Ziņas

Pārdod vieglo pasažieru automašīnu NISSAN PRIMASTAR

Rojas novada dome atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli pārdod vieglo pasažieru automašīnu NISSAN PRIMASTAR, valsts reģistrācijas numura zīme GO 8689, tehniskā apskate derīga līdz 11.09.2019., odometra rādītājs: 520515 km.

Sākuma cena – 2250,00 EUR, izsoles solis –100,00 EUR, nodrošinājums – 10% no izsolāmās kustamās mantas nosacītās cenas – 225,00 EUR. Nodrošinājums jāiemaksā līdz 2019. gada 17. aprīlim, plkst. 16.00, Rojas novada domes norēķinu kontā LV95HABA0551022109166, A/S „SWEDBANK”.

 Automašīnu var apskatīt Akas ielā 3, Rojā, Rojas novadā, no 2019. gada 19. marta līdz 2019. gada 17. aprīlim darba dienās darba laikā, iepriekš zvanot pa mobilo tālruni 27052492 (Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce).

 Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Rojas novada domē, Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā, darba dienās darba laikā un Rojas novada domes mājaslapā www.roja.lv.

 Pieteikums par piedalīšanos izsolē kopā ar dokumentiem iesniedzams personīgi Rojas novada domē – Zvejnieku ielā 3, Roja, Rojas novads, LV – 3264, domes sekretārei, vai nosūtāms uz e pastu roja@roja.lv ar elektronisko parakstu līdz 2019. gada 17. aprīlim, plkst. 16:00.

Par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu

No 2019. gada 1. februāra būtiski ir mainījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības Rojas punkta darbalaiks, kas satrauc novada iedzīvotājus. Novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa vērsās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ar lūgumu paskaidrot esošo situāciju. Publicējam saņemto atbildi.

Atbildot uz Rojas novada domes priekšsēdētājas Evas Kārkliņas 2019. gada 2. februāra vēstuli Nr.3-2/90, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk – NMP) dienests sniedz informāciju par NMP brigāžu darba organizāciju Rojas novadā.

NMP dienesta mērķis ir nodrošināt izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu esošo finanšu un cilvēkresursu ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi un pieņemtu uz pierādījumiem balstītus lēmumus, NMP dienests uzrauga un regulāri izvērtē brigāžu darba rādītājus, t.sk. brigāžu noslodzi, izsaukumu intensitāti un izpildes operativitāti. NMP dienesta vienotā elektronisko datu uzskaites sistēma dod iespēju datus analizēt ilgākā laika periodā, kas ļauj objektīvi izvērtēt dažādu izmaiņu un procesu ietekmi uz pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī modulēt situācijas un izteikt prognozes, izvērtējot riskus un to iestāšanās varbūtību.

Izvērtējot iespējas pakalpojumu sniegt savlaicīgi atbilstoši Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) 122. punktā noteiktajām prasībām (brigādes izvietot tā, lai izsaukuma apkalpošana līdz 75% gadījumu pēc neatliekama izsaukuma saņemšanas tiktu nodrošināta 12 minūtēs republikas nozīmes pilsētās, 15 minūtēs novadu pilsētās un 25 minūtēs lauku teritorijās), NMP dienestā ir pieņemts lēmums sabalansēt dežūrā esošo dienas un diennakts brigāžu skaitu atbilstoši izsaukumu intensitātei, kas dienā ir četras reizes lielāka, nekā naktī. Saskaņā ar Noteikumos noteikto, 2018. gadā Rojas novadā visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumus NMP dienests apkalpoja savlaicīgi 85,5% gadījumu.

Lai pieņemtu šādu lēmumu, kopīgi ar NMP dienesta Kurzemes reģionālā centra (turpmāk – RC) vadību detalizēti izvērtēta situācija katrā NMP punktā un brigādē - saņemto izsaukumu skaits pa diennakts stundām, izsaukumā pavadītais laiks, slimnīcu tuvums, stratēģiskais nozīmīgums, brigāžu izvietojums reģionā un iespēja piesaistīt citu NMP punktu brigādes u.c. Turklāt ik gadu Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, īpaši reģionos. 2018. gadā tas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir par 8,8% (n=186125) mazāks nekā 2010. gadā, kad tika izveidots vienots NMP dienests, taču kopējais brigāžu skaits NMP dienestā nav būtiski mainījies. Vērtējot citu valstu pieredzi NMP nodrošināšanā, secināts, ka Latvijā NMP brigāžu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir lielākais starp Baltijas valstīm un ir ievērojami augstāks nekā Pasaules Bankas ieteiktais rādītājs (1 brigāde uz 15 000 iedzīvotājiem).

Tāpat katrā vietā vērtēta reālā iespēja nodrošināt brigādes ar personālu. Būtiski NMP dienesta darbu no 2019. gada 1. janvāra ietekmē pāreja no normālā pagarinātā uz normālo darba laiku (168 h mēnesī), ko nosaka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 30. punkts, sakarā ar ko NMP dienestā pastāv ārstniecības personāla trūkums, lai nokomplektētu esošo brigāžu skaitu. Lai nodrošinātu NMP brigāžu darbu, personāls šobrīd strādā virsstundas, kuras, pārejot uz normālo darba laiku, no 2019. gada 1. janvāra vairs nevar strādāt neierobežotā apjomā, tādējādi radot lielu darbinieku deficītu, tai skaitā Kurzemes RC.

Ievērojot iepriekš minēto, NMP dienests ir izvietojis un turpmāk arī plāno izvietot Rojas NMP punktā 1 diennakts brigādi. Rojas NMP brigāde dienas stundās (6.00-21.59) izpilda vidēji 1 - 2 izsaukumus dienā, bet nakts stundās (22.00-5.59) vidēji 1 - 2 izsaukumus nedēļā. Jebkurā gadījumā, dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos iedzīvotājiem palīgā dosies izsaukuma vietai tobrīd tuvākā jebkura NMP brigāde teritorijā, neatkarīgi no NMP punkta. Jāuzsver, ka izsaukumu apkalpošanas operativitāte nav atkarīga tikai no noteiktā punktā lokalizēto brigāžu skaita, bet gan no daudziem citiem faktoriem, piemēram, brigāžu pārdislokācijas operatīvā darba režīmā, brigāžu kustības uz/no stacionāriem, masu pasākumiem, negadījumiem ar daudz cietušajiem u.c., tādējādi noteiktā teritorijā esošo brigāžu skaits var būt gan mazāks, gan lielāks, nekā noteiktai teritorijai piesaistīto brigāžu skaits. Tāpat kā līdz šim, uz izsaukumu tiek izsūtīta brigāde, kas atrodas vistuvāk izsaukuma vietai.

Pamatojoties uz cilvēkresursu trūkumu NMP dienestā, 2018. gada 4. decembrī tika veikti grozījumi 20.01.2009. Ministru kabineta noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēs un to struktūrvienībām”, 190. punktā nosakot, ka var tikt veidotas NMP brigādes arī ar vienu ārstniecības personu un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju.

 

2019. gada februārī personālresursu trūkuma dēļ, piecas dienas bija izveidojusies situācija, kad Rojas NMP punktā dežūrēja brigāde ar vienu ārstniecības personu, nodrošinot NMP pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Izklāstot esošo situāciju, NMP dienests izprot Rojas pašvaldības vadības satraukumu par NMP pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. NMP dienests meklē operatīvus risinājumus, lai racionāli izmantotu visus savus pieejamos resursus, nodrošinot NMP pakalpojumu pieejamību, organizējot gan darbinieku, gan brigāžu pārdislokācijas, veidojot gan NMP brigādes ar divām ārstniecības personām, gan brigādes ar vienu ārstniecības personu un OMT vadītāju, organizējot NMP brigādes darbam dienas laikā, kad lielākais izsaukumu skaits.

NMP dienests ir atvērts sarunām ar pašvaldību, kā arī ar augstu atbildību pilda un pildīs valsts deleģēto funkciju, un katrā situācijā meklē un meklēs labākos risinājumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem NMP sniegšanu iespējami augstākajā operativitātē un kvalitātē.

Direktore L. Cipule

Rojas novada Dzimtsarakstu nodaļa aicina pieteikties

jaunos vecākus, kuri savu dzīvesvietu deklarējuši mūsu novadā, bet nav noslēguši laulību, kaut arī ir atzinuši paternitāti kopīgajam/iem bērnam/iem, līdz 2019. gada 7. augustam iesniegt pieteikumu par laulību reģistrāciju un laulību ceremoniju Laulību zālē bez maksas 2019. gada 8. septembrī.

Nepalaidiet garām vienreizēju iespēju!

“Bangas” vārds tālu skanēja

5. martā Rojas Jūras zvejniecības muzejs atkal pulcināja kopā ļaudis. Šoreiz savās atmiņās ar klātesošajiem dalījās bijušā zvejnieku kolhoza “Banga” kuģu remonta darbnīcas ilggadējais vadītājs Osvalds Bergāns.

Bergāna kungs no Mērsraga uz Roju atnācis strādāt 1966. gada rudenī pēc Jāņa Zvaigznes uzaicinājuma. Tajā laikā par darbnīcu vadītāju strādājis Roberts Vegners, no kura jaunajam darbiniekam bija daudz, ko mācīties. Tobrīd remontdarbnīca ietilpusi tikai vienstāva namiņā, no kuras netālu atradusies katlumāja. Sešdesmito gadu vidū sākts būvēt otrais stāvs jau esošajam ceham un turpat blakus – jauns cehs. Vīri izdomājuši pie jaunā ceha ārējās sienas pielikt uzrakstu ar celtnes nodošanas gadu – 1966. To ieraudzījis toreizējais kolhoza priekšsēdētājs Miķelis Lisments un vīrus apturējis, sakot, ka jāliek uzraksts – LOSR – 50 gadi. Tā kā revolūcijas 50 gadi tika svinēti 1967. gadā, tā arī pie ēkas pielikts šis gada skaitlis, kurš neatbilst patiesībai.

Strauja mehānisko darbnīcu paplašināšanās notikusi septiņdesmitajos gados. Tikusi uzbūvētas tā saucamās karātavas, pārbūvēti kuģi, uzbūvēta kompresoru māja kopā ar dīzeļģeneratoru – avārijas spēkstaciju.  Tas bija laiks, kad padomju tauta nemitīgi baidījās no kādiem uzbrukumiem, robežsargi arī Rojā sargāja Rojas krastu, daudzu mājās bija gāzmaskas, notika civilās aizsardzības mācības, un mehāniskajās darbnīcās katram gadījumam tika iebūvēts 400 zirgspēku dzinējs… Tika uzbūvētas arī sešas anniņas (nelieli kuģīši), kuri tikuši aiztransportēti uz kuršu līci. Uzbūvēja 1. noliktavu, ledus ģeneratoru, metālu noliktavu ar tilta celtni, uz kura pārsvarā strādājušas dāmas, no kurām šajā dienā vīri atcerējās Dzidru. KRC, kā tolaik saīsināti sauca darbnīcas, pielika roku visās nozarēs un būvēs, tajā skaitā arī slavenajos “Sikrastos”, kuru vajadzībām tika būvētas plastmasas vannas, zivju dārzi, ūdens attīrīšanas iekārtas, sūkņu mājas utt.

Uz tikšanos bija atnākuši vairāki vīri, kuri savulaik strādājuši kopā ar Osvaldu Bergānu un šajā vakarā, citam citu papildinot, palīdzēja viņam atcerēties gan cilvēkus, gan notikumus – Jānis Neilis, Nikolajs Šeins un Valdis Zanders. Visus darbiniekus, kuri savulaik strādājuši mehāniskajās darbnīcās, atcerēties bija neiespējami, bet šajā vakarā ar labu vārdu tika pieminēti Andrejs Voronovs, Nikolajs Usovs, Frēlihs, Liepiņš – plaša profila speciālists, Herberts Rēders, Elmārs Sauja, Elmārs Štrodahs, Āboliņi, Sīpliņi, Ivolijs Lazučonoks, Oļģerts Rukke, Indulis Feifers, Nikolajs Kanaška, Skaidrīte Tinte, Juris Jirgens, kurš savu karjeru “Bangā”  sāka kā metinātājs mehāniskajās darbnīcās. Daudz labu vārdu tika veltīti Aldim Vērdiņam, sagādniekam. Tolaik dabūt vajadzīgos izejmateriālus nebūt nebija viegli, tāpēc vīri dažkārt brīnījušies, kā Aldim atkal ir izdevies izrakt kādu deficītu. Ar savu bobiku viņš pārvadājis gan cilvēkus, gan rezerves daļas. Kur vajadzējis, tur braucis, un, kā atcerējās viņa dzīvesbiedrene Anita, vienreiz viņš dienas laikā paguvis četras reizes līdz Ventspilij aizskriet.

Vīri ne tikai kārtīgi strādāja, bet arī atpūtās. Tika rīkoti atpūtas vakari kopā ar ģimenēm, regulāras ekskursijas gan pa Latviju, gan tālākām zemēm. Augstā līmenī bija ūdens moto sports, burāšana, šaušana un foto pulciņš. Savukārt skanīgāko balsu īpašnieki bija gaidīti kultūras nama korī. Balsu pārbaudes tika rīkotas turpat mehāniskajās darbnīcās uz vietas, un tad nu koristu rindas papildināja KRC vīri Zigfrīds Jakubijs, Oļģerts Rukke, Laimonis Zemels, Mārtiņsons.

Kā jau katrā kolektīvā, neiztikuši arī bez dažādiem pārpratumiem un kurioziem. Bergāna kungs atcerējās gadījumu, kad bijis jāizšķir divu vīru pamatīgs strīds, kad viens otru bija atļāvies nodēvēt par taukpīli. Tagad, ar laika atstarpi, smieklīgs šķita arī gadījums, kad kuģis, kurš pēc remonta tika ielaists atpakaļ upē, tajā ieslīdējis ar visu automašīnu, kas bijusi piekabināta kuģim. Tolaik gan izcēlusies liela brēka, jo tas noticis naktī un nebija jau zināms, vai mašīnā neatradies kāds cilvēks.

Lieliskajam atmiņu vakaram par z/k “Banga” kuģu remontu darbnīcu skaistu punktu pielika ilggadējā z/k “Banga” šofera Viļņa Baloža atmiņas. Vilnis 20 gadus nostrādājis “Bangā” par šoferi. Šajos gados izbraukāta visa Padomju Savienība, sākot no Murmanskas līdz pat Azovas jūrai.  Tālajos ceļos mašīnas mēdza iziet no ierindas un bija jāmeklē vietējās mehāniskās darbnīcas. Vilnis apgalvo, ka tās bijušas īstas šausmas! Vienā šādā darbnīcā viņam pateikts, ka jāmeklē Fedja. Kad viņš Fedju laimīgi atradis, tad izrādījies, ka Fedjam vēl jāsaremontē vajadzīgais metināmais aparāts utt. Tāda bagātība un kārtība, kāda valdīja “Bangas” darbnīcās, reti, kur bija sastopama. Uz to vīri atbildēja ar piekrītošu “Jā, “Bangas” vārds tālu skanēja”.

Dace Klabere

Ziņas