Lieldienu vakarā novadniekus iepriecina Rojas amatierteātris

Īpašu paldies Sigita velta Gaitim Grīnītim, kurš papildus vēl bijis liels palīgs dekorāciju sagatavošanā. Pirms sākt strādāt pie jaunās lugas, Sigita noskatījusies mūsu aktieru iepriekš iestudētās ludziņas, lai saprastu, pie kā vēl kuram jāpiestrādā, un līdz ģenerālmēģinājumam visas iepriekšējās kļūdiņas jau bija novērstas. Režisore atzīst, ka šoreiz viss lugas smagums uz saviem pleciem bijis jāiznes vecajiem aktieriem. Viņa uzteic Ineses Priedes un Sarmītes Smilgas tēlojumu, Edmundu Jēgermani, kuru skatītāji jau nodēvējuši par Oskara balvas cienīgu aktieri, Ivetas Lakšmanes kolorīto tēlojumu. Sigita pateicas aktieru darbabiedriem un viņu ģimenes locekļiem, kuru atbalsts ļāva viņiem garas stundas pavadīt mēģinājumos, lai pēc tam sniegtu prieka mirkļus mums, skatītājiem.

Par paveikto ir gandarīta arī Diānas lomas atveidotāja Sarmīte Smilga. Izrādās, ka Sarmīte pa skatuves dēļiem dzīvojas jau no 14 gadu vecuma, kad spēlējusi teātri Jēkabpils tautas teātrī pie režisores Ventas Vecumnieces. Viņas pirmā loma tolaik bijusi Silmaču meita leģendārajā “Skroderdienas Silmačos”. Sarmīte ir labi iejutusies Rojas amatierteātra kolektīvā un uzteic tā draudzīgumu. Uz jautājumu, vai kādreiz neaizmirstas lugas teksts, viņa atsmej, ka tāpēc taču esot Čukstiņš ( Niveta Grīnīte), kura neļauj aizmirst nevienu vārdu un darbību, izteiksmīgi brīdinot un norādot ar dažādiem žestiem.

1.maijā ludziņa tiks izrādīta Kolkas tautas namā, bet jau 11. maijā Talsos – skate! Lai izdodas!

Dace Klabere

Rojas novada domes priekšsēdētāja tiekas ar novada iedzīvotājiem

Sākotnēji Eva Kārkliņa iepazīstināja klātesošos ar situāciju Rojas novadā, kurā pašreiz deklarējušies 3717 iedzīvotāji. Pēdējos gados, mūsu novadā deklarējušos iedzīvotāju skaits ir stipri samazinājies un, kā pastāstīja domes priekšsēdētāja, tam ir vairāki iemesli. Daudzi no mūsu novada iedzīvotājiem deklarējušies Rīgā pie saviem bērniem un mazbērniem, lai saņemtu atlaižu kartes sabiedriskajā transportā. Arī, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā, tajā jābūt deklarētai vismaz vienai personai, lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļu atlaides. Piemēram, pirms pāris gadiem divu mēnešu laikā no Rojas novada izdeklarējās 200 personas.

Prieks par mūsu vidusskolu, kurā mācās 311 audzēkņi. Pēc jaunajām kartēm par izglītības iestāžu pārdalīšanu mūsu vidusskola ir sarakstā, kura turpina pastāvēt. 145 no šiem bērniem ir arī sporta skolas audzēkņi. Proporcionāli rēķinot, sanāk, ka katrs otrais Rojas vidusskolas audzēknis mācās arī sporta skolā, tādēļ mums nav iemesla sūkstīties, ka bērni nelietderīgi izmantotu brīvo laiku. Esam Latvijā vienīgā skola, kas vairs nepārvadā skolēnus – šo pakalpojumu nodrošina sabiedriskais transports. Apmierināti ir visi – bērni, vecāki un pedagogi. Galvenais ieguvums – ne bērniem, ne pedagogiem vairs nav jāpakārto darba diena līdz 15.30, kā tas bija iepriekš. Ir izdevies arī eksperiments ar sešgadīgo bērnu apmācību skolā, kam sākotnēji bija daudz pretinieku un iebilžu. Vecāki bija uztraukušies, ka bērniem tiek atņemta bērnība, tik mazā vecumā izņemot viņus no bērnudārza vides. Tagad ir pierādījies, ka bērni šī gada laikā kļuvuši daudz drošāki, aktīvāki un pieraduši pie skolas plašumiem. Vidusskola aktīvi iesaistās arī projektu apgūšanā. Mūsu skola ir viena no pirmajām skolām Latvijā, kurā darbojas siltā smilšu kaste. Vairākas skolotājas ieguva attiecīgo sertifikātu, lai varētu tajā strādāt ar bērniem. Nav noslēpums, ka izglītības iestādēs arvien vairāk parādās bērni ar veselības problēmām, ko rada arī straujā tehnoloģiju ienākšana.

Runājot par mūsu novada kultūras iestādēm – visi ar nepacietību gaidām jauno Rojas brīvdabas estrādi, kas vēl ir celtniecības stadijā. Savukārt, pateicoties Rojas Jūras zvejniecības muzeja apstiprinātajam projektam, par muzeja filiāli tapis Kaltenes klubs. Projekts tapa ne bez grūtībām, taču tagad ieguvēji ir visi. Šī vieta ir atdzīvojusies – tajā notiek dažādi kultūras pasākumi, un novada iedzīvotājiem ir iespēja to izīrēt savu svētku svinēšanai. Ienākumi par nomas maksu tiek krāti, un tos izmantos 2. stāva telpu remontam. Reizi mēnesī jaunajās telpās notiek kulinārā mantojuma nodarbības, kuras vada Dina Čuba, un šīs nodarbības gūst arvien lielāku popularitāti.

Aktīvi darbojas arī Rojas Tūrisma informācijas centrs. Centra izstāžu zālē notiek regulāras izstādes ar izstāžu autoru piedalīšanos, bet vakaros pulcējas dažādu kursu apmeklētāji. Neatkarīgi no pašvaldības lieluma, valsts uzskata, ka tām visām ir jānodrošina vienāds pakalpojumu grozs. Mums pārmet arī, ka nav speciāla cilvēka, kas atbildētu par uzņēmējdarbību novadā. Mums šī funkcija ir uzticēta Attīstības nodaļas darbiniecēm. Gandrīz katram no mūsu pašvaldības darbiniekiem ir vairāki amati, lai nebūtu jāuztur tik daudz darbinieku, bet lai funkcijas tiktu izpildītas. Piemēram, būvvaldes pakalpojumi tiek tirgoti arī uz āru, dzimtsarakstu nodaļas darbiniece Liāna Bērziņa veic arī VID, Uzņēmumu reģistra un citas funkcijas, kopā trīs pašvaldības darbinieces elektroniski veic klientu apkalpošanas centra funkcijas.

Patīkami jaunumi arī Rudē. Divām daudzdzīvokļu mājām pilnībā mainīta apkures sistēma – nomainīti apkures katli, un par mājas apkuri atbild Rojas DzKU. Līdz šim bija daļa iedzīvotāju, kas mierīgi parazitēja uz citu rēķina, un atļāvās nemaksāt par pakalpojumu, kuru saņēma. Pēc jaunās sistēmas ieviešanas, tiek maksāta apsaimniekošanas nauda, no kuras veidojas uzkrājumi un vajadzības gadījumā, to varēs izmantot arī tiesvedībai pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Protams, ka visus klātesošos interesēja paredzamā teritoriālā reforma. Līdz šim domes priekšsēdētāja ir piedalījusies visās tikšanās reizēs, kas tika organizētas gan Pašvaldību savienībā, gan ministrijās, un, kā mēs uzzinām, katrā tikšanās reizē viedokļi par gaidāmo reformu ir mainījušies. Skaidrs ir viens – reforma būs. Valdība ir izstrādājusi veselu mehānismu, kā piespiest pašvaldības iesaistīties teritoriālajā reformā. Varam arī neiesaistīties, bet bez tās mēs eksistēsim, nevis pilnveidosimies. Pēc Evas Kārkliņas domām, turpmāk mēs dzīvosim Talsu novadā. Uz jautājumu, ko Latvija iegūs no šīs reformas, pagaidām atbilžu nav – šobrīd ir daudz vairāk nezināmā kā zināmā. Tendence iznīdēt mazās pašvaldības bija manāma jau sen, un tagad valdība ir šim mērķim ļoti pietuvojusies. Pēc domes priekšsēdētājas domām, daudz lietderīgāk būtu bijis ieguldīt reformai paredzētos līdzekļus uzņēmējdarbības attīstīšanai. No maija līdz pat novembrim Latvijā tiks spēlēta demokrātija – ministrijas pārstāvji brauks uz pašvaldībām, lai runātu par gaidāmo reformu un uzklausītu iedzīvotāju viedokļus, bet tas nebūt nenozīmē, ka tie tiks ņemti vērā. Decembrī lēmumam jābūt pieņemtam, lai varētu sākt gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Šie un daudzi citi jautājumi tika apspriesti tikšanās laikā. Uz daļu jautājumu atbildes tika saņemtas nekavējoties, bet ir daļa jautājumu, tai skaitā par daudzdzīvokļu māju renovāciju un gaidāmo teritoriālo reformu, uz kuriem skaidras atbildes varēsim saņemt tikai laika gaitā.

Dace Klabere

Biedrības „Talsu rajona partnerība” sludinājumi

• Nepārtraukto kārtu Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības  (EJZF) fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 43.02. „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātēs: 43.02.1. „Pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas akvakultūras produktu piegādes posmos” un 43.02.2. „Ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darba vietu radīšanas veicināšana, kā arī  zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs – darbību dažādošana”.

• 4.kārtu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātē: 19.2.1. „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”.

Vairāk informācijas zemāk.

Talko apdomīgi!

SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” aicina talkas maisos neievietot akmeņus, smagus priekšmetus, dzelžus, lielus koka gabalus u.tml., kas var bojāt atkritumu apstrādes tehniku un traucēt tās darbību.

SIA “AAS “Piejūra””

sabiedrisko attiecību speciāliste

Justīne Ilmane