3. vieta Smiltenē

Cīņas bija azartiskas, spraigas, ar lielu vēlmi uzvarēt katru spēli. Rezultātā Rojas zēnu komanda saņēma medaļas un kausu par 3. vietu turnīrā. Rojas komandā spēlēja - D. A. Andersons, R. Auniņš, K. Ābols, K. A. Cielavs, K. Doniņš, P. K. Feldbergs, A. M. Kilmits, I. Kiršteins, D. K. Ozoliņš, R. Zūbergs, K. A. Insbergs, A. Feldmanis, A. Bērziņš, H. Grundbergs. Zēnu uzvaras Smiltenē palīdzēja kaldināt treneris Valdis Dombrovskis. Apsveicam un novēlam, lai arī turpmāk komanda mūs priecētu ar skaistām uzvarām!
Sporta skolas direktore T. Kirilova

Noslēgusies Simtgades priežu stādīšanas talka

Aktīvi talkā piedalījās jauniešu komandas un skolotāji no Mērsraga, Rojas un Valdemārpils vidusskolām, kā arī vietējie iedzīvotāji un LZK biedri. Priedītes tika stādītas kāpu joslas nelegāli izveidotajos ceļos un atpūtnieku izveidotās ugunskuru vietās, kuras apdraud kāpu zemsedzi un kāpu biotopus. Talka notika projekta “Zaļai Latvijai – Zaļai jūrai” ietvaros, ko atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds, Baltijas jūras Aizsardzības fonds (BaltCF) un Koalīcija par tīru Baltiju (CCB). Ar priežu stādiem un padomu palīdzēja VAS “Latvijas Valsts meži” Ziemeļkurzemes reģiona pārstāvji Andra Vernera vadībā, savukārt ar entuziastisku skolēnu komandu talkā nāca Rojas vidusskolas skolotāja Undīne Lemberga.

 Pēc talkas katrs dalībnieks saņēma “Latvijas Valsts mežu” dāvātu priežu dēstu ar novēlējumu to iestādīt un par to rūpēties, lai no trauslā priežu stādiņa izaug liela Latvijas priede.

Esam gandarīti par savu ieguldījumu Latvijas simtgades un kāpu saglabāšanas atzīmēšanā un tikšanos ar īstiem dabas draugiem no piekrastes skolām. Ceram, ka mazās priedītes un brīdinājuma zīmes par priežu jaunaudzēm atturēs neapdomīgus jūras prieku baudītājus no tālākas kāpu trauslās zemsedzes bojāšanas, pārvietojoties ar kvadricikliem vai kurinot ugunskurus. Esam pārliecināti, ka priežu stādīšanas tradīcija turpināsies arī nākamajos gados, lai mūsu piekrastē vienmēr augtu stipras Latvijas priedes.

Īpašs paldies Rojas novada domes priekšsēdētājai Evai Kārkliņai par atbalstu mūsu zaļajām aktivitātēm un transportu talcinieku aizvešanai uz talku un atpakaļ.

 Jānis Matulis,

LZK Valdes priekšsēdētājs

Rojas vidusskolā atvērta Dabas vides estētikas studija

3. septembrī Rojas vidusskolā bija dubulti svētki – sākās jaunais mācību gads un tika atvērta Dabas vides estētikas studija, kurā gan bērniem, gan pieaugušajiem būs pieejama siltā smilšu kaste.

Kā pastāstīja smilšu iekārtas autore Diāna Timofejeva, Rojā atklāta jau 28. smilšu iekārta Latvijā. Parasti šādas attīstošās iekārtas nonākot specializētajās izglītības iestādēs vai krīžu centros un Rojas vidusskola ir pirmā Latvijā, kur to izmantos standarta mācību programmā.

Par šo lielisko iespēju jāsaka paldies idejas autorei Evitai Maurei-Riekstiņai, skolas direktorei Santai Veidei, Rojas novada domes Attīstības nodaļas darbiniecēm Agnesei Veckāganei, Ligitai Šnorei un visai pārējai komandai, kura pielika roku, lai mūsu skolā īstenotos projekts, par kuru interese izrādīta arī vairākās ārvalstīs.

Siltās smilšu kastes iekārta ir veidota no kastes (kastes izmēri ir pielāgojami vajadzībām), piepildītas ar smiltīm, un siltumu radošas ierīces, kura ar silta ūdens palīdzību smiltis uzsilda līdz bērna ķermenim komfortablai temperatūrai. Kastē ir noteiktas kvalitātes smiltis ar paaugstinātu kvarca sastāvu un šūnu reģenerācijai labvēlīgām fizikālām īpašībām. Nodarbības siltajā smilšu kastē:

• stiprina realitātes sajūtu, aktivizē taustes sajūtas, stimulē sīko motoriku;
• harmonizē sajūtu, emociju, prāta un runas procesus;
• nomierina pārāk aktīvus bērnus un aktivizē pasīvos;
• atbrīvo no liekām emocijām (agresivitāti, pasivitāti);
• nostiprina un koriģē stāju;
• nosacītais klusuma laiks smilšu kastē pilnveido bērna saskarsmes prasmes, attīsta dzirdi;
• pilnveido komunikācijas prasmes;
• palīdz veidot robežas.

Kā uzrāda 10 gadus ilgā pieredze, (pirmā smilšu kaste Latvijā iekārtota 2008. gadā) silto smilšu nodarbības ir rekomendējamas bērniem ar runas, emocionāliem, mācīšanās, miega, uzvedības traucējumiem, komunikācijas, adaptācijas, integrācijas grūtībām. Profilakses nolūkos pamata cikla 4 nodarbības ieteicamas ikvienam bērnam.

Kā pastāstīja Diāna Timofejeva, katra nodarbība sāksies ar roku ielikšanu siltajās smiltīs un sasveicināšanos ar zemes spēku. Bērns smilšu kastē pavada 40 minūtes, kuru laikā glauda smiltis, paņem tās saujās un izpilda dažādus pedagogu norādījumus, piemēram, radot visdažādākās skaņas vai mēģinot trāpīt smilšu graudiņus speciālos traukos. “Darbs ar smiltīm, īpaši ar siltajām smiltīm, ļoti dziļi, mierīgi un paliekoši ietekmē bērna veselību un emocijas”, stāsta smilšu kastes autore. Smilšu sastāvā ir pat līdz 97% kvarca un ik pēc 3-5 mēnešiem, kad materiāls būs atdevis visu labo, tas tiks mainīts.

Pagaidām siltās smilšu kastes brīnumaino iedarbību izmantos tikai Rojas vidusskolas audzēkņi, bet tad, kad skolotājas, kuras vadīs nodarbības smilšu kastē, būs nokārtojušas eksāmenu un ieguvušas sertifikātu, atbalsts tiks sniegts arī pārējiem novada iedzīvotājiem – kā bērniem, tā pieaugušajiem. Siltās smilšu kastes mērķgrupas ir Rojas vidusskolas un pirmsskolas iestāžu bērni un pedagogi, sociālā dienesta klienti, seniori, bērni, jaunieši un pieaugušie ar speciālām vajadzībām, un ikviens novada iedzīvotājs, kurš vēlēsies uzlabot savas dzīves kvalitāti. Tā visa rezultātā mums būs veseli un priecīgi bērni, mierīgi, līdzsvaroti, radoši pedagogi un laimīgas ģimenes!

Dace Klabere

D. Klaberes foto

Rojas vidusskola jauno mācību gadu sāk ar pozitīvām domām

Ir veikts centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums valstī, un Rojas vidusskolas rezultāti ir vienkārši lieliski gan divpadsmito, gan devīto klašu audzēkņiem. Latviešu valodas un matemātikas eksāmenos mūsu skola apsteidz Talsu, Dundagas un Mērsraga novada skolas un ir krietni virs vidējā vērtējuma valstī. Labi rezultāti ir arī krievu valodas, bioloģijas, ģeogrāfijas, ekonomikas un informācijas eksāmenos. Kā uzsvēra direktore, lai kaut ko apgūtu, ir vajadzīgas abas puses – skolēns un skolotājs. Pagājušajā gadā spīdoši bija strādājuši gan vieni, gan otri. Gandarīti ir arī skolotāji, kuri saka, ka labie rezultāti ir neatlaidīgs darbs no 1. klases, kas tagad vainagojies panākumiem. Rojas vidusskola no 100 vērtētajām skolām mazo skolu grupā ieguvusi 44. vietu (tiek vērtētas valsts olimpiādes, atklātās olimpiādes un zinātniski pētnieciskie darbi) un tas ir ļoti labs rādītājs. Daudzām skolām ir vienāds punktu skaits, bet daudzas skolas šajā reitingā vispār nav iekļuvušas.

Lai atbalstītu jauniešus, kuri nav pabeiguši vidējo izglītību, tika pieņemts lēmums atbalstīt strādājošos jauniešus, dodot arī viņiem iespēju mācīties. Šogad pieteikušies četri jaunieši. Nav vienkārši strādāt un mācīties, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamgad skolai kopumā vairs nebūs tik spoži rādītāji, bet, pēc manām domām, šobrīd tas nav galvenais. Protams, rezultāti ir svarīgi, bet ir svarīgi arī tas, ka mēs ļaujam pacensties tiem jauniešiem, kuri kādreiz dažādu iemeslu dēļ vidējo izglītību nav ieguvuši.

Jauno mācību gadu esam sākuši ar pozitīvām domām. Mums ir skaisti izremontēts vizuālās mākslas kabinets, atklāta Dabas vides estētikas studija, un pievienojies kārtīgs jauno kolēģu darbaspēks. Ar vismazākajiem strādās skolotāja Baiba Ļivčāne, kas šobrīd vēl mācās jauno izglītības saturu. Anete Āboliņa-Ābola mācīs latviešu valodu un audzinās 4. klasi. Ir arī jauna ekonomikas un matemātikas skolotāja Laimdota Roze, viņa audzinās 5.a klasi. Par direktora vietnieci audzināšanas darbā sākusi strādāt skolotāja Elīna Memrikova, bet par sociālo pedagogu – Undīne Lemberga. Šis laiks izglītībā ir ļoti sarežģīts, jo nāk jaunais izglītības saturs un mēs ļoti ceram, ka, apmeklējot kursus un apmācības, skolotājiem aizvien skaidrāks kļūs tas, kā jāstrādā. Pagaidām skolotāji saka, ka tas ir tas pats aizmirsts vecais, tikai mazliet jāpārkārto darba metodes – nebūs vairs tik daudz jāsēž solos, bet vairāk varēs iet strādāt ārā un darboties brīvāk. Tas gan nenozīmē, ka šis darbs nebūs strukturēts.

Šogad plānoti daudzi kursi. Septembrī vien skolotāji trīs reizes brauks mācīties. Ceram, ka jaunais pārmaiņu laiks būs pozitīvs. Viss jaunais, kas pagaidām ienāk saistībā ar mācību materiāliem, izskatās ļoti labs. Mums tikai jādomā, kā to visu varēs nodrošināt – jāpērk iekārtas datori, planšetes. Ceram, ka būs arī valsts atbalsts, nevis viss novelts uz pašvaldības pleciem.

Nenoliedzami, darba novērtējums ir atalgojums. Nevar visu laiku no skolotāja prasīt kvalitāti, bet par ieguldīto darbu nemaksāt. Pagaidām tas izskatās visai dīvai. Vienā dienā pasaka, ka algu likme paaugstināsies līdz 710 eiro, un pēc nedēļas pasaka, ka nē, tā tomēr nebūs. Tas gan nepārsteidz, jo nav nekas jauns. Mūsu skolā strādā 39 pedagogi ar divām un pat trim augstākajām izglītībām. Visi ir domājuši par to, lai sevi pilnveidotu un varētu labāk strādāt. Loģiski, ka skolotāji par to arī vēlas saņemt atalgojumu.

Mēs esam priecīgi par šo nozīmīgo Latvijas simtgadi. Arī mūsu skolas uzdevums ir to balstīt, un mēs piedomāsim par valsts jubilejai veltītiem pasākumiem. Esam unikāli, ka varam to piedzīvot un domāsim, kā emocionāli veidot šo dienu, koncertu un būtībā visu mācību gadu.

Izremontējām vizuālās mākslas kabinetu. Skola ir nolietojusies, un arī šeit, mainot grīdu, atklājās bēdīgs skats, kā rezultātā remonts ļoti sadārdzinājās. Jā, izremontēts tikai viens kabinets, bet toties pamatīgi. Protams, veikti daudzi sīki darbiņi – tualetēs ir siltais ūdens, sporta dušās jauni krāni, kas taupīs elektrību un ūdeni utt. Nākotnē domājam attīstīt sporta virzienu, jo mums ir visi apstākļi. Atjaunosim sporta inventāru, lai varētu vairāk iesaistīt bērnus sporta aktivitātēs, lai viņi mazāk sēdētu pie datoru ekrāniem. Dome ir atbalstoša, nāksim visi kopā un domāsim. Bērniem sportot patīk, tāpēc jārada apstākļi, lai varētu darboties.

Pirmais gads direktores amatā bija ļoti grūts. Bija daudz kļūdu, bet neviens jau par vadītāju nepiedzimst. Patiesībā, kad tu šajā vilcienā ielec, tu nemaz nezini, kas tevi sagaida, un es tikai gada laikā sapratu, ka varu to paveikt. Nemitīgi jāmācās, jāpilnveidojas. Reizēm, aizejot mājās, esmu laimīga, ka varu aiziet uz dārzu nopļaut zāli un neko nedomāt. Arī dārzu rakt nevienam neļauju, jo man pašai patīk uzņemt zemes enerģiju. Man patīk teiciens – vispirms sakārto sevi, tad savu māju, un tad ej kārtot pasauli. Ļoti trāpīgi. Ja tu pats esi uzvilcies, tu uzvelc arī citus. Viegli nav, bet interesanti gan. Tagad esmu iemācījusies sadalīt prioritātes, savādāk nevar paspēt visu izdarīt. Kādreiz bijusī direktore Gundega Pole teica, ka šo darbu var apjēgt trīs gados, un es viņai piekrītu, jo katru dienu rodas jaunas situācijas.

Gandarījums par savu pirmo mācību gadu taču ir?

Viens nav karotājs. Nebūtu tādu skolotāju, nebūtu, par ko priecāties. Protams, ka gandarījums ir. Kā es saku skolēniem, neviena skola nav ideāla, katrā ir kaut kas jāpilnveido, arī mums, un tāpēc jau mēs šeit esam, lai visi kopā attīstītos un pilnveidotos. Mēs esam tik dažādi! Kā mums mācīja kursos, cilvēkus var sadalīt trīs grupās. Vieni pieņem visu jauno uzreiz un domā, kā to īstenos. Otra domā – jāpaskatās, bet interesanti. Trešā noliedz visu uzreiz. Tādi ir visur un labi, ka mums pirmās divas grupas ir vairumā, tā kā viss kārtībā.

Sarunas nobeigumā skolas direktore Santa Veide velta novēlējumu visai skolas saimei.

Pasaulslavenais izgudrotājs, Appl radītājs Stīvs Džobs ir teicis: “Ja tu nepiepildīsi savus sapņus, kāds tevi nolīgs, lai tu piepildītu viņa sapņus. Es jums novēlu piepildīt savus sapņus un sasniegt visus labos mērķus! Jebkurš cilvēks šajā zemā veido Latvijas valsti. Katrs no mums ir svarīgs. Lai mums visiem ir īpašs šis Latvijas 100-gades gads! Lai mums veiksmīgs jaunais mācību gads!

Dace Klabere