Ziņas

INFORMĀCIJA ROJAS NOVADA DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM

Sociālais dienests aicina daudzbērnu ģimenes pieteikties dalībai ikgadējā, Ziemassvētkiem veltītajā pasākumā. Sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti stāšanos spēkā, lūdzam pieteikt dalību līdz šā gada 16. novembrim, aizpildot reģistrācijas veidlapu un iesniedzot to Rojas novada Sociālajā dienestā – Celtnieku ielā 6, Rojā, vai ar elektronisko parakstu nosūtot uz e-pasta adresi: socialaisdienests@roja.lv. Veidlapa pieejama interneta vietnē www.roja.lv

Sociālā dienesta pieņemšanas laiki:

             Pirmdiena: 9.00-13.00; 14.00-18.00

             Trešdiena: 9.00-13.00; 14.00-16.00

          Piektdiena: 9.00-15.00

Neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz sociālā dienesta tālruņiem: 63269551; 27234285 vai rakstīt uz  e-pastu: socialaisdienests@roja.lv.

 Atgādinām, ka, balstoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, par daudzbērnu ģimeni tiek uzskatīta ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Par daudzbērnu ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

Biedrības „Talsu rajona partnerība” sludinājums

Biedrība „Talsu rajona partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas Nepārtraukto kārtu Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības (EJZF) fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam apakšpasākuma 43.02. „Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” aktivitātēs: 43.02.1. „Pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas akvakultūras produktu piegādes posmos” un 43.02.2. „Ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darba vietu radīšanas veicināšana, kā arī zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs – darbību dažādošana”.

Termiņš, kad tiks uzsākta projektu iesnieguma pieņemšana

2018. gada 2. novembris – 2019. gada 28. februāris

Sludinājuma kopsumma

 

485887,56 EUR

Projektu īstenošanas termiņš

1. Ja tiek veikta būvniecība, teritorijas labiekārtošana - projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

2.  Pārējiem projektiem projektu  īstenošanas  termiņš  ir 1 gads no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

 

 

Mērķis

Veicināt ekonomisko izaugsmi, sniedzot atbalstu piekrastes uzņēmumu attīstībai un inovāciju ieviešanai.

Rīcība - EJZF 1

„Ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darbību dažādošana un sezonalitātes ietekmes mazināšana piekrastes teritorijā”

Atbalsta apmērs 

 

485887,56 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.605 6.punktā minētā darbība

6.1) Pievienotās vērtības veidošana un inovācijas veicināšana visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes posmos.

6.2) Ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darba vietu radīšanas veicināšana, kā arī zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs – darbību dažādošana.

Rīcības apraksts

Rīcības ietvaros paredzēts atbalsts jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, attīstībai vai paplašināšanai Rojas un Mērsraga novados. Atbalsts tiks sniegts reģistrētiem un reāli strādājošiem uzņēmumiem un uzņēmējiem (uzsācēji ne mazāk kā 12 mēnešus pirms projekta iesniegšanas).

Ekonomiskās izaugsmes veicināšanai - ražošanas procesa uzlabošanai, tirdzniecības veicināšanai, uzņēmumu darbības uzsākšanai, esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, uzņēmuma teritorijas labiekārtošanai. Atbalsts iespējams speciālā transporta iegādei (saldētava, autoveikals), pamatlīdzekļu iegādei, uzglabāšanas telpu un/vai remonta telpu nodrošināšanai.

Saimniecisko darbību dažādošanai zivsaimniecības un jūras ekonomikas nozarēs (jūras transports, piekrastes tūrisma attīstīšana un pakalpojumu dažādošana, zivju produkcijas tirdzniecība).

Piekrastes tūrisma attīstīšanai un pakalpojumu dažādošanai atbalsts tiks sniegts:

1. Jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas gadījumā tikai kvalitatīvu un eksportspējīgu risinājumu, kam piemīt augsta pievienotā vērtība, un, kas skar visas tūristu mītnes darbību (tūristu mītnes ar labiekārtotiem numuriņiem, gultasvietu skaits vienā mītnē 10-40).

2. Jauniem uzņēmumiem būvniecība tūrisma mītņu un tūrisma pakalpojumiem izmantojamo ēku kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu dažādošanai, aktivitātēm, kas vērstas uz sezonalitātes mazināšanu, tiks atbalstīta TIKAI tajā gadījumā, ja projekta iesniegumam būs pievienota pamatota tirgus situācijas izpēte un Biznesa plāna kopsavilkums ar uzņēmējdarbības attīstības redzējumu turpmāko 5 gadu laikā.

3. Esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, attīstībai vai paplašināšanai - tūrisma mītņu un tūrisma pakalpojumiem izmantojamo ēku kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu dažādošanai, aktivitātēm, kas vērstas uz sezonalitātes mazināšanu.

4. Esošie uzņēmumi pievieno dokumentu, kas apliecina pirms projekta iesniegšanas - iepriekšējā noslēgtā gada apgrozījumu ne mazāku kā 5000,00 eiro.

5. Atbalstu iespējams saņemt investīcijām infrastruktūras vai servisa ēku būvniecībai, kas nepieciešamas lai nodrošinātu tūrisma pakalpojumus, kas saistīti ar aktīvo atpūtu, veselīgu dzīvesveidu, vietējo tradīciju (t.sk. amatu, kultūras un dabas) saglabāšanu un attīstību, vides izglītību (piemēram, sniega, velosipēdu utml. trases, pacēlāji, vēsturiski nozīmīgu eksponātu apskates vietas, ēdināšanas pakalpojumi)

Īpašs atbalsts ir projektiem inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai.  Inovatīvs projekts ir projekts, kuru īstenojot, tiek radīti jauni vai uzlaboti produkti, procesi vai metodes, un kurš atbilst vietējā attīstības stratēģijā noteiktajam par inovatīvo risinājumu identificēšanu un atbilstības kritērijiem to noteikšanai (sk. Stratēģijas 2.3. nodaļu „Inovatīvo risinājumu identificēšana un attīstības kritēriji to noteikšanai”).

Iespējams veidot kopprojektus – projektus, kurā investīcijas paredzēts izmantot kopīgi un kuru iesniedz:

1)        Biedrība, kas vismaz gadu pirms projekta iesniegšanas reģistrēta un kuras biedriem (vismaz trīs) komercdarbības joma pārsvarā ir zvejniecība un akvakultūra.

2)        Vietējā pašvaldība, lai nodrošinātu zivsaimniecības uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidi vismaz divām juridiskām personām, kas veic saimniecisko darbību zvejniecībā vai akvakultūrā.

Rīcības ietvaros atbalsts paredzēts jaunu pamatlīdzekļu un programmu nodrošinājuma iegādei, būvniecībai un ar to saistītām aktivitātēm, jaunu būvmateriālu iegādei, teritorijas labiekārtošanai. Ja kopprojektu plāno sniegt biedrība, tad atbalsts tiks sniegts arī vietējās produkcijas mārketinga izmaksām:

§   Reklāmas izdevumi vietējās rīcības grupas teritorijā;

§   Internetveikala izveides izdevumi.

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro)

70 000 euro - būvniecības projektiem, ja ieguldījumi būvniecībā uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei ir vismaz 70% no projekta attiecināmo izmaksu summas.

50 000 euro pārējiem projektiem.

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

70 % - inovatīviem projektiem

80 % - kopprojektam

80% - ja projekts ir saistīts ar piekrastes zvejniecību

50 % - MVU, sīkie (mikro)

30 % - lielie uzņēmumi

Darbības teritorija

·         Rojas novads,

·         Mērsraga novads.

 

 

EJZF VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

11.tabula

I

EJZF 1 „ Ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darbību dažādošana un sezonalitātes ietekmes mazināšana piekrastes teritorijā

1.

Atbilstības kritēriji

1.1.

Projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz biedrības „Talsu rajona partnerība” sabiedrības virzītu attīstības stratēģiju, tas atbilst Rīcībai.

Ja iesniegtais projekta pieteikums nav atbilstošs Rīcībai, tas tālāk netiek vērtēts.

1.2.

Projekta īstenošanas vieta ir biedrības „Talsu rajona partnerība” teritorija (Rojas un Mērsraga novadi).

Ja iesniegtā projekta pieteikuma īstenošanas vieta nav biedrības „Talsu rajona partnerība” teritorija, projekta pieteikums tālāk netiek vērtēts.

II.

Administratīvie kritēriji

Max punktu skaits

Atsauce uz veidlapu[4]

Izvērsts skaidrojums par katru kritēriju pieejams Vērtēšanas kritēriju Metodikā.

2.1.

Projekta iesnieguma iesniegšana. Projekta iesniegumam pievienoti visi pavaddokumenti.

0,5

Projekta iesniegums kopumā. D.daļa

2.2.

Atbalsta pretendenta iesniegto projektu skaits izsludinātajā projektu konkursa kārtā, konkrētajā rīcībā

0,5

Projekta iesniegumu saraksts

 

Kopā

1

 

III.

Kvalitatīvie kritēriji

 

 

3.1.

Projektā plānotā rīcība, mērķis, darbības, īstenošanas vieta un nepieciešamība ir skaidri saprotama un pamatota.

2

B1; B2; B4.1.; B5

3.2.

Projekta iesniedzēja pamatdarbība ir zivsaimniecība

Atbilst - 2

A1;A2; C1

Neatbilst - 0

3.3.

Plānotais projekts ir inovatīvs VRG teritorijā.[5]

Atbilst - 2

B3

Neatbilst - 0

3.4.

Veikta tirgus izpēte, aprakstīta produkta/pakalpojuma pārdošanas stratēģija, skaidri pamatota mērķauditorija.

Obligāta prasība -

 pievienota dokumentācija, kas apliecina:

1.    par tirgus izpētes veikšanu.

2.    Pievienots “Biznesa plāna kopsavilkums, pielikums nr. 1

2

B4; B4.1.

3.5.

Aprakstīta projekta rezultāta uzturēšana pēc projekta ieviešanas (projekta dzīvotspēja).

2

B14

3.6.

Aprakstīti riski, to novēršanas iespējas.

2

B4.1; B14

3.7.

Projekta rezultāts nodarbinātības veicināšanā – radītas jaunas darba vietas (par vienu jaunradītu darba vietu – 1, par divām un vairāk  jaunradītām darba vietām - 2).

2

B6

Radīta darba vieta ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, nosakot normālu darba laiku, vai pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības uzsākšana, vai vairākas darbavietas sezonas rakstura darbu veikšanai, ja tajās kopā nostrādāto stundu skaits kalendārā gadā atbilst normālam darba laikam un ja par šādu darbinieku tiek samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka pilna laika darbiniekam ir jānodrošina vismaz minimālās algas likme, ko nosaka LR likumdošana. Projekta C sadaļā ir jābūt informācijai par atalgojuma un VSAOI samaksu darbiniekiem.

3.8.

Norādīta projekta izmaksu atbilstība projekta rezultātiem.

2

B4.3.; B7; B8; B9

3.9.

Pretendenta projektā plānotais darbības virziens

Vērtējums kritērijā nesummējas – tiek ņemts vēŗā prioritārais darbības virziens.

 

B4.1.

Ražošana

2

Pakalpojums

1

Ražošana un pakalpojums

0

3.10.

Atbalsta pretendenta pieprasītā finansējuma apmērs.

 

Projekta iesniegums

0,00 – 19 999,99 eiro

2

20 000,00 – 39 999,99 eiro

1

40 000,00 un vairāk

0

3.11.

Tiek īstenots kā kopprojekts.

Atbilst - 2

B3

Neatbilst - 0

 

Maksimālais iegūstamais punktu skaits

23

 

 

Minimālais iegūstamais punktu skaits

12

 

IV.

Specifiskie kritēriji

4.1.

Pie vienāda punktu skaita, priekšroka projektam, kas ieguvis augstāku punktu skaitu  3.7. kritērijā.  Ja kritērijs 4.1. nenosaka vērtējumu, tiek piemērots kritērijs 4.2.

Papildus tiek piešķirti 0,01 punkti

Vērtēšanas kopsavilkums

4.2.

Ja vairākiem projektiem vienāds vērtējums, lielāko punktu skaitu saņem projekts ar mazāko pieprasīto publisko finansējumu, pārējie projekti saņem punktus atbilstoši samazinošā secībā.

Papildus tiek piešķirti 0,01 punkti

Vērtēšanas kopsavilkums

 

Ar biedrības „Talsu rajona partnerība” SVVA stratēģiju 2015.-2020. gadam un Vērtēšanas kritēriju METODIKU var iepazīties biedrības birojā Kr.Valdemāra iela 21a, Talsi, Talsu novads, LV - 3201.

Elektroniski SVVA stratēģija, Vērtēšanas kritēriju METODIKA un pielikumi pieejami biedrības mājaslapā: www.talsupartneriba.lv, Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā: www.lad.gov.lv. Kontaktpersona: administratīvā vadītāja Lolita Pļaviņa – tel. 22328884, talsu.partneriba@inbox.lv.

Dzejas svētki Rojas bibliotēkā

Septembris jau vairāk nekā 50 gadus ir dzejas mēnesis, jo tieši šajā laikā tiek atzīmēta dzejnieka Raiņa dzimšanas diena un visā Latvijā notiek Dzejas dienu pasākumi, ikgadēji publiski dzejas lasījumi. Rojas novada bibliotēkā dzejas svētki tika svinēti un dzeja dzirkstīja septembra noslēgumā.

Šoruden bibliotēkas lasītavā ieklausījāmies novada rakstošo apvienības „Dzintarlāse” autoru darbos. Latvijai, tās dabai, valodai, cilvēkiem veltītu dzeju lasīja Dzintra Dzeguze, Dina Veinberga, Marta Lāce, Inese Šulca. Prieks, ka rakstošo pulciņam pievienojušies vēl divi novadnieki – Gunta Kraulere un Gunārs Kuģenieks, kuru dzejā ieklausījāmies pirmoreiz. Uztraukušies bija visi, tomēr ceram, ka klausītāju atzinīgie vārdi un siltie paldies autoriem raisīs jaunas ieceres, jo tos pašus vārdus, kas visiem ir doti, ne visiem lemts ieraudzīt un savienot poētiskā tekstā.

Pēc tradicionālā autoru dzejas skandējuma arī klausītāji labprāt dalījās atmiņās, pastāstot, kā radusies viņu dzejas izpratne un mīlestība pret to. Mūsu mudināti, četri no pasākuma dalībniekiem norunāja dzejoļus, kuri palikuši atmiņā saistībā ar kādu notikumu viņu dzīvē. Daži no dzejoļiem sasaucās ar pirmsvēlēšanu noskaņām, un, tā kā kultūras centrā tajā pašā laikā bija tikšanās ar deputātu kandidātiem, secinājām, ka pasākuma norise ir ne tikai ar simtgades, bet arī politisku piesitienu.

Prieks, ka mūsu Dzejas dienu pasākumā dzejai ir izdevies pavedināt uz atklāšanos un uzdrošināšanos iesaistīties. Tas ļauj mums cerēt, ka labprāt apmeklēsiet bibliotēkas pasākumus arī turpmāk.

Irēna Svitiņa

Foto Daiga Dambīte

Pēc saulainās, bet darbīgās vasaras

Nu jau pagājusī vasara bija gana saulaina, gana darbīga un ir gandarījuma sajūta, ka tik daudz paveikts, un esam kļuvuši bagātāki ar daudziem infrastruktūras objektiem, kas tālāk nodoti iedzīvotājiem lietošanā.

Pats lielākais prieks projektētājiem, projekta virzītājiem un realizētājiem ir par Kaltenes kluba atdzimšanu. Projekta īstenošanas kopējā summa ir 227 050,88 EUR, no kuriem 180 000,00 EUR ir Eiropas Savienības projekta “Kaltenes kluba pārbūve par jūras kultūras mantojuma ekspozīcijas centru” finansējums, bet 47 050,88 EUR - pašvaldības līdzfinansējums. Tagad klubs kļuvis par Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāli, bet galvenais jau nav nosaukums un struktūra, bet gan tas, ka vēl viena vieta ir sakārtota un labiekārtota. Pilnībā izremontēts pirmais stāvs, iekārtota ekspozīcija, aprīkota virtuves telpa, veikta pārbūve sanitārajā mezglā un klubs ticis pie skaistiem, baltiem logiem, krāsainas fasādes un terases. Neskatoties uz to, ka klubs pēc remonta ekspluatācijā nodots tikai šīs vasaras Līgo vakarā, šeit kūsā aktīva dzīve: notikušas Dinas Čubas meistarklases kulinārijā, svinēti Kaltenes svētki, notika kino brīvdienu pasākums, Rojas Jūras zvejniecības muzejs svinēja savu 50. dzimšanas dienu, bijušas tūristu grupas un jau griezti kāzu valši! Šis pašvaldībai un Kaltenes iedzīvotājiem bija sens sapnis, līdz kura realizēšanai pagāja daudzi gadi, bet pašreizējais rezultāts patiešām ir labs. Tagad ir jauns izaicinājums – jāpiesaista finansējums otrā stāva remontam!

Otrs pašvaldības un sportot gribētāju kopīgais ilgtermiņa sapnis bija Rojas stadiona basketbola un volejbola laukumu rekonstrukcija. Arī tas šovasar īstenojās, un par 151 958,07 EUR esam ieguvuši apgaismotu multifunkcionālu laukumu, pludmales volejbola laukumu, jaunu inventāru un labiekārtotu teritoriju. 27 000,00 EUR ir Eiropas Savienības struktūrfondu projekta nauda, bet 124 958,07 EUR – pašvaldības līdzfinansējums. Sporta laukumi šovasar tika noslogoti pilnībā, jo bez rojeniekiem šeit labprāt sportoja gan dažādu sporta nometņu dalībnieki, gan invalīdu biedrības, gan notika sacensības ar citu valstu sportistu piedalīšanos. Visiem darbiem, lai stadiona teritorija un apkārtne būtu ērti lietojama un pieejama, sekoja līdzi Rojas pašvaldības izpilddirektors Jānis Pūce, bet darbus veica SIA “A Celtne” darbinieki un darbu vadītājs Andris Rutkovskis.

Pēc izmaiņām Rojas novada sociālā dienesta struktūrā, multifunkcionālais centrs “Strops” kļuva par jauniešu un brīvā laika pavadīšanas centru, kuru vada Inga Lēmane. Jau vairāk nekā pusgadu centrs darbojas pēc jaunās struktūras un ar citiem mērķiem, un jāsaka, ka viss, kas ir noticis, ir noticis uz labu! Centrā aktīvi rosās visu paaudžu ļaudis, tur tiek vingrots fizioterapeita uzraudzībā, notiek kulinārijas un radošās darbnīcas, iedzīvotāji labprāt apmeklē tematiskās lekcijas un nodarbības, tiek īstenoti lielāki un mazāki projekti. Šī vieta pilnībā attaisno savu nosaukumu, un šeit ir tāda kustība kā īstā bišu stropā!

Esam ķērušies arī pie tādiem projektiem, kas saistīti ar vietu, kur dzīvojam – jūras līča piekrasti. No vienas puses, ne visiem dota tāda iespēja - dzīvot tik skaistā vietā, no otras puses – tas ir izaicinājums, jo jūras tuvums uzliek arī savus pienākumus. Esam īstenojuši un nodevuši ekspluatācijā jaunu ceļu – “Asfalts – atpūtas vieta Pūrciemā”, kurš izbūvēts ar mērķi, lai ugunsdzēsēji un glābēji varētu droši piebraukt iespējami tuvāk jūrai, un otrādi - lai nepieciešamības gadījumā varētu no jūras ar tehnikas vienībām izcelties krastā vai izvietot bonas. Par to, ka projekts jāīsteno tieši šajā vietā, konsultējāmies ar Iekšlietu ministriju, jo ērti un droši glābšanas tehnika var jūrai piekļūt Kolkā un Rojā, bet starp šīm vietām līdz šim tas nebija iespējams. Tagad tāda iespēja radīta, īstenojot “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā - "SAFE SEA" pārrobežu projektu par 30 000,00 EUR, kur 25 500,00 EUR ir Eiropas Savienības finansējums, bet 4 500,00 EUR pašvaldības līdzfinansējums.

Vēl viena mūsu rūpe, dzīvojot jūras krastā, ir pludmales teritorijas kopšana un labiekārtošana. Ir īstenots jaunu koka laipu izbūves projekts Ģipkas pludmalē, tur izbūvēta 129 metrus gara laipa par kopējo finansējumu ir 14 072,00 EUR. Tas ir Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) projekts “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” un darbus veica SIA “Kalvas”.

Lai turpinātu Rojas ostas teritorijas sakārtošanu un attīstību, pašvaldība iesaistījusies LAD projektā “Mazupītes gultnes pārveidošana”, kura mērķis ir ievirzīt Mazupīti pareizā, vēsturiski izveidotā gultnē, nostiprināt upītes krastu un sagatavot teritoriju II kārtai – jaunas piestātnes izbūvei. Ikviens rojenieks var vērot pašreizējo projekta virzību. Kopējais finansējums, kas paredzēts I kārtai, ir 216 877,00 EUR, no kuriem 189 165,00 EUR ir LAD finansējums, bet 27 712,00 EUR – pašvaldības līdzfinansējums.

Ceturtais projekts, kurš ir kā pateicība vietai, kur dzīvojam, ir “Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā”, ko īstenojam ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu. Pašreiz saskaņots jaunais projekts par kopējo summu 8 345,90 EUR, no kuras 6 676,72 EUR ir ES struktūrfondu finansējums, bet 1 669,18 EUR ir finansējums, ko pašvaldība iekasē par zvejas tiesību nomu.

katru gadu, arī šogad, pirms uzsākt jauno mācību gadu, notika lielāki un mazāki remontdarbi izglītības iestādēs. Rojas vidusskolā tika izremontēts vizuālās mākslas kabinets par 13 595,74 EUR un veikti citi mazāki remontdarbi, turpināts darbs pie elektrības un ugunsdrošības sakārtošanas. Pirmsskolas izglītības iestādē “Saulespuķe” izbūvēti ventilācijas skursteņi par kopējo summu 7 668,58 EUR. Kopējā remontiem iztērētā summa ir 21 264,32 EUR. Ir iegādāti mācību un metodiskie materiāli, apmaksāti kursi pedagogiem, uzlabots izglītības iestāžu tehniskais aprīkojums. Augusta beigās izglītības iestāžu pieņemšanas komisija pieņēma lēmumu, ka četras izglītības iestādes ir pilnībā gatavas uzsākt jauno mācību gadu, bet vienai bija jāveic papildu darbi, un tā pieņemta ar nosacījumiem. Atliek visiem pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem novēlēt veiksmīgu mācību gadu!

Pašreiz notiek Rojas kultūras centra skatuves daļas remonts, jo 2007. gadā, kad notika kultūras centra vērienīgais remonts, netika konstatēts, ka skatuves mehānisms ir nolietojies un neatbilst prasībām. 2018. gadā SIA “Cerkazi-G” veikusi mehānisma ekspertīzi un atzinusi, ka ekspluatācija vairs nav iespējama, jo skatuves mehānismi ir fiziski un morāli novecojuši. Pašreiz SIA “A Celtne” veic remontu, kuru plānots pabeigt šī gada beigās, bet, lai to varētu nodot ekspluatācijā, decembra beigās plānota paveikto darbu  ekspertīze, un tikai pēc pozitīva atzinuma  saņemšanas, kultūras centra skatuve un lielā zāle tiks atvērta apmeklētājiem. Remontdarbu un ekspertīzes kopējā summa ir 35 682,18 EUR (3 279,10 EUR – ekspertīze, 28 403,08 EUR būvdarbi, 4 000,00 EUR – būvuzraudzība), bet paši skatuves mehānismi izmaksā 125 479,70 EUR, kas tiek segti no pašvaldības pamatbudžeta.

Šogad tiek turpināts darbs pie jaunu ielu apgaismojuma izbūves, esošā apgaismojuma uzturēšanas, veco stabu nomaiņas un jaunu projektu izstrādi. Ielu apgaismojuma remontā ieguldīti 14 890,90 EUR. Pašreiz tiek saskaņots jauns ielu apgaismojuma izbūves projekts Rudē, kur tuvākajā laikā sāksies projekta īstenošana. Šeit plānoti darbi par 5 322,00 EUR.

Pašvaldībā ar iesniegumu vērsušies daudzdzīvokļu māju “Šalkas” un “Mežrozes” iedzīvotāji, lai māju apsaimniekošanu, ūdensapgādi un apkuri nodrošinātu SIA “Rojas DzKU”, jo pašreizējais apkures katls ir nolietojies, siltumtrase nedarbojas efektīvi, notekrenes ap mājām vairs nespēj pildīt savas funkcijas. Nedarbojas arī sistēma, ka kurinātājiem par darbu maksā katrs pats un arī malku gādā paši. Ir pietiekami liels iedzīvotāju procents, kuri vēlas pakalpojumus saņemt, bet nevēlas par to maksāt un arī malku negādā. Līdz ar to, ka nav nodibināta biedrība, nav arī līgumu. Pastāv tikai džentlmeniska vienošanās, ko negodprātīgie iedzīvotāji ignorē, un nav arī šo juridisko sviru, ar kurām uz viņiem iedarboties.

Šogad bijušas piecas māju iedzīvotāju kopsapulces, kurās piedalījos es, SIA “Rojas DzKU” valdes loceklis Jānis Podnieks, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs Edgars Murāns, vēlāk pievienojās arī SIA “AJOR” īpašnieks Juris Labarēvičs, un pa visiem kopā esam izkustējušies no nulles punkta. Ir izstrādāts siltumtrases un jauna apkures katla iegādes projekts, pašvaldība pieņēmusi lēmumu galvot Valsts kasē aizņēmumu par summu 47 858,36 EUR, tiek slēgti līgumi ar iedzīvotājiem par pakalpojumu. Lielākā daļa iedzīvotāju ir sapratuši, ka visiem mājas iedzīvotājiem kopā jāveido naudas uzkrājums, lai nepasliktinātos ēku stāvoklis un tiktu uzsākts darbs pie energoefektivitātes pasākumiem. Pēc tam abas mājas tiks apsekotas pilnībā, izveidots prioritārā secībā veicamo darbu saraksts, izstrādātas tāmes un no iedzīvotāju uzkrājumiem veikti darbi. Vēlreiz vēršu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzmanību, ka savā dzīvoklī ierīkot alternatīvu apkuri drīkst tikai ar būvvaldes akceptu. Ja šāda akcepta nav, būvinspektoram ir tiesības šo dzīvokli apsekot, sastādīt aktu un saukt pie atbildības personu par patvaļīgu rīcību.

Lielo birokrātisko šķēršu dēļ pavisam lēni virzās Rojas septiņu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti. Pašreiz pilnīga skaidrība ir par četrām mājām, bet trīs mājām nāksies atkārtoti sludināt iepirkumu par projekta īstenošanu. Izskatās, ka mazu daļu no plānotā izdosies uzsākt šoruden, bet lielākie un vērienīgākie darbi notiks nākamā gada pavasarī.

Nākamajā pavasarī jaunus vaibstus būs ieguvusi vieta, kur uzsākti jaunās brīvdabas estrādes būvdarbi. Jau tagad nožogots laukums, savilktas iekšējās komunikācijas un uzsākti betonēšanas darbi. Darbi notiek saskaņā ar plānoto grafiku, un tagad galvenie ir betonēšanas darbi, kuriem palīgs būtu labi laika apstākļi. Šī vērienīgā projekta īstenošanai seko līdzi ikviens novadnieks, jo šeit ieplānota vēl viena vieta, kas piesaistīs Rojas novada viesus, kultūras un mākslas baudītājus. Tas būs vēl viens apliecinājums, ka Roja IR vasaras galvaspilsēta! 

Pašreiz visā Latvijā aktualizējusies tēma par personas datu aizsardzību, jo stājusies spēkā Eiropas Savienības jaunā datu regula. Mūsu pašvaldība izsludināja iepirkumu uz šo pakalpojumu, jo regula paredz gan daudz labu un sakārtojamu lietu, gan absurdas lietas, kuras rada vēl lielāku birokrātiju. Mēs ceram, ka konkursa uzvarētājs - SIA “Lattelecom” - tiks galā ar veicamo uzdevumu. Jau tagad SIA “Lattelecom” darbinieki veikuši personu datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju auditu, kā arī iesnieguši ziņojumu par auditā secināto, un izstrādājuši priekšlikumus, kas pašvaldībai būtu veicami, lai ikvienas fiziskas un juridiskas personas dati un to apstrāde būtu drošībā. Šie darbi veicami trīs gadu laikā par kopējo summu – 35 574,00 EUR.

Aicinu iedzīvotājus, kā arī nekustamo īpašumu īpašniekus, aktīvi iesaistīties jauna teritorijas plānojuma izstrādē un būt aktīviem priekšlikumu iesniegšanā. Iepriekšējā apspriešanā nebija liela iedzīvotāju atsaucība un nereti izveidojās situācijas, kad cilvēks grasījies pārdot savu nekustamo īpašumu, lai pircējs tajā veiktu būvniecību, bet pēc teritorijas plānojuma tas nav atļauts. Pastāv arī šie dažādie būvniecības nosacījumi ciematos, ārpus ciemata robežām utt. Aicinu iedzīvotājus sekot līdzi informācijai un dažādiem plānošanas dokumentiem, lai vēlāk nebūtu vilšanās par garām palaisto iespēju.

Darbīgs un ar daudzu labu ideju realizēšanu pārpilns ir bijis šis laiks, un tas ir tāpēc, ka mūsu pašvaldībā un novadā strādā ļoti aktīvi, zinoši un patriotiski ļaudis. Tikai, pateicoties Indrai un Egīlam Zigatiem, bija iespējama simtgades zaļumballe Valgalciemā, kas turpmāk varētu būt kā tradīcija - katru gadu augusta otrajā sestdienā. Arī ikgadējie Kaltenes svētki bez Gundegas Balodes, Egitas Jansones un Litas Krūmiņas līdzdalības nav iespējami. Ģipkā labais un atsaucīgais gariņš ir Ieviņa Svitiņa, kura ne tikai vāra viesiem zupu un viņus pienācīgi uzņem, bet arī tur rūpi par Latvijas simtgades ozolu Ģipkā. Rudē izveidojies aktīvu dāmu kodols – Inga Lēmane, Māra Folkmane, Broņislava Grīnīte, Dace Kirilova un Maruta Pirvica, kuras tur rūpi par to, kas notiek viņu ciematiņā. Valdis Rande ir tas, kuram nav vienalga, kas notiek Pūrciemā, un viņš ne tikai kopj un pilnveido reliģisko jomu, bet ir arī īstens sava ciemata patriots, un bieži ierodas pašvaldībā ar priekšlikumiem, kā uzlabot iedzīvotājiem saimniecisko dzīvi. Melnsilā gan kultūras, gan sporta, gan sadzīves tradīciju kopēja ir Ludmila Ozola, pie kuras var arī saņemt informāciju par to, kā labāk risināmi ar ciematu saistītie jautājumi. Protams, ka šo labo sadarbības partneru lokam jāpiepulcina tie, kuri vasarā ne tikai pagūst atpūsties, bet arī centīgi strādā, popularizējot Rojas vārdu mūsu ciemiņiem, kas brauc uz sporta un atpūtas vasaras nometnēm, kā arī nejaušiem garāmgājējiem. Šogad, pateicoties Kristīnei Voldemārei, īpaši skaisti bija Rojas upes svētki; Ārija Veide un Dace Broka ar savu komandu prata piesaistīt viesus ar plašu Zvejnieksvētku programmu, kino brīvdienām un Seno ugunsnakti; Inese Indriksone, Dina Čuba un muzeja darbinieces ar dažādām izzinošām aktivitātēm un kulinārijas labumiem padarīja vasaru vēl krāšņāku un saulaināku; visos svētkos labi apmeklētas ir sportiskās aktivitātes, kuras daudzveidīgas un azartiskas sarūpējusi Tatjanas Kirilovas darbinieku komanda, kaut vai vēl pavisam nesenais skrējiens “100 km – Latvijas simtgadei”! Lielu atsaucību no apmeklētājiem vienmēr izpelnās Rojas bibliotēkas darbinieču Irēnas Svitiņas, Daigas Dambītes un Ilutas Graudiņas organizētās vaļasprieku izstādes un tematiskās pēcpusdienas. Visi šie pasākumi nav iedomājami bez SIA “Rojas DzKU” vīriem. Viņiem paldies, ka visas pasākumu norišu vietas tika uzpostas, soliņi atvesti un aizvesti, pēc svētkiem viss savlaicīgi sakopts, un tas izdarīts pēc labākās sirdsapziņas un rūpīgi!

Kā redzat, mēs esam tik daudzveidīgi un tik atraktīvi! Visu to darām, lai mums pašiem būtu prieks par paveikto, lai ļaudis priecātos par mūsu veikumu un neskopotos ar labiem vārdiem.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa

Ziņas