Roja startēja 55. sporta spēlēs

Pavisam šogad piedalījās 9 valstu sportisti no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Anglijas, Baltkrievijas, ASV, Krievijas, Ukrainas un Latvijas. 55. sporta spēles ietvēra 30 sporta veidus, kurās piedalījās ap 4000 dalībnieku. Sacensības notika 13 vecuma grupās no 25-90 un vairāk gadiem. Vecuma grupā 90+ startēja 3 sporta veterāni. Visplašāk pārstāvētas bija 40+, 50+, 60+ vecuma grupas. Vislielākais dalībnieku skaits bija no Rīgas. Sacensības kuplināja dalībnieku bērni un mazbērni no 4 līdz 10 gadu vecumam. Kopā sportisti pārstāvēja 68 pašvaldības. Pacelt Latvijas karogu sacensību atklāšanā bija uzticēts Olimpiskajam čempionam Dainim Kūlam, daudzkārtējai  Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniecei Maijai Jākobsonei un Pasaules un Eiropas rekordistam 10-cīņā veterāniem Valdim Celam, bet sporta spēļu lāpu aizdedzināja Olimpiskais čempions Jānis Lūsis.

Arī Rojas novads piedalījās LSVS 55. sporta spēlēs 7 sporta veidos - vieglatlētikā manēžā Rīgā (7 dalībnieki), pavasara krosā Jēkabpilī (6 dalībnieki), telpu futbolā Valmierā (10), novusā Ķekavā (6), zolītē Ķekavā (2), galda tenisā Salaspilī (4) un vieglatlētikā Jelgavā (13).

Vieglatlētikas sacensībās, kuras notika no 21.-22. jūnijam Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā stadionā, Rojas komanda kopvērtējumā ierindojās 23. vietā starp 38 novadu komandām. Pēc vieglatlētikas nolikuma bija nepieciešamas 25 ieskaites, ko mūsu vieglatlēti arī izpildīja. Rojas novada vieglatlētu bilance - trīs pirmās vietas: I. Trukšānei 100 m un 200 m skrējienā, S. Ābelei 400 m skrējienā. Četras otrās vietas: R. Krūmiņam 100 m un 200 m skrējienā, I. Trukšānei lodes grūšanā, Ģ. Zanderam šķēpa mešanā. Septiņas trešās vietas: G. Doniņam 3000 m un 5000 m soļošanā, E. Fricbergai 100 m skrējienā, L. Lismentei 100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, Ģ. Zanderam tāllēkšanā. Paldies novada pārējiem vieglatlētiem - V. Poremskim, U. Kronbergam, J. Doniņai, I. Ločmelam, V. Puriņai, kuri deva savu artavu vieglatlētikas kopvērtējumam.

Paldies par dalību 55. sporta spēlēs Rojas novada novusistiem – I. Ločmelam, J. Ābolam, A. Buholcam, V. Dzeguzem, J. Pumpiņam, M. Pabērzai, galda tenisistiem – J. Klāviņam, U. Brūvelim, A. Šulcam, D. Zvirbulim, zolītes spēlētājiem – I. Kleinbergam un I. Zūbergam.

Aicinu novada iedzīvotājus trenēties sev tīkamajā sporta veidā un nākošajā gadā papildināt Rojas novada sportistu pulku, lai piedalītos LSVS 56. sporta spēlēs.

Sporta organizatore T. Kirilova

Latvijai – savs Santjago ceļš

16.-17. jūnijā notika šī gada astotais – noslēdzošais fonda 1836 gājiens no Kolkas līdz Kaltenei. Projekta pēdējais gājiens simboliski sākās Kolkas ragā – vietā, kur 2016. gada maijā tika ierakts pirmais ceļa stabiņš, noslēdzoties fonda pirmajam gājienam, kas sākās Miķeļbākā un noslēdzās Kolkā. Sestdien gājēji ieradās savā atpūtas un nakšņošanas vietā Ģipkas “Jokos”, kur viesus laipni sagaidīja “Joku” saimniece Ieviņa Svitiņa.

Kad gājiena dalībnieki bija atgriezušies no Ģipkas baznīcas apmeklējuma un iestiprinājušies ar zupu, aicināju uz sarunu idejas iniciatoru Enriko Podnieku.

Kā pastāstīja Enriko, vēl tikai strādājot pie projekta, viņš uzzinājis, ka ideja veidot tūrisma ceļu apkārt Latvijai jau pirms daudziem gadiem bijusi mūsu izcilā dzejnieka Imanta Ziedoņa izlolota, par ko viņš rakstījis savas “Leišmalīte” ievadā: “Un kādu dienu apkārt Latvijai ies ceļš. Tā jābūt!” Šī ziņa projekta autoriem bijusi kā papildus stimuls. Projektam pieslēdzies arī Imanta Ziedoņa muzejs, dažādi mūziķi, un tā divarpus gadu garumā tika iets, pētīts, gandrīz katru gājienu noslēdzot ar simboliska robežstabiņa ierakšanu.  Kopā ierakti jau vairāk kā 30 šādi stabiņi ar sirdsakmeni vidū, ko ikviens klātesošais aicināts iešūpot, pie viena izsakot akmenim savu vēlēšanos, un daļu domu atstājot akmenim. Šie stabiņi dažādās Latvijas vietās ir galvenie atskaites punkti potenciālajiem ceļa veicējiem. Enriko uzsver, ka ceļš, ko veidoja 1836 dalībnieki, ir tuvākais pie Latvijas robežas, bet katrs ceļotājs var paiet gan pa kreisi, gan pa labi, bet viņš zinās, ka ir uz pareizā ceļa, par ko norādīs šie ceļa stabi. Projekts noslēdzas 21. jūnijā, bet tas nenozīmē, ka tas būs pilnībā pabeigts, jo vēl tiks rakti papildus stabiņi un meklētas vietas, kur, ejot pa šo maršrutu, varētu nakšņot par ceļotājiem draudzīgām cenām, neskaitot viesnīcas un viesu namus. “Tas ir tas, ko mēs cenšamies atstāt un iedrošināt – apiet apkārt Latvijai. Tas ir tik skaisti, ka to nevar vārdos izstāstīt – vienā vārdā sakot, tas ir dievišķīgi!”, apgalvo Enriko Podnieks.

Savukārt ideja par to, ka vienam no ceļa stabiņiem obligāti jābūt arī Ģipkā, pieder mūsu novadniekam un Ģipkas patriotam Marekam Langzāmam. Pirms kāda laika, piedaloties pārgājienā Norvēģijā, viņš sapratis, cik ļoti tas viņu aizrauj. Pagājušais gads Marekam bijis īpašs – 18 dienās viņš nogājis 420 kilometrus no Nidas līdz Rojai, ik dienas pārliecinoties par to, cik mūsu zemīte ir skaista, daudzveidīga un mainīga. Pagājušā gada septembrī viņš pievienojies arī 1836, jo viņu ideja Mareku īpaši uzrunājusi. Esot klāt mirkļos, kad ierakti sirds ceļa stabiņi, viņš sapratis, ka grib to realizēt arī savās mājās – Ģipkā. Fonda ļaudis un stabiņa autori mākslinieki Gaitis Burvis un Velga Vītola bijuši ļoti atsaucīgi. Tikpat atsaucīgi izrādījušies arī Ģipkas ļaudis, un divu dienu laikā vajadzīgais finansējums stabiņa iegādei bijis savākts. “Brīdī, kad stabu atveda uz Ģipku, man acīs bija prieka asaras”, atzīstas Mareks.

Līdz Latvijas simtgadei Mareks vēlas apiet visu Latvijas robežu – līdz šim neizieta esot leišmalīte un Latgale. Viņš izveidoto tūrisma maršrutu apkārt Latvijai pielīdzina slavenajam Santjago ceļam Spānijā. Arī pie mums katrā pašvaldībā (1836 zīmodziņš atrodas Rojas novada Tūrisma informācijas centrā) tiks iespiests zīmodziņš īpašajā ceļotāja pasītē.

Projekta pēdējais divu dienu pārgājiens noslēdzās Rojas kultūras centrā, kur skatītāju pārpildītā zālē uzstājās projekta atbalstītāji – etnogrupa “Ogas”, ģitārists Gints Smukais, grupas “The Sound Poets” dalībnieki Jānis Aišpurs un Normunds Lukša, kuri sevi nodēvēja par grupu “Normānis”. Lai arī nosaukto mūziķu uzstāšanās izsauca īstu saviļņojumu skatītāju zālē, ar varenām ovācijām uz skatuves tika sagaidīti 1836 draugi un atbalstītāji Renārs Kaupers, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts, kuri stādījās priekšā skatītājiem kā grupa “Sīkums, bet patīkami”. Renārs Kaupers atcerējās, ka doma muzicēt uz Latvijas robežas radusies, viņam un koklētājai Laimai Jansonei esot Raimonda Tiguļa mājās un ēdot viņa ceptās pankūkas. Sākotnēji doma par godu Latvijas simtgadei nospēlēt simts koncertus uz Latvijas robežas, likusies neiespējama. Vienlaikus līdzīgas domas radās Enriko Podniekam un Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” pārstāvei Žanetai Grendei – viņi savukārt plānoja, cik jauki būtu apiet apkārt Latvijai. Bet, lai šo jauko notikumu, kad ir realizējušies vispārdrošākie sapņi, nosvinētu, radusies vēl viena doma - 21. jūnijā, vasaras saulgriežos, visiem latviešiem sastāties uz robežas un vienlaikus iet pulksteņrādītāja virzienā. Tad mēs būtu vienīgā valsts pasaulē, unikāla valsts, kurā iedzīvotāji vienkārši ar prieku dodas uz robežu, noiet kilometru, samīļo Latviju un saka: ”Hei, mēs mīlam Latviju!”

Pasākuma nobeigumā uz skatuves ar ovācijām tika sagaidīta visa 1836 komanda, īpašus aplausus veltot idejas ģeneratoram Enriko Podniekam, kurš pats šo divarpus gadu laikā ir nogājis visus 1836 kilometrus. Savukārt Ziemeļmeitas ceļa koordinatore Karlīna pateicās Rojas novada ļaudīm, īpaši Dacei Brokai, Kristīnei Voldemārei, Ieviņai Svitiņai, Marekam Langzāmam un vietējām ģimenēm, kuras atbalstīja domu par savu robežstabiņu Ģipkā un darīja visu, lai projekta pēdējais posms paliktu jaukā atmiņā arī ar viesmīlīgajiem un jaukām idejām atvērtajiem ļaudīm.

Iedzīvotāju zināšanai!

3 attēli

“Saulgriežu ieskaņās” BLPJC “Strops”

Jāņu noskaņu veido telpu dekors, šogad bijām izvēlējušās ziedu gleznu. Glezniņas tika veidotas no Jāņu zālēm, kas nav iepītas Jāņu vainagā. Ar ziedu glezniņām tika rotātas centra telpas.  Katrs pasākuma apmeklētājs pagatavoja savu glezniņu.

Līgo noskaņa tika radīta iepriekšējā dienā ar pašu sarūpētu cienastu - tika cepti pīrāgi, plātsmaize, siets siers, dekorētas telpas ar Jāņu zālēm.

Ar bērniem un jauniešiem tika pārrunāti ticējumi, kas jādara Līgo un Jāņu dienā, minētas mīklas, dziedātas Jāņu dziesmas.

Jāņa bērnus un Rojas iedzīvotājus ar koncertu iepriecināja zēnu un meiteņu koris no Rīgas Doma kora skolas. Koris līgotājiem nodziedāja skaistas sešas latviešu tautasdziesmas. Viena tautasdziesma tika veltīta tieši Rojai. Pēc koncerta koru bērni aktīvi iesaistījās mūsu rīkotajā pasākumā un arī pina vainagus, cienājās ar sagādātajiem gardumiem.

Paldies par atsaucību Melnsila jauniešu centram un Ludmilai, Rudes jauniešu centram “Varavīksne” un Mārai, Rojas jauniešu centra ”Strops” jauniešiem un interešu pulciņu audzinātājām Kristīnei un Dinai.

 Jaunatnes lietu speciāliste Inga Grosbaha