Pasaules Dabas fonds aicina iedzīvotājus pievienoties Zemes stundai un lēmumu pieņēmējus iekļaut dabas daudzveidību politiskajā dienas kārtībā
29/03/2019
Jau šo sestdien, 30. martā, visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiks svinēta Zemes stunda. Klimata un dabas pētnieki un speciālisti šobrīd nākotni krāso drūmās krāsās, un tam, protams, ir pamats. Taču Zemes stunda ir arī apliecinājums tam, ka sabiedrības iesaistīšanas var būt spēcīgs stimuls pārmaiņām globālā mērogā. Pasaules Dabas fondam (WWF) ir pamats secināt, ka Zemes stunda, kas ir pasaulē lielākā vides akcija, ir radījusi būtisku grūdienu, lai cilvēki dažādās pasaules vietās uzzinātu, ka klimata pārmaiņas notiek, ka tās notiek arī cilvēka darbības rezultātā un ka mums ir vēl iespējas glābt šo pasauli.
Pasaules Dabas fonds (WWF), organizējot Zemes stundu visā pasaulē, nu jau otro gadu aicina pievērst uzmanību vēl vienai globālai problēmai. Proti, dabas daudzveidības samazināšanās.
- gadā tika izstrādāts termins – planētas iespējas (planetary boundaries – angļu val.), kas analizēja dažādus vides draudus, kas nu jau nonākuši ārpus drošas planētas darbības robežām. Zinātnieki konstatēja, ka ārpus drošās zonas ir klimata pārmaiņas, slāpekļa apsaimniekošana un dabas daudzveidības samazināšanās. Klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās veido pamatu planētas iespējām. Līdzīgi kā stabila ekonomiskā situācija, pieejama veselības aprūpe un droša vide veido pamatu cilvēku iespējām Latvijā un visā pasaulē.
Pasaules Dabas fonda sadarbībā ar Londonas Zooloģijas biedrību (Zoological Society of London) sagatavotajā Dzīvās planētas ziņojumā (Living planet report) norādīts, ka periodā no 1970. gada līdz 2014. gadam par 60% sarukušas mugurkaulnieku populācijas. Savukārt 2019. gada sākumā publicētajā entomofaunas ziņojumā zinātnieki brīdina, ka nākamajās desmitgadēs varētu izzust ap 40% kukaiņu sugu.
Draudi, ko rada klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības samazināšanās, var likt lielai daļai pasaules iedzīvotāju zaudēt mājas, pārtikas avotus un iztikas līdzekļus. Tās nav tādas tālas un nesasniedzamas pārējās pasaules problēmas. Pirmie dabas skaitīšanas rezultāti rāda, ka arī Latvijā būtiski samazinās dabas daudzveidība. Dabas skaitīšanas pirmajā gadā vērtīgos biotopus konstatēja vien piektajā daļā no apsekotajām teritorijām. Īpaši apdraudētas ir pļavas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti konstatējuši, ka no pērn apsekotajām pļavām par bioloģiski vērtīgām var uzskatīt vien 17 %. Taču bioloģiskā daudzveidība pļavās dod mums iespēju tikt pie neaizvietojamām dabas veltēm (tējas, ekstrakti un citas sastāvdaļas medikamentiem un kosmētikai, medus un citi bišu produkti). Tāpat samazinās arī vērtīgo mežu biotopu apjomi – meži kļūst jaunāki un vienveidīgāki.
“Tas, uz ko šobrīd gribam aicināt sabiedrību, ir apzināties, ka dabas vērtības ir izšķirīgi svarīgas daudz plašākai sabiedrībai, nekā tas šķiet pirmajā mirklī. Šeit nav stāsts par kādas sugas skaita samazināšanos, par to, ko mēs redzam vai sajūtam pastaigās upes krastā, bet gan par masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kam ir milzīga ietekme uz katru no mums, uz sociālajam un ekonomiskajām sistēmām kopumā jebkurā vietā pasaulē. Šogad, izslēdzot gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemes stundai, mēs aicinām cilvēkus arvien nopietnāk attiekties pret dabas resursu izmantošanu un lēmumu pieņēmējus nopietnāk apsvērt bioloģiskās daudzveidības jautājumu iekļaušanu dabas resursu apsaimniekošanā,” uzsver Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis.
Atgādinām, ka Zemes stunda ik gadu notiek marta pēdējā sestdienā, no plkst. 20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika, kad pasaules iedzīvotāji ir aicināti izslēgt gaismu, tā simboliski pievienojoties Zemei. Kā ik katru gadu, arī šogad PDF, sadarbībā ar Tetra Pak organizēs Zemes stundas koncertu, savukārt vairāk nekā 50 pašvaldību pieteikušas dažādu Zemes stundai veltītu pasākumu organizēšanu. Tāpat PDF arī aicina dažādu valsts iestāžu, uzņēmumu un citu lielu ēku apsaimniekotājus pēc iespējas samazināt ārējo apgaismojumu, tā demonstrējot savu atbalstu vides problēmu risināšanai.
Informāciju sagatavoja:
Sarmīte Kolāte
PDF Komunikācijas vadītāja
Rojā piemin komunistiskā genocīda upurus
27/03/2019
25. martā Rojā pie Likteņakmeņs pulcējās 1949. gada 25. marta represijas pārdzīvojušie, viņu tuvinieki, līdzcilvēki un amatpersonas. Sēru lenta pie karoga, degošās svecītes un ziedi atkal atgādināja par dienu pirms 70 gadiem, kad tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tika ar varu sadzīti lopu vagonos un izvesti svešumā. Čekisti šai operācijai bija devuši nosaukumu krasta banga. Kā atzīmēja pasākuma vadītāja, Rojas novada kultūras pasākumu organizatore Dace Broka, šī banga aizskaloja vairāk nekā 40 000 cilvēku dzīves, uz visiem laikiem izmainot ne tikai šo ļaužu, bet arī visas Latvijas likteni.
Ar uzrunu pie klātesošajiem vērsās Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, aicinot klātesošos nebūt soģiem, bet dzīvot tālāk, savās sirdīs saglabājot atmiņas par saviem tuviniekiem un viņu pārdzīvoto. “Paldies visiem, kuri uzskata par pienākumu šeit pulcēties un nolikt ziedus, tā sūtot vēstījumu visiem tiem represijas skartajiem, kuri uz mums nolūkojas no mākoņa maliņas”, pauda domes priekšsēdētāja.
Rojas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Veidenieks savā lūgšanā aizlūdza gan par tiem, kas neizturēja un aizgāja mūžības ceļos, būdami svešumā, gan par tiem, kas atgriezās, lai arī viņiem savs dzīves ceļš bija jāatrod no jauna, gan par ikvienu no mums, kas tagad dzīvo brīvā Latvijā.
Savukārt Rojas novada represēto apvienības vadītāja Irēna Svitiņa uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka klātesošo izsūtīto galvas jau rotā sirmas matu šķipsnas, viņi vienmēr būs Sibīrijas bērni. Represēto apvienības vadītāja aicināja ikvienu bijušo izsūtīto dalīties savās atmiņās, neskatoties uz sāpošo sirdi un nobirušo asaru, jo stāsti un atmiņas pasaka daudz vairāk par sausiem cipariem, lai cik neaptverami lieli to būtu.
Piemiņas pasākumu īpaši svinīgu vērsa Rojas kultūras centra skatuves runas pulciņa dalībnieces un Rojas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi.
Dace Klabere
SIA “AAS “Piejūra”” pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un izpilde nav bijusi traucēta, un tā tas būs arī turpmāk
23/03/2019
2019. gada 12. marta ārkārtas sapulcē SIA “AAS “Piejūra”” pašvaldību (Jūrmalas pilsētas dome, Talsu, Tukuma, Kandavas, Engures, Rojas, Mērsraga, Dundagas un Jaunpils novada dome) kapitāla daļu turētāja pārstāvji nolēma pilnā sastāvā atsaukt uzņēmuma valdi. Dalībniekiem vienojoties, tika pieņemts lēmums par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecelt Ēriku Zaporožecu, kura galvenais uzdevums – nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un veikt pilnu uzņēmuma finanšu auditu.
No 21. marta SIA “AAS “Piejūra”” sāk strādāt jauni struktūrvienību vadītāji, kuriem ir doti uzdevumi un noteikti pienākumi. Uzņēmums sadarbojas ar regulatoru un banku, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai varētu tikt iesniegts sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifa projekts. Tiek veikta arī analīze, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un optimizāciju. Finansiālu problēmu uzņēmumam nav, visas regulārās izmaksas tiek segtas.
Kopš uzņēmuma valdes maiņas ir pagājusi jau vairāk nekā nedēļa. Šajā laikā pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un izpilde nav bijusi traucēta, un tā tas būs arī turpmāk.
Jautājumu, neskaidrību vai ieteikumu gadījumā SIA “AAS “Piejūra”” aicina sazināties, zvanot uz kontakttālruni: 63123306 vai rakstot e-pastu - info@piejuraatkritumi.lv.
Pārdod vieglo pasažieru automašīnu NISSAN PRIMASTAR
23/03/2019
Rojas novada dome atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli pārdod vieglo pasažieru automašīnu NISSAN PRIMASTAR, valsts reģistrācijas numura zīme GO 8689, tehniskā apskate derīga līdz 11.09.2019., odometra rādītājs: 520515 km.
Sākuma cena – 2250,00 EUR, izsoles solis –100,00 EUR, nodrošinājums – 10% no izsolāmās kustamās mantas nosacītās cenas – 225,00 EUR. Nodrošinājums jāiemaksā līdz 2019. gada 17. aprīlim, plkst. 16.00, Rojas novada domes norēķinu kontā LV95HABA0551022109166, A/S „SWEDBANK”.
Automašīnu var apskatīt Akas ielā 3, Rojā, Rojas novadā, no 2019. gada 19. marta līdz 2019. gada 17. aprīlim darba dienās darba laikā, iepriekš zvanot pa mobilo tālruni 27052492 (Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce).
Ar izsoles noteikumiem var iepazīties Rojas novada domē, Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā, darba dienās darba laikā un Rojas novada domes mājaslapā www.roja.lv.
Pieteikums par piedalīšanos izsolē kopā ar dokumentiem iesniedzams personīgi Rojas novada domē – Zvejnieku ielā 3, Roja, Rojas novads, LV – 3264, domes sekretārei, vai nosūtāms uz e pastu roja@roja.lv ar elektronisko parakstu līdz 2019. gada 17. aprīlim, plkst. 16:00.