Rojas ritmu 5 gadu jubilejā divu dienu garumā svin prieku

Uz koncertu bija aicināti draugi, kolēģi, mūziķi un mūzikas mīļotāji, lai visi kopā svinētu dzīvi. “Svinēsim dzīvi, svinēsim prieku!”, pirms koncerta klātesošos aicināja pasākuma organizatore Baiba Beraģe.

Bet pirms koncerta nelielā videofilmā atskatāmies uz konkursa piecu gadu vēsturi.

Rakstnieks Viktors Igo ir teicis – nekāda armija nespēj apturēt ideju, kuras laiks ir pienācis.

Taču idejām ir jārealizējas ar labu un drosmīgu cilvēku prātu un roku starpniecību, vai tās kā idejas arī paliks. Un tieši no divu Rojas mūzikas un mākslas skolas pedagogu - Marutas Zemtures un Baibas Beraģes – sen lolotas idejas, 2015. gada pavasarī tapa pirmais vieglās un džeza mūzikas ansambļu konkurss “Rojas ritmi”. Pirmais gads konkursa organizatoriem bija pilns satraukuma, izaicinājumu un neziņas. Galvenais – vai klausītājiem un dalībniekiem patiks konkurss, kas sevī ietver tik daudz novitātes? Viss izdevās godam, un pirmais vieglās un džeza mūzikas ansambļu konkurss ieiet vēsturē ar 17 kolektīvu piedalīšanos, un tas bija kā starts turpmākajiem konkursiem.

2016. gads atnāk ar rekordlielu konkursa dalībnieku skaitu, kas patīkami pārsteidza konkursa organizētājus. Pirmoreiz par konkursa norises vietu tiek izraudzīts Rojas kultūras centrs. Konkursā piedalās jau 29 dažāda sastāva ansambļi, kopskaitā 150 dalībnieki. Nu jau droši var teikt, ka konkursā bija pārstāvēti visi Latvijas novadi. Tālākie ciemiņi bija mērojuši ceļu no Rēzeknes un Alūksnes. Arvien lielāku interesi par konkursu izrāda arī Rojas novada iedzīvotāji, jo ansambļi vienmēr spēlē dzīvā izpildījumā, turklāt noslēguma koncertā piedalās arī žūrijas locekļi. Tas, kas kādreiz ir noticis, var arī nekad neatkārtoties, bet, ja tas ir noticis divas reizes, noteikti notiks arī trešo reizi, vēsta tautas gudrība. To pašu var teikt arī par konkursu, kas 2017. gadā notiek jau trešo reizi. Tajā piedalās 21 ansamblis no 14 pilsētām un novadiem. Žūrijas komisiju veido talantīgi pedagogi un sava aroda izcili meistari – klarnetists un pedagogs Jānis Ansons, ģitārists Kaspars Zemītis, dziedātāja, vokālā pedagoģe Ieva Sutugova un pianists, aranžētājs Jānis Miltiņš. Pirmoreiz konkursa vēsturē tiek pasniegta “Grand Prix” 100 eiro vērtībā, ko savā īpašumā iegūst Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas džeza ansamblis Toma Lipska vadībā. Savukārt konkursa patronese, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa savu simpātijas balvu pasniedz Valdemārpils mūzikas un mākslas skolas ansamblim “Piektais vilnis” (pedagoģe Gunta Vecvagare). “Rojas ritmi 2018” iezīmējas ar 185 dalībniekiem no visām Latvijas mūzikas skolām. Viesu vidū klarnešu ansamblis “Perpetum mobile”, kuru vada mūsu konkursa ilggadējs žūrijas pārstāvis Jānis Ansons, Ozolciema mūzikas skolas džeza orķestris un mūsu skolas absolvente Aija Barovska. Žūrijas komisijā lieliski cilvēki un mākslinieki – dziedātāja Rūta Dūduma, akordeonists Kaspars Gulbis, pianists Rihards Plešanovs un klarnetists Jānis Ansons. Balvas tiek pasniegtas visās konkursa kategorijās, bet, skanot skaļām ovācijām, “Grand Prix” pamatoti aizceļo pie sitaminstrumentu trio- “Brāļi Grīnbergi”.

“Rojas ritmi” ir mazliet veiksmes stāsts, kas no idejas līdz tā realizācijai veidots un auklēts pašu rokām. Konkursa jubilejas dienā tā organizētāja Baiba Beraģe pateicās Rojas novada domes kolektīvam un tā priekšsēdētājai Evai Kārkliņai par atbalstu konkursa rīkošanā. Konkursa veiksmīga norise nav iedomājama arī bez Rojas Mūzikas un mākslas skolas pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem, audzēkņiem un visiem čaklajiem novadniekiem, par ko arī viņiem visiem sirsnīgs paldies.

Un tad jau klāt laiks arī lieliskajam koncertam, kurā uzstājās vairāki iepriekšējo gadu konkursanti no Babītes, Ādažiem, Ventspils, Valdemārpils, Rojas un Ozolniekiem, slavenais sitaminstrumentu trio “Brāļi Grīnbergi”, Ieva Sutugova un vokālā grupa “Fortuna”. Koncerta īpašie viesi – grupa “Radio trio”. Koncertā gūtās emocijas nav aprakstāmas, tās vajadzēja izjust katram pašam. Skatītāji savas emocijas un patikšanu pauda nerimstošos aplausos, bet trio “Brāļi Grīnbergi” tika sumināti, visai zālei kājās stāvot. Lielisku sniegumu demonstrēja arī Ozolnieku MMS džeza orķestris, un skatuvi burtiski uzspridzināja arī Valdemārpils MMS ansamblis “Piektais vilnis”.  Jau pagājušajā gadā no valdemārpilnieku pāri plūstošās enerģijas lūza krēsls un plīsa akordeona siksnas, bet šogad pa gaisu lidoja arī izpildītāju brilles un bungu vālīte. Neaizmirstamas emocijas izraisīja arī brāļu Grīnbergu uzstāšanās. Kā pastāstīja vecākais brālis, pagājušais gads trio bijis ļoti piepildīts. Brāļi pabijuši Izraēlā, kur klasiskās mūzikas konkursā izcīnījuši zelta medaļu. Pēc Izraēlas sekojis brauciens uz Holivudu ASV, kur 70 valstu konkurencē Pasaules talantu olimpiādē atkal iegūta zelta medaļa. Oktobrī zēni savu koncertprogrammu nospēlējuši klasiskās mūzikas festivālā Maskavā. Vairāki koncerti bijuši arī Latvijā, tostarp arī valsts prezidenta pilī. Priecēti arī skatītāji uz kruīza kuģa Tallink. Neskatoties uz daudzajiem vieskoncertiem, brāļi no sirds priecājās par uzaicinājumu spēlēt Rojā un izteica cerību, ka uz šīs skatuves viņi nav pēdējo reizi. Pēc visa dzirdētā var droši teikt, ka mums uzstājās pasaulslavenie “Brāļi Grīnbergi”. Uz tā paša emociju viļņa, kurā mūs ieveda iepriekšējie mākslinieki, noklausījāmies arī Ievas Sutugovas un grupas “Fortuna” priekšnesumus, bet īpašo viesu statusā šogad bija “Radio trio”, grupa, kas īpašus komentārus neprasa. Kā jau tas pienākas jubilejas reizē, koncerts bija patiešām izcils.

Arī nākamā, konkursa diena, pilna pozitīvu emociju. Gan jau, ka pašos konkursantos valdīja satraukums, bet to droši vien manīja tikai bērnu pedagogi un vecāki, kuri savus lolojumus pazīst vislabāk. Nekas garām nepaslīdēja arī žūrijas – Mārča Auziņa, Jāņa Ansona, Ievas Sutugovas un Jāņa Miltiņa – modrajām acīm un smalkajai dzirdei. Tai pašā laikā ikviens žūrijas komisijas locekļu novērojums, un vērtējums tiek izdarīts ar mērķi veicināt jauno mūziķu izaugsmi, un tas šajā gadījumā ir pats galvenais.

Šī gada “Grand Prix” ieguva PIKC “Ventspils mūzikas vidusskola” grupai “Rock Teen” (ped. Astra Plostniece un Reinis Krūziņš).

No Rojas mūzikas un mākslas skolas konkursā godalgoto 3. vietu ieguva klavieru duets (A.L.Gūtšmite, I. Grīnīte, ped. Lita Krūmiņa). 3. vieta kvartetu-kvinteru katogorijā arī Rojas Mūzikas un māksla skolas ansamblim “Sikspārnīši” (F. Dravnieks, L.E. Bertholde, S. Paula, T. Dravniece, P.A. Bertholde, ped. Lita Krūmiņa).

Konkursa noslēgumā Rojas mūzikas un mākslas skolas direktors Jānis Kivils pateicās visiem konkursa dalībniekiem par lielisko sniegumu, aizrautīgo uzstāšanos un ieguldīto darbu. Savukārt žūrijas pārstāve Ieva Sutugova pateicās visiem, kas sekmē jauniešu vēlmi muzicēt, vēlot arī turpmākas izdošanās un vienmēr atcerēties, ka katri griesti ir tikai jauna grīda.

Dace Klabere

Topošajai estrādei nosvinēti spāru svētki

 Pirms svinīgā pasākuma strādnieki vēl steidza pabeigt iesāktos darbus, un tad jau pāri visam būvlaukumam līdz pat jūrai atskanēja estrādes idejas autora, mūziķa Jāņa Kalniņa uz trompetes spēlētā “Pūt, vējiņi” melodija. Kā, atklājot pasākumu, teica topošās estrādes mākslinieciskā vadītāja Madara Aizgrāve, “Pūt, vējiņi” un spožā saule ļauj mums sajust vasaras pieskārienu un iztēloties, cik skanīga būs šī vasara. Un par to, ka šī skanīgā vasara vairs nav aiz kalniem, liecina arī šie spāru svētki. Spāru svētki jau izsenis tiek uzskatīti par brīdi, kad būvniecības darbi iet uz beigu pusi un darbi mērķtiecīgi ieiet būvniecības nākamajā – nobeiguma – fāzē.

Svinīgajā uzrunā klātesošajiem Rojas novada izpilddirektors Jānis Pūce topošo estrādi salīdzināja ar Gaismas pili. Pēc viņa domām mūsu estrāde būs nākamā lielākā aiz Dzintaru koncertzāles. Viņš pateicās visiem, un galvenokārt jau celtniekiem, kuri, nežēlojot spēkus, strādāja arī brīvdienās, lietū, salā un putenī. Objektu plānots nodot 31. maijā, bet 29. jūnijā estrāde tiks oficiāli atklāta. Izpilddirektors uzsvēra, ka jaunā estrāde būs liels ieguvums arī vietējiem iedzīvotājiem – gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan mājražotājiem un viesu māju īpašniekiem.

Jānis Pūce: ”Process bija diezgan smags. Būtiski, ka varējām šim objektam piesaistīt Eiropas fonda līdzekļus. No sākuma nebija domas par tik apjomīgu estrādi, bet, kā uzsvēra mūziķis, deputāts Jānis Kalniņš, mazu estrāžu bez jumtiem Latvijā ir daudz, mums vajag ko lielāku. Turklāt mums ir būtisks bonuss – skats uz jūru. Tas ir jāizmanto. Savukārt slēgtais jumts ļaus pagarināt sezonu”.

Oskars Kupcis, SIA “Akorda” valdes loceklis, būvuzraudzības komandas vadītājs pauda prieku, ka topošā estrāde ir objekts, kur ar būvniekiem iznāk vairāk sadarboties un dot padomus, nekā aizrādīt un kaut ko aizliegt. “Patiess prieks strādāt šajā objektā, kas arī vizuāli ir ļoti pievilcīgs un nākotnē nesīs daudz prieka gan rojeniekiem, gan tūristiem. Darbi norit saskaņā ar līgumā noslēgto grafiku, un ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai tos pabeigtu laikus. Sākotnēji gan, uzsākot darbus, bija neliela aizķeršanās, jo gruntsūdeņi bija daudz augstāki, nekā uzrādīja ģeoloģiskā izpēte. Te viss pludoja vārda tiešā nozīmē. Tika nolemts uzstādīt papildu lietus ūdens sūknēšanas staciju, tā drīzumā tiks uzstādīta, un problēmām nevajadzētu rasties. Runājot par papildu izmaksām un termiņa pagarinājumiem, tādas radušās arī metāla konstrukciju dēļ. Proti, konstatēts, ka konkrētajiem apjomiem tās konstrukcijas, kas ieplānotas, nav pietiekamas, lai būve būtu droša un atbilstoša visiem noteikumiem. Sertificēts projektētājs un eksperti atzina, ka ar sākotnēji plānotajām metāla konstrukcijām nav pietiekami, lai noturētu slodzi, kas paredzēta. Tās nācās veidot daudz pamatīgākas, un tas radīja gan sadārdzinājumu, gan trīs mēnešu pagarinājumu, ”atklāj Oskars Kupcis.

Vislielākais prieks par topošo estrādi ir arī tās idejas autoram mūziķim un Rojas novada deputātam Jānim Kalniņam. Viņš pastāstīja, ka ideja par estrādi briedusi jau gandrīz 20 gadu garumā, un arī estrādes vieta ir viņa izraudzīta. Jānis Kalniņš: “Man ir ļoti liels prieks par rezultātu, jo reti, kad piepildās tik apjomīgas idejas. Tā būs vieta, kur varēs notikt dažādi pasākumi, neskatoties uz laikapstākļiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā Latvijas mainīgās vasaras. Viss notiks komfortablos apstākļos gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Vai estrāde nav par lielu? Mums ir jādomā grandiozi, nevaram būt pieticīgi. Man ir svarīgi, lai Rojas novads attīstās, mums, domei, ir uzdevums pilnveidot infrastruktūru. Tagad uzņēmējiem jādomā par to, lai varam uzņemt pilsētas viesus. Tas ir būtisks stimuls un palīgs uzņēmējdarbības attīstībai. Nedrīkstam domāt, ka Rojā kaut kā ir par daudz. Arī piesauktā sezonalitāte nav arguments, jo mēs, ziemeļu valstis, visi dzīvojam laika joslā, kur izteikta ir tieši vasaras sezona, bet vai tāpēc nekas nav jādara?”, jautā Jānis Kalniņš.

Šī gada janvārī par topošās estrādes māksliniecisko vadītāju sāka strādāt Madara Aizgrāve. Kā uzzinājām, pirmā estrādes sezona jau saplānota. Estrādes atklāšanas pasākums ieplānots 29. jūnijā, kad uzstāsies Latvijas Radio bigbends un koncertam sekos pirmā zaļumballe. Pēc tam sekos pasākums pēc pasākuma, ar kuru “Bangas” lasītāji tiks iepazīstināti nākamajā izdevumā. “Vasara būs raiba ar dažādu žanru koncertiem. Piemēram, domājot par jauniešu auditoriju, tiek plānots Ziemeļkurzemes dīdžeju salidojums. Ceram, ka sezonu noslēgsim septembra vidū ar lustīgu rudens ziņģu pasākumu. Jā patiesi, cilvēki jau interesējas, un iegādājas biļetes no visas Latvijas. Domājot nākotnes perspektīvā, mūsu mērķis ir, lai Rojas brīvdabas estrāde kļūst par skatuvi, kur notiek koncertu pirmatskaņojumi ne tikai latviešu, bet arī ārzemju māksliniekiem. Arī pirmizrādes un cita veida mākslas un kultūras žanra notikumi. Domāju, ka tas būs labs papildinājums visiem jau līdz šim Rojā esošajiem iecienītajiem un foršajiem kultūras pasākumiem”, savas nākotnes ieceres ieskicē Madara Aizgrāve.

Brīvdabas estrādes kopējās izmaksas sastāda 3338 165,27 eiro. No tā valsts budžeta dotācija ir 625 176,65 eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 600 000 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 2112 988,62 eiro.

Dace Klabere

Kā rīkoties, liedagā pamanot roņu mazuli

Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.

Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.

Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 29198590. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.

Atrastu beigtu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Tieši suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.

Dace Klabere

ĢIMENE PĒC UGUNSNELAIMES LŪDZ LĪDZCILVĒKU PALĪDZĪBU…

Iespēju robežās pašvaldība palīdzēs krīzes situācijas izraisīto seku mazināšanā, tomēr nepieciešams arī līdzcilvēku atbalsts. Lai ģimene iespējami drīz varētu likvidēt ugunsgrēka izraisīto postījumu un iekārtot jaunu mājvietu, nepieciešami naudas ziedojumi, kurus var ieskaitīt ugunsnelaimē cietušās ģimenes kopējā bankas kontā:

Sintijai Mauriņai LV35HABA0552038820014.

Ģimene būs pateicīga arī par mantiskiem ziedojumiem: sieviešu un vīriešu apģērbs, apavi, gultas veļa, segas, spilveni, trauki, sadzīves priekšmeti, mēbeles, pārtika.

Ziedotājus lūdzam zvanīt ģimenei: Mudītei -  tel. 22468851 vai (gadījumā, ja nevar sazvanīt Mudīti) viņas meitai Danutai – tel.27115668, vai arī sazināties ar Rojas novada sociālā dienesta biroja administratori/sekretāri Ivetu Neimani - tel. 28909271.

Palīdzēsim ugunsgrēkā cietušajiem uzsākt jaunu dzīvi!