Dzejas svētki Rojas bibliotēkā

Šoruden bibliotēkas lasītavā ieklausījāmies novada rakstošo apvienības „Dzintarlāse” autoru darbos. Latvijai, tās dabai, valodai, cilvēkiem veltītu dzeju lasīja Dzintra Dzeguze, Dina Veinberga, Marta Lāce, Inese Šulca. Prieks, ka rakstošo pulciņam pievienojušies vēl divi novadnieki – Gunta Kraulere un Gunārs Kuģenieks, kuru dzejā ieklausījāmies pirmoreiz. Uztraukušies bija visi, tomēr ceram, ka klausītāju atzinīgie vārdi un siltie paldies autoriem raisīs jaunas ieceres, jo tos pašus vārdus, kas visiem ir doti, ne visiem lemts ieraudzīt un savienot poētiskā tekstā.

Pēc tradicionālā autoru dzejas skandējuma arī klausītāji labprāt dalījās atmiņās, pastāstot, kā radusies viņu dzejas izpratne un mīlestība pret to. Mūsu mudināti, četri no pasākuma dalībniekiem norunāja dzejoļus, kuri palikuši atmiņā saistībā ar kādu notikumu viņu dzīvē. Daži no dzejoļiem sasaucās ar pirmsvēlēšanu noskaņām, un, tā kā kultūras centrā tajā pašā laikā bija tikšanās ar deputātu kandidātiem, secinājām, ka pasākuma norise ir ne tikai ar simtgades, bet arī politisku piesitienu.

Prieks, ka mūsu Dzejas dienu pasākumā dzejai ir izdevies pavedināt uz atklāšanos un uzdrošināšanos iesaistīties. Tas ļauj mums cerēt, ka labprāt apmeklēsiet bibliotēkas pasākumus arī turpmāk.

Irēna Svitiņa

Foto Daiga Dambīte

Pēc saulainās, bet darbīgās vasaras

Pats lielākais prieks projektētājiem, projekta virzītājiem un realizētājiem ir par Kaltenes kluba atdzimšanu. Projekta īstenošanas kopējā summa ir 227 050,88 EUR, no kuriem 180 000,00 EUR ir Eiropas Savienības projekta “Kaltenes kluba pārbūve par jūras kultūras mantojuma ekspozīcijas centru” finansējums, bet 47 050,88 EUR - pašvaldības līdzfinansējums. Tagad klubs kļuvis par Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāli, bet galvenais jau nav nosaukums un struktūra, bet gan tas, ka vēl viena vieta ir sakārtota un labiekārtota. Pilnībā izremontēts pirmais stāvs, iekārtota ekspozīcija, aprīkota virtuves telpa, veikta pārbūve sanitārajā mezglā un klubs ticis pie skaistiem, baltiem logiem, krāsainas fasādes un terases. Neskatoties uz to, ka klubs pēc remonta ekspluatācijā nodots tikai šīs vasaras Līgo vakarā, šeit kūsā aktīva dzīve: notikušas Dinas Čubas meistarklases kulinārijā, svinēti Kaltenes svētki, notika kino brīvdienu pasākums, Rojas Jūras zvejniecības muzejs svinēja savu 50. dzimšanas dienu, bijušas tūristu grupas un jau griezti kāzu valši! Šis pašvaldībai un Kaltenes iedzīvotājiem bija sens sapnis, līdz kura realizēšanai pagāja daudzi gadi, bet pašreizējais rezultāts patiešām ir labs. Tagad ir jauns izaicinājums – jāpiesaista finansējums otrā stāva remontam!

Otrs pašvaldības un sportot gribētāju kopīgais ilgtermiņa sapnis bija Rojas stadiona basketbola un volejbola laukumu rekonstrukcija. Arī tas šovasar īstenojās, un par 151 958,07 EUR esam ieguvuši apgaismotu multifunkcionālu laukumu, pludmales volejbola laukumu, jaunu inventāru un labiekārtotu teritoriju. 27 000,00 EUR ir Eiropas Savienības struktūrfondu projekta nauda, bet 124 958,07 EUR – pašvaldības līdzfinansējums. Sporta laukumi šovasar tika noslogoti pilnībā, jo bez rojeniekiem šeit labprāt sportoja gan dažādu sporta nometņu dalībnieki, gan invalīdu biedrības, gan notika sacensības ar citu valstu sportistu piedalīšanos. Visiem darbiem, lai stadiona teritorija un apkārtne būtu ērti lietojama un pieejama, sekoja līdzi Rojas pašvaldības izpilddirektors Jānis Pūce, bet darbus veica SIA “A Celtne” darbinieki un darbu vadītājs Andris Rutkovskis.

Pēc izmaiņām Rojas novada sociālā dienesta struktūrā, multifunkcionālais centrs “Strops” kļuva par jauniešu un brīvā laika pavadīšanas centru, kuru vada Inga Lēmane. Jau vairāk nekā pusgadu centrs darbojas pēc jaunās struktūras un ar citiem mērķiem, un jāsaka, ka viss, kas ir noticis, ir noticis uz labu! Centrā aktīvi rosās visu paaudžu ļaudis, tur tiek vingrots fizioterapeita uzraudzībā, notiek kulinārijas un radošās darbnīcas, iedzīvotāji labprāt apmeklē tematiskās lekcijas un nodarbības, tiek īstenoti lielāki un mazāki projekti. Šī vieta pilnībā attaisno savu nosaukumu, un šeit ir tāda kustība kā īstā bišu stropā!

Esam ķērušies arī pie tādiem projektiem, kas saistīti ar vietu, kur dzīvojam – jūras līča piekrasti. No vienas puses, ne visiem dota tāda iespēja - dzīvot tik skaistā vietā, no otras puses – tas ir izaicinājums, jo jūras tuvums uzliek arī savus pienākumus. Esam īstenojuši un nodevuši ekspluatācijā jaunu ceļu – “Asfalts – atpūtas vieta Pūrciemā”, kurš izbūvēts ar mērķi, lai ugunsdzēsēji un glābēji varētu droši piebraukt iespējami tuvāk jūrai, un otrādi - lai nepieciešamības gadījumā varētu no jūras ar tehnikas vienībām izcelties krastā vai izvietot bonas. Par to, ka projekts jāīsteno tieši šajā vietā, konsultējāmies ar Iekšlietu ministriju, jo ērti un droši glābšanas tehnika var jūrai piekļūt Kolkā un Rojā, bet starp šīm vietām līdz šim tas nebija iespējams. Tagad tāda iespēja radīta, īstenojot “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā - "SAFE SEA" pārrobežu projektu par 30 000,00 EUR, kur 25 500,00 EUR ir Eiropas Savienības finansējums, bet 4 500,00 EUR pašvaldības līdzfinansējums.

Vēl viena mūsu rūpe, dzīvojot jūras krastā, ir pludmales teritorijas kopšana un labiekārtošana. Ir īstenots jaunu koka laipu izbūves projekts Ģipkas pludmalē, tur izbūvēta 129 metrus gara laipa par kopējo finansējumu ir 14 072,00 EUR. Tas ir Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) projekts “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” un darbus veica SIA “Kalvas”.

Lai turpinātu Rojas ostas teritorijas sakārtošanu un attīstību, pašvaldība iesaistījusies LAD projektā “Mazupītes gultnes pārveidošana”, kura mērķis ir ievirzīt Mazupīti pareizā, vēsturiski izveidotā gultnē, nostiprināt upītes krastu un sagatavot teritoriju II kārtai – jaunas piestātnes izbūvei. Ikviens rojenieks var vērot pašreizējo projekta virzību. Kopējais finansējums, kas paredzēts I kārtai, ir 216 877,00 EUR, no kuriem 189 165,00 EUR ir LAD finansējums, bet 27 712,00 EUR – pašvaldības līdzfinansējums.

Ceturtais projekts, kurš ir kā pateicība vietai, kur dzīvojam, ir “Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā”, ko īstenojam ar Lauku atbalsta dienesta finansiālu atbalstu. Pašreiz saskaņots jaunais projekts par kopējo summu 8 345,90 EUR, no kuras 6 676,72 EUR ir ES struktūrfondu finansējums, bet 1 669,18 EUR ir finansējums, ko pašvaldība iekasē par zvejas tiesību nomu.

Kā katru gadu, arī šogad, pirms uzsākt jauno mācību gadu, notika lielāki un mazāki remontdarbi izglītības iestādēs. Rojas vidusskolā tika izremontēts vizuālās mākslas kabinets par 13 595,74 EUR un veikti citi mazāki remontdarbi, turpināts darbs pie elektrības un ugunsdrošības sakārtošanas. Pirmsskolas izglītības iestādē “Saulespuķe” izbūvēti ventilācijas skursteņi par kopējo summu 7 668,58 EUR. Kopējā remontiem iztērētā summa ir 21 264,32 EUR. Ir iegādāti mācību un metodiskie materiāli, apmaksāti kursi pedagogiem, uzlabots izglītības iestāžu tehniskais aprīkojums. Augusta beigās izglītības iestāžu pieņemšanas komisija pieņēma lēmumu, ka četras izglītības iestādes ir pilnībā gatavas uzsākt jauno mācību gadu, bet vienai bija jāveic papildu darbi, un tā pieņemta ar nosacījumiem. Atliek visiem pedagogiem, tehniskajiem darbiniekiem, izglītojamiem un viņu vecākiem novēlēt veiksmīgu mācību gadu!

Pašreiz notiek Rojas kultūras centra skatuves daļas remonts, jo 2007. gadā, kad notika kultūras centra vērienīgais remonts, netika konstatēts, ka skatuves mehānisms ir nolietojies un neatbilst prasībām. 2018. gadā SIA “Cerkazi-G” veikusi mehānisma ekspertīzi un atzinusi, ka ekspluatācija vairs nav iespējama, jo skatuves mehānismi ir fiziski un morāli novecojuši. Pašreiz SIA “A Celtne” veic remontu, kuru plānots pabeigt šī gada beigās, bet, lai to varētu nodot ekspluatācijā, decembra beigās plānota paveikto darbu  ekspertīze, un tikai pēc pozitīva atzinuma  saņemšanas, kultūras centra skatuve un lielā zāle tiks atvērta apmeklētājiem. Remontdarbu un ekspertīzes kopējā summa ir 35 682,18 EUR (3 279,10 EUR – ekspertīze, 28 403,08 EUR būvdarbi, 4 000,00 EUR – būvuzraudzība), bet paši skatuves mehānismi izmaksā 125 479,70 EUR, kas tiek segti no pašvaldības pamatbudžeta.

Šogad tiek turpināts darbs pie jaunu ielu apgaismojuma izbūves, esošā apgaismojuma uzturēšanas, veco stabu nomaiņas un jaunu projektu izstrādi. Ielu apgaismojuma remontā ieguldīti 14 890,90 EUR. Pašreiz tiek saskaņots jauns ielu apgaismojuma izbūves projekts Rudē, kur tuvākajā laikā sāksies projekta īstenošana. Šeit plānoti darbi par 5 322,00 EUR.

Pašvaldībā ar iesniegumu vērsušies daudzdzīvokļu māju “Šalkas” un “Mežrozes” iedzīvotāji, lai māju apsaimniekošanu, ūdensapgādi un apkuri nodrošinātu SIA “Rojas DzKU”, jo pašreizējais apkures katls ir nolietojies, siltumtrase nedarbojas efektīvi, notekrenes ap mājām vairs nespēj pildīt savas funkcijas. Nedarbojas arī sistēma, ka kurinātājiem par darbu maksā katrs pats un arī malku gādā paši. Ir pietiekami liels iedzīvotāju procents, kuri vēlas pakalpojumus saņemt, bet nevēlas par to maksāt un arī malku negādā. Līdz ar to, ka nav nodibināta biedrība, nav arī līgumu. Pastāv tikai džentlmeniska vienošanās, ko negodprātīgie iedzīvotāji ignorē, un nav arī šo juridisko sviru, ar kurām uz viņiem iedarboties.

Šogad bijušas piecas māju iedzīvotāju kopsapulces, kurās piedalījos es, SIA “Rojas DzKU” valdes loceklis Jānis Podnieks, daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs Edgars Murāns, vēlāk pievienojās arī SIA “AJOR” īpašnieks Juris Labarēvičs, un pa visiem kopā esam izkustējušies no nulles punkta. Ir izstrādāts siltumtrases un jauna apkures katla iegādes projekts, pašvaldība pieņēmusi lēmumu galvot Valsts kasē aizņēmumu par summu 47 858,36 EUR, tiek slēgti līgumi ar iedzīvotājiem par pakalpojumu. Lielākā daļa iedzīvotāju ir sapratuši, ka visiem mājas iedzīvotājiem kopā jāveido naudas uzkrājums, lai nepasliktinātos ēku stāvoklis un tiktu uzsākts darbs pie energoefektivitātes pasākumiem. Pēc tam abas mājas tiks apsekotas pilnībā, izveidots prioritārā secībā veicamo darbu saraksts, izstrādātas tāmes un no iedzīvotāju uzkrājumiem veikti darbi. Vēlreiz vēršu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzmanību, ka savā dzīvoklī ierīkot alternatīvu apkuri drīkst tikai ar būvvaldes akceptu. Ja šāda akcepta nav, būvinspektoram ir tiesības šo dzīvokli apsekot, sastādīt aktu un saukt pie atbildības personu par patvaļīgu rīcību.

Lielo birokrātisko šķēršu dēļ pavisam lēni virzās Rojas septiņu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti. Pašreiz pilnīga skaidrība ir par četrām mājām, bet trīs mājām nāksies atkārtoti sludināt iepirkumu par projekta īstenošanu. Izskatās, ka mazu daļu no plānotā izdosies uzsākt šoruden, bet lielākie un vērienīgākie darbi notiks nākamā gada pavasarī.

Nākamajā pavasarī jaunus vaibstus būs ieguvusi vieta, kur uzsākti jaunās brīvdabas estrādes būvdarbi. Jau tagad nožogots laukums, savilktas iekšējās komunikācijas un uzsākti betonēšanas darbi. Darbi notiek saskaņā ar plānoto grafiku, un tagad galvenie ir betonēšanas darbi, kuriem palīgs būtu labi laika apstākļi. Šī vērienīgā projekta īstenošanai seko līdzi ikviens novadnieks, jo šeit ieplānota vēl viena vieta, kas piesaistīs Rojas novada viesus, kultūras un mākslas baudītājus. Tas būs vēl viens apliecinājums, ka Roja IR vasaras galvaspilsēta! 

Pašreiz visā Latvijā aktualizējusies tēma par personas datu aizsardzību, jo stājusies spēkā Eiropas Savienības jaunā datu regula. Mūsu pašvaldība izsludināja iepirkumu uz šo pakalpojumu, jo regula paredz gan daudz labu un sakārtojamu lietu, gan absurdas lietas, kuras rada vēl lielāku birokrātiju. Mēs ceram, ka konkursa uzvarētājs - SIA “Lattelecom” - tiks galā ar veicamo uzdevumu. Jau tagad SIA “Lattelecom” darbinieki veikuši personu datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju auditu, kā arī iesnieguši ziņojumu par auditā secināto, un izstrādājuši priekšlikumus, kas pašvaldībai būtu veicami, lai ikvienas fiziskas un juridiskas personas dati un to apstrāde būtu drošībā. Šie darbi veicami trīs gadu laikā par kopējo summu – 35 574,00 EUR.

Aicinu iedzīvotājus, kā arī nekustamo īpašumu īpašniekus, aktīvi iesaistīties jauna teritorijas plānojuma izstrādē un būt aktīviem priekšlikumu iesniegšanā. Iepriekšējā apspriešanā nebija liela iedzīvotāju atsaucība un nereti izveidojās situācijas, kad cilvēks grasījies pārdot savu nekustamo īpašumu, lai pircējs tajā veiktu būvniecību, bet pēc teritorijas plānojuma tas nav atļauts. Pastāv arī šie dažādie būvniecības nosacījumi ciematos, ārpus ciemata robežām utt. Aicinu iedzīvotājus sekot līdzi informācijai un dažādiem plānošanas dokumentiem, lai vēlāk nebūtu vilšanās par garām palaisto iespēju.

Darbīgs un ar daudzu labu ideju realizēšanu pārpilns ir bijis šis laiks, un tas ir tāpēc, ka mūsu pašvaldībā un novadā strādā ļoti aktīvi, zinoši un patriotiski ļaudis. Tikai, pateicoties Indrai un Egīlam Zigatiem, bija iespējama simtgades zaļumballe Valgalciemā, kas turpmāk varētu būt kā tradīcija - katru gadu augusta otrajā sestdienā. Arī ikgadējie Kaltenes svētki bez Gundegas Balodes, Egitas Jansones un Litas Krūmiņas līdzdalības nav iespējami. Ģipkā labais un atsaucīgais gariņš ir Ieviņa Svitiņa, kura ne tikai vāra viesiem zupu un viņus pienācīgi uzņem, bet arī tur rūpi par Latvijas simtgades ozolu Ģipkā. Rudē izveidojies aktīvu dāmu kodols – Inga Lēmane, Māra Folkmane, Broņislava Grīnīte, Dace Kirilova un Maruta Pirvica, kuras tur rūpi par to, kas notiek viņu ciematiņā. Valdis Rande ir tas, kuram nav vienalga, kas notiek Pūrciemā, un viņš ne tikai kopj un pilnveido reliģisko jomu, bet ir arī īstens sava ciemata patriots, un bieži ierodas pašvaldībā ar priekšlikumiem, kā uzlabot iedzīvotājiem saimniecisko dzīvi. Melnsilā gan kultūras, gan sporta, gan sadzīves tradīciju kopēja ir Ludmila Ozola, pie kuras var arī saņemt informāciju par to, kā labāk risināmi ar ciematu saistītie jautājumi. Protams, ka šo labo sadarbības partneru lokam jāpiepulcina tie, kuri vasarā ne tikai pagūst atpūsties, bet arī centīgi strādā, popularizējot Rojas vārdu mūsu ciemiņiem, kas brauc uz sporta un atpūtas vasaras nometnēm, kā arī nejaušiem garāmgājējiem. Šogad, pateicoties Kristīnei Voldemārei, īpaši skaisti bija Rojas upes svētki; Ārija Veide un Dace Broka ar savu komandu prata piesaistīt viesus ar plašu Zvejnieksvētku programmu, kino brīvdienām un Seno ugunsnakti; Inese Indriksone, Dina Čuba un muzeja darbinieces ar dažādām izzinošām aktivitātēm un kulinārijas labumiem padarīja vasaru vēl krāšņāku un saulaināku; visos svētkos labi apmeklētas ir sportiskās aktivitātes, kuras daudzveidīgas un azartiskas sarūpējusi Tatjanas Kirilovas darbinieku komanda, kaut vai vēl pavisam nesenais skrējiens “100 km – Latvijas simtgadei”! Lielu atsaucību no apmeklētājiem vienmēr izpelnās Rojas bibliotēkas darbinieču Irēnas Svitiņas, Daigas Dambītes un Ilutas Graudiņas organizētās vaļasprieku izstādes un tematiskās pēcpusdienas. Visi šie pasākumi nav iedomājami bez SIA “Rojas DzKU” vīriem. Viņiem paldies, ka visas pasākumu norišu vietas tika uzpostas, soliņi atvesti un aizvesti, pēc svētkiem viss savlaicīgi sakopts, un tas izdarīts pēc labākās sirdsapziņas un rūpīgi!

Kā redzat, mēs esam tik daudzveidīgi un tik atraktīvi! Visu to darām, lai mums pašiem būtu prieks par paveikto, lai ļaudis priecātos par mūsu veikumu un neskopotos ar labiem vārdiem.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa

Pludmalē uzstādīts apmeklētāju plūsmas skaitītājs

Otrs apmeklētāju plūsmas skaitītājs uzstādīts pie Rojas pludmales centrālās ieejas laipas. Šie apmeklētāju plūsmas skaitītāji uzstādīti projekta “Dabas tūrisms visiem” ietvaros, ar mērķi veikt regulāru Rojas pludmales apmeklētāju uzskaiti, tādā veidā iegūstot precīzus statistikas datus par Rojas sabiedriskās pludmales apmeklētāju skaitu.

Apmeklētāju plūsmas skaitītājus piegādāja, un uzstādīja inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Fima” no Rīgas. Kopējās apmeklētāju plūsmas skaitītāju iegādes un uzstādīšanas izmaksas sastādīja 2585,36 EUR.

 Iepriekšējo projekta aktivitāšu ietvaros Rojas publiskajā pludmalē izbūvēta koka pastaigu laipa, kas piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kopējais pārbūvētās laipas garums ir 512,70 m, izbūvēti arī 4 apgriešanās laukumi ar soliņiem un atkritumu urnām. Laipas sākumā izvietots stends ar informatīvo plāksni, kur attēloto informāciju iespējams izlasīt arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem – Braila rakstā. Rojas pludmales shēma veidota kā taktilā karte, ar mērķi vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem iztaustīt pludmales shēmu, lai saprastu objektu lokācijas vietas..

ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums.

Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Informāciju sagatavoja

Rojas TIC vadītāja

Kristīne Voldemāre

Rojas Jūras zvejniecības muzejam – 50

Kā jau jubilejas reizēs pieņemts, muzeja vēstures grāmata tika pārlapota no tā dibināšanas brīža līdz pat šodienai. Pasākuma vadītājs Normunds Bērzs atzīmēja, ka Rojas muzeja pirmsākumi atrodami tālajā 1968. gada 28. augusta dienā, kad zvejnieku kolhoza “Banga” valdes sēdē tika pieņemts lēmums dibināt kolhoza muzeju. Godpilnais uzdevums tika uzticēts Līvijai Šteinbaumai. Ar apbrīnojamu neatlaidību Līvijas kundze ar mocīti apbraukāja mūsu piekrastes ciemus, iztaujājot cilvēkus, vācot liecības un priekšmetus jaunajam muzejam. Muzejam tika ierādītas telpas bijušajā Rojas izpildkomitejas ēkā, un sākotnēji tas skaitījās Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. 1971. gadā jaunatvērtā muzeja divās telpās tika atvērta pirmā muzeja ekspozīcija. Kā atcerējās Talsu muzeja vadītāja Midza Jonele, vienā no reizēm, kad muzejā bijuši sapulcināti vecie zvejnieki, jūras rūdītais zvejnieks Kārlis Fīrmanis teicis sekojošus vārdus – ja tagad zvejnieki sūdzas, ka viņiem ir grūti strādāt, tad man ir jāsmejas. Mirdza Jonele šos vārdus attiecina arī uz šodienu – ja dažkārt kāds muzeja darbinieks sūdzas par grūtumu, tad atceroties, kādos apstākļos strādāja Līvija Šteinbauma, droši vien arī viņa teiktu, ka jāsmejas. Bet Līvija Šteinbauma nesūdzējās – brauca ar savu mocīti ar blakusvāģi, kurā, droši vien nereti tika iekrauti arī muzeja jauniegūtie eksponāti, tos aprakstīja, izvietoja un rūpējās par to saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Pirmās muzeja vadītājas kontā ir vairāki tūkstoši savākto materiālu. Ar laiku muzejs izauga un, Mirdzas Joneles rosināts, kļuva par patstāvīgu muzeju. 1992. gadā Līvija Šteinbauma beidz darbu Rojas muzejā, turpmāk neliedzot padomu un daloties savā pieredzē ar nākamajiem muzeja darbiniekiem. Līvijas Šteinbaumas sapnis bija izstādīt muzejā, no dzelmes izvilktu, pirms gadiem simts nogrimušu burinieku. Jāvēl, lai Šteinbaumas kundzes izloloto sapni izdodas piepildīt viņas darba turpinātājiem.

1992.-2007. gadi bija intensīvs pārmaiņu laiks visā Latvijā. Beidz pastāvēt zvejnieku kolhozs “Banga”. Muzejs ieguvis jaunas telpas, un Līvijas Šteinbaumas darbu pārņem nākamā muzeja vadītāja Mārīte Robalde. Darbu muzejā sāk arī Mairita Balode un Ineta Vītoliņa. Laiks ir sarežģīts. Naudas nav, telpas izremontēt grūti. Rojas muzejs nonāk Rojas pašvaldības pārziņā. Pārmaiņu laiki nav tie saldākie, un dažkārt pat pavīd doma par muzeja slēgšanu. Mainās darbinieki, un muzejā strādā Iveta Ansone, Māra Jansone un Laima Landmane. Valstī sākas muzeju akreditācija, un šajā procesā jāiekļaujas arī toreizējai muzeja vadītājai Silvai Zvejniecei. Sākot darbu, jaunā muzeja vadītāja vispirms izmēž muzeja telpas, no tām izvedot divas autokravas atkritumu. Ar vīra palīdzību tiek labots, berzts, tīrīts un krāsots. Šajā dienā bijusī muzeja vadītāja ar pateicību atcerējās daudzos Šteinbaumas kundzes padomus, Vijas Šulces, Jolantas Plaudes, Veras Grosbahas, Haralda Kleinberga dāvinātos sadzīves priekšmetus. Sirsnīgi pateicības vārdi tiek veltīti arī Mirdzai Jonelei par palīdzību pirmajā muzeja akreditācijā. Lai arī process nebija no vieglajiem, 2001. gada decembrī akreditācija tika izieta. Kad muzejā bija nostrādāts jau krietns laiks un daudz darbu padarīts, Silva Zvejniece atgriezās darbā skolā un stafetes kociņš tika nodots Gundegai Balodei, kurai arvien bija interesējusi vēsture.

Mainās laiki, fakti, notikumi. Ekspozīcijas iekārtotas, muzejs akreditēts, bet prasības aug. Ar lielu entuziasmu un atbildības sajūtu jaunā muzeja vadītāja sāka darbu. Jubilejas reizē viņa ar pateicību atcerējās Rojas vidusskolu, sevišķi, tās mazo galu, ar kura skolotājiem un skolēniem izveidojusies laba sadarbība, ieinteresējot bērnus muzeja darbībā. Savu paldies Gundega veltīja arī Mirdzai Jonelei par sniegtajiem padomiem un Kandavas, Pāvilostas un Jaunpils muzeja darbiniecēm par pleca sajūtu, kas ir ļoti svarīga un vajadzīga. Paldies arī Dinai Lankovskai, kura tolaik strādāja tūrisma informācijas centrā, kas atradās muzeja telpās. Kad muzeja kolektīvam pievienojas jaunā darbiniece Taiga Kaunese, viņām kopīgi izveidojas lielisks tandēms ar zvejnieksievu Mildu, Pauliņkundzi no burinieku laikiem un Annu Petrovnu no padomju laikiem. Kā vēlāk atcerējās Taiga, nekad mūžā viņai nav nācies tik daudz melot, kā, piedaloties slavenajā melu spēlē, ar kuru daudzu gadu garumā iepriecināti gan tuvi, gan tāli muzeja viesi. Piebildīšu, ka, nomainoties dažiem personāžiem, melu spēle turpinās joprojām, ienesot jautru piesitienu visnotaļ nopietnajā muzeja ikdienā.

2003. gadā no darba muzejā aiziet Taiga. Daudzo gadu laikā muzeja ēka ir sakārtota gan no iekšpuses, gan ārpuses, un Gundega nolemj pāriet viņas vietā, atdodot vadības grožus tagadējai muzeja vadītājai Inesei Indriksonei.

Inese Indriksone mīļi sveic visus jubilejas viesus muzeja jaunajās telpās Kaltenes klubā. Lai arī, Ineses vārdiem runājot, muzeja sirds un dvēsele joprojām ir Rojā, Selgas ielā 33, kopš vasaras muzejs apdzīvo arī ēku Kaltenē.

Inese atceras, ka atnākusi strādāt uz renovētu ēku ar skaistām, tīrām telpām, kurās iekārtotas dažādas ekspozīcijas. Tomēr laiks iet uz priekšu un muzejiem prasības aug. Tie iet līdzi laikam, tādēļ izbrīnu rada fakts, ka daļā cilvēku vēl joprojām mīt stereotips par muzejiem kā par vecām ēkām, kurās glabājas nevienam nevajadzīgi priekšmeti, krājas putekļi un to visu uzrauga vecas tantes melnos ķitelīšos. Arī tādēļ par vienu no darba prioritātēm Rojas Jūras zvejniecības muzejs ir izvirzījis darbu ar sabiedrību – sākot ar bērniem un beidzot ar senioriem. Muzejā parādījušās jaunas tehnoloģijas, un sava pētnieciskā darba rezultātu muzeja ļaudis cenšas pasniegt tā, lai tas būtu interesanti jebkurai mērķauditorijai. Kā atzīmēja Inese, mums ir jāmīl sava valsts, savs novads un jālepojas ar to, kas mums ir, un šī ir viena no muzeja galvenajām misijām – palīdzēt ar savu informāciju iemīlēt Latviju gan mums pašiem, gan mūsu ārzemju viesiem. Ar saviem interaktīvajiem stendiem muzejs ir izgājis ārpus telpām, tiek apdzīvotas arī jaunās telpas Kaltenē, veidojot tajās interesantus pasākumus un radošās darbnīcas. Tas viss nebūtu paveicams bez Rojas novada domes atbalsta, tādēļ muzeja vadītāja pateicās novada domes priekšsēdētājai Evai Kārkliņai un attīstības nodaļas vadītājai Agnesei Veckāganei par atbalstu un uzticēšanos. Inese pateicās arī saviem fantastiskajiem kolēģiem Gundegai Balodei, Ainai Finkei, Skaidrītei Kučānei par entuziasmu un ieinteresētību savā darbā, bet Oskaram Mitenbergam un Raimondam Engīzeram par siltajām telpām.

Savukārt pašus gaviļniekus sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Viņa uzsvēra, ka vairāk par skaistiem, krāsainiem bukletiem runā darbi, un Rojas muzejs var lepoties ar to, ka slava par viņu paveikto ceļo no mutes mutē, kā rezultātā arvien biežāk muzejā iegriežas gan pašmāju ļaudis, gan mūsu novada viesi un garāmbraucēji.

Jubilārus sveikt bija ieradušies arī kolēģi no Jaunpils un Kandavas muzejiem, māksliniece Kornēlija Ozoliņa, Rojas bibliotēkas un kultūras centra darbinieki, sociālā dienesta kolektīvs, Rojas invalīdu biedrība, Rojas vidusskola, Rojas Mākslas un mūzikas skola un daudzi citi, kuru dzīvē un darbā muzejs ieņem nozīmīgu vietu.

Dace Klabere