Ziņas

Simtgades zaļumballe – arī Valgalciemā

Simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas visā Latvijā un pasaulē, tostarp Rojas novada Valgalciemā, tika rīkotas simtgades zaļumballes. Zaļumballes ir viena no senākajām latviešu tradīcijām – rast laiku, lai pēc smagas darba nedēļas pulcētos uz balli zaļumos. Ballēs dziedāja, dejoja, rīkoja loterijas, spēlēja teātri, puiši noskatīja meitas, bet vecākie ļaudis apsprieda jaunumus ciemā.

Balle Valgalciema “Dzelžos”, vienā no skaistākajām vietām Latvijā, sākās ar Valgalciema godināšanu. Tā vēstures lappuses bija pārlūkojusi īstena sava ciema patriote Egita Jansone. Protams, ka dažās minūtēs pārlapot visa ciema bagāto vēsturi ir neiespējami, tomēr interesantākās vēstures lappuses tika pieminētas.

Kādreiz Valgalciems piederējis Upesgrīvas pagastam ar centru Uguņciemā. Kā uzsvēra Egita, var jau mainīties pagastu robežas un nosaukumi, bet ļaužu vēsturiskā atmiņa paliek, tādēļ ciema ļaudis uzskata, ka Valgalciems sākas no “Uzkalām” un turpinās līdz pat “Vēveriem”.

No Egitas uzzinām, ka “Silos” bijusi pirmā skoliņa, kurā dzīvojis vecs angļu matrozis, kurš vietējiem bērniem mācījis angļu valodu. “Bezmeros” dzīvojusi kuģu īpašnieku Mucenieku dzimta, “Bērzos” un “Speķraušos” tālbraucēji kapteiņi – daudzās mājās dzīvojuši stipri, gudri un talantīgi cilvēki. Valgalciemnieki pamatoti lepojas arī ar izcilo zinātnieku, agronomu, Priekules lauksaimniecības skolas dibinātāju Jāni Bicki un savu gulbi, baletdejotāju Veltu Vilciņu. Egita zina teikt, ka tieši, Veltai esot Valgalciemā, jūrā parādījušies gulbji. Mīts vai sakritība, par to ļauts spriest katram pašam.

Ciema ļaudīm cieņā bijis teiciens “Jūra ir mana nauda, zeme, tā ir mana maize”. Ne jau tikai jūrā vīri gāja. Līdz pat 1975. gadam Valgalciemā veiksmīgi darbojusies dārzniecība, ko savulaik uzcēlis Zandbergs. Bija arī fabrika, tautā saukta par bokšcehu, drupinātava jeb akmeņbāze, galdniecība, kurā apmācīti jaunie zeļļi, četri veikali. Pēc kara “Saknītēs” bijusi pat Jūrmalciema ciema padome, kur par priekšnieku bijis valgalciemnieks Rihards Betmanis, bet sekretāre – Valija Grīnberga.

“Mīliet savu ciemu, māju, vietu, kur dzīvojat, jo katram Dzimtene sāķas ar vietu, kurā tu dzīvo”, aicināja Egita Jansone.

Klātesošos uzrunāja arī novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, atzīmējot, ka mēs dzīvojam novadā ar stipriem ļaudīm, kuri spēj gan ap sevi pulcināt ļaudis, gan uzņemt viesus. Ģipkā tāda ir Ieviņa Svitiņa, Pūrciemā Valdis Rande, Kaltenē Gundega Balode, Rudē Inga Lēmane, Valgalciemā – “Dzelžu” saimnieks Egils Zigats. Ar nelielām piemiņas veltēm un ziediem pateicībā par ieguldījumu Valgalciema sabiedriskās dzīves un simtgades zaļumballes organizēšanā  tika sveikti  “Dzelžu’ saimnieki Indra un Egils Zigati, Egita Jansone, bet pateicību par priekšzīmīgu darbu saņēma Valgalciema kapu pārzine Alda Grezmane un viņas palīgs Pēteris Puzanovs.

Uz tikšanos ar ciema ļaudīm bija ieradušies arī pirmā Latvijas 100-gades projekta “Viens ciems. Visa Latvija. Valgalciems” radošās grupas pārstāvji – rakstnieks Māris Bērziņš un režisors Pēteris Krievkalns. Kā atcerējās rakstnieks, sākotnēji viņš ar zināmām bažām braucis pie lepnajiem kurzemniekiem, kuri izrādījušies patīkami, interesanti cilvēki, sirsnīgāki par daudziem čangaļiem. Filmas veidotāji daudzus valgalciemniekus uztver kā savējos, un arī viņi ciemā allaž ir gaidīti. “Jo vairāk gadu paiet, jo ciems liekas tuvāks”, atklāja Pēteris Krievkalns. Klātesošie ar prieku vēlreiz noskatījās dokumentālo filmu par Valgalciemu, kurā atainota viņu skarbā ikdiena, spītīgie un spēcīgie raksturi.

Simtgades zaļumballes apmeklētājiem par prieku uzstājās Aija Barovska, Linda Melānija Strautiņa, Sigita Vaivode, kārtīgi izsmieties lika Vandzenes amatierteātra izrāde “Mēs visi esam resni”, Valgalciema sabiedrisko dzīvi laiku lokos varēja vērot nelielajā fotoizstādē, bet par to, ka šajā vakarā esam piederīgi šai vietai, liecināja Līgas Badūnes gaumīgās balles piederības zīmes. Ar tukšu vēderu nekāda lielā dancošana vis nesanāktu, tāpēc par apmeklētāju paēdināšanu, kā vienmēr, gādāja lieliskā saimniece Dina Čuba, kura bija paņēmusi palīgos arī savu vīru Aivaru. Kopā viņiem tapa lieliska zivju zupa, kura tika izēsta līdz pat pēdējai pilītei un arī no simtgades kūkas pāri palika vien saldas atmiņas.  

Sākoties balles galvenajai daļai, ballētājus pārsteidza sen gaidītais lietus. Vai tas traucēja daudzajiem dejotgribētājiem? Protams, ka nē – Indras un Modra Sproģu muzicēšana ļāva ballētājiem griezties dejās līdz pat pirmajiem gaiļiem.

Dace Klabere

Rojā atklāj kompleksu sporta laukumu

Ar svinīgu basketbola laukuma atklāšanu Rojā 11. augustā noslēdzās Rojas novada domes projekts Nr. 18-08-AL35-A019.22-000003 “Vieta sportiskām aktivitātēm”.

Projekta ietvaros bijušais sporta laukums pārbūvēts par kompleksu laukumu, kas sastāv no diviem basketbola laukumiem, kuros vienlaicīgi var spēlēt arī volejbolu, tenisu un florbolu. Sporta laukumā virs asfaltbetona izbūves ieklāts ūdensnecaurlaidīgs sporta segums, uzstādītas četras basketbola grozu konstrukcijas, četri tērauda stabi volejbola tīklam, 4 metrus augsts žogs un 14 četrus metrus gari koka soli.

Labiekārtotais sporta laukums veicinās sporta skolas jauno basketbolistu izaugsmi, novada iedzīvotāju fizisko aktivitāti, bet bērniem un jauniešiem būs, kur lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Svinīgajā laukuma atklāšanā Rojas novada domes priekšsēdētāja pateicās ikvienam, kurš ar savu darbu iesaistījās projekta īstenošanā – izpilddirektoram Jānim Pūcem, Attīstības nodaļas vadītājai Agnesei Veckāganei, Teritorijas plānotājai Ligitai Šnorei un praktiskā darba veicējam – SIA A Celtne pārstāvim Andrim Rutkovskim.

Par paveikto darbu visām iesaistītajām personām pateicās arī Sporta skolas direktore Tatjana Kirilova, uzsvērdama, ka beidzot ir piepildījies visu novada un īpaši Sporta skolas basketbolistu sapnis.

Dace Klabere

Uzsāk izstrādāt Rojas novada teritorijas plānojumu

Saskaņā ar Rojas novada domes 17.07.2018. lēmumu (Protokols Nr. 7. 3. punkts) “Par Rojas novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu” ir uzsākta jauna Rojas novada teritorijas plānojuma izstrāde, un apstiprināts darba uzdevums.

Teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja ir Rojas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane (tālr.27234283, e-pasts: agnese.veckagane@roja.lv), kontaktpersona - Rojas novada domes teritorijas plānotāja Ligita Šnore, (tālr.63220840, mob. tālr. 26786434).

Nosacījumus un rakstiskus priekšlikumus par teritorijas plānojuma izstrādi var iesniegt līdz 04.09.2018 elektroniski TAPIS sistēmā vai personīgi Rojas novada domē, (Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā).

Par sabiedriskās apspriešanas pasākumiem tiks ziņots atsevišķi.

Iesniedzot priekšlikumus, lūdzam norādīt savu vārdu, uzvārdu, adresi, tālruņa numuru vai e-pasta adresi, kā arī nekustamā īpašuma nosaukumu un kadastra numuru funkcionālā zonējuma maiņas gadījumā.

Teritorijas plānotāja Ligita Šnore

Rojā viesojās Moldovas vēstnieks Latvijā

9. augustā Rojā ieradās Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā Jeudžens Revenko (Eugen Revenco). Vēstnieks jau vairākkārt viesojies Kurzemē, tai skaitā Talsos, arī Zemgalē, Latgalē un Vidzemē. Vizīšu mērķis ir labāk iepazīt Latvijas reģionus, lai redzētu, kā dzīvo cilvēki ārpus Rīgas, veidot kontaktus un iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar dzimto Moldovu.

Vēstnieku sagaidīja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Viņa iepazīstināja vēstnieka kungu ar vairākām domes struktūrvienībām – bibliotēkām, kultūras centru, Mūzikas un mākslas skolu, stadionu, sociālo dienestu, Tūrisma informācijas centru, policiju. Sarunā ar “Bangu” Jeudžens Revenko atklāja, ka viņam ļoti paticis viss Rojā redzētais.  Viņaprāt, Roja ir patīkama, kompakta pilsētiņa ar smaidīgiem, pozitīviem cilvēkiem. Visvairāk viņu ieinteresēja lieliskās iespējas bērnu sporta nometnēm, renovētais stadions un sporta laukumi. “Jūsu pilsētiņā ir viss, lai tās iedzīvotāji justos komfortabli”, domā vēstnieka kungs un atklāj, ka viņam jau ir radušās vairākas ieceres kopīgas sadarbības attīstīšanai, par kurām runāt gan vēl esot pāragri, jo vispirms viss kārtīgi jāizplāno.

Vēstnieku interesēja arī Rojas novada domes pozitīvā pieredze Eiropas projektu apgūšanā, jo, kā atzina vēstnieks, pašlaik arī Moldovai paveras iespējas Eiropas projektu apgūšanā. Ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu valstī jau tiek asfaltēti ceļi, rekonstruēts dzelzceļš, remontēti vagoni. 65% no valstī saražotā, Moldova eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, un, kā atzina vēstnieks, šim skaitlim ir tendence augt. Ar Latvijas atbalstu ir īstenotas administratīvās pārvaldes reformas, gaidāms darbs banku sektora stabilizēšanā un sistēmas uzlabošanā, jau šomēnes sāksies jauna gāzes vada būvniecība, kas savienos Moldovu ar Eiropas Savienību caur Rumāniju. Moldova intensīvi attīstās, tādēļ vēstnieka vēlme ir parādīt arī mums savu zemi caur izstādēm, koncertiem un kopīgiem projektiem.

Dace Klabere

Ziņas