No 1. maija tiek mainīta atkritumu nodošanas kārtība
08/04/2019
Kā informē SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, no šī gada 1. maija tiek mainīta atkritumu pieņemšanas kārtība Rojas atkritumu pārkraušanas-šķirošanas stacijā. Tajā vairs netiks pieņemti iedzīvotāju ievestie sadzīves atkritumi. Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi pildīt pašvaldības saistošos noteikumus, kuri paredz, ka “Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa individuālā mājā, un, kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar komersantu, ir paredzēts konkrētās mājas apkalpošanai”. Jaunās kārtības mērķis ir panākt, lai privātmāju īpašnieki sadzīves atkritumus neizmestu mežā vai neievietotu daudzdzīvokļu māju konteineros, tādējādi paši nemaksājot par to apsaimniekošanu. Iedzīvotāji, kuri vēl nav noslēguši līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tiek aicināti to izdarīt līdz 1. maijam.
Nemainīga atkritumu apsaimniekošanas kārtība paliek juridiskajām personām un privātpersonu šķirotajiem atkritumiem. Bez maksas joprojām varēs nodot PET pudeles un kanniņas; sulas un piena pakas; metāla iepakojumus (skārdenes, kārbas, bundžas, vāciņus); plēves (LDPE); polietilēna maisiņus; kartona kastes; makulatūru; stikla iepakojumus (pudeles, burkas); sadzīves elektrotehniku (ledusskapjus, plītis, televizorus, datorus, veļas mazgājamās mašīnas u.c.); metāllūžņus.
Savukārt par maksu var nodot nolietotas riepas (96,80 EUR/t); azbestu saturošus būvmateriālus (111,96 EUR/t); logu stiklu (35,01 EUR/t); atkritumus no smilšu uztvērējiem (86,44 EUR/t); kurtuvju pelnus (86,44 EUR/t); drēbes (86,44 EUR/t); auto plastmasu (86,44 EUR/t); luminiscentās spuldzes (0,25 EUR/gab.).
Līguma noslēgšanu Rojas novadā var pieteikt, rakstot uz e pastu info@piejuraatkritumi.lv, vai zvanot uz tālruņa numuru 63123306.
SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” pateicas esošajiem un potenciālajiem klientiem par sapratni un sadarbību!
Dace Klabere
VUGD: kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu un apkārtējo vidi!
29/03/2019
Laikā, kad gaisā jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji glābēji ikdienu steidzas dzēst vairākus kūlas ugunsgrēkus – šogad dzēsti jau 42 kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku dzīvību un īpašumu, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai!
Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku attieksmes un apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, un līdz ar to kūlas ugunsgrēku “sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav bijis lietus, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, bet kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.
Pētījuma, kas veikts pērn Eiropas Reģionālās attīstības fonda Interreg Latvijas – Lietuvas programmas ietvaros, secinājumi liecina, ka iedzīvotāji kūlas ugunsgrēku izcelšanās iemeslus visbiežāk saista ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – bez uzraudzības atstātiem ugunskuriem, nomestiem degošiem izsmēķiem, un uzskata to par ekonomiski izdevīgāko teritorijas sakopšanas veidu, kaut gan kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī nekustamo īpašumu un nodara kaitējumu videi.
VUGD pieredze liecina, ka ik pavasari daļa iedzīvotāju cenšas apkopt savas nesakoptās teritorijas – daļa aizdedzina neapkoptās platības ļaunprātīgi, daļu nodedzina bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzinot pērno zāli, bet daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas no nepieskatītiem ugunskuriem vai arī nevērīgi izmestiem izsmēķiem.
- gadā valstī reģistrēti 2088 kūlas ugunsgrēki, kuros cietuši seši cilvēki, kā arī iznīcinātas 29 ēkas. Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 18% vairāk nekā 2017. gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 1648 hektāru platībā.
Lai gan šķiet, ka kūlas dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks! Pagājušajā gadā savas teritorijas bez kūlas dedzināšanas sakopuši ir Jaunpils, Lubānas, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi! Savukārt Daugavpils novadā reģistrēti visvairāk kūlas ugunsgrēki – 111.
KO DARĪT, LAI NEPIEĻAUTU KŪLAS DEGŠANU?
Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi”, 6. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degt spējīgiem atkritumiem, un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Ir nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās gan, sakopjot teritoriju, gan pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumu un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kā arī, kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība.
KO DARĪT, JA DEG KŪLA?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad vispirms vajadzētu objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī, izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metru attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:
- atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;
- atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro;
- saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.
IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tā iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas, un tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tā rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS: Dedzinot kūlu, ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts, un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.
VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu – joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un pat cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkos dzīvniekus un putnu ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.
Plašākai informācijai:
Inta Palkavniece
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
Tel. 67075871, 27098250, inta.palkavniece@vugd.gov.lv
Pasaules Dabas fonds aicina iedzīvotājus pievienoties Zemes stundai un lēmumu pieņēmējus iekļaut dabas daudzveidību politiskajā dienas kārtībā
29/03/2019
Jau šo sestdien, 30. martā, visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiks svinēta Zemes stunda. Klimata un dabas pētnieki un speciālisti šobrīd nākotni krāso drūmās krāsās, un tam, protams, ir pamats. Taču Zemes stunda ir arī apliecinājums tam, ka sabiedrības iesaistīšanas var būt spēcīgs stimuls pārmaiņām globālā mērogā. Pasaules Dabas fondam (WWF) ir pamats secināt, ka Zemes stunda, kas ir pasaulē lielākā vides akcija, ir radījusi būtisku grūdienu, lai cilvēki dažādās pasaules vietās uzzinātu, ka klimata pārmaiņas notiek, ka tās notiek arī cilvēka darbības rezultātā un ka mums ir vēl iespējas glābt šo pasauli.
Pasaules Dabas fonds (WWF), organizējot Zemes stundu visā pasaulē, nu jau otro gadu aicina pievērst uzmanību vēl vienai globālai problēmai. Proti, dabas daudzveidības samazināšanās.
- gadā tika izstrādāts termins – planētas iespējas (planetary boundaries – angļu val.), kas analizēja dažādus vides draudus, kas nu jau nonākuši ārpus drošas planētas darbības robežām. Zinātnieki konstatēja, ka ārpus drošās zonas ir klimata pārmaiņas, slāpekļa apsaimniekošana un dabas daudzveidības samazināšanās. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās veido pamatu planētas iespējām. Līdzīgi kā stabila ekonomiskā situācija, pieejama veselības aprūpe un droša vide veido pamatu cilvēku iespējām Latvijā un visā pasaulē.
Pasaules Dabas fonda sadarbībā ar Londonas Zooloģijas biedrību (Zoological Society of London) sagatavotajā Dzīvās planētas ziņojumā (Living planet report) norādīts, ka periodā no 1970. gada līdz 2014. gadam par 60% sarukušas mugurkaulnieku populācijas. Savukārt 2019. gada sākumā publicētajā entomofaunas ziņojumā zinātnieki brīdina, ka nākamajās desmitgadēs varētu izzust ap 40% kukaiņu sugu.
Draudi, ko rada klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanās, var likt lielai daļai pasaules iedzīvotāju zaudēt mājas, pārtikas avotus un iztikas līdzekļus. Tās nav tādas tālas un nesasniedzamas pārējās pasaules problēmas. Pirmie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka arī Latvijā būtiski samazinās dabas daudzveidība. Dabas skaitīšanas pirmajā gadā vērtīgos biotopus konstatēja vien piektajā daļā no apsekotajām teritorijām. Īpaši apdraudētas ir pļavas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši, ka no pērn apsekotajām pļavām par bioloģiski vērtīgām var uzskatīt vien 17 %. Taču bioloģiskā daudzveidība pļavās dod mums iespēju tikt pie neaizvietojamām dabas veltēm (tējas, ekstrakti un citas sastāvdaļas medikamentiem un kosmētikai, medus un citi bišu produkti). Tāpat samazinās arī vērtīgo mežu biotopu apjomi – meži kļūst jaunāki un vienveidīgāki.
“Tas, uz ko šobrīd gribam aicināt sabiedrību, ir apzināties, ka dabas vērtības ir izšķirīgi svarīgas daudz plašākai sabiedrībai, nekā tas šķiet pirmajā mirklī. Šeit nav stāsts par kādas sugas skaita samazināšanos, par to, ko mēs redzam vai sajūtam pastaigās upes krastā, bet gan par masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kam ir milzīga ietekme uz katru no mums, uz sociālajam un ekonomiskajām sistēmām kopumā jebkurā vietā pasaulē. Šogad, izslēdzot gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemes stundai, mēs aicinām cilvēkus arvien nopietnāk attiekties pret dabas resursu izmantošanu un lēmumu pieņēmējus nopietnāk apsvērt bioloģiskās daudzveidības jautājumu iekļaušanu dabas resursu apsaimniekošanā,” uzsver Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis.
Atgādinām, ka Zemes stunda ik gadu notiek marta pēdējā sestdienā, no plkst. 20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika, kad pasaules iedzīvotāji ir aicināti izslēgt gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemei. Kā ik katru gadu, arī šogad PDF, sadarbībā ar Tetra Pak organizēs Zemes stundas koncertu, savukārt vairāk nekā 50 pašvaldību pieteikušas dažādu Zemes stundai veltītu pasākumu organizēšanu. Tāpat PDF arī aicina dažādu valsts iestāžu, uzņēmumu un citu lielu ēku apsaimniekotājus pēc iespējas samazināt ārējo apgaismojumu, tā demonstrējot savu atbalstu vides problēmu risināšanai.
Informāciju sagatavoja:
Sarmīte Kolāte
PDF Komunikācijas vadītāja
roja.parvalde@talsi.lv
+371 63220834