3 attēli

“Saulgriežu ieskaņās” BLPJC “Strops”

Jāņu noskaņu veido telpu dekors, šogad bijām izvēlējušās ziedu gleznu. Glezniņas tika veidotas no Jāņu zālēm, kas nav iepītas Jāņu vainagā. Ar ziedu glezniņām tika rotātas centra telpas.  Katrs pasākuma apmeklētājs pagatavoja savu glezniņu.

Līgo noskaņa tika radīta iepriekšējā dienā ar pašu sarūpētu cienastu - tika cepti pīrāgi, plātsmaize, siets siers, dekorētas telpas ar Jāņu zālēm.

Ar bērniem un jauniešiem tika pārrunāti ticējumi, kas jādara Līgo un Jāņu dienā, minētas mīklas, dziedātas Jāņu dziesmas.

Jāņa bērnus un Rojas iedzīvotājus ar koncertu iepriecināja zēnu un meiteņu koris no Rīgas Doma kora skolas. Koris līgotājiem nodziedāja skaistas sešas latviešu tautasdziesmas. Viena tautasdziesma tika veltīta tieši Rojai. Pēc koncerta koru bērni aktīvi iesaistījās mūsu rīkotajā pasākumā un arī pina vainagus, cienājās ar sagādātajiem gardumiem.

Paldies par atsaucību Melnsila jauniešu centram un Ludmilai, Rudes jauniešu centram “Varavīksne” un Mārai, Rojas jauniešu centra ”Strops” jauniešiem un interešu pulciņu audzinātājām Kristīnei un Dinai.

 Jaunatnes lietu speciāliste Inga Grosbaha

Skanot Līgo dziesmām, atklāj renovēto Kaltenes klubu

Projekts veiksmīgi noslēdzies, un pašā Līgo vakarā renovētais klubs vēra durvis saviem pirmajiem apmeklētājiem. Kā jau iepriekš ticis rakstīts, tagad klubs būs Rojas Jūras zvejniecības muzeja paspārnē, tādēļ kluba atklāšanas pasākumā ar svinīgu uzrunu pie pasākuma apmeklētājiem vērsās Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja Inese Indriksone. Ar patiesu prieku viņa sveica klātesošos kluba atdzimšanas pasākumā. No Ineses uzzinām, ka ēkas pirmsākums meklējams tālajā 1890. gadā, kad barons fon Firkss to uzbūvē kā savu vasarnīcu. Lai arī laika gaitā ēkai bijuši daudzi īpašnieki, tomēr to visu laiku vienojusi viena iezīme – tā allaž pulcējusi ap sevi daudz ļaužu. Kopš kluba ēka ir Rojas novada pašvaldības īpašumā, tajā izvietota Kaltenes bibliotēka un tagad tā pildīs arī Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiāles funkcijas. Inese uzsvēra, ka viens no pašvaldības lolotajiem sapņiem ir šo ēku atdzīvināt. Muzejam ir iecere veidot klubā dažādus pasākumus – izstādes, koncertus, kopīgi ar kalteniekiem un novadniekiem svinēt svētkus, tikties vēstures pēcpusdienās, piedalīties radošajās darbnīcās, lai viens no otra mācītos. Uz Kalteni tiks aicināti arī viesi, jo Kaltene ir burvīga vieta. Inese Indriksone: ”Vēlamies viesiem rādīt Kaltenes skaistās vietas, stāstīt Rojas novada un Kaltenes bagāto vēsturi, un cienāsim ar mūsu tradicionālo zivju zupu”. Plāni ir lieli, tāpēc Inese aicināja visus kalteniekus nākt talkā ar idejām, domām, padomu un darbiem, lai visi kopā draudzīgi apdzīvotu šo ēku.

Muzeja vadītāja pateicās visiem tiem cilvēkiem, kuri pielikuši savu roku projekta veiksmīgā realizācijā – Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājai Juzefai Kļavai, Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, valsts atbalsta un LEADER pasākumu daļas vecākajam referentam Jānim Dimantam, Talsu rajona partnerības administratīvajai vadītājai Lolitai Pļaviņai, Rojas novada domes priekšsēdētājai Evai Kārkliņai, izpilddirektoram Jānim Pūcem, Agnesei Veckāganei,  Ligitai Šnorei, Alisei Krūmiņai, projektētājiem Indrai un Aināram Kļaviņiem, Jānim un Janai Klāviņiem, Andrim Rutkovskim, Uldim Feldbergam, Raivo Zandbergam, Indulim Lūsim, Oskaram Paulam, Edijam Krūmiņam un Ingai Jefremovai, Jānim Podniekam, Eināram Kalniņam. Paldies ik vienam celtniekam un meistaram, kuru darbam pateicoties, ēka ir atjaunota. Paldies tika teikts arī Skaidrītei Kučānei par kluba ēkas uzraudzīšanu, bibliotekārei Egitai Jansonei par sadarbību, Gundegai Balodei un Ainai Finkei par pētnieciskā materiāla sagatavošanu.

Tā kā svinīgais pasākums notika pašā Līgo vakarā, neiztrūka arī Jāņu dziesmas un apdziedāšana, par ko paldies sieviešu kora “Kalva” dalībniecēm un jestro vārdu autorei Gundegai Balodei.

Kad visi paldies bija izskanējuši, klātesošie tika aicināti apskatīt renovētās kluba telpas. Kluba zālē Gundega Balode īsumā iepazīstināja klātesošos ar kluba vēsturi, bet jaunās telpas kārtīgi ieskandināja jauno mūziķu grupa “Dzintara pagale” jeb, kā viņi paši sevi nodēvēja – “Trīs Jāņi, no kuriem neviens nav Jānis”.

Dace Klabere

Rojā notiek ikgadējais Latvijas čempionāts kreiserjahtām

Kā pastāstīja Gunārs Reinholds, 28. jūnija rītā sekoja nākamais regates posms no Rojas uz Roņu salu, bet no Roņu salas laivas dosies tālāk uz Romesāri, kur notiks viens īsais posms un regates noslēgums. Roju vienā regates posmā pārstāvēs jahta “Krista”.

Dace Klabere

Kur beidzas vārdi, tur sākas mūzika

Vijolei skanot, jubilāre ienāca zālē, kur viņu, stāvēdami kājās, sagaidīja tuvāki un tālāki ciemiņi – kaimiņi, bijušie darba biedri, skolēni un citi Skaidrītes talanta cienītāji. Muzikālajā pēcpusdienā skanēja pašas jubilāres komponētās un aranžētās dziesmas un atmiņas, uz kurām pavisam nemanot pamudināja pasākuma vadītāja Irēna Svitiņa. Smaržoja ziedi, un savu siltumu dāsni dāvāja saule, likdama atmirdzēt jubilārei īpašā krāsainībā.

Lauvas tiesu no pedagoģiskajā darbā pavadītajiem gadiem Skaidrīte Brūšniece ir strādājusi Rojas mūzikas skolā. Savā mūžā viņa ir dziedājusi vairākos koros un dažus arī vadījusi. Pašas dzīvē mūzika ienākusi ar mammītes dziedāšanu un tēta baritonspēli. Iespējams, ka tieši no tēta ir pārmantota īpaša mīlestība pret pūšamajiem instrumentiem, un pūtēju orķestra spēli skolotāja bauda no visas sirds. Skaidrītes Brūšnieces pašas izvēlē izšķirošo lomu nospēlēja mūzikas skolotāja Valija Štrausa, un varbūt tieši tādēļ Skaidrīte jau pamatskolas pirmajās klasēs saprata, ka vēlas būt dziedāšanas skolotāja. Mūzikas skolā pasniegusi solfedžo, mūzikas literatūru, klavieres spēli, strādājusi ar 4.-9. klašu kori. Skolotāja lepojas, ka no Rojas mūzikas skolas audzēkņiem dzīvē mūziku par savējo izvēlējušies daudzi.

Arī šobrīd Skaidrīte ir ar mūziku – senioru dāmu koris "Banga" ir kolektīvs, kurā viņa dzied. Tieši Skaidrīte Brūšniece bija tā, kura Rojas kultūras centrā atdzīvināja un vadīja sieviešu vokālo ansambli "Con Vita", kuru šobrīd vada diriģente Aiga Kaža.

Roju Skaidrīte uzskata par visskaistāko vietu Latvijā, kaut viņas dzimtā vieta ir Sabiles puse. Jautāta par vaļaspriekiem, skolotāja nevilcinās ne mirkli – rokdarbi. "Ja varētu, tad visu savu apģērbu darinātu pati," saka Skaidrīte. Šobrīd par savu vaļasprieku viņa sauc arī mūziku. Kaut viņas komponētās melodijas ir tādas mierīgas un liriskas, Skaidrīte atzīst, ka labprāt klausās ko drastiskāku, smagāku. Iecienītākais latviešu komponists ir Emīls Dārziņš, patīk Raimonds Pauls, un labprāt viņa klausās arī mūsdienu populāro mūziku. Pie vaļaspriekiem noteikti jāmin arī krustvārdu mīklu minēšana.

Radošajā pēcpusdienā muzikālu pārsteigumu sagādāja vokālais ansamblis "Con Vita", klausītājiem piedāvājot tieši Skaidrītes pašas komponētās dziesmas. Pirmatskaņojumā dzirdējām vīram veltīto kompozīciju „Vēja pieskāriens”. Dziesmu tekstu autori ir Dzintra Žuravska un Helmuts Feldmanis. Kā saka pati jubilāre: "Kolosālu vārdu autori." Īpašu pārsteigumu jubilārei sagādāja Maija Bergane, kura kopā ar kādreizējiem mazajiem tautisko deju dejotājiem bija sagādājuši Skaidrītei muzikālu dāvanu – vijolnieka Edgara Ziņģes muzikālu priekšnesumu. Šeit vietā paskaidrot, ka 70. gados Skaidrīte Brūšniece spēlēja pavadījumu Maijas vadītajam deju kolektīvam mēģinājumos un koncertos. Tā kā vijolniekam ir absolūtā dzirde, mūziķis ansambļa skanējumam pievienoja arī savu vijoles spēli, sagādājot pārsteigumu gan ansambļa dziedātājām, gan klātesošajiem pasākuma apmeklētājiem.

Šī noteikti bija viena no dzimšanas dienām, ko Skaidrīte Brūšniece atcerēsies ar prieku un sirds siltumu, un taps ieceres atkal jaunām kompozīcijām.

Iluta Graudiņa