Ar krāšņu salūtu un simtgades zaļumballi Rojā izskan valsts simtgades svētku noslēgums

Viņasprāt, daudzajās svētku runās, kas izskanējušas valsts svētku laikā, cauri vijušās divas galvenās atziņas. Viena no tām – ir labi, ka Latvija ir brīva, ir labi, ka varam aizceļot uz jebkuru no zemēm, bet vislabākā sajūta ir, atgriežoties savās mājās, savā dzimtenē. Un otra – mēs, latvieši, tomēr par maz lepojamies ar sevi un savu valsti, un varbūt, ka tas varētu būt mūsu uzdevums Latvijas 101. dzimšanas dienā. “Gribas Latvijai vēlēt daudz vairāk gludu ceļu, zaļu un sakoptu mežu, zilu jūru un upju ar skaidru ūdeni. Visiem, visiem sūtu vissirsnīgākos sveicienus Latvijas 100. dzimšanas dienā! Lai visiem šodien ir labs noskaņojums! Galu galā – ir dzimšanas diena, ir svētki mums un mūsu Latvijai!”, vēlēja Eva Kārkliņa.

Pēc svinīgās uzrunas sekoja svētku koncerts, kuru dzimšanas dienas svinētājiem bija sagādājusi grupa “Līvi”. Te nu ikvienam bija iespēja sasildīties, aktīvi dejojot mūzikas ritmos. Visemocionālākais izvērsās koncerta noslēgums, kad klausītāju sirdis sitās vienā ritmā ar līviem, kopīgi dziedot par mūsu dzimto valodu.

Pēc koncerta sekoja svētku salūts un tad jau bija klāt arī dzimšanas dienas saldākais brīdis, kad ikviens no klātesošajiem tika aicināts uz kultūras centra foajē baudīt svētku kūkas. Savukārt svētku saimniece Dina Čuba ar savu komandu visus aicināja iestiprināties ar karstu zupu un tēju, lai nepietrūktu spēka izdejoties tūdaļ sekojošajā Simtgades zaļumballē.

Vairākas dienas garāmgājējus laukumā pie kultūras centra uzrunāja Jāņa Bērziņa veidotā vides instalācija ar nosaukumu vēLVēl. Svinību laikā vairāki no klātesošajiem izmantoja iespēju uz tās uzrakstīt savu veltījumu Latvijai, bet tie, kuriem bija iztraucējis lietus, vēlējumus Latvijai uzrakstīja vēl vairākas dienas pēc pasākuma. Kā atzina pats instalācijas autors, vēlēt laimes var dažādos veidos, arī griežot polikarbonātu 160 loksnītēs, ritinot 200 m trosi un rakstot laba vēlējumus, spītējot lietum un vējam.

Nekur pasaulē dzimšanas dienas svinības nav iedomājamas bez gardu kūku ēšanas, tādēļ paldies visiem, kuri atsaucās kultūras centra aicinājumam – SIA “Ajor”, SIA “Z/s Irbe”, SIA “Kalvas”, SIA “Ķipītis Roja”, SIA “Rauda”, SIA “A Celtne”, SIA “LuxSZ”, SIA “Gaisma AR”, SIA “Zītari LZ”, SIA “Krasts”, Lakšmaņu ģimenei, Ainai Dzeguzei, Marekam Štālam, Ievai Zīvertei, Červinsku un Duvalku ģimenēm, Intai Avetisjanai, Ilonai Klāviņai, Aldai un Unai Vecbērām, Sanai Lukševicai un Gunai Kārklevalkai, Rojas KC un Rojas novada bērnu un jauniešu centriem. Par sarūpēto mājas vīnu paldies Rožkalnu ģimenei. Par gardo zupu gādāja Dinas Čubas komanda, Melnsila dāmu klubiņš, biedrība “Rojas poga” un Māris Maķinskis.

Dace Klabere

Tiks audzēti taimiņu mazuļi

Lauku atbalsta dienests 2018. gada 27. martā Zivju padomes sēdē apstiprināja projektu Nr.1.45 par “Taimiņu mazuļu ataudzēšanai un ielaišanai Rojas upē nepieciešamo vaislinieku nozveju”. Šo projektu realizēja SIA “Pundiķi” saskaņā ar noslēgto līgumu Nr. RND/2018/L190, kura ietvaros tika nozvejoti 50 taimiņu vaislinieku.

Šoruden bija piemēroti apstākļi taimiņu nārstošanai, kā rezultātā taimiņu vaisliniekus nozvejoja īsā laika posmā un nodeva “Tomei” vienā dienā.

Projekta kopējās izmaksas ir 3 000,00 EUR, no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 600,00 EUR, un Zivju fonda finansējums ir 2 700,00 EUR.

L.Šnores foto

Uz Latvijas simtgades sliekšņa

Kā lielā notikuma vēstneši mūsu novadā Rojas, Rudes, Valgalciema, Kaltenes, Ģipkas un Melnsila ciemos aug un zaļo pirms gada, 4. maijā simboliskā akcijā “Apskauj Latviju”, ciemu ļaužu iestādītie ozoli.   Ar lepnumu Rojas novada svētkos cauri Rojai tika iznests 3 gadu laikā Rojas Jūras un zvejniecības muzejā kopīgi uzaustais karogs. Kurš gan cits saglabās atmiņas, leposies un vēstīs par sava novada nozīmīgajiem cilvēkiem, ja ne mēs paši! Pateicoties režisores Kristīnes Vanagas uzņēmībai, ir tapusi un skatītāju atzinību saņēmusi dokumentālā filma “Ziedonis” par mūsu novada kultūras personību, mūziķi, diriģentu Ziedoni Lindi. Rojas Jūras zvejniecības muzejā atvērta ekspozīcija “Goda grāmata”, kas vēsta par cilvēkiem, kuru sasniegumi kultūrā, mākslā un sportā nes Rojas vārdu pasaulē. Bijām priecīgi uzņemt vairāk nekā 200 projekta “1836” ceļotājus, kas divās dienās, ejot gar piekrasti maršrutā Kolka-Melnsils-Ģipka-Roja-Kaltene, iepazina mūsu novadu. Gājiena noslēgumā Rojas kultūras centrā mūs priecēja brīnišķīgs un neaizmirstams fonda “Viegli” mākslinieku koncerts. Mūsu kori “Kalva” un “Banga” piedalījās un pārstāvēja Rojas novadu XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Rīgā.

Saulgriežos iesaistījāmies pierobežas novadu pašvaldību ugunskuru akcijā “Izgaismo Latviju”. Brīnišķīgā vietā pie jūras - Valgalciema “Dzelžos” - pulcējāmies, lepojāmies, priecājāmies, izbaudījām un dancojām “100gades zaļumballē“. Neaizmirstamas sajūtas sniedza “Senās Ugunsnakts” pasākums šīs vasaras izskaņā, kad pie jūras muzicēja Ziemeļkurzemes kamerorķestris diriģentes Indras Sproģes vadībā, kā arī komponists Raimonds Tiguls. Daudzi un dažādi Latvijas simtgadei veltīti pasākumi mūsu novadā notikuši muzejā, vidusskolā, Mūzikas un mākslas skolā, bērnudārzos, bibliotēkās, bērnu un jauniešu centros, sporta nozarē u.c.

 Un nu jau klāt svarīgiem notikumiem bagātais Patriotu mēnesis. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, bijām kopā, lai mūsu Gaismas ceļš plūstu kā ugunīga upe visu laiku Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai!

Savukārt 18. novembrī būsim kopā valsts simtgades svinību pasākumā paši savā novadā. Tas notiks laukumā pie Rojas kultūras centra, sākums plkst.18.00, un gaidīts ikviens – liels, vai mazs. Novadniekus un viesus svētkos sveiks Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kopīgi dziedāsim Latvijas himnu un pēc tam klausīsimies spēka dziesmas grupas “Līvi” izpildījumā. Pēc koncerta, ap pulksten19.15, dosimies uz stadionu, no kurienes būs vērojama svētku uguņošana. Savukārt pēc tās svētki turpināsies laukumā, kur notiks cienāšanās ar mūsu pašu sarūpētām svētku kūkām (aicinām būt atsaucīgiem un atgādāt svētku dienā no plkst.16.00 uz Rojas KC kūkas, kūciņas, tortes, groziņus, eklērus u.c), kā arī “Simtgades zaļumballe” ar latviešu deju mūziku mūsu dīdžeju izpildījumā. Laukumu rotās Jāņa Bērziņa veidota instalācija Latvijas karoga izskatā, kur ikviens aicināts ierakstīt savu vēlējumu Latvijai . Balles laikā būs gan silta tēja, gan svētku zupa. Un vēl, atbalstot “LV100” biroja ierosmi, aicinām svētkos ierasties  rakstainos cimdos!

Lai mums visiem skaisti svētki! Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Dace Broka,

Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

Andra Zemela foto

Lāčplēša dienā Rojā godina par brīvību kritušos

Veidojot krāšņu gaismas upi, gājiena dalībnieki ar lāpām un svecītēm rokās devās virzienā uz centru. Pirmā pieturas vieta pie Rojas vidusskolas, kur, ieturot klusuma brīdi, nodziedot Latvijas valsts himnu un noliekot ziedus pie Gvido Zvaigznes piemiņas zīmes, tiek izrādīts gods visiem par mūsu valsts brīvību kritušajiem karavīriem. Šajā vietā Kitijas Maišeles izpildījumā izskanēja arī vidusskolas audzēkņa Madara Dīriņa Lāčplēša dienai veltītās rindas.

Esam sanākuši kopā, lai šajā nozīmīgajā dienā, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, izrādītu cieņu un pieminētu savas tautas varoņus. Mēs pieminam cilvēkus, kas par brīvu un neatkarīgu Latviju krituši dažādos laikos un karos. Mēs pieminam cilvēkus, kas aizstāvēja Latvijas valsti. Tik daudz dzīvību atdots, tik daudz kaujās ir karots. Varam tikai aizlūgt par šiem cilvēkiem.

Lāčplēša diena ir kopīgiem spēkiem – karavīru, brīvprātīgo, jauniešu, sieviešu, politiķu, ierēdņu un daudzu citu gūtās uzvaras piemiņas diena. 1919. gada 11. novembrī tika gūta uzvara ne tikai par pretinieka Pāvela Bermonta komandēto rietumu armiju Rīgā, bet arī par neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai. Karavīrs, kurš mīl savu zemi, ir gatavs doties cīņā par to. Būdami lepni par savu valsti, katrs no mums ir gatavs ik dienas darīt visu, lai mūsu valstī valdītu labklājība, lai mēs šeit justos droši, un, lai Latvijas vārdam izskanot pasaulē, citi tajā klausītos ar apbrīnu. Šī diena ir nozīmīga arī ar to, ka tieši šajā dienā tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša kara ordenis - ar devīzi “Par Latviju!” Aicinu visus iedzīvotājus arī turpmāk 11. novembrī iedegt piemiņas svecītes, lai pieminētu bojāgājušos cilvēkus, kas Latvijas valsts vārdā ir atdevuši savas dzīvības! Atcerēsimies un pieminēsim!

Tālāk gājiens virzījās uz svinīgi izgaismoto Rojas kultūras centra laukumu. Šeit ar uzrunu pie klātesošajiem vērsās Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.

Prieks, ka mums kopā izdevās izveidot svecīšu un lāpu gaismas upi, kas liecina, ka mēs visi dzīvojam, un strādājam viena mērķa labad – lai mums Latvijā labi klātos. Esam priecīgi par to, ka varam dzīvot savā valstī, runāt savā valodā un mums nav nepieciešams dziedāt svešu dziesmu. Kā katrai valstij, arī mums ir nozīmīgi gadu skaitļi, nozīmīgi datumi, un viens no tādiem ir 1918. gads, kad piedzima šī nelielā valsts Latvija. Pēc tam sekoja nākamie gadi, arī 1945. gads, kad beidzās 2. Pasaules karš un sekoja notikumi, kuriem ir dažāda interpretācija. Mums nozīmīgs ir arī 1990. gads, kad Latvija atkal kļuva brīva un neatkarīga. Un ir arī 1919. gada 11. novembris, kas varēja latviešu tautai izvērsties liktenīgs – varēja rasties situācija, ka Latvija nebūtu brīva, nebūtu tādas valsts, un mēs nerunātu latviešu valodā. Pateicoties stiprajiem vīriem un puišiem, mums izdevās nosargāt šo vietu, valsti un valodu, ko aicinu ikvienu godāt un cienīt. Aicinu latviešus būt pašapzinīgākiem, drosmīgākiem, nedomāt, ko citi par mums domās, bet vienoties kopīgiem mērķiem. Par to, ka mēs to varam, liecina arī tas, ka Rojas vidusskolā ir šī jaunsargu kustība, ka šodien ar mums kopā ir arī zemessargi, un tas ir apliecinājums tam, ka Latvija var. Tā ir liela dāvana – visiem kopā svinēt Latvijas simtgadi. Aicinu būt ne tikai Latvijas, bet arī sava novada patriotiem!

Sanākušos svētku dalībniekus uzrunāja arī Zemessardzes 46. kājnieku bataljona komandieris, kapteinis Uldis Plāte. Viņš atgādināja klātesošajiem tālos 1919. gada 11. novembra notikumus, kad tikko izveidotās Latvijas armijas karavīri pēc divu dienu smagām cīņām izdziņa no Rīgas divreiz lielāko un labāk bruņoto Bermonta karaspēku, kas gribēja iznīcināt mūsu tikko dibināto Latvijas valsti.

Svinīgajā pasākumā lieliski iederējās arī uz patriotiskās nots veidotie priekšnesumi, kuros uzstājās Beates Olektes vadītā “Improvizācija”, Valters Sigai, Patrīcija Kleinberga, Sana Lukševica, Artūrs Čeksters un Rojas Mākslas un mūzikas skolas koris Ineses Ozoliņas vadībā.

Dace Klabere

Normunda Indāna foto