Ziņas

Topošajai estrādei nosvinēti spāru svētki

3. aprīlī Rojā bija svētki – tika svinēti topošās brīvdabas estrādes spāru svētki. Tas nozīmē, ka atkal esam par soli tuvāk lielajam notikumam – dienai, kad estrāde pulcēs savus pirmos apmeklētājus. M. Pāvuliņas foto

 

 

 Pirms svinīgā pasākuma strādnieki vēl steidza pabeigt iesāktos darbus, un tad jau pāri visam būvlaukumam līdz pat jūrai atskanēja estrādes idejas autora, mūziķa Jāņa Kalniņa uz trompetes spēlētā “Pūt, vējiņi” melodija. Kā, atklājot pasākumu, teica topošās estrādes mākslinieciskā vadītāja Madara Aizgrāve, “Pūt, vējiņi” un spožā saule ļauj mums sajust vasaras pieskārienu un iztēloties, cik skanīga būs šī vasara. Un par to, ka šī skanīgā vasara vairs nav aiz kalniem, liecina arī šie spāru svētki. Spāru svētki jau izsenis tiek uzskatīti par brīdi, kad būvniecības darbi iet uz beigu pusi un darbi mērķtiecīgi ieiet būvniecības nākamajā – nobeiguma – fāzē.

Svinīgajā uzrunā klātesošajiem Rojas novada izpilddirektors Jānis Pūce topošo estrādi salīdzināja ar Gaismas pili. Pēc viņa domām mūsu estrāde būs nākamā lielākā aiz Dzintaru koncertzāles. Viņš pateicās visiem, un galvenokārt jau celtniekiem, kuri, nežēlojot spēkus, strādāja arī brīvdienās, lietū, salā un putenī. Objektu plānots nodot 31. maijā, bet 29. jūnijā estrāde tiks oficiāli atklāta. Izpilddirektors uzsvēra, ka jaunā estrāde būs liels ieguvums arī vietējiem iedzīvotājiem – gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan mājražotājiem un viesu māju īpašniekiem.

Jānis Pūce: ”Process bija diezgan smags. Būtiski, ka varējām šim objektam piesaistīt Eiropas fonda līdzekļus. No sākuma nebija domas par tik apjomīgu estrādi, bet, kā uzsvēra mūziķis, deputāts Jānis Kalniņš, mazu estrāžu bez jumtiem Latvijā ir daudz, mums vajag ko lielāku. Turklāt mums ir būtisks bonuss – skats uz jūru. Tas ir jāizmanto. Savukārt slēgtais jumts ļaus pagarināt sezonu”.

Oskars Kupcis, SIA “Akorda” valdes loceklis, būvuzraudzības komandas vadītājs pauda prieku, ka topošā estrāde ir objekts, kur ar būvniekiem iznāk vairāk sadarboties un dot padomus, nekā aizrādīt un kaut ko aizliegt. “Patiess prieks strādāt šajā objektā, kas arī vizuāli ir ļoti pievilcīgs un nākotnē nesīs daudz prieka gan rojeniekiem, gan tūristiem. Darbi norit saskaņā ar līgumā noslēgto grafiku, un ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai tos pabeigtu laikus. Sākotnēji gan, uzsākot darbus, bija neliela aizķeršanās, jo gruntsūdeņi bija daudz augstāki, nekā uzrādīja ģeoloģiskā izpēte. Te viss pludoja vārda tiešā nozīmē. Tika nolemts uzstādīt papildu lietus ūdens sūknēšanas staciju, tā drīzumā tiks uzstādīta, un problēmām nevajadzētu rasties. Runājot par papildu izmaksām un termiņa pagarinājumiem, tādas radušās arī metāla konstrukciju dēļ. Proti, konstatēts, ka konkrētajiem apjomiem tās konstrukcijas, kas ieplānotas, nav pietiekamas, lai būve būtu droša un atbilstoša visiem noteikumiem. Sertificēts projektētājs un eksperti atzina, ka ar sākotnēji plānotajām metāla konstrukcijām nav pietiekami, lai noturētu slodzi, kas paredzēta. Tās nācās veidot daudz pamatīgākas, un tas radīja gan sadārdzinājumu, gan trīs mēnešu pagarinājumu, ”atklāj Oskars Kupcis.

Vislielākais prieks par topošo estrādi ir arī tās idejas autoram mūziķim un Rojas novada deputātam Jānim Kalniņam. Viņš pastāstīja, ka ideja par estrādi briedusi jau gandrīz 20 gadu garumā, un arī estrādes vieta ir viņa izraudzīta. Jānis Kalniņš: “Man ir ļoti liels prieks par rezultātu, jo reti, kad piepildās tik apjomīgas idejas. Tā būs vieta, kur varēs notikt dažādi pasākumi, neskatoties uz laikapstākļiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā Latvijas mainīgās vasaras. Viss notiks komfortablos apstākļos gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Vai estrāde nav par lielu? Mums ir jādomā grandiozi, nevaram būt pieticīgi. Man ir svarīgi, lai Rojas novads attīstās, mums, domei, ir uzdevums pilnveidot infrastruktūru. Tagad uzņēmējiem jādomā par to, lai varam uzņemt pilsētas viesus. Tas ir būtisks stimuls un palīgs uzņēmējdarbības attīstībai. Nedrīkstam domāt, ka Rojā kaut kā ir par daudz. Arī piesauktā sezonalitāte nav arguments, jo mēs, ziemeļu valstis, visi dzīvojam laika joslā, kur izteikta ir tieši vasaras sezona, bet vai tāpēc nekas nav jādara?”, jautā Jānis Kalniņš.

 

Šī gada janvārī par topošās estrādes māksliniecisko vadītāju sāka strādāt Madara Aizgrāve. Kā uzzinājām, pirmā estrādes sezona jau saplānota. Estrādes atklāšanas pasākums ieplānots 29. jūnijā, kad uzstāsies Latvijas Radio bigbends un koncertam sekos pirmā zaļumballe. Pēc tam sekos pasākums pēc pasākuma, ar kuru “Bangas” lasītāji tiks iepazīstināti nākamajā izdevumā. “Vasara būs raiba ar dažādu žanru koncertiem. Piemēram, domājot par jauniešu auditoriju, tiek plānots Ziemeļkurzemes dīdžeju salidojums. Ceram, ka sezonu noslēgsim septembra vidū ar lustīgu rudens ziņģu pasākumu. Jā patiesi, cilvēki jau interesējas, un iegādājas biļetes no visas Latvijas. Domājot nākotnes perspektīvā, mūsu mērķis ir, lai Rojas brīvdabas estrāde kļūst par skatuvi, kur notiek koncertu pirmatskaņojumi ne tikai latviešu, bet arī ārzemju māksliniekiem. Arī pirmizrādes un cita veida mākslas un kultūras žanra notikumi. Domāju, ka tas būs labs papildinājums visiem jau līdz šim Rojā esošajiem iecienītajiem un foršajiem kultūras pasākumiem”, savas nākotnes ieceres ieskicē Madara Aizgrāve.

Brīvdabas estrādes kopējās izmaksas sastāda 3338 165,27 eiro. No tā valsts budžeta dotācija ir 625 176,65 eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 600 000 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 2112 988,62 eiro.

Dace Klabere

 

Kā rīkoties, liedagā pamanot roņu mazuli

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus.

Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.

Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.

Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 29198590. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.

Atrastu beigtu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Tieši suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.

Dace Klabere

ĢIMENE PĒC UGUNSNELAIMES LŪDZ LĪDZCILVĒKU PALĪDZĪBU…

Svētdien, 31. martā ugunsgrēks nopostīja dzīvojamo māju Rojā. Māja vairs nav atjaunojama, tādēļ ģimenei, kura tur dzīvoja, jāmeklē cita dzīvesvieta. Ugunsgrēks atņēma ģimenes māju ar visām dzīves laikā sarūpētajām mantām – sadega mēbeles, apavi, apģērbs, trauki, pārtikas rezerves, elektropreces, dokumenti u.c. Ģimene pēc ugunsnelaimes lūdz palīdzību.

Iespēju robežās pašvaldība palīdzēs krīzes situācijas izraisīto seku mazināšanā, tomēr nepieciešams arī līdzcilvēku atbalsts. Lai ģimene iespējami drīz varētu likvidēt ugunsgrēka izraisīto postījumu un iekārtot jaunu mājvietu, nepieciešami naudas ziedojumi, kurus var ieskaitīt ugunsnelaimē cietušās ģimenes kopējā bankas kontā:

Sintijai Mauriņai LV35HABA0552038820014.

Ģimene būs pateicīga arī par mantiskiem ziedojumiem: sieviešu un vīriešu apģērbs, apavi, gultas veļa, segas, spilveni, trauki, sadzīves priekšmeti, mēbeles, pārtika.

Ziedotājus lūdzam zvanīt ģimenei: Mudītei -  tel. 22468851 vai (gadījumā, ja nevar sazvanīt Mudīti) viņas meitai Danutai – tel.27115668, vai arī sazināties ar Rojas novada sociālā dienesta biroja administratori/sekretāri Ivetu Neimani - tel. 28909271.

Palīdzēsim ugunsgrēkā cietušajiem uzsākt jaunu dzīvi!

No 1. maija tiek mainīta atkritumu nodošanas kārtība

Kā informē SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, no šī gada 1. maija tiek mainīta atkritumu pieņemšanas kārtība Rojas atkritumu pārkraušanas-šķirošanas stacijā. Tajā vairs netiks pieņemti iedzīvotāju ievestie sadzīves atkritumi. Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi pildīt pašvaldības saistošos noteikumus, kuri paredz, ka “Atkritumu radītājam, kura īpašumā, valdījumā vai lietošanā ir konkrēta dzīvojamā telpa individuālā mājā, un, kurš to lieto, mājsaimniecībā radušies atkritumi jāievieto tikai tajā atkritumu konteinerā, kas saskaņā ar noslēgto līgumu ar komersantu, ir paredzēts konkrētās mājas apkalpošanai”. Jaunās kārtības mērķis ir panākt, lai privātmāju īpašnieki sadzīves atkritumus neizmestu mežā vai neievietotu daudzdzīvokļu māju konteineros, tādējādi paši nemaksājot par to apsaimniekošanu. Iedzīvotāji, kuri vēl nav noslēguši līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tiek aicināti to izdarīt līdz 1. maijam.

Nemainīga atkritumu apsaimniekošanas kārtība paliek juridiskajām personām un privātpersonu šķirotajiem atkritumiem. Bez maksas joprojām varēs nodot PET pudeles un kanniņas; sulas un piena pakas; metāla iepakojumus (skārdenes, kārbas, bundžas, vāciņus); plēves (LDPE); polietilēna maisiņus; kartona kastes; makulatūru; stikla iepakojumus (pudeles, burkas); sadzīves elektrotehniku (ledusskapjus, plītis, televizorus, datorus, veļas mazgājamās mašīnas u.c.); metāllūžņus.

 Savukārt par maksu var nodot nolietotas riepas (96,80 EUR/t); azbestu saturošus būvmateriālus (111,96 EUR/t); logu stiklu (35,01 EUR/t); atkritumus no smilšu uztvērējiem (86,44 EUR/t); kurtuvju pelnus (86,44 EUR/t); drēbes (86,44 EUR/t); auto plastmasu (86,44 EUR/t); luminiscentās spuldzes (0,25 EUR/gab.).

Līguma noslēgšanu Rojas novadā var pieteikt, rakstot uz e pastu info@piejuraatkritumi.lv, vai zvanot uz tālruņa numuru 63123306.

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” pateicas esošajiem un potenciālajiem klientiem par sapratni un sadarbību!

Dace Klabere

Ziņas