PAZIŅOJUMS PAR IEPIKUMA PROCEDŪRAS GROZĪJUMIEM!

Pasūtītājs: SIA „Rojas DzKU”, reģ. Nr. 49003000396, Selgas iela 8, Roja, Rojas novads, kontaktpersona: ūdenssaimniecības vadītājs Haralds Valdemārs, tālrunis 29136442, dzku@roja.lv.

Iepirkuma priekšmets: Iepirkuma priekšmets ir būvdarbi – kanalizācijas tīklu izbūvei Rojā saskaņā ar Tehnisko specifikāciju un Būvprojektu. Būvdarbu apjoms: jaunu kanalizācijas tīklu izbūvei: 1530 m, t.sk. kanalizācijas spiedvads - 225 m, kanalizācijas tīklu pārbūve - 200 m, jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve – 3 gab. un 2 gab. kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija.

CPV kods – 45200000-9 Pilnīgas vai daļējas izbūves darbi un inženiertehniskie darbi.

Papildus CPV kodi: 45232400-6 Kanalizācijas ierīkošanas būvdarbi; 45231300-8 Ūdens un notekūdeņu cauruļvadu būvdarbi; 45454000-4 Pārbūves darbi.

Iepirkuma nolikuma grozījumus var saņemt vai iepazīties: www.roja.lv  vai Selgas iela 8, Roja, Rojas novads, darba dienās plkst. 9.00-16:00 līdz 06.08.2018. plkst.: 10:00.

Piedāvājumi jāiesniedz: darba dienās plkst. 9.00-16.00 Selgas iela 8, Roja, Rojas novads, līdz 06.08.2018. plkst.: 10:00.

Iepirkums tiek veikts projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Rojā, III kārta” (Identifikācijas Nr. 5.3.1.0/17/I/024) ietvaros.

Publicēts: 20.07.2018.

PASŪTĪTĀJAM IR TIESĪBAS PIEŅEMT LĒMUMU PAR IEPIRKUMA PROCEDŪRAS PĀRTRAUKŠANU, GADĪJUMĀ, JA PIEDĀVĀJUMA CENA PĀRSNIEGS PASŪTĪTĀJA BUDŽETA IESPĒJAS.

Rojas muzejā – zemūdens krāsainā pasaule

Inese pastāstīja, ka tieši pirms gada, pateicoties Jāņa Megņa iniciatīvai, muzejā tika atklāta izstāde “Latvju zēni pasaules jūrās”, kas deva iespēju izstādes apmeklētājiem neklātienē paceļot pasaules jūrās. Tad arī notikusi neformāla vienošanās pēc gada atkal atklāt izstādi, kas būtu veltīta jūras tēmai. Jānis savu vārdu turēja, un šī gada izstādes apmeklētājiem ir unikāla iespēja ielūkoties noslēpumainajā zemūdens pasaulē. No Jāņa Megņa stāstītā uzzinājām, ka pagājušā gada novembrī viņš kopā ar domubiedriem nedēļu pavadījis, nirstot Sarkanajā jūrā. Tā kā viņa draugam Gintam Astičam pieder profesionāla kamera, Jānis pierunājis Gintu padalīties ar nofotografēto, kā rezultātā tapusi izstāde. Kā var spriest pēc draudīgās haizivs fotogrāfijas, niršana ir skaists, bet riskants vaļasprieks. Izrādās, ka pēc atrašanās lielā dziļumā, nirstot uz augšu, noteikts laiks ir jāpavada tā saucamajā drošajā dziļumā, kurā mājo arī haizivis, kurām droši vien liekas, ka nupat ir atbraukusi bufete… Bet fotogrāfiju autors Gints Astičs uz jautājumu, kur pasaule ir skaistāka – zem vai virs ūdens, atbildēja, ka tās ir lietas, ko nevar salīdzināt – katrā vietā savs skaistums.

Izstādi vēl varat aplūkot līdz 25. jūlijam.

Dace Klabere

Latvija – rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta

Arī Rojas kultūras centra pašdarbnieki aktīvi piedalījās šajos pasākumos. Dziesmu svētku garu izdzīvoja mūsu novada dziedātājas - senioru dāmu koris “Banga” un sieviešu koris “Kalva”. Dziesmusvētkos, kad visi ir vienoti - gan dalībnieki, gan skatītāji un pat nejauši garāmgājēji, nereti pārņem saviļņojuma un prieka trīsas, kas ļauj aizmirst gan garos mēģinājumu vakarus, gan grūtības un dažu labu neērtību. Tad esam lepni un pacilāti, un dziedāt netraucē ne lietus, ne stiprāka vēja brāzma. Ir tikai prieks un lepnums būt kopā ar visiem, un neizmērojams gandarījums. Arī mūsu senioru kora “Banga’’ kundzes, neskatoties uz saviem “zelta” gadiem, bija mundras Dziesmusvētku dalībnieces. Paldies diriģentei Aigai Kažai par kora uz svētkiem izdziedāto ceļazīmi! Kolektīvs jau pirmdienā, 2. jūlijā, senioru koru sadziedāšanās koncertā, priecēja skatītājus Esplanādē un, protams, arī noslēguma koncertā Mežaparkā. Tāpat sieviešu koris “Kalva”, kura moto šajos svētkos bija

“,,Kalva” Rīgu dimdināja!”, sestdien un svētdien ievija savas skanīgās balsis Dziesmu svētku lielkoncertos. Paldies diriģentēm Jolantai Raugai un Baibai Muskarei!

 Šie svētki paliks kā neaizmirstams, pozitīvs pārdzīvojums ikvienai dziedātājai!

Dziesmu svētku noskaņu piedzīvoja arī deju kopa “Gaspažiņas”. 9. jūnijā Olainē notika Latvijas senioru deju lielkoncerts “Latvija - dejas dzīpariem vīta’’, veltīts Latvijas simtgadei. Sadejoja vairāk nekā 600 dejotāji – seniori no visas republikas: Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas. Koncerta programmā bija iekļautas un visi deju kolektīvi no Kurzemes svētkos izpildīja trīs “Gaspažiņu” vadītājas Ārijas Veides sacerētas dejas - “Austi, saulīt, rītā agri”, “Caur sidraba birzi gāju” un “Ziķerdancis”. Arī Latgales kolektīvi dejoja Ārijas radītas dejas. Senioru dāmu deju kopu kustība Latvijā ir plaši pārstāvēta visos novados un, ļoti iespējams, ka arī šie kolektīvi nākotnē varēs vienoties koncertā Dziesmu un Deju svētkos.

Lai dziesma un deja priecē sirdi ikvienam un piešķir košumu ikdienā!

Ārija Veide

8. jūlija vakarā man bija tas prieks piedzīvot savus pirmos Dziesmusvētkus klātienē. Līdz šim tie tika baudīti tikai ar televīzijas palīdzību un svētkos piedalījusies biju tikai kā tautas tērpu gludinātāja un dziedātāju mājās gaidītāja. Tāpēc šoreiz esmu bezgala pateicīga par man uzdāvināto iespēju svētdien būt vienai no daudzajiem tūkstošiem skatītāju, kuri elpoja vienā ritmā ar 274 jaukto koru, 89 sieviešu un 27 vīru koru, 39 senioru koru, 50 pūtēju orķestru un 94 deju kolektīvu dalībniekiem.

Rīga bija tieši tik viesmīlīga un dziedoša, kā tika solīts un gaidīts – tramvaji bija pārpildīti, cilvēki tajos – laipni, izpalīdzīgi un jau dziesmu varā. Arī  ielās tik daudz cilvēku tautastērpos iespējams redzēt tikai reizi piecos gados – Dziesmusvētkos.

Dziesmusvētku nedēļas noslēgums sākās ar deju koncertu Daugavas stadionā. Deju kolektīvu sniegumu ar aizturētu elpu skatījos televīzijā, klusībā sūtot raita soļa un visa izdošanos vēlējumus kādam tuvam cilvēkbērnam, kurš, tāpat kā es, arī piedzīvoja savus pirmos Dziesmusvētkus, izdejodams tos trīs koncertos “Māras zeme” Daugavas stadionā. Pēc tiem nogurums bija tiks liels, ka mazais dejotājs, nonākot Dziesmusvētku noslēguma koncertā Mežaparkā, aizmiga, koncerta sākumu nesagaidījis.

XXVI Vispārējo dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” programma bija veidota ciešā sasaistē ar Dziesmusvētku vēsturi un gājumu līdz mūslaikiem. Kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un instrumentālās mūzikas izpildītājiem devāmies ceļā, atceroties latviskās kordziesmas vēsturiskos punktus un izcilās personības, kas cieši saistītas ar Dziesmusvētku tradīciju.

Pirmie Dziesmusvētki šie bija arī rojeniecei, 10. klases absolventei Katerīnai Olektei. 2015. gadā Katerīna Rojas Mūzikas un mākslas skolas kora sastāvā piedalījusies Skolēnu Dziesmusvētkos un tur piedzīvotais Katerīnai deva pārliecību, ka jāpiedalās arī lielajos Dziesmusvētkos. Lai to īstenotu, meitene pirms diviem gadiem iestājusies korī “Kalva”.

Pēc pāris dienām, kad pirmās spēcīgās emocijas jau rimušas, Katerīna joprojām ar prieku atceras Dziesmusvētkos piedzīvotās emocijas. Kā stāsta Katerīna, viņai patīk visi koncerti, kuros uzstājas kori ar savu iespaidīgo dziedāšanu. Pagājušajā gadā viņa cita kora sastāvā piedalījusies arī Pasaules koru olimpiādē, kurā dziedājuši kori no visas pasaules – arī tajā valdījusi īpaša atmosfēra. Bet Dziesmusvētkus Katerīna uzskata par kaut ko ļoti vērtīgu un uzsver, ka tas ir liels gods – dziedāt uz lielās Dziesmusvētku estrādes, redzēt virsdiriģentus, satikties ar citiem kolektīviem. Īpaši Katerīnai patīk vīru kori, kuru spēcīgās balsis pieskandina visu Mežaparku.

Kad pirmais nogurums bija izgulēts, Olektu ģimene vēlreiz noskatījusies Dziesmusvētkus televīzijā. Kā apgalvo Katerīna, pašai dziedot, viņa dzird tikai atsevišķas balsis, nevis visu skanējumu kopumā, tādēļ viņai īpašs prieks par to stundu, kad sieviešu koriem bija pauze, kas izmantota, lai noklausītos koru skanējumu kopumā. Visemocionālākais viņai licies brīdis, īpaši jau ģenerālmēģinājuma laikā, kad pēc sieviešu kora daļas izdziedāšanas, koristes gājušas cauri skatītāju ejām, un daudzi no apkārtējiem skatītājiem viņām ar aizkustinājuma asarām acīs uzgavilējuši, aplaudējuši un pateikušies. “Tas bija tik emocionāli, ka aiz laimes gribējās raudāt! Es sajutos tik pagodināta un novērtēta! Ir tik jauki, ka tas, kas tevi priecē, priecē arī citus cilvēkus!” – savu prieku pauž Katerīna un turpina – “Mani sajūsmina arī iespēja tuvumā redzēt diriģentus. Terēzija Broka, Edgars Račevskis – ikdienā tu tādas personības nesastapsi. Kad gāju pie Račevska pēc autogrāfa, bija sajūta, ka ap viņu staro gaisma! Tās ir tādas emocijas! Kaut kas īpašs bija arī sadziedāšanās – citi dejoja, citi dziedāja, un tā līdz pat saullēktam! Dziesmusvētku laikā piedzīvoju mirkļus, ko nekur citur nav iespējams nedz iegūt, nedz izbaudīt. Mirkļus, kas radīja pacilātības un laimes sajūtu. Skatījos, klausījos, un no laimes man gribējās raudāt!”

Dace Klabere

Sludinājums