Baltā galdauta svētki Rojas novadā
14/05/2019
Jau ceturto gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 4. maijā, paceļot valsts karogu un pulcējoties pie balti klātiem galdiem, tiek svinēti Baltā galdauta svētki. Šī ir diena, kad ļaudis kavējas atmiņās gan par mūsu valsts izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un vēl senākiem notikumiem, gan nosprauž nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē. Dažu gadu laikā kopš jaunās tradīcijas pirmsākumiem, būtiski ir mainījies sabiedrības vērtējums, un 4. maijs tiek uzskatīts par vieniem no nozīmīgākajiem valsts svētkiem.
Plaši Baltā galdauta svētki tika atzīmēti arī Rojas novadā. Kā pastāstīja BLPJC “Varavīksne” jaunatnes lietu speciāliste Māra Folkmane, Rudes iedzīvotāji bija sanākuši kopā brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centrā “Varavīksne”. Atklājot svētkus, centra vadītāja Inga Lēmane sveica visus klātesošos Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas dienā, kuru var uzskatīt arī par otro Latvijas dzimšanas dienu. Rudes jauniešu centrā baltie galdauti tiek klāti jau trešo reizi. To galvenā būtība ir kopā sanākšana un kopā būšana. Pēc Ingas Lēmanes uzrunas sekoja svētku koncerts, kurā uzstājās Luīze Sanija Tomasa, Katrīna Šnikvalde un Miķelis Gitendorfs. Svētku turpinājumā pasākuma dalībnieki ar lielu aizrautību iesaistījās viktorīnā “Mans Rojas novads”. Skaļākā viedokļu apmaiņa izvērtusies ar vēsturi saistītos jautājumos. Piemēram, Kādam nolūkam pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uzbūvēta ēka Zvejnieku ielā 1, Kādas iestādes vēl tur bijušas, Kurā gadā uzstādīti lielie Rojas burti, Kurš bija idejas autors, Kas agrāk atradies pašreizējā muzeja ēkā, Kas agrāk atradies DzKU telpās utt. Pēc viktorīnas visi atzina, cik labi ir atkārtot sen zināmo vai uzzināt ko jaunu. Skatoties senās fotogrāfijas, baudot Dinas Čubas gardo skābeņu zupu un Guntas Lagzdiņas īpašo kliņģeri, svētku dalībnieki kavējās atmiņās par piedzīvoto Lubezeres pamatskolā, par kolhoza “Rojupe” čaklajiem darbiniekiem, jautrajām zaļumballēm, Rojupes sākumskolas Zinību dienām un sirsnīgajiem izlaidumiem. Kā atzina pasākuma dalībniece Maija Zembaha, tas bija jauks, izdevies pasākums ar sirsnīgām sarunām, svētku noskaņojumu, iespēju satikt sen neredzētus cilvēkus un sirsnīgu koncertu. Pasākuma organizētāji pateicas visiem apmeklētājiem par aktīvu līdzdalību! Paldies arī L.S. Tomasei, K. Šnikvaldei, M. Gitendorfam un viņu vecākiem. Paldies Kristapam Cielavam par pasākuma apskaņošanu un fotografēšanu, Gundegai balodei par viktorīnas jautājumiem, Ainai Jungfermanei un Ilonai Klāviņai par fotogrāfijām.
Baltā galdauta svētkos pulcējās ļaudis arī Kaltenē, Valgalciemā, Melnsilā un Ģipkā. Melnsilnieki gremdējās kopīgās atmiņās, minēja vecvārdus, cienājās ar gardu zupu un klausījās savas novadnieces Zaigas Kilmites dzejas rindās. Valgalciemā tradicionāli svētku dalībniekus savās mājās uzņēma Ritma Zālīte. Šoreiz valgalciemnieki atcerējās ciema bijušās un esošās stiprās sievas Annas, ar īpašu cieņu pieminot Pindzeļ’ Annu – slavenās baletdejotājas Veltas Vilciņas māti Annu. Kā vēlāk atzina paši cieminieki – tas bija labi kopā pavadīts laiks, tāpat kā kādreiz, kad kopā pulcējās veselas paaudzes!
Ģipkas ļaudis nemainīgi pulcējās pie balti klātiem galdiem blakus savam simtgades ozoliņam. Par svētku vietas noformējumu un gardu zupu bija parūpējušas Ieviņa Svitiņa un Ieva Krauze. Nedaudz jau gan svētkus pabojāja negaidītais aukstums, lietus un krusa, bet svētku organizētājas priecēja ikviens pasākuma apmeklētājs un jo īpaši viesi, kuri bija mērojuši ceļu no Rīgas un Talsiem, lai svētku dienā pabūtu kopā ar Ģipkas ciema ļaudīm. Kopā būšanas prieku baudīja arī Kaltenes ļaudis, pulcējoties pie balti klātiem galdiem atjaunotajā Kaltenes klubā. Cienājoties ar svētku mielastu, tika arī uzdziedāts, pieminēti vēstures notikumi un kaldināti nākotnes plāni.
Dace Klabere
Ievas Krauzes foto
Kitija Maišele – 9. Jauniešu Saeimas deputāte
09/05/2019
26. aprīlī Rīgā Parlamenta ēkā uz sēdi pulcējās 9. Jauniešu Saeimas deputāti. Viņu vidū arī Rojas vidusskolas 10. klases skolniece Kitija Maišele. Jauniešu Saeima ir Latvijas parlamenta projekts, kas jauniešiem dod iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu. Jaunieši piesaka savas idejas vēlēšanām un vāc balsis to atbalstam gluži kā īstās vēlēšanās.
100 atbalstītāko ideju autori iekļūst Jauniešu Saeimā un tiekas Latvijas parlamentā, lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem, runātu no Saeimas tribīnes, satiktu aktīvus jauniešus no visas Latvijas, uzzinātu par likumdevēja darbu un iegūtu unikālu pieredzi!
Šī gada Jauniešu Saeimas centrālā tēma bija "Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība." Jaunieši tika aicināti iesniegt idejas un diskutēt par sev aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības. Tēmas aktualitāte saistīta ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuru rezultāti ietekmēs ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju.
Kitija stāsta, ka savu ideju, ar kuru viņa startēja Jauniešu Saeimas vēlēšanās, viņa bija aizņēmusies no ASV. Idejas pamatdoma – līdz pamatskolas beigām skolēnam tiek mācīti visi dabas zinību priekšmeti, bet vidusskolā jaunietis izvēlas mācīties priekšmetus, kurus viņam vēlāk vajadzēs apgūt pastiprināti, studējot izvēlētajā specialitātē. Kitijas ideja tika atbalstīta un nākamajā dienā tā jau kopā ar pārējām Jauniešu Saeimas atbalstītajām idejām atradās Saeimai uz galda izskatīšanai.
Parlamenta sēžu zālē vairāk jaunieši netiksies. Tālāk gada garumā jaunieši būs aicināti piedalīties dažādos labdarības pasākumos un pirmais no tiem notiks jau 9.-10. maijā, kad Jauniešu Saeimas deputāti ir aicināti uz Jāņa Čakstes muzeja sakopšanas talku.
Uz jautājumu, vai Kitija spēj sevi iedomāties esam īstajā Saeimā, meitene atbild ar pārliecinošu jā un min piemēru par Jauniešu Saeimas deputātu, kurš, sasniedzot 21 gada vecuma, ir ievēlēts par Saeimas deputātu. “Galvenais ir visur piedalīties un būt aktīviem”, ir pārliecināta Kitija Maišele.
Dace Klabere
Lielās talkas diena arī Rojas novadā
07/05/2019
27. aprīlī visā Latvijā, tostarp Rojas novadā, rosījās talcinieki, lai padarītu mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē, dotu iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudinātu iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.
Kā jau katru gadu, visaktīvākie talkotāji mūsu novadā bija Rojas invalīdu biedrības biedri. Gandrīz 40 talcinieku pulcējās Kaltenē pie bibliotēkas, lai pēc rīta kafijas sadalītos vairākās grupās un gar jūras malu dotos virzienā uz Roju un Valgalciemu. Kā vēlāk atzīmēja invalīdu biedrības priekšsēdētāja Erna Grīnvalde, jūras krasts nav bijis tik piesārņots, kā ceļmalas. Pēc labi padarīta darba talkotāji pulcējās Rojas Jūras zvejniecības muzejā, kur tos gaidīja Dinas Čubas sarūpētais zupas katls.
Īpaši čakli šogad strādāja arī Rojas vidusskolas audzēkņi, skolotāji un vecāki. Iniciatīva piedalīties Lielajā talkā šogad nākusi no vecāku domes. Visiem plecu pie pleca strādājot, talkas dienā sakoptas puķu dobes pie skolas, ar skaidām nolīdzināti krosu celiņi netālajā mežā, pie jaunas apmales tika skudru pūznis Zaļajā klasē, daudzviet salasīti atkritumi. Kamēr citi strādāja pie atkritumu savākšanas, grupiņa talcinieku parūpējās par to, lai talkas nobeigumā visi varētu pamieloties ar gardām pusdienām. Jāpiebilst, ka mazākajam talkotājam pie Rojas vidusskolas bija vien divi gadiņi, un viņš rātni gulēja savos ratiņos, netraucējot strādāt ne mammai, ne tētim.
Pāris dienu pēc talkas Rojas DzKU valdes priekšsēdētājs Jānis Podnieks ziņoja, ka talkas dienā Rojas novadā savāktas nepilnas 3 tonnas atkritumu.
Dace Klabere
Pamatprincipi paliek, zināšanas jāpilnveido
07/05/2019
26. aprīļa pēcpusdienā Rojas novada bibliotēkā aicinājām uz tikšanos ar novada dārznieci Daci Zembahu, kura savas zināšanas dārzkopībā vienmēr cenšas papildināt ar visu jauno. Bulduru dārzkopības tehnikums /tagad vidusskola/ pabeigts divreiz - sākotnēji vairāk apgūta ziedkopība, dārzu plānošana, otrreiz – vairāk par kokiem, parku dārzniecību.
Var droši apgalvot, ka Daci saista viss – sākot ar tikko iestādītu augu, līdz pat 100 gadīgiem kokiem. Viņas padoms noderējis gan vecu muižu parku sakopšanā, gan privātmāju dārzu labiekārtošanā. Dārzkopības pamatprincipi nemainās, atzīst Dace, bet vienmēr bijis interesanti dažādos semināros uzzināt par jaunākajām tendencēm. Lai gan viņai jau ir sertifikāts par koku vainagu veidošanu, pagājušajā gadā Dace piedalījusies seminārā Valpenē, kurā lektore no Dobeles dārzkopības institūta stāstījusi par šo tēmu, rādīti paraugdemonstrējumi, un arī pašiem bijis jāveido. „Man patīk saglabāt kaut ko no vecā, nevis visu nozāģēt un sastādīt vietā jaunus,” par saviem uzskatiem dārzu kopšanā saka Dace. Cilvēki arvien vairāk pievēršoties dažādu dārzu veidošanai – ābeļu, smiltsērkšķu, krūmmelleņu. Lauku ceļotājs kopā ar Dobeles dārzkopības institūtu izdevis bukletu „Vēsturiskais un mūsdienu dārzs”, Rojas novads gan tur neesot pārstāvēts.
Turpmākajā sarunā Dace stāsta par savu pieredzi, kad vislabāk apgriezt kokus un krūmus, kad un ar ko pēc apgriešanas stādi jāpiebaro. Esot dzirdēts, ka „Maximā” pirktie rododendru stādi neaugot. Dace tam nepiekrīt – stādi ir labi. Galvenais pareizi sagatavot stādīšanas vietu un zemi, pietiekami laistīt un pareizi piebarot, skatoties, cik kuram augam vajag. Zemenēm, piemēram, noteikti jādod mazāk, lai ogas nepaliek skābas. Rojas novada smilšainajā s augsnēs īpaši jūtams kalcija un bora trūkums. Uzzinām par dažādiem minerālmēslu veidiem, kādi kuriem augiem vēlamāki, un arī to, ka it kā speciāli vienam augam, piemēram, tomātiem domātie minerālmēsli sastāva ziņā īpaši neatšķiras no zemenēm vai kartupeļiem paredzētā mēslojuma.
Par rozēm Dace saka – jo vairāk čubināsiet, jo skaistāk ziedēs. Mums taču arī patīk, ja mūs kāds sačubina. Un stādīt ieteicams vietā, kur tiek klāt vējš, lai mūsu piejūras mitrajā gaisā neveidotos miltrasa.
Jautājumu un padomu bija daudz, ne visus uzskaitīt. Pieminējām arī Rojas sakoptākās un ne līdz galam sakoptās vietas, ceriņus, kuru jūrmalā kļūst mazāk /savulaik Imantam Ziedonim tieši ziedošie ceriņi raisīja atmiņas par Kurzemes jūrmalu/, secinājām, ka savos dārzos reizēm cenšamies būt pārāk sakopti un kārtīgi, neļaujot augiem nobriest un uzkrāt spēkus pārziemošanai. Ticu, ka vismaz kāds no Daces padomiem noderēja mūsu apmeklētājiem, un, ja pēc laika būs aizmirsies, zināsiet, kur viņu meklēt – kādā no Rojas lielajām dobēm.
Irēna Svitiņa
I. Graudiņas foto