Topošajai estrādei nosvinēti spāru svētki
3. aprīlī Rojā bija svētki – tika svinēti topošās brīvdabas estrādes spāru svētki. Tas nozīmē, ka atkal esam par soli tuvāk lielajam notikumam – dienai, kad estrāde pulcēs savus pirmos apmeklētājus. M. Pāvuliņas foto
Pirms svinīgā pasākuma strādnieki vēl steidza pabeigt iesāktos darbus, un tad jau pāri visam būvlaukumam līdz pat jūrai atskanēja estrādes idejas autora, mūziķa Jāņa Kalniņa uz trompetes spēlētā “Pūt, vējiņi” melodija. Kā, atklājot pasākumu, teica topošās estrādes mākslinieciskā vadītāja Madara Aizgrāve, “Pūt, vējiņi” un spožā saule ļauj mums sajust vasaras pieskārienu un iztēloties, cik skanīga būs šī vasara. Un par to, ka šī skanīgā vasara vairs nav aiz kalniem, liecina arī šie spāru svētki. Spāru svētki jau izsenis tiek uzskatīti par brīdi, kad būvniecības darbi iet uz beigu pusi un darbi mērķtiecīgi ieiet būvniecības nākamajā – nobeiguma – fāzē.
Svinīgajā uzrunā klātesošajiem Rojas novada izpilddirektors Jānis Pūce topošo estrādi salīdzināja ar Gaismas pili. Pēc viņa domām mūsu estrāde būs nākamā lielākā aiz Dzintaru koncertzāles. Viņš pateicās visiem, un galvenokārt jau celtniekiem, kuri, nežēlojot spēkus, strādāja arī brīvdienās, lietū, salā un putenī. Objektu plānots nodot 31. maijā, bet 29. jūnijā estrāde tiks oficiāli atklāta. Izpilddirektors uzsvēra, ka jaunā estrāde būs liels ieguvums arī vietējiem iedzīvotājiem – gan ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan mājražotājiem un viesu māju īpašniekiem.
Jānis Pūce: ”Process bija diezgan smags. Būtiski, ka varējām šim objektam piesaistīt Eiropas fonda līdzekļus. No sākuma nebija domas par tik apjomīgu estrādi, bet, kā uzsvēra mūziķis, deputāts Jānis Kalniņš, mazu estrāžu bez jumtiem Latvijā ir daudz, mums vajag ko lielāku. Turklāt mums ir būtisks bonuss – skats uz jūru. Tas ir jāizmanto. Savukārt slēgtais jumts ļaus pagarināt sezonu”.
Oskars Kupcis, SIA “Akorda” valdes loceklis, būvuzraudzības komandas vadītājs pauda prieku, ka topošā estrāde ir objekts, kur ar būvniekiem iznāk vairāk sadarboties un dot padomus, nekā aizrādīt un kaut ko aizliegt. “Patiess prieks strādāt šajā objektā, kas arī vizuāli ir ļoti pievilcīgs un nākotnē nesīs daudz prieka gan rojeniekiem, gan tūristiem. Darbi norit saskaņā ar līgumā noslēgto grafiku, un ir izpildīti visi priekšnoteikumi, lai tos pabeigtu laikus. Sākotnēji gan, uzsākot darbus, bija neliela aizķeršanās, jo gruntsūdeņi bija daudz augstāki, nekā uzrādīja ģeoloģiskā izpēte. Te viss pludoja vārda tiešā nozīmē. Tika nolemts uzstādīt papildu lietus ūdens sūknēšanas staciju, tā drīzumā tiks uzstādīta, un problēmām nevajadzētu rasties. Runājot par papildu izmaksām un termiņa pagarinājumiem, tādas radušās arī metāla konstrukciju dēļ. Proti, konstatēts, ka konkrētajiem apjomiem tās konstrukcijas, kas ieplānotas, nav pietiekamas, lai būve būtu droša un atbilstoša visiem noteikumiem. Sertificēts projektētājs un eksperti atzina, ka ar sākotnēji plānotajām metāla konstrukcijām nav pietiekami, lai noturētu slodzi, kas paredzēta. Tās nācās veidot daudz pamatīgākas, un tas radīja gan sadārdzinājumu, gan trīs mēnešu pagarinājumu, ”atklāj Oskars Kupcis.
Vislielākais prieks par topošo estrādi ir arī tās idejas autoram mūziķim un Rojas novada deputātam Jānim Kalniņam. Viņš pastāstīja, ka ideja par estrādi briedusi jau gandrīz 20 gadu garumā, un arī estrādes vieta ir viņa izraudzīta. Jānis Kalniņš: “Man ir ļoti liels prieks par rezultātu, jo reti, kad piepildās tik apjomīgas idejas. Tā būs vieta, kur varēs notikt dažādi pasākumi, neskatoties uz laikapstākļiem. Tas ir būtiski, ņemot vērā Latvijas mainīgās vasaras. Viss notiks komfortablos apstākļos gan māksliniekiem, gan skatītājiem. Vai estrāde nav par lielu? Mums ir jādomā grandiozi, nevaram būt pieticīgi. Man ir svarīgi, lai Rojas novads attīstās, mums, domei, ir uzdevums pilnveidot infrastruktūru. Tagad uzņēmējiem jādomā par to, lai varam uzņemt pilsētas viesus. Tas ir būtisks stimuls un palīgs uzņēmējdarbības attīstībai. Nedrīkstam domāt, ka Rojā kaut kā ir par daudz. Arī piesauktā sezonalitāte nav arguments, jo mēs, ziemeļu valstis, visi dzīvojam laika joslā, kur izteikta ir tieši vasaras sezona, bet vai tāpēc nekas nav jādara?”, jautā Jānis Kalniņš.
Šī gada janvārī par topošās estrādes māksliniecisko vadītāju sāka strādāt Madara Aizgrāve. Kā uzzinājām, pirmā estrādes sezona jau saplānota. Estrādes atklāšanas pasākums ieplānots 29. jūnijā, kad uzstāsies Latvijas Radio bigbends un koncertam sekos pirmā zaļumballe. Pēc tam sekos pasākums pēc pasākuma, ar kuru “Bangas” lasītāji tiks iepazīstināti nākamajā izdevumā. “Vasara būs raiba ar dažādu žanru koncertiem. Piemēram, domājot par jauniešu auditoriju, tiek plānots Ziemeļkurzemes dīdžeju salidojums. Ceram, ka sezonu noslēgsim septembra vidū ar lustīgu rudens ziņģu pasākumu. Jā patiesi, cilvēki jau interesējas, un iegādājas biļetes no visas Latvijas. Domājot nākotnes perspektīvā, mūsu mērķis ir, lai Rojas brīvdabas estrāde kļūst par skatuvi, kur notiek koncertu pirmatskaņojumi ne tikai latviešu, bet arī ārzemju māksliniekiem. Arī pirmizrādes un cita veida mākslas un kultūras žanra notikumi. Domāju, ka tas būs labs papildinājums visiem jau līdz šim Rojā esošajiem iecienītajiem un foršajiem kultūras pasākumiem”, savas nākotnes ieceres ieskicē Madara Aizgrāve.
Brīvdabas estrādes kopējās izmaksas sastāda 3338 165,27 eiro. No tā valsts budžeta dotācija ir 625 176,65 eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 600 000 eiro un pašvaldības līdzfinansējums – 2112 988,62 eiro.
Dace Klabere