlēts par Saeimas deputātu. “Galvenais ir visur piedalīties un būt aktīviem”, ir pārliecināta Kitija Maišele.

Dace Klabere

Lielās talkas diena arī Rojas novadā

Kā jau katru gadu, visaktīvākie talkotāji mūsu novadā bija Rojas invalīdu biedrības biedri. Gandrīz 40 talcinieku pulcējās Kaltenē pie bibliotēkas, lai pēc rīta kafijas sadalītos vairākās grupās un  gar jūras malu dotos virzienā uz Roju un Valgalciemu. Kā vēlāk atzīmēja invalīdu biedrības priekšsēdētāja Erna Grīnvalde, jūras krasts nav bijis tik piesārņots, kā ceļmalas. Pēc labi padarīta darba talkotāji pulcējās Rojas Jūras zvejniecības muzejā, kur tos gaidīja Dinas Čubas sarūpētais zupas katls.

Īpaši čakli šogad strādāja arī Rojas vidusskolas audzēkņi, skolotāji un vecāki. Iniciatīva piedalīties Lielajā talkā šogad nākusi no vecāku domes. Visiem plecu pie pleca strādājot, talkas dienā sakoptas puķu dobes pie skolas, ar skaidām nolīdzināti krosu celiņi netālajā mežā, pie jaunas apmales tika skudru pūznis Zaļajā klasē, daudzviet salasīti atkritumi. Kamēr citi strādāja pie atkritumu savākšanas, grupiņa talcinieku parūpējās par to, lai talkas nobeigumā visi varētu pamieloties ar gardām pusdienām. Jāpiebilst, ka mazākajam talkotājam pie Rojas vidusskolas bija vien divi gadiņi, un viņš rātni gulēja savos ratiņos, netraucējot strādāt ne mammai, ne tētim.

Pāris dienu pēc talkas Rojas DzKU valdes priekšsēdētājs Jānis Podnieks ziņoja, ka talkas dienā Rojas novadā savāktas nepilnas 3 tonnas atkritumu.

Dace Klabere

Pamatprincipi paliek, zināšanas jāpilnveido

Var droši apgalvot, ka Daci saista viss – sākot ar tikko iestādītu augu, līdz pat 100 gadīgiem kokiem. Viņas padoms noderējis gan vecu muižu parku sakopšanā, gan privātmāju dārzu labiekārtošanā. Dārzkopības pamatprincipi nemainās, atzīst Dace, bet vienmēr bijis interesanti dažādos semināros uzzināt par jaunākajām tendencēm. Lai gan viņai jau ir sertifikāts par koku vainagu veidošanu,  pagājušajā gadā Dace piedalījusies seminārā Valpenē, kurā lektore no Dobeles dārzkopības institūta stāstījusi par šo tēmu, rādīti paraugdemonstrējumi, un arī pašiem bijis jāveido. „Man patīk saglabāt kaut ko no vecā, nevis visu nozāģēt un sastādīt vietā jaunus,” par saviem uzskatiem dārzu kopšanā saka Dace. Cilvēki arvien vairāk pievēršoties dažādu dārzu veidošanai – ābeļu, smiltsērkšķu, krūmmelleņu. Lauku ceļotājs kopā ar Dobeles dārzkopības institūtu izdevis bukletu „Vēsturiskais un mūsdienu dārzs”, Rojas novads gan tur neesot pārstāvēts.

Turpmākajā sarunā Dace stāsta par savu pieredzi, kad vislabāk apgriezt kokus un krūmus, kad un ar ko pēc apgriešanas stādi jāpiebaro. Esot dzirdēts, ka „Maximā” pirktie rododendru stādi neaugot. Dace tam nepiekrīt – stādi ir labi. Galvenais pareizi sagatavot stādīšanas vietu un  zemi, pietiekami laistīt un pareizi piebarot, skatoties, cik kuram augam vajag. Zemenēm, piemēram, noteikti jādod mazāk, lai ogas nepaliek skābas. Rojas novada smilšainajā s augsnēs īpaši jūtams kalcija un bora trūkums. Uzzinām par dažādiem minerālmēslu veidiem, kādi kuriem augiem vēlamāki, un arī to, ka it kā speciāli vienam augam, piemēram, tomātiem domātie minerālmēsli sastāva ziņā īpaši neatšķiras no zemenēm vai kartupeļiem paredzētā mēslojuma.

Par rozēm Dace saka – jo vairāk čubināsiet, jo skaistāk ziedēs. Mums taču arī patīk, ja mūs kāds sačubina. Un stādīt ieteicams vietā, kur tiek klāt vējš, lai mūsu piejūras mitrajā gaisā neveidotos miltrasa.

Jautājumu un padomu bija daudz, ne visus uzskaitīt. Pieminējām arī Rojas sakoptākās un ne līdz galam sakoptās vietas, ceriņus, kuru jūrmalā kļūst mazāk /savulaik Imantam Ziedonim tieši ziedošie ceriņi raisīja atmiņas par Kurzemes jūrmalu/, secinājām, ka savos dārzos reizēm cenšamies būt pārāk sakopti un kārtīgi, neļaujot augiem nobriest un uzkrāt spēkus pārziemošanai. Ticu, ka vismaz kāds no Daces padomiem noderēja mūsu apmeklētājiem, un, ja pēc laika būs aizmirsies, zināsiet, kur viņu meklēt – kādā no Rojas lielajām dobēm.

Irēna Svitiņa

I. Graudiņas foto

25. maijā - Eiropas Parlamenta vēlēšanas

Vēlēšanu dienā, sestdien, 25.maijā iecirkņi strādās no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Šajās vēlēšanās būs arī jauna papildus balsošanas iespēja iepriekšējā balsošanā- vēlēt jebkurā citā iecirknī Latvijā. Tomēr, izmantojot šo iespēju, jārēķinās ar ilgāku laiku, kas būs jāpavada iecirknī, jo, lai nodrošinātu principu “viens vēlētājs-viena balss”, iecirkņa darbiniekam, pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas būs jāsazinās ar vēlētāja iecirkni, lai pārliecinātos, ka vēlētājs nav jau nobalsojis.

Savu vēlēšanu iecirkni var noskaidrot PMLP izsūtītajā paziņojumā. Ja paziņojums netika saņemts, tad – pa tālruni 67049999 vai www.pmlp.gov.lv.

No 20. maija līdz vēlēšanu dienai, 25. maijam, vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī, varēs pieteikt balsošanu savā dzīvesvietā. Lai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda:

- vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods,
- adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ēkas ārdurvju kods, ja tāds ir, un kontakttālrunis.

Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts, vai, ja vēlētājs neatrodas sava iecirkņa teritorijā iepriekšējās balsošanas dienās- vēlētāja dzīvesvietai tuvākajā iecirknī. Iesniegumu iecirknī var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona. Vēlētāja uzticības persona iesniegumu vēlētāja vārdā var aizpildīt arī uz vietas vēlēšanu iecirknī.

Vēlēšanu iecirkņi iesniegumus pieņems šādos laikos:

- pirmdien, 20. maijā: no plkst.17.00 līdz 20.00, 
- otrdien, 21. maijā: no plkst. 9.00 līdz 12.00,
- trešdien, 22. maijā: no plkst. 17.00 – 20.00,
- ceturtdien, 23. maijā: no plkst. 9.00 – 12.00,
- piektdien, 24. maijā: no plkst. 10.00 – 16.00,
- sestdien, 25. maijā: no plkst.7.00 - 12.00.

Pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā var arī vēlēšanu dienā pēc pulksten 12.00, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz balsošanas beigām, pulksten 20.00.

Piedaloties pašvaldību vēlēšanās, nepieciešama pase vai personas apliecība.

 Darba laiks Rojas novada vēlēšanu iecirkņiem: