Rotaslietu izstāde Rojas bibliotēkā

Ikviena sieviete ir skaista. Ikvienai sievietei ir vēlme izskatīties vēl skaistāk, izvēloties atbilstošu tērpu vai rotas. Un galvenais – lai tāds nebūtu nevienai citai! Arī Līvijai Semičenkovai vienmēr gribējies, lai viņas tērps būtu kā nevienai citai. Tā kā vecmāmiņa bijusi laba šuvēja un adītāja, pirmās rokdarbnieces iemaņas Līvija apguvusi, dzīvojot pie viņas Ventspilī. Ģimenē esot trīs māsas, bet tikai Līvija ir čakla rokdarbniece – izmācījusies par šuvēju, vēlāk arī par adītāju, apguvusi kulinārijas prasmes un pērļošanas tehniku, ko jau otro gadu māca kundzēm Rojas multifunkcionālajā centrā “Strops”. Tur viņu dēvē ne tikai par skolotāju, bet arī par mūsu princesīti, jo Līvija uz nodarbībām ierodas, izvēloties tērpam arvien citus aksesuārus, kuri ir gan savdabīgi, gan izceļas ar valdzinošu burvību.

Jāatzīst, ka nevaru sīkāk pastāstīt par rotu tapšanas tehniku. Lai gan Līvijas stāstījumā klausījos ļoti uzmanīgi un sapratu, ka dažas rotas ir tamborētas, dažas tapušas vairāk ar šūšanu un, protams, speciālu diegu izvēli, kur reizumis parastais šūšanas diegs tiekot salikts divkārt un caur sveci novilkts, iesaku atnākt uz bibliotēku, papriecēt acis ar izstādē esošo rotu krāšņumu, un tehniskās nianses Līvijai pašai pajautāt. Ceturtdienās Līvija sastopama „Stropā”, varat droši pievienoties  un, iespējams, drīz vien apgūsiet Līvijas mācīto tikpat labi, kā to jau apguvušas Mārīte un Astrīda, un atmiņai par nozīmīgu dzīves gadījumu varēsiet uzdāvināt pašas gatavotu jauku, simbolisku rotu.

Irēna Svitiņa

Apstiprināts Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns

“Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu. Ar šo ievērojamo investīciju apjomu Kurzemes pašvaldības uzlabos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Kurzemē un 11 Kurzemes pašvaldībās arī veidos un attīstīs infrastruktūru. Plāna apstiprināšana ir nozīmīga gan mums kā deinstitucionalizācijas procesa virzītājiem Kurzemes reģionā, gan visai sabiedrībai, jo esam par soli tuvāk, lai ikviens cilvēks varētu sabiedrībā dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.

Kurzemē deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai kopumā no Eiropas Sociālā fonda ar valsts līdzfinansējumu tiks investēti 6,6 miljoni eiro sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidei un apmaksai visās 20 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoni eiro apmērā  ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi 11 Kurzemes pašvaldībās - Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

“Deinstitucionalizācijas plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām reģiona pašvaldībām, lai izvēlētie sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu risinājumi pēc iespējas labāk atbilstu Kurzemes iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazinātos to bērnu un pieaugušo skaits, kam jādzīvo institūcijās, tai skaitā lai valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 29 personas ar garīga rakstura traucējumiem sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē dzīvojošie 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350  personas ar garīga rakstura traucējumiem saņemtu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes pašvaldībās, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem,  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros esošajiem bērniem radītu tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, kas novērstu viņu nonākšanu institūcijās, tā vietā nodrošinot viņiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties šeit.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Papildu informācijai:

Laura Homka

projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

13. Saeimas vēlēšanu rezultāti Rojas novadā

Foto: Alise Lakšmane

Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējām - 12. Saeimas vēlēšanām, aktivitāte šoreiz bija mazāka. Toreiz nobalsoja 2208 balstiesīgo vēlētāju Rojas novadā, tātad par 320 vēlētājiem vairāk nekā šajās vēlēšanās.

Balsotāji pa iecirkņiem:

Rojas vēlēšanu iecirknis Nr. 847 – 1274,

Kaltenes vēlēšanu iecirknis Nr. 848 – 248,

Melnsila vēlēšanu iecirknis Nr. 849 – 113,

Rudes vēlēšanu iecirknis Nr. 850 – 253.

Vēlēšanu rezultāti Rojas novadā:

• Jaunā konservatīvā partija – 418 balsis (22,13%)
• Politiskā partija “KPV LV” – 354 balsis (18,75 %)
• Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” - ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 254 balsis (13,45%)
• Attīstībai/Par! – 254 balsis (13,45%)
• Zaļo un Zemnieku Savienība – 224 balsis (11,86%)
• Jaunā VIENOTĪBA – 175 balsis (9,26%)
• Latvijas Reģionu apvienība – 73 balsis (3,86 %)
• “PROGRESĪVIE” – 54 balsis (2,86%)
• “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija – 41 balss (2,17%)
• “Latviešu Nacionālisti” – 15 balsis (0,79%)
• No sirds Latvijai – 10 balsis (0,52%)
• “Latvijas Krievu savienība” – 5 balsis (0,26%)
• Rīcības partija – 2 balsis (0,10%)
• “LSDSP/KDS/GKL” – 1 balss (0,05%)
• “Latvijas centriskā partija” – 0 balsis (0,00%)
• Par Alternatīvu - 0 balsis (0,00%)

Sagatavoja: Rojas novada vēlēšanu komisijas sekretāre Alise Lakšmane

Burāšanas sezonas noslēgums

Oktobrī vēl jāieziemo laivas, un pie labvēlīgiem laika apstākļiem, jānobrauc ar laivām pa Rojas upi.

Treneris Gunārs Reinholds