5. decembris – Policijas diena

Lai saprastu, kāda tad ir Rojas Pašvaldības policijas ikdiena, devos uz policijas iecirkni, kur sastapu Rojas novada domes Pašvaldības policijas inspektoru Dzintaru Vīksni, kuru arī aicināju uz sarunu.

“Pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Tas nozīmē, ka mēs sekojam līdzi ikdienas problēmām, kas sagādā nepatīkamus brīžus novada iedzīvotājiem. Darba pamatā ir administratīvas lietvedības – par teritorijas nesakopšanu, piegružošanu, sīko huligānismu, alkohola lietošanu tam neparedzētās vietās. Tāpat tie ir izsaukumi sakarā ar konfliktiem ģimenē, kā arī pārbaudes, vai automašīnas ir novietotas atbilstoši noteikumiem, vai tās nav iebraukušas neatļautās vietās, piemēram, kāpu zonā. Sadarbojoties ar Valsts policiju un Valsts vides dienestu, mēs veicam regulārus profilaktiskos reidus, ar mērķi pārbaudīt, vai nav pārkāpts aizliegums makšķerēt un zvejot lieguma laikā. Vasaras sezonā pastiprināti kontrolējam, vai kāpu zonā nav uzslietas teltis un kurināti ugunskuri tam neparedzētās vietās. Sekojam līdzi, vai uz ielas neatrodas iereibušas personas, kuri traucē sabiedrisko kārtību. Ir gadījumi, kad palīdzam šīm personām nokļūt mājās. Darba pienākumu izpildes laikā, ja tas nepieciešams, izsaucam neatliekamo medicīnisko palīdzību. Mums ir pilnvaras aizturēt personu un pēc tam nodot Valsts policijas rokās .”

Mani interesēja, vai ir kādi likumpārkāpumi, par kuriem pašvaldība nevar sodīt. Uzzinu, ka pašvaldības policijai nav tiesību izmeklēt noziegumus vai likumpārkāpumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana ir Valsts policijas un citu izmeklēšanas iestāžu kompetence. Visbiežāk tie ir dažādi pārkāpumi ceļu satiksmē, par kuriem pārkāpumu protokolu ir tiesīga noformēt  tikai Valsts policija, šādos gadījumos pašvaldības policijai ir tiesības likumpārkāpēju tikai aizturēt. Nav tādu pārkāpumu, par kuru pašvaldības policists neliksies ne zinis, jo tas ir ārpus pašvaldības policijas kompetences. Pašvaldības policijai ir tiesības jebkāda pārkāpuma gadījumā reaģēt uz to, aizturēt un gaidīt attiecīgās iestādes darbinieku ierašanos.

Sarunas turpinājumā vēlos uzzināt, vai ir viegli darīt savu darbu, ja lielākā daļa cilvēku ir vairāk vai mazāk pazīstami, jo novads nav liels. Policijas inspektors pastāstīja, ka tas ir atkarīgs no situācijas. Esot gadījumi, kad likumpārkāpējs policistu neuztver kā varas pārstāvi, bet kā čomu un ignorē policijas prasības. Šādos gadījumos nav viegli. Tomēr pārsvarā šāda situācija palīdz, jo cilvēki jūtas drošāki un ir atsaucīgāki, ja policists ir pazīstams.

Uz manu jautājumu, kādam jābūt pašvaldības policistam, inspektors atbildēja, ka par pašvaldības policistu var strādāt cilvēks, kurš ir kā pīle (raksta autores izteikts salīdzinājums) – nokrata ūdeni (negatīvu attieksmi) un iet tālāk. Citādi nevar, jo darbs ikdienā reti ir saistīts ar ko pozitīvu, nākas nodarboties ar citu sodīšanu. “Cilvēku attieksmi pret sevi kā pret pašvaldības policistu neuztveru personīgi. Par spīti visam, mums ir jāatrod veidi, kā tikt galā ar problēmām, jābūt gudriem, zinošiem un prasmīgiem, lai novērstu problēmas un tiktu ar tām galā. Šajā darbā ļoti būtiska ir prasme kontaktēties ar cilvēkiem, ir jāpārzina psiholoģiskās taktikas, piemēram, kā runāt ar agresīvu cilvēku, lai viņš nomierinātos.”

Jautāju, kā mūsu novads izskatās no pašvaldības policista skatupunkta, vai pie mums ir mierīgi? Atbilde bija pozitīva – mūsu novads ir uzskatāms par mierīgu salīdzinoši ar citiem, lielākiem novadiem. “Cilvēki ir korekti, zina ko drīkst un ko nedrīkst. Piemēram, par alkohola lietošanu tam neparedzētās vietās pārsvarā ir jāaizrāda tieši iebraucējiem. Mierīgi ir arī lielajos kultūras pasākumos, kur pārsvarā notiek preventīvais darbs – patrulējam, lai radītu drošības sajūtu un mazinātu vēlmi pārkāpt likumu. Aktīvāka darba diena ir Zvejnieksvētkos, bet tik lielos pasākumos parasti kārtību palīdz uzturēt arī apsardzes darbinieki un Valsts policija. Vairāk darba ir vasaras sezonā – nesakārtotas teritorijas, patrulēšana kāpu zonā, nepieskatīti dzīvnieki, izsaukumi. Parasti uz izsaukumu dodamies divatā, īpaši, ja ir informācija par agresīvu vai lielāku kompāniju. Nekad nevaram zināt, kas mūs sagaida, kā situācija atrisināsies. Rudens un ziemas sezonā parasti pievēršam uzmanību lietām, kuras ir palikušas nemanītas iepriekš – piemēram, tās pašas māju zīmes. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka tā nav mūsu iegriba. Ir svarīgi, lai šī māju zīme ir novietota labi redzamā vietā, jo, ja, nedod Dievs, būs vajadzīga ugunsdzēsēju vai ātrās palīdzības palīdzība, tieši šai zīmei var izrādīties liela nozīme. Šajā, nosacīti klusajā periodā tiek pārskatīti arī noslēgtie atkritumu izvešanas līgumi vai, pareizāk būtu teikt, nenoslēgtie līgumi. Pietiekami regulāri atrodas šādu līgumu neslēdzēji, uzskatīdami sevi par gudrākiem nekā ir tie, kuri šādus līgumus ir noslēguši. Atkritumi tiek izmesti tiem neparedzētās vietās vai konteineros, par kuriem kāds cits jau ir samaksājis.”

Jautāju, vai novada iedzīvotāji izmanto dienu, kad iecirknī ir pieņemšanas diena. Atgādinu – Rojas novada Pašvaldības policijas diennakts telefona numurs: 28600215 un trešdienās no 9.00 – 12.00 Pašvaldības policijas iecirknī ir pieņemšanas laiks, kad novada iedzīvotāji var sastapt inspektorus uz vietas. Izrādās, ka šo iespēju iedzīvotāji tiešām izmanto. Jo policists tomēr reizēm ir arī savā veidā kā psihologs. “Cilvēki parasti vēlas izrunāties, ja viņiem ir kāda sāpe.”

Pēc sarunas ar inspektoru Dzintaru Vīksnu secinu, ka nevar par Pašvaldības policista darbu spriest tikai pēc tām pāris rindiņām, ko varam lasīt mūsu rubrikā “Policija ziņo”. Tā ir tikai darba redzamā daļ.! Darba ikdienā ir jāspēj patstāvīgi pieņemt dažādus lēmumus, jāprot runāt ar cilvēkiem un jāsaglabā miers, jo policiju jau neizsauc pozitīvos brīžos. Jāpārzina un jāizprot likumi, lai pieņemtu pareizo lēmumu. Ir nekavējoties jāreaģē un jāuzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Policijas darbs, tas ir arī darbs kabinetā, jeb kā mēdzam sarunvalodā teikt – darbs ar kaudzi papīriem.

Policisti ikdienā saskaras ar sabiedrības tumšāko pusi, tas ir smags darbs. Tāpēc novēlu spēku un izturību, veselību un možu garu, iedzīvotāju cieņu un uzticēšanos! Lai jūsu veiktais nozīmīgais un svarīgais darbs jums dotu gandarījumu! Lai jums ikdienas rūpēs un steigā, rūpējoties par mums visiem, izdotos saglabāt sirds gaišumu un optimismu!

Zem foto: Rojas novada domes Pašvaldības policijas inspektori Raivis Puntulis un Dzintars Vīksne   I. Graudiņas foto

Apskati jaunas izstādes Rojas bibliotēkā

Tamborētas sedziņas – autore Anna Ivanovska. Šoreiz tā ir klasika, kas priecēs ikvienu rokdarbu fanu, taču mūsdienās tamborēto sedziņu pielietojums mēdz būt  daudz plašāks un interesantāks nekā tas bija vēl pirms dažiem gadu desmitiem. Šādas sedziņas var izmantot ne tikai kā galdautiņus, bet arī veidot no tām glītus interjera vai dāvanu iesaiņojuma rotājumus, atjaunot apģērbu vai pat veidot no tām elegantus vakartērpus. Atliek vien likt lietā fantāziju un, protams, jābūt skaisti tamborētām sedziņām.

Ziemassvētku karstvīna krūzes – Gunitas Artamonovas kolekcija. Skaitā 17, katra no tām atceļojusi kopā ar Gunitu tieši no Ziemassvētku tirdziņiem Vācijā, Holandē vai Beļģijā, kur karstvīns tiek tirgots šādās krūzēs, kuras iespējams arī iegādāties.

Līdz gada beigām būs skatāma arī foto mirkļu izstāde „Mēs Latvijas simtgades gadā” par notikušajiem pasākumiem mūsu bibliotēkā un mūsu dalību izbraukumu semināros, kā arī Edgara Liepiņa dzimšanas dienai veltīta grāmatu un periodisko rakstu izstāde.

Irēna Svitiņa

Ģimenes sestdiena “Gaidām Ziemassvētkus” Rojas muzejā

Sestdien, 1. decembrī Rojas Jūras zvejniecības muzejs aicināja ņemt tētus, mammas, opīšus, omītes, krustmātes un krusttēvus pie rokas un steigties  uz muzeju, lai kopā uzsāktu šo Ziemassvētku gaidīšanu, gatavojot apsveikuma kartiņas mīļajiem un cepot piparkūkas. Arī es, šī raksta autore, ņēmu sevi pie rokas un devos uz muzeju. Kopā darboties gribētājus sagaidīja muzeja vadītāja Inese Indriksone, un viņu es arī aicināju pastāstīt par to, kas šeit notiks. “Šajā gadā uzsākām jaunu pasākumu ciklu ”Ar ģimenēm uz muzeju jeb ģimenes sestdiena muzejā”. Ideja šādam pasākumu ciklam radās, kad, analizējot mūsu apmeklētāju vecumu, secinājām, ka muzeju visbiežāk apmeklē cilvēki gados un, protams, skolēni, jo ir ļoti laba sadarbība ar Rojas vidusskolu. Vidējā paaudze, diemžēl, muzeju apmeklē krietni retāk. Iespējams, ka tas ir saistīts ar sabiedrībā valdošo stereotipu, ka muzejā ir tikai senas lietas un tur nenotiek nekas interesants. Iespējams, ka vidējā paaudze muzeju neapmeklē arī tādēļ, ka viņus ir skārusi mūsdienu aktuālā problēma – visu savu brīvo laiku ir interesantāk pavadīt, klejojot interneta vidē savos tālruņos un datoros. Lai vai kā, ar šādiem pasākumiem mēs cenšamies uzrunāt jaunos vecākus atnākt uz muzeju kopā ar saviem bērniem. Un nevis vienkārši atvest bērnus uz muzeju un nodot viņus muzeja darbinieku rokās, lai tie viņus pieskata un izklaidē. Mēs aicinām vecākus ar bērniem darboties kopā. Šajos pasākumos vienmēr ir kāds izzinošs uzdevums, kas saistīts ar novada vēsturi, un noteikti ir kādas interesantas un jautras aktivitātes. Pirmais šāds pasākums notika pavasarī, Lieldienu laikā, nākamais bija vasarā, un nu ir Ziemassvētku gaidīšanas laikā.”

Kā sauc zvejniekciemu, kurā 20. gadsimta sākumā, J. Dambekalna zivju fabrikā izgatavoja augstākā labuma ķilavas "Bauda"? Kas ir viens no senākajiem un svarīgākajiem navigācijas instrumentiem uz kuģa? Kāds burinieka veids attēlots uz Latvijas Bankas īpašās 10 latu sudraba monētas? Kā sauca pirmās Latvijas naudas zīmes (1919.)? Šie ir daži no vēstures jautājumiem, uz kuriem atbildes lielie un mazie pasākuma apmeklētāji varēja rast Rojas muzejā, staigājot un pētot muzeja eksponātus un lasot tiem pievienotos aprakstus.

Uzrunāju 6. klases skolēnu Mārtiņu, kā viņam klājās ar gudrības spēles jautājumiem. “Jautājumi bija dažādi. Dažiem es zināju atbildes pats, piemēram, atminēju mīklu “Kad vajag, tad izmet, kad nevajag – paceļ”. Zināju arī, kas ir viens no svarīgākajiem un senākajiem navigācijas instrumentiem uz kuģa un kā sauca zvejnieku kolhozu Rojā. Uz grūtākajiem jautājumiem atbildes man palīdzēja atrast mamma un muzeja darbinieces.”

Zanes Valbakas vadībā tika gatavotas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas. Te nu tiešām varēja vērot, ka tāda kopīga darbošanās patika gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kā papildus bonuss šai aktivitātei bija sarunas. Sarunas par to, kā katrs līdz šim ir gatavojies svētkiem, par to, kā katrs mēs jūtamies šajā laikā. Tomēr pats interesantākais, manuprāt, bija pašas Zanes stāstījums par zvaigznēm, jo viņas lielā aizraušanās ir vērot debesis. Uzzinājām, ka ir zvaigznes, kuru spožums ik pa laikam pulsē no tajās notiekošajiem procesiem.

Ar savām zināšanām dalījās arī saimniece Dina Čuba. Viņas vadībā tika ceptas piparkūkas, gatavota glazūra un, protams, tās tika arī dekorētas. Gribat zināt ideālās glazūras recepti? Lūdzu – olas baltums un pūdercukurs. Samaisīt visu kopā, un krāsai var pievienot Jupi suliņas. Jā, viss ir tieši tik vienkārši!

Kopīgi darbojoties, laiks ir pagājis nemanot. Ir tapusi neliela izstāde no pašu veidotajiem darbiņiem – skaistām, nē, ļoti skaistām Ziemassvētku kartiņām un arī garšīgām un košām piparkūkām.

Uz atvadām muzeja vadītāja Inese saka: ”Tā nu viss šajā reizē pie mums notika! Gaidīsim atkal kādā citā "Ģimenes sestdienā" jau nākamajā gadā!”

Iluta Graudiņa

IZNĀCIS ROJAS NOVADA KALENDĀRS 2019. GADAM

Jauno Rojas novada kalendāru ir iespējams iegādāties Rojas tūrisma informācijas centrā, Selgas ielā 14e, Rojā un Rojas Jūras zvejniecības muzejā, Selgas ielā 33, Rojā.

Šim notikumam par godu, tāpat kā pagājušajā gadā, vēlamies veidot kalendāra atvēršanas pasākumu, uz kuru aicinām ikvienu interesentu.

Kalendāra atvēršanas pasākums notiks 7. decembrī 18.00  Rojas Izstāžu un radošo darbnīcu centrā.

Īpaši uz pasākumu gaidīsim visus atsaucīgos fotogrāfus, kuri iesūtīja vai padalījās ar savām fotogrāfijām Rojas novada kalendāra tapšanā.

Lai šogad katrā mājā sienu rotā mūsu pašu kalendārs!

Kristīne Voldemāre, Rojas TIC vadītāja