Skaistām emocijām pildīta tikšanās

Kā tikšanās sākumā atzīmēja bibliotēkas vadītāja Irēna Svitiņa, dzeja kopā ar mūziku ikvienā klausītājā izraisa visbrīnišķīgāko pārdzīvojumu. Šajā pēcpusdienā netrūka ne mūzikas, ne dzejas. Divas Skaidrītes Brūšnieces komponētās dziesmas ar Helmuta vārdiem dzirdējām ansambļa “Con Vita” izpildījumā, pārējās izskanēja paša autora dziedātas. Kā jau dzīvē, arī šajā pasākumā jautrais mijās ar skumīgo, un no smiekliem līdz aizkustinājuma asarām bija viens vienīgs solis. Nereti balss aizlūza un acīs sariesās asaras ne tikai klausītājiem, bet arī pašam dzejniekam. Helmuts atzīstas, ka vislabprātāk viņš rakstot par meitenēm, mīlestību un rozēm, bet, viņa vārdiem runājot, dažkārt skaistais var ne tikai iepriecināt, bet arī, ai, kā iekost.

Jau 10 gadus kā ikdienā dzīvojot Lielbritānijā, Helmutam ir ļoti svarīgi uzturēt sevī latvietību. Taču, kā atzīst dzejnieks, viņa tagadējā dzīvesvietā šādas intīmas dzejas pēcpusdienas nevienam nav vajadzīgas. “Sabiedrība pati nosaka, ko viņai vajag, un dzejas vakarus viņiem nevajag”, pauž Helmuts. Savukārt latvieši vienmēr ir bijuši pēc labas dzejas izslāpuši, tādēļ ar baudu tika izdzīvota ik minūte, ko pavadījām talantīgā dzejnieka sabiedrībā, kurš savos dzejoļos šķiet uzminējis mūsu slēptākās ilgas un ieskatījies ikvienā mūsu siržu stūrītī.

“Es neesmu dzejnieks

Bet mani tā sauc

Es daru vien to

Kas no Dieva man ļauts” – tā par sevi saka Helmuts Feldmanis.

Dace Klabere

D. Klaberes foto

“Kalva” no konkursa Daugavpilī atgriežas ar diplomu

Šo gadu laikā festivāls ieguvis popularitāti ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Šogad festivālā uzstājās vairāk nekā 2000 dziedātāju no Latvijas, Baltkrievijas, Čehijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas. Festivāla laikā tā dalībnieki piedalījās ne tikai koncertos un pasākumos Daugavpils baznīcās un koncertzālēs, bet arī vairākos konkursos, ko vērtēja starptautiska žūrija. Bērni un jaunieši sacentās 6 dažādās vecuma kategorijās, bet ansambļiem un koriem bija iespēja piedalīties 17 kategorijās.

Izpildot trīs garīgās mūzikas skaņdarbus Vienības nama koncertzālē, Rojas kultūras centra sieviešu koris “Kalva” ieguva II pakāpes diplomu.

Diriģente Baiba Muskare ar kora panākumiem ir ļoti apmierināta un pateicas ikvienai kora dalībniecei par daudzajām mēģinājuma stundām, kas pavadītas kopā, gatavojoties nozīmīgajam notikumam. Kā atzīst Baiba, dziedāt tikai pašām sev nav interesanti, tādēļ pieņemts lēmums piedalīties konkursā, lai lietderīgi pavadītu laiku, kamēr koncerti uz pašu skatuves nav iespējami, un uzturētu sevi formā.

Esot Daugavpilī, dziedātājas lietderīgi izmantojušas brīvo laiku, apmeklējot Marka Rotko mākslas centru, Daugavpils skrošu rūpnīcu – vienīgo tūristiem atvērto munīcijas ražošanas rūpnīcu Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis, gida vadībā iepazinušas Daugavpili, braucot retro tramvajā, un pabijušas Šmakovkas muzejā, kurš pārsteidzis ar savu bagātīgo ekspozīciju.

Uz jautājumu par “Kalvas” turpmākajiem plāniem, Baiba atbild, ka koris piedalīsies sieviešu koru salidojumā, tad sekos skate un Kurzemes Dziesmu svētki Liepājā. Korim ieceru netrūkst, tādēļ atliek vien vēlēt – lai izdodas!

Dace Klabere

M. Balodes foto

Miera zīme – arī Rojā

Kustības aizsācējs ir Masahisa Goi Japānā, kurš pēc Otrā pasaules kara beigām nolēma veltīt savu dzīvi miera veicināšanai pasaulē. Viņa idejas par mieru uzrunāja arvien plašāku sabiedrības daļu, un viņš atbalstīja dažādus radošus veidus, kā nodot miera vēstījumu – lūgšanu “Lai būtu miers pasaulē”. Miera zīme vēl joprojām ir ievērojamākais simbols Masahisa GOI vēstījumam. Masahisa Goi vārdi: “Ja veltīsiet visu uzmanību lūgšanai, patiesā mīlestībā jūs atbrīvosiet sevi, aizmirstot par savu individuālismu un vēlot, lai visi būtu laimīgi. Pakāpeniski katrs indivīds kļūs pilnīgs un harmonisks, kas ir pats vērtīgākais, ko katrs no mums var darīt pasaules labā. Es ticu, ka lūgšana par mieru pasaulē ir spēcīgākais līdzeklis katra paša dzīves harmonizēšanai, vienlaicīgi arī apkārtējās vides harmonizēšanai pasaules mērogā”.

Miera zīme ir vēstījuma – lūgšanas “Lai būtu miers pasaulē” simbols. Tā nav protesta forma, bet atgādinājums, ka mēs nevaram nodrošināt mieru pasaulē, kamēr neesam harmonijā ar sevi. Līdzvērtīgs piemērs miera zīmju vēstījumam ir dažādas lūgšanu vietas pasaulē, kur cilvēki, apvienojoties savā lūgšanu enerģijā, viens otru atbalsta un dziedē. Jo vairāk cilvēku ir apvienojušies vienotā idejā, jo lielāks tās spēks. Līdz Latvijai miera vēstījuma simbols nokļuva, pateicoties Lietuvas un Latvijas riteņbraucēju apvienību biedriem.

Pirmā miera zīme Latvijā tika uzstādīta 2004. gadā Valmierā ar Pasaules miera lūgšanas organizācijas pārstāvjiem no Japānas un Valmieras pilsētas domes atbalstu dienā, kad tika apbedīts pirmais Irākas karā dzīvību zaudējušais latviešu karavīrs. Pirmā miera zīmes uzstādīšanas ceremonija Latvijā norisinājās miera veloakcijas Nordkapa-Atēnas ietvaros, kad tika izstrādāts Euro Velo 11 velomaršruti no tālākā Eiropas ziemeļu punkta Nordkapā līdz Atēnām Grieķijā, šķērsojot 11 valstis 111 dienās, finišējot dienā, kad Atēnās norisinājās Vasaras Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. 2005. un 2006. gadā, izstrādājot Euro Velo 10 velomaršrutus apkārt Baltijas jūrai, miera zīmes tika uzstādītas Rīgā, Rojā, Kuldīgā, Ventspilī un Pāvilostā.

Dace Klabere

1. Klaberes foto

ROJAS NOVADA SOCIĀLAIS DIENESTS INFORMĒ

Ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz:

• 220 eiro ģimenei, kurā vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir persona darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 24 gadiem, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;
• 250 eiro ģimenei, kurā vecāks vai likumiskais pārstāvis viens audzina vienu vai vairākus bērnus;
• 240 eiro ģimenei, kurā ir personas ar invaliditāti vai neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgā vecumā, izņemot personas vecumā līdz 24 gadiem, ja tās turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai valsts atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, dienas maiņā un nav nodarbinātas;
• 260 eiro atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti, kas nesastāv laulībā un dzīvo viens.

Sociālie pabalsti trūcīgām un maznodrošinātām personām:

• Dzīvokļa pabalsts – līdz 480 eiro gadā, kur ietilpst pabalsts kurināmā iegādei (līdz 200 eiro) un pabalsts īres un komunālo maksājumu segšanai. Mēnesī šis pabalsts nedrīkst pārsniegt 40 eiro;
• Pabalsts veselības aprūpei – trūcīgai personai līdz 70,00 eiro gadā, trūcīgai ģimenei līdz 100 eiro gadā, maznodrošinātai personai līdz 50 eiro un maznodrošinātai ģimenei līdz 70 eiro gadā;
• Pabalsts bērnu izglītības procesa nodrošināšanai - trūcīgām ģimenēm 40 eiro, bet maznodrošinātām ģimenēm 30 eiro gadā vienam bērnam;
• Ēdināšanas pabalsts pirmsskolas izglītības iestādē bērnam – līdz 20 eiro mēnesī;
• Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai – līdz 120 eiro gadā.
• pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) – trūcīgām personām līdz 53 eiro mēnesī;

Citi sociālie pabalsti:

• pabalsti bērnam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, kurš sasniedzis pilngadību un kuram beidzas ārpusģimenes aprūpe - dzīvokļa pabalsts par īri/apsaimniekošanu,  pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu – līdz 60 eiro mēnesī, vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 250 eiro, vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai - divu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā, kā arī ikmēneša pabalsts turpinot mācības – reizi mēnesī viena valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (līdz 24 gadu vecumam).
• Pabalsti audžuģimenēm - ikmēneša pabalsts uzturam ir divkāršā Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Uz šo brīdi tie ir 215 eiro par bērnu līdz 7 gadu vecumam un 258 eiro par bērnu no 7-18 gadu vecumam.

[Minimālos uzturlīdzekļus aprēķina sekojoši: 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no viņa dzimšanas līdz 7 gadu vecumam (šogad - 107,50 eiro mēnesī);

30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas katram bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (šogad - 129 eiro mēnesī).]

Par nepilnu mēnesi pabalsta apmērs tiek aprēķināts proporcionāli dienu skaitam. Vienreizējs pabalsts apģērba, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei ir attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī apmērā, bet pēc gada un turpmāk vienu reizi gadā audžuģimene var  saņemt pabalstu bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei līdz 250 eiro apmērā.

• Pabalsta krīzes situācijā apmērs Rojas novadā tiek noteikts līdz 500 eiro vienai ģimenei (personai) kalendārā gada laikā, nepārsniedzot faktisko izdevumu apmēru.
• Apbedīšanas pabalsts - maksimālais apmērs ir 450 eiro, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai citas institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.

Trūcīgas un maznodrošinātas personas (ģimenes), kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 242 eiro (vienam cilvēkam), var saņemt ES atbalsta pakas – pārtikas, higiēnas un skolas piederumu komplektus.

Vairāk informācijas :

www.atbalstapakas.lv

www.roja.lv

Rojas novada Sociālais dienests – Celtnieku ielā 6, Rojā.

socialaisdienests@roja.lv

linda.gerucka@roja.lv

tel.: 63269551; 27234286

Sociālā dienesta klientu pieņemšanas laiki:

1. 08:00 – 13:00, 14:00 – 18:00
2. 08:00 – 13:00, 14:00 – 17:00
3. 08:00 – 15:00.