Miera zīme – arī Rojā

Kustības aizsācējs ir Masahisa Goi Japānā, kurš pēc Otrā pasaules kara beigām nolēma veltīt savu dzīvi miera veicināšanai pasaulē. Viņa idejas par mieru uzrunāja arvien plašāku sabiedrības daļu, un viņš atbalstīja dažādus radošus veidus, kā nodot miera vēstījumu – lūgšanu “Lai būtu miers pasaulē”. Miera zīme vēl joprojām ir ievērojamākais simbols Masahisa GOI vēstījumam. Masahisa Goi vārdi: “Ja veltīsiet visu uzmanību lūgšanai, patiesā mīlestībā jūs atbrīvosiet sevi, aizmirstot par savu individuālismu un vēlot, lai visi būtu laimīgi. Pakāpeniski katrs indivīds kļūs pilnīgs un harmonisks, kas ir pats vērtīgākais, ko katrs no mums var darīt pasaules labā. Es ticu, ka lūgšana par mieru pasaulē ir spēcīgākais līdzeklis katra paša dzīves harmonizēšanai, vienlaicīgi arī apkārtējās vides harmonizēšanai pasaules mērogā”.

Miera zīme ir vēstījuma – lūgšanas “Lai būtu miers pasaulē” simbols. Tā nav protesta forma, bet atgādinājums, ka mēs nevaram nodrošināt mieru pasaulē, kamēr neesam harmonijā ar sevi. Līdzvērtīgs piemērs miera zīmju vēstījumam ir dažādas lūgšanu vietas pasaulē, kur cilvēki, apvienojoties savā lūgšanu enerģijā, viens otru atbalsta un dziedē. Jo vairāk cilvēku ir apvienojušies vienotā idejā, jo lielāks tās spēks. Līdz Latvijai miera vēstījuma simbols nokļuva, pateicoties Lietuvas un Latvijas riteņbraucēju apvienību biedriem.

Pirmā miera zīme Latvijā tika uzstādīta 2004. gadā Valmierā ar Pasaules miera lūgšanas organizācijas pārstāvjiem no Japānas un Valmieras pilsētas domes atbalstu dienā, kad tika apbedīts pirmais Irākas karā dzīvību zaudējušais latviešu karavīrs. Pirmā miera zīmes uzstādīšanas ceremonija Latvijā norisinājās miera veloakcijas Nordkapa-Atēnas ietvaros, kad tika izstrādāts Euro Velo 11 velomaršruti no tālākā Eiropas ziemeļu punkta Nordkapā līdz Atēnām Grieķijā, šķērsojot 11 valstis 111 dienās, finišējot dienā, kad Atēnās norisinājās Vasaras Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. 2005. un 2006. gadā, izstrādājot Euro Velo 10 velomaršrutus apkārt Baltijas jūrai, miera zīmes tika uzstādītas Rīgā, Rojā, Kuldīgā, Ventspilī un Pāvilostā.

Dace Klabere

1. Klaberes foto

ROJAS NOVADA SOCIĀLAIS DIENESTS INFORMĒ

Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz:

• 220 eiro ģimenei, kurā vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir persona darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 24 gadiem, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;
• 250 eiro ģimenei, kurā vecāks vai likumiskais pārstāvis viens audzina vienu vai vairākus bērnus;
• 240 eiro ģimenei, kurā ir personas ar invaliditāti vai neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 24 gadiem, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;
• 260 eiro atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti, kas nesastāv laulībā un dzīvo viens.

Sociālie pabalsti trūcīgām un maznodrošinātām personām:

• Dzīvokļa pabalsts – līdz 480 eiro gadā, kur ietilpst pabalsts kurināmā iegādei (līdz 200 eiro) un pabalsts īres un komunālo maksājumu segšanai. Mēnesī šis pabalsts nedrīkst pārsniegt 40 eiro;
• Pabalsts veselības aprūpei – trūcīgai personai līdz 70,00 eiro gadā, trūcīgai ģimenei līdz 100 eiro gadā, maznodrošinātai personai līdz 50 eiro un maznodrošinātai ģimenei līdz 70 eiro gadā;
• Pabalsts bērnu izglītības procesa nodrošināšanai - trūcīgām ģimenēm 40 eiro, bet maznodrošinātām ģimenēm 30 eiro gadā vienam bērnam;
• Ēdināšanas pabalsts pirmsskolas izglītības iestādē bērnam – līdz 20 eiro mēnesī;
• Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai – līdz 120 eiro gadā.
• pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) – trūcīgām personām līdz 53 eiro mēnesī;

Citi sociālie pabalsti:

• pabalsti bērnam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš sasniedzis pilngadību un kuram beidzas ārpusģimenes aprūpe - dzīvokļa pabalsts par īri/apsaimniekošanu,  pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu – līdz 60 eiro mēnesī, vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 250 eiro, vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai - divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā, kā arī ikmēneša pabalsts turpinot mācības – reizi mēnesī viena valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (līdz 24 gadu vecumam).
• Pabalsti audžuģimenēm - ikmēneša pabalsts uzturam ir divkāršā Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Uz šo brīdi tie ir 215 eiro par bērnu līdz 7 gadu vecumam un 258 eiro par bērnu no 7-18 gadu vecumam.

[Minimālos uzturlīdzekļus aprēķina sekojoši: 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (šogad - 107,50 eiro mēnesī);

30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (šogad - 129 eiro mēnesī).]

Par nepilnu mēnesi pabalsta apmērs tiek aprēķināts proporcionāli dienu skaitam. Vienreizējs pabalsts apģērba, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei ir attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī apmērā, bet pēc gada un turpmāk vienu reizi gadā audžuģimene var  saņemt pabalstu bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei līdz 250 eiro apmērā.

• Pabalsta krīzes situācijā apmērs Rojas novadā tiek noteikts līdz 500 eiro vienai ģimenei (personai) kalendārā gada laikā, nepārsniedzot faktisko izdevumu apmēru.
• Apbedīšanas pabalsts - maksimālais apmērs ir 450 eiro, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai citas institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.

Trūcīgas un maznodrošinātas personas (ģimenes), kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 242 eiro (vienam cilvēkam), var saņemt ES atbalsta pakas – pārtikas, higiēnas un skolas piederumu komplektus.

Vairāk informācijas :

www.atbalstapakas.lv

www.roja.lv

Rojas novada Sociālais dienests – Celtnieku ielā 6, Rojā.

socialaisdienests@roja.lv

linda.gerucka@roja.lv

tel.: 63269551; 27234286

Sociālā dienesta klientu pieņemšanas laiki:

1. 08:00 – 13:00, 14:00 – 18:00
2. 08:00 – 13:00, 14:00 – 17:00
3. 08:00 – 15:00.

Spilgtākie notikumi Rojas novadā 2018. gadā

Janvārī

• Rojenieces Zaigas Kilmites dzejoļu krājuma “Mirkļi” atvēršanas svētki Rojas novada bibliotēkā;
• Sociālā dienesta vadītāja Lāsma Pūce un sociālā darbiniece Iveta Briede dodas pieredzes apmaiņas braucienā uz Gēteborgu (Zviedrijā);
• Mūzikas skolā notiek ekskluzīvs koncerts, kurā uzstājas mākslinieki, kuri studē mūziku labākajās Maskavas augstskolās.

Februārī

• Muzejā svin kaimiņu būšanu Selgas ielā;
• Noslēdzas projekts “Mana līdzdalība Rojas nākotnei”, kuras mērķis bija veicināt dialogu starp jauniešiem un politikas veidotājiem Rojas novadā;
• Rojā tiekas Latvijas pašvaldību izpilddirektori;
• Sportistu ballē apbalvo labākos, veiksmīgākos, dāsnākos sportistus un sporta atbalstītājus;
• Roju pagodina Zviedrijas vēstniece Latvijā Annika Jargandere.

Martā

• Kopsapulcē pulcējas Rojas invalīdu biedrības ļaudis;
• Muzejā notiek pirmā Ģimeņu sestdiena, uz kuru aicināti bērni, vecāki un vecvecāki;
• Noslēdzas projekts “Apgaismotas pastaigu takas izveide Rojas pludmalē”;
• Kurzemes pašvaldību vadītāji, tai skaitā Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, iepazīstas ar mūsu kaimiņzemi Baltkrieviju;

Aprīlī

• Rojas kultūras centra kolektīvi veiksmīgi piedalās skatēs un gatavojas Dziesmu un deju svētkiem;
• Rojas Mūzikas un mākslas skolas audzēknis Ingus Andris Pērkons 26 starptautisku dalībnieku konkurencē izcīna 2. vietu akordeona spēlē;
• Izskan ceturtie mūzikas svētki Rojā – “Rojas ritmi 2018”, kuros piedalās 150 konkursa dalībnieki un 33 pedagogi;
• Rojenieki piedalās Lielajā talkā.

Maijā

• Rojas kultūras centra telpās notiek Kurzemes plānošanas reģiona pasākums par tēmu “Dabas tūrisms un vides pieejamība”, kuras laikā tiek atklāta jaunā pastaigu laipa Rojas pludmalē;
• Visā novadā atzīmē Baltā galdauta svētkus;
• Izskan skatītāju iemīļotais atraktīvi muzikālais šovs “Meklējam solistu!”;
• Rojas muzejs piedalās “Eiropas muzeju nakts” pasākumos. Muzeju nakts tēma – “Gaismas šūpulis”;
• Novada iedzīvotāji aktīvi iesaistās Veselības dienā;
• Norisinās pirmās vieglatlētikas sacensības atjaunotajā stadionā;
• Ikgadējā “Narcišu ballē” tiek godināti ilggadējā laulībā nodzīvojušie pāri;
• Savus skatītājus uz pirmizrādi aicina Rojas amatierteātris;
• Novada domē tiek apstiprināts projekts “Vieta sportiskām aktivitātēm”;
•  Uz pēdējo zvanu pulcējas Rojas vidusskolas 9. un 12. klašu skolēni;
• Rojas Sporta skolā – otrais izlaidums. Apliecību par profesionālās ievirzes izglītību saņem 8 audzēkņi;
• Vizītē Rojā ierodas kultūras ministre Dace Melbārde un Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš;
• Rojas novada dome paraksta līgumu ar būvfirmu “A Celtne” par Rojas brīvdabas estrādes celtniecību;
• Apstiprināts projekts “Rojas Romas katoļu baznīcas teritorijas labiekārtošana”, kuru īstenošanas beigu termiņš ir 2020. gada 23. februāris.

Jūnijā

• Bibliotēkā norisinās Dzintras Žuravskas Latvijas simtgadei veltītā romāna “Vieta, kur sirds silst” atvēršanas svētki;
• Ar 7000 taimiņu mazuļu smoltiem papildināti Rojas upes zivju krājumi;
• Plaši tiek atzīmēti Rojas novada svētki jeb Rojas diena;
• Rojas kultūras centrā ar emocijām bagātu koncertu noslēdzas fonda 1836 rīkotais projekts;
• Rojas bibliotēkā muzikālā pēcpusdienā godina ilggadējo Rojas mūzikas skolotāju Skaidrīti Brūšnieci;
• Noslēgts divpusējas sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldību savienību un Rojas novada domi par Ģipkas pludmales sakārtošanu atbilstoši Vides aizsardzības prasībām;
• Rojas Mūzikas un mākslas skolā – 48. izlaidums. Skolu absolvē 13 talantīgi jaunieši;
• Vizītē uz Eiropas Parlamentu Briselē dodas informatīvā izdevuma “Banga” redaktore Dace Klabere;
• Līgo vakarā novadniekiem durvis ver renovētais Kaltenes klubs, kurš no tā brīža darbojas arī kā Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāle.

Jūlijā

• Rojas ostā ierodas Somijas lielākā jahtkluba burātāji;
• Simtgades Dziesmusvētkos Rīgā dimdina arī Rojas kultūras centra senioru kora “Banga” un sieviešu kora “Kalva” dziedātājas;
• Tuvus un tālus ļaudis pulcina iecienītie Zvejnieksvētki Rojā.
• Rojenieki un viesi trīs dienu garumā bauda kvalitatīvu kino “Rojas kino brīvdienas” ietvaros. Pirmizrādi piedzīvo arī režisores Kristīnes Vanagas filma “Ziedonis” par mūsu kultūras personību – diriģentu, mūziķi, komponistu, kultūras darbinieku Ziedoni Lindi.

Augustā

• Neierasti un krāšni norisinās Rojas Upes svētki;
• Izskan jau ceturtie Kaltenes svētki;
• Papildinot Rojas pilsētvidi ar jauniem mākslas objektiem, noslēdzas mākslas laboratorija “Roja Art Lab”;
• Rojas evaņģēliski luteriskā draudze uzņem senus draugus no sadraudzības pilsētas Heikendorfas (Vācija);
• Rojas novads piedalās pārrobežu projektā “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā”, kuras ietvaros Rojas novada pašvaldība izbūvēja piebraucamo ceļa segumu ar apgriešanās laukumu un iespēju piekļūt jūrai ar VUGD transportu un glābšanas laivām vides avārijas gadījumos;
• Rojā ierodas pretkara kustības dalībnieki;
• Muzejā atver Rojas novada Goda grāmatu, kurā stāstīts par cilvēkiem, ar kuriem mēs katrs lepojamies un atceramies;
• Interesantā ekskursijā Rojas invalīdu biedrība iepazīst Zemgali;
• Eiropas Sociālā fonda projekta “Esi vesels – ieguldījums tavai nākotnei” ietvaros 20 novada bērni piedalās vasaras nometnē “Spirgts un vesels”;
• Uzsākta jauna Rojas novada teritorijas plānojuma izstrāde un apstiprināts darba uzdevums;
• Valgalciemu pieskandina Simtgades zaļumballe;
• Rojā viesojas Moldovas vēstnieks Latvijā Jeudžens Revenko;
• Noslēdzoties Rojas novada domes projektam “Vieta sportiskām aktivitātēm”, svinīgi tiek atklāts kompleksais sporta laukums Rojā;
• Vasara Rojā noslēdzas ar apmeklētāju iemīļoto pasākumu “Senā uguns nakts”, kuru šogad īpašu darīja Ziemeļkurzemes jauniešu simfoniskā orķestra un komponista Raimonda Tiguļa uzstāšanās.

Septembrī

• Lielu interesi izraisa Rojas Jūras zvejniecības muzeja rīkotais Rudens tirgus;
• Projekta ietvaros Rojas vidusskolā atver Dabas vides estētikas studiju;
• Kaltenes klubā nosvinēta Rojas Jūras zvejniecības muzeja 50 gadu jubileja;
• Rojā viesojas Dobeles invalīdu biedrība;
• Dzejas svētki – arī Rojas bibliotēkā;
• Projekta Interreg V-A “Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2010. g. Rojas novadā īstenotā projekta Nr. LLI-01) “Dabas tūrisms visiem” ietvaros pie atjaunotajām pludmales pastaigas takām uzstādīts apmeklētāju plūsmas skaitītājs.

Oktobrī

• Rojas kultūras centrā sākas skatuves mehānisma remonts;
• Topošās Rojas estrādes pamatos iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Novembrī

• Latvijas Fotogrāfiju muzejā atklāj kaltenieka Georga Avetisjana izstādi “Dzimtene”;
• Ģipcenieks Mareks Langzāms par godu Latvijas simtgadei kājām noiet 1000 kilometrus;
• Rojenieki nodod zivju audzētavai taimiņu vaisliniekus;
• Kaltenes klubā svinīgā svētku pasākumā godina apbalvojumus ieguvušos novadniekus;
• Ar svinīgiem pasākumiem, krāšņu svētku salūtu un simtgades zaļumballi izskan valsts simtgades svētku noslēgums;
• Rakstniecei Dzintrai Žuravskai 42. grāmatas atvēršanas svētki;
• Rojas ostā notiek ostas akvatorija padziļināšanas darbi.

Decembrī

• Tiek izdots Rojas novada kalendārs 2019. gadam;
• Bibliotēkā atvēršanas svētki Dzintras Dzeguzes dzejoļu krājumam “Rītausmas ziedos” un dzeju kopkrājumam “Debesu asaras”, kurā iekļauti gan Dzintras, gan Martas Lāces darbi;
• Gaidot Ziemassvētkus, rojenieki iepērkas Ziemassvētku tirdziņā un līksmo par Rojas Lielās egles iedegšanu;
• Kaltenes kluba mājīgajās telpās vairāk nekā 100 novada bērni tika iepriecināti ar Ziemassvētku pasakas uzvedumu un gardām paciņām
• 31.decembra pusnaktī, virs stadiona izgaismojoties krāšņam salūtam, iesoļojam 2019. gadā! Laimīgi!

Dace Klabere

Dubultie Ziemassvētki

Ikdienas steigā reizēm šķiet pašsaprotami, ka pateikties šķitis lieki, vai arī notikums šķitis nenozīmīgs, lai būtu pelnījis atsevišķu „paldies”. Taču vai ir kāds, kuram pateicības saņemšana likusies netīkama pat tad, ja tas notiek par it kā ierastām lietām?

Katrā ziņā Ziemassvētki ir laiks, kad teikt „paldies”. Ne velti šis ir viens no pasākumiem piesātinātākajiem laikiem, kad šķiet – itin viss tiek darīts, lai parādītu kādam, ka viņš tiek novērtēts. Bijām patiesi gandarītas, ka mūsu teiktais “paldies” sagādāja prieku.

Svētku noskaņu radīja nelielais kora koncerts un kopā izdziedātās Ziemassvētku dziesmas. Baudot sarūpētos kārumus, raisījās atmiņu stāstījumi gan par Ziemassvētku svinēšanu, kad bijām vēl bērnu gados, gan pārdomas par mīlestību un piedošanu cilvēku savstarpējās attiecībās. Pa kādam svētku eglītes rotājumam saņēma katrs, kurš pirmais uzminēja mīklu vai zināja Ziemassvētkiem veltītas tautasdziesmas pēdējās divas rindiņas. Omulīgā gaisotnē pāris stundas aizritēja nemanot, un mājup devāmies ar smaidu sirdī.

Lai mūsu atbalstītājiem arī šogad nezūd kopā būšanas prieks! Lai kora “Banga” dziedātājām un diriģentei Aigai Kažai skanīgas balsis un radošas idejas vēl kādam kopīgam pasākumam!

Irēna Svitiņa