Ģimenes sestdiena “Gaidām Ziemassvētkus” Rojas muzejā
Adventa laiks ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem: atnākšana un gaidīšana. Tā ir gatavošanās Ziemassvētkiem, ar kuriem beidzas šis laiks.
Sestdien, 1. decembrī Rojas Jūras zvejniecības muzejs aicināja ņemt tētus, mammas, opīšus, omītes, krustmātes un krusttēvus pie rokas un steigties uz muzeju, lai kopā uzsāktu šo Ziemassvētku gaidīšanu, gatavojot apsveikuma kartiņas mīļajiem un cepot piparkūkas. Arī es, šī raksta autore, ņēmu sevi pie rokas un devos uz muzeju. Kopā darboties gribētājus sagaidīja muzeja vadītāja Inese Indriksone, un viņu es arī aicināju pastāstīt par to, kas šeit notiks. “Šajā gadā uzsākām jaunu pasākumu ciklu ”Ar ģimenēm uz muzeju jeb ģimenes sestdiena muzejā”. Ideja šādam pasākumu ciklam radās, kad, analizējot mūsu apmeklētāju vecumu, secinājām, ka muzeju visbiežāk apmeklē cilvēki gados un, protams, skolēni, jo ir ļoti laba sadarbība ar Rojas vidusskolu. Vidējā paaudze, diemžēl, muzeju apmeklē krietni retāk. Iespējams, ka tas ir saistīts ar sabiedrībā valdošo stereotipu, ka muzejā ir tikai senas lietas un tur nenotiek nekas interesants. Iespējams, ka vidējā paaudze muzeju neapmeklē arī tādēļ, ka viņus ir skārusi mūsdienu aktuālā problēma – visu savu brīvo laiku ir interesantāk pavadīt, klejojot interneta vidē savos tālruņos un datoros. Lai vai kā, ar šādiem pasākumiem mēs cenšamies uzrunāt jaunos vecākus atnākt uz muzeju kopā ar saviem bērniem. Un nevis vienkārši atvest bērnus uz muzeju un nodot viņus muzeja darbinieku rokās, lai tie viņus pieskata un izklaidē. Mēs aicinām vecākus ar bērniem darboties kopā. Šajos pasākumos vienmēr ir kāds izzinošs uzdevums, kas saistīts ar novada vēsturi, un noteikti ir kādas interesantas un jautras aktivitātes. Pirmais šāds pasākums notika pavasarī, Lieldienu laikā, nākamais bija vasarā, un nu ir Ziemassvētku gaidīšanas laikā.”
Kā sauc zvejniekciemu, kurā 20. gadsimta sākumā, J. Dambekalna zivju fabrikā izgatavoja augstākā labuma ķilavas "Bauda"? Kas ir viens no senākajiem un svarīgākajiem navigācijas instrumentiem uz kuģa? Kāds burinieka veids attēlots uz Latvijas Bankas īpašās 10 latu sudraba monētas? Kā sauca pirmās Latvijas naudas zīmes (1919.)? Šie ir daži no vēstures jautājumiem, uz kuriem atbildes lielie un mazie pasākuma apmeklētāji varēja rast Rojas muzejā, staigājot un pētot muzeja eksponātus un lasot tiem pievienotos aprakstus.
Uzrunāju 6. klases skolēnu Mārtiņu, kā viņam klājās ar gudrības spēles jautājumiem. “Jautājumi bija dažādi. Dažiem es zināju atbildes pats, piemēram, atminēju mīklu “Kad vajag, tad izmet, kad nevajag – paceļ”. Zināju arī, kas ir viens no svarīgākajiem un senākajiem navigācijas instrumentiem uz kuģa un kā sauca zvejnieku kolhozu Rojā. Uz grūtākajiem jautājumiem atbildes man palīdzēja atrast mamma un muzeja darbinieces.”
Zanes Valbakas vadībā tika gatavotas Ziemassvētku apsveikuma kartiņas. Te nu tiešām varēja vērot, ka tāda kopīga darbošanās patika gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kā papildus bonuss šai aktivitātei bija sarunas. Sarunas par to, kā katrs līdz šim ir gatavojies svētkiem, par to, kā katrs mēs jūtamies šajā laikā. Tomēr pats interesantākais, manuprāt, bija pašas Zanes stāstījums par zvaigznēm, jo viņas lielā aizraušanās ir vērot debesis. Uzzinājām, ka ir zvaigznes, kuru spožums ik pa laikam pulsē no tajās notiekošajiem procesiem.
Ar savām zināšanām dalījās arī saimniece Dina Čuba. Viņas vadībā tika ceptas piparkūkas, gatavota glazūra un, protams, tās tika arī dekorētas. Gribat zināt ideālās glazūras recepti? Lūdzu – olas baltums un pūdercukurs. Samaisīt visu kopā, un krāsai var pievienot Jupi suliņas. Jā, viss ir tieši tik vienkārši!
Kopīgi darbojoties, laiks ir pagājis nemanot. Ir tapusi neliela izstāde no pašu veidotajiem darbiņiem – skaistām, nē, ļoti skaistām Ziemassvētku kartiņām un arī garšīgām un košām piparkūkām.
Uz atvadām muzeja vadītāja Inese saka: ”Tā nu viss šajā reizē pie mums notika! Gaidīsim atkal kādā citā "Ģimenes sestdienā" jau nākamajā gadā!”
Iluta Graudiņa