Latvija – rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta
Rakstu rakstiem izdancota, greznām dziesmām piedziedāta šogad ir mūsu mīļā Latvija. Ir Latvijas simtgade, ir Dziesmu un Deju svētku gads, un katrs sevi cienošs pašdarbības kolektīvs ieliek savas mīlestības artavu kopējā Latvijas jubilejas svētku vainagā.
Arī Rojas kultūras centra pašdarbnieki aktīvi piedalījās šajos pasākumos. Dziesmu svētku garu izdzīvoja mūsu novada dziedātājas - senioru dāmu koris “Banga” un sieviešu koris “Kalva”. Dziesmusvētkos, kad visi ir vienoti - gan dalībnieki, gan skatītāji un pat nejauši garāmgājēji, nereti pārņem saviļņojuma un prieka trīsas, kas ļauj aizmirst gan garos mēģinājumu vakarus, gan grūtības un dažu labu neērtību. Tad esam lepni un pacilāti, un dziedāt netraucē ne lietus, ne stiprāka vēja brāzma. Ir tikai prieks un lepnums būt kopā ar visiem, un neizmērojams gandarījums. Arī mūsu senioru kora “Banga’’ kundzes, neskatoties uz saviem “zelta” gadiem, bija mundras Dziesmusvētku dalībnieces. Paldies diriģentei Aigai Kažai par kora uz svētkiem izdziedāto ceļazīmi! Kolektīvs jau pirmdienā, 2. jūlijā, senioru koru sadziedāšanās koncertā, priecēja skatītājus Esplanādē un, protams, arī noslēguma koncertā Mežaparkā. Tāpat sieviešu koris “Kalva”, kura moto šajos svētkos bija
“,,Kalva” Rīgu dimdināja!”, sestdien un svētdien ievija savas skanīgās balsis Dziesmu svētku lielkoncertos. Paldies diriģentēm Jolantai Raugai un Baibai Muskarei!
Šie svētki paliks kā neaizmirstams, pozitīvs pārdzīvojums ikvienai dziedātājai!
Dziesmu svētku noskaņu piedzīvoja arī deju kopa “Gaspažiņas”. 9. jūnijā Olainē notika Latvijas senioru deju lielkoncerts “Latvija - dejas dzīpariem vīta’’, veltīts Latvijas simtgadei. Sadejoja vairāk nekā 600 dejotāji – seniori no visas republikas: Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas. Koncerta programmā bija iekļautas un visi deju kolektīvi no Kurzemes svētkos izpildīja trīs “Gaspažiņu” vadītājas Ārijas Veides sacerētas dejas - “Austi, saulīt, rītā agri”, “Caur sidraba birzi gāju” un “Ziķerdancis”. Arī Latgales kolektīvi dejoja Ārijas radītas dejas. Senioru dāmu deju kopu kustība Latvijā ir plaši pārstāvēta visos novados un, ļoti iespējams, ka arī šie kolektīvi nākotnē varēs vienoties koncertā Dziesmu un Deju svētkos.
Lai dziesma un deja priecē sirdi ikvienam un piešķir košumu ikdienā!
Ārija Veide
8. jūlija vakarā man bija tas prieks piedzīvot savus pirmos Dziesmusvētkus klātienē. Līdz šim tie tika baudīti tikai ar televīzijas palīdzību un svētkos piedalījusies biju tikai kā tautas tērpu gludinātāja un dziedātāju mājās gaidītāja. Tāpēc šoreiz esmu bezgala pateicīga par man uzdāvināto iespēju svētdien būt vienai no daudzajiem tūkstošiem skatītāju, kuri elpoja vienā ritmā ar 274 jaukto koru, 89 sieviešu un 27 vīru koru, 39 senioru koru, 50 pūtēju orķestru un 94 deju kolektīvu dalībniekiem.
Rīga bija tieši tik viesmīlīga un dziedoša, kā tika solīts un gaidīts – tramvaji bija pārpildīti, cilvēki tajos – laipni, izpalīdzīgi un jau dziesmu varā. Arī ielās tik daudz cilvēku tautastērpos iespējams redzēt tikai reizi piecos gados – Dziesmusvētkos.
Dziesmusvētku nedēļas noslēgums sākās ar deju koncertu Daugavas stadionā. Deju kolektīvu sniegumu ar aizturētu elpu skatījos televīzijā, klusībā sūtot raita soļa un visa izdošanos vēlējumus kādam tuvam cilvēkbērnam, kurš, tāpat kā es, arī piedzīvoja savus pirmos Dziesmusvētkus, izdejodams tos trīs koncertos “Māras zeme” Daugavas stadionā. Pēc tiem nogurums bija tiks liels, ka mazais dejotājs, nonākot Dziesmusvētku noslēguma koncertā Mežaparkā, aizmiga, koncerta sākumu nesagaidījis.
XXVI Vispārējo dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” programma bija veidota ciešā sasaistē ar Dziesmusvētku vēsturi un gājumu līdz mūslaikiem. Kopā ar dziedātājiem, dejotājiem un instrumentālās mūzikas izpildītājiem devāmies ceļā, atceroties latviskās kordziesmas vēsturiskos punktus un izcilās personības, kas cieši saistītas ar Dziesmusvētku tradīciju.
Pirmie Dziesmusvētki šie bija arī rojeniecei, 10. klases absolventei Katerīnai Olektei. 2015. gadā Katerīna Rojas Mūzikas un mākslas skolas kora sastāvā piedalījusies Skolēnu Dziesmusvētkos un tur piedzīvotais Katerīnai deva pārliecību, ka jāpiedalās arī lielajos Dziesmusvētkos. Lai to īstenotu, meitene pirms diviem gadiem iestājusies korī “Kalva”.
Pēc pāris dienām, kad pirmās spēcīgās emocijas jau rimušas, Katerīna joprojām ar prieku atceras Dziesmusvētkos piedzīvotās emocijas. Kā stāsta Katerīna, viņai patīk visi koncerti, kuros uzstājas kori ar savu iespaidīgo dziedāšanu. Pagājušajā gadā viņa cita kora sastāvā piedalījusies arī Pasaules koru olimpiādē, kurā dziedājuši kori no visas pasaules – arī tajā valdījusi īpaša atmosfēra. Bet Dziesmusvētkus Katerīna uzskata par kaut ko ļoti vērtīgu un uzsver, ka tas ir liels gods – dziedāt uz lielās Dziesmusvētku estrādes, redzēt virsdiriģentus, satikties ar citiem kolektīviem. Īpaši Katerīnai patīk vīru kori, kuru spēcīgās balsis pieskandina visu Mežaparku.
Kad pirmais nogurums bija izgulēts, Olektu ģimene vēlreiz noskatījusies Dziesmusvētkus televīzijā. Kā apgalvo Katerīna, pašai dziedot, viņa dzird tikai atsevišķas balsis, nevis visu skanējumu kopumā, tādēļ viņai īpašs prieks par to stundu, kad sieviešu koriem bija pauze, kas izmantota, lai noklausītos koru skanējumu kopumā. Visemocionālākais viņai licies brīdis, īpaši jau ģenerālmēģinājuma laikā, kad pēc sieviešu kora daļas izdziedāšanas, koristes gājušas cauri skatītāju ejām, un daudzi no apkārtējiem skatītājiem viņām ar aizkustinājuma asarām acīs uzgavilējuši, aplaudējuši un pateikušies. “Tas bija tik emocionāli, ka aiz laimes gribējās raudāt! Es sajutos tik pagodināta un novērtēta! Ir tik jauki, ka tas, kas tevi priecē, priecē arī citus cilvēkus!” – savu prieku pauž Katerīna un turpina – “Mani sajūsmina arī iespēja tuvumā redzēt diriģentus. Terēzija Broka, Edgars Račevskis – ikdienā tu tādas personības nesastapsi. Kad gāju pie Račevska pēc autogrāfa, bija sajūta, ka ap viņu staro gaisma! Tās ir tādas emocijas! Kaut kas īpašs bija arī sadziedāšanās – citi dejoja, citi dziedāja, un tā līdz pat saullēktam! Dziesmusvētku laikā piedzīvoju mirkļus, ko nekur citur nav iespējams nedz iegūt, nedz izbaudīt. Mirkļus, kas radīja pacilātības un laimes sajūtu. Skatījos, klausījos, un no laimes man gribējās raudāt!”
Dace Klabere