Izskanējuši jau ceturtie Kaltenes svētki
28/07/2018
21. jūlijā kaltenieki un viesi pulcējās jau ceturtajos Kaltenes svētkos. Sportiski noskaņotajiem svētki Čībiņkalnā sākās jau laicīgi, bet romantiski noskaņotie svētku dalībnieki vēlā pēcpusdienā pulcējās Kaltenes baznīcā uz brīnišķīgu koncertu ar vasaras pilnbriedam atbilstošu nosaukumu – “Tā skan vasaras nakts”.
Īsts satikšanās prieks tika baudīts, svētku kulminācijā pulcējoties pie Kaltenes kluba. Svētku organizētāja Gundega Balode priecājās par kuplo apmeklētāju skaitu, atklādama, ka šie, Latvijas simtgades gadā notiekošie Kaltenes svētki, veltīti mūsu saknēm – jūrniekiem, zvejniekiem un stiprajām sievām, kas audzināja bērnus, apstrādāja zivis, zemi un sēja skaistus puķu dārzus.
Kaltenes ciemā jau izsenis dzīvojuši ļaudis ar stiprām saknēm, kuru senči piedalījušies lielajā darbā, lai taptu mūsu Latvija. Stalti burinieki mūsu pusē būvēti Upesgrīvā, Valgalciemā un Melnsilā, bet tieši Kaltenē 1884. gadā Dambekalnu dzimta uzbūvēja savu pirmo burinieku, kurš nosaukts Latvijas vārdā. Vai daudz cilvēku varēja iedomāties, ka cariskās Krievijas guberņas kādreiz taps par brīvu valsti! Arī Krišjānis Valdemārs aicināja gaišos cilvēkus mācīties jūrskolā, gatavot buriniekus un art jūras. Šajā dienā atcerējāmies Štālu, Dambekalnu, Bertliņu dzimtas, kas gan buriniekus būvēja, gan tālās jūrās brauca. Ar savām atmiņām par tēvu, savulaik populāro jūras braucēju Eduardu Štālu no “Maizīšu” mājām padalījās viņa meita Lilita Freiberga. Lilitas kundze atcerējās, ka viņas tēvs gājis jūrskolā, izkuģojies pa daudzām pasaules jūrām un, mājās atgriezies, būvējis kuģus. Savulaik “Maizītēs” uzbūvēti 16 burinieki. Stiprais, jūras vējos rūdītais vīrs, nodzīvojis līdz pat 92 gadu vecumam. “Maizītēs” bieži iegriezušās ekskursantu grupas, un tad uz gida Sigurda Rusmaņa jautājumu, kā var saglabāt labu veselību vēl tik ilgi, Eduards Štāls sev raksturīgā manierē atsmējis, ka neko tādu sevišķu jau viņš neesot darījis, kā tikai dzēris pienu, ēdis medu un nekūlies ar sievišķiem. Šajā vakarā Lilitas kundze dāvināja Kaltenes klubam sava tēva portretu, kuru gleznojis kāds mākslinieks, un kura pat pabijusi izstādē Japānā. Priecājamies, ka Eduarda Štāla vārdu tālāk nes viņa mazmazdēls Eduards Olekts, kurš ar ģimeni dzīvo Rojā.
Aiziet paaudzes, bet atmiņas paliek. Lai cik tālas jūras vīri vagoja, viņi allaž atgriezās mājās. Arī mūsu jaunieši dodas pasaulē, daudz ko jaunu iemācās, bet viņu sirdis vienmēr velk uz mājām un par šīm mājām viņiem vēl gribas pastāstīt arī citiem. Tāds ir stāsts arī par kaltenieku Georgu Avetisjanu, kurš šajā vakarā novadniekiem prezentēja savu grāmatu “Dzimtene”. Pie grāmatas Georgs strādājis trīs gadus. Oficiālā grāmatas atklāšana notiks Fotogrāfijas muzejā Latvijas dzimšanas dienā novembrī, bet Georgam bijusi vēlme vispirms prezentēt savu darbu cilvēkiem, kas nākuši vai vēl tagad dzīvo Kaltenē un sajūt to tāpat kā viņš, kurš šeit ir dzimis un uzaudzis. Kā atzīmēja Georgs, Kaltenē vienmēr ir dzīvojušas spēcīgas personības un slavenas dzimtas, kas atspoguļojas arī mūsdienās. Grāmatu tās autors veltījis savam tēvam Vladimiram un mammai Intai, visiem kalteniekiem un Latvijas iedzīvotājiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Jūra ir daudz kas vairāk nekā ūdens un viļņi, kas tajā čalo. Jūra ir iznesusi plašumos latvju tautu. Visās pasaules ostās pazīst drosmīgos latvju jūrniekus, tādēļ šajā vakarā tika aizsākta jauna tradīcija – jūrā tika ievests ozola vainags, atdodot godu jūrai un tās arājiem. “Lai tā mūs visus dara stiprus un laimīgus!”, lūgšanu jūrai skaļi pauda Gundega Balode.
Vakara turpinājumā visi tika aicināti noskatīties Vārmes amatierteātra izpildījumā Ādolfa Alunāna dziesmu spēli “Šneiderienes”, jo, kā uzsvēra Gundega Balode, šis ir ne tikai Latvijas simtgades gads, bet arī latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna jubilejas gads.
Koncerta nobeigumā Gundega pateicās par skanīgo koncertu Ilzei, Litai, Aijai, Arvim. Paldies arī Ilzei Šelkovai, kura nenogurstoši darbojās ar bērniem un visiem pārējiem, kuri palīdzēja tapt šiem skaistajiem svētkiem.
Dace Klabere
2 attēli
Rojas novads piedalās pārrobežu projektā
26/07/2018
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas partneriem (tai skaitā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Rojas novads, Engures novads, Ventspils novads un Salacgrīvas novads) un Igaunijas pārstāvjiem piedalās pārrobežu projektā INTERREG Igaunijas – Latvijas sadarbības programmas 2014-2020 projektā Nr. Est - Lat18 “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā - "SAFE SEA"”.
Galvenais šī projekta mērķis ir uzlabot vides drošību jūras un piekrastes ūdeņos Rīgas jūras līcī un Irbes šaurumā, stiprinot koordināciju starp Latvijas un Igaunijas glābšanas dienestu un infrastruktūras pārvaldītāju. Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Igaunijas Glābšanas padome (ERB) ciešā sadarbībā ar Igaunijas Mazo ostu attīstības centru (ESHDC) nodrošina reaģēšanas pasākumus un piesārņojuma seku pārvarēšanu vismaz divas stundas, līdz Krasta apsardze un vides aģentūras pārņem vadību ekoloģisko avāriju gadījumos. Šī iemesla dēļ SAFE SEA mērķis ir palielināt savu kapacitāti un stiprināt koordināciju ne tikai starp VUGD, ERB un ESHDC, bet arī ar citiem dalībniekiem, kas ir iesaistīti glābšanas operāciju gadījumā vides avārijās.
Igaunijas – Latvijas pārrobežu projekta ietvaros Rojas novada pašvaldība izbūvēja piebraucamo ceļa segumu ar apgriešanās laukumu tā, lai būtu iespēja piekļūt pludmalei un jūrai ar VUGD transportu un glābšanas laivām, kas ir ļoti svarīgi vides avārijas gadījumos.
Būvdarbus veica SIA „A Celtne” par 60 933,30 eiro bez PVN, pamatojoties uz iepirkuma procedūrā iesniegto piedāvājumu kā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Būvprojektu “Operatīvā transporta piekļuves vietas izveide Rojas novadā” izstrādāja IK “P. Alkšņa projektu grupa”.
Projekta kopējās izmaksas ir 73 729,29 eiro, no kurām 46 729,29 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums, 25 500,00 eiro ir ERAF līdzfinansējums un valsts budžeta finansējums ir 1 500,00 eiro.
Ligita Šnore,
Teritorijas plānotāja
Basketbols Rojā
26/07/2018
Svētdien, 22. jūlijā, noslēdzās divu dienu turnīrs "Rojas kauss 2018" basketbolā 2006. g. dz. un jaunākiem zēniem. Šis turnīrs jau otro gadu pulcē piecas 12-gadīgu un jaunāku zēnu komandas ne tikai no Latvijas, bet arī ārpus tās robežām. Divas dienas Rojas Sporta skolas zālē gāja karsti, jo saules iesildītajam gaisam pievienojās arī sacensību spars, spēlētāju enerģija un līdzjutēju emocijas.
Komandu sacensībās pirmie pie gardās medus kūkas tika turnīra jaunākie dalībnieki - Ventspils komanda, kuri ierindojās 5. vietā. Godpilnā 4. vieta mājiniekiem - Rojas komandai. Īpaši uzteicama ir rojenieku izturība, jo, salīdzinot ar pārējām komandām, viņu sastāvā bija vismazāk spēlētāju, kas attiecīgi samazināja iespējas regulāri atjaunot enerģiju spēlētāju laukumā. Sīvā cīņā 3. vietu ieguva mūsu pārrobežu viesi - Minskas komanda, bet 2. vietu - tālākie viesi no Latvijas - Valmieras komanda. Īpašs prieks par Talsu puišiem, kas meistarībā pārspēja visas pārējās komandas un nodrošināja to, ka Rojas kausa uzvarētāja tituls paliek tepat Ziemeļkurzemē. No sirds apsveicam!
Individuāli par labākajiem katrā komandā treneri izraudzījās - Rūdi Doni (Talsi), Evertu Eglīti (Valmiera), Jegoru Komlaču (Minska), Dāvi Ozoliņu (Roja), Martinu Klestrovu (Ventspils).
Šī turnīra ietvaros notika arī 3-punktu metienu konkurss, kuram katra komanda varēja izvirzīt 3 spēlētājus. Ar skaļām gavilēm sveicām rojenieku Agni Daniēlu Andersonu, kurš fināla metienos ieguva visvairāk punktus!
Lai šajās sacensībās gūtā pieredze palīdz mūsu puišiem turpmākajās spēlēs! Nākošās tepat jau pie durvīm – “Talsu kauss 2018”. Ja arī tev patīk basketbols, nāc un pievienojies!
Rojas novada Sporta skolas vecāku vārdā,
Kristīne Maslovska
Iedzīvotāju zināšanai
25/07/2018
Kā ziņo Rojas DzKU, šajā karstajā un sausajā laikā ir būtiski palielinājies ūdens patēriņš, kā rezultātā pazemes ūdens ieguves urbumos ūdens padeves līmenis ir pazeminājies līdz kritiskai atzīmei. Tā galvenais iemesls ir dārzu, zālāju un siltumnīcu laistīšana individuālajās mājās. Sakarā ar izveidojušos situāciju, Rojas DzKU aicina iedzīvotājus neizmantot centrālo ūdensvadu zālāju un dārzu laistīšanai.
Dace Klabere