SIA “AAS “Piejūra”” šķirošanas-pārkraušanas stacijās tiks mainīts darba laiks

* Izceltie darba laiki ir mainīti

Mediķi: Dziesmu un deju svētku dalībniekiem jālīksmo ar mēru

Mediķu ieteikumi Dziesmu svētku dalībniekiem:

• Saudzē sevi! Atpūties saspringtajā mēģinājumu un koncertu grafikā, necenties pabūt visur, piedzīvot visus svētku mirkļus. Neaizraujies ar naksnīgām ballītēm, atvēli laiku miegam. Atceries – atpūsties ir svarīgi, jo citādi kaitēsi savai veselībai un svētki var beigties pat īsti nesākušies!
• Ēd pārdomāti, lai būtu spēks un enerģija. Neizlaid ēdienreizes un neaizvieto maltīti ar saldumiem. Regulāri mazgā rokas, lai pasargātu sevi no saslimšanas. Ja ūdens un ziepes nav pa rokai – lieto roku dezinfekcijas līdzekli vai mitrās salvetes. Neņem līdzi uz mēģinājumu krēma kūkas, maizītes ar zivi u.c. produktus, kas ātri bojājas.
• Dzer ūdeni. Slodzes dēļ tas nepieciešams vairāk nekā ikdienā. Padzeries vēl, pirms parādās slāpes. Jo īpaši svarīgi tas ir karstā laikā! Atturies no kafijas, tējas, auksta alus, saldinātiem dzērieniem. Tie slāpes neremdina.
• Nēsā līdzi sev nepieciešamos medikamentus, ja tev tos izrakstījis ārsts. Nepieciešami gan ikdienā lietojamie, gan “krīzes” situācijām paredzētie medikamenti. Esi sevišķi piesardzīgs, ja ir alerģija vai hroniska slimība, piemēram, astma, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens.
• Sargies no saules! Karstā laikā pēc iespējas uzturies ēnā, regulāri padzeries ūdeni. Lai saulē neapdegtu, lieto aizsargkrēmu, velc gaišu, plānu apģērbu. Obligāti lieto galvassegu, tā pasargās no karstuma dūriena un galvassāpēm.
• Nesaaukstējies! Bieži Dziesmu svētku dalībnieki sūdzas par sāpošu kaklu, tāpēc pēc mēģinājuma pārvelc maiņas drēbes, nedzer aukstus dzērienus, sargies no kondicionieriem. Drēgnā laikā ģērbies silti, kad līst lietus – velc lietusmēteli.
• Uzmanies no kukaiņiem! Dabā ir sastopamas ērces, tāpēc lieto līdzekļus aizsardzībai. Sargies arī no lapsenēm un bitēm, raugies, lai šie lidoņi nav tavā dzērienā vai ēdienā!
• Ja nejūties labi – vērsies pie mediķiem! Nekavējoties meklē mediķu palīdzību, ja mēģinājumu vai svētku pasākumu laikā rodas veselības problēmas, ja gūta kāda trauma un ja vairākiem kolektīva dalībniekiem ir līdzīgas sūdzības. Tāpat ziņo, tiklīdz mani šādas infekcijas slimības pazīmes – paaugstināta ķermeņa temperatūra vienlaikus ar caureju, vemšanu, ir dzeltena āda, gļotāda vai acu āboli, ir izsitumi.
• Ja slimo ar hronisku slimību un tās paasinājuma periodā raksturīgi samaņas traucējumi, kopā ar dalībnieka karti nēsā līdzi zīmīti, kurā norādīts tavs vārds, uzvārds, saslimšana un zāles, kuras tu lieto (piem., slimoju ar cukura diabētu).

NMPD mediķi un SPKC speciālisti aicina svētku dalībniekus iepazīties ar veselības padomu infografiku, kurā apkopots svarīgākais, kas ikvienam jāzina un jāievēro svētku laikā.

Par savu gatavību Dziesmu un deju svētkiem ikviens atraktīvā veidā var pārliecināties arī pats, aizpildot testu šeit. Tāpat mudinām noskatīties izglītojošu animācijas filmu par to, kas dalībniekam jāzina un jāievēro, lai svētkos nebūtu jāsaskaras ar veselības likstām.

Visu par veselību Dziesmu un deju svētkos var uzzināt www.nmpd.lv, www.spkc.lv, www.dziesmusvetki.lv.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Bukša

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tālr.: 67337008, mob.t.: 29411499

prese@nmpd.gov.lv

Twitter: @NMPdienests

Par valsts karoga pacelšanu

2018. gada 1. jūlijā, saskaņā ar svētku programmu (lūdzu skatīt https://dziesmusvetki.lv/notikumu-kalendars/svetku-nedela/), Rīgā notiks nozīmīgi Svētku atklāšanas pasākumi, t.sk. arī vērienīgs Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens. Jau tradicionāli tajā piedalīsies gan Svētku dalībnieki no visiem Latvijas reģioniem un ārvalstīm, gan pašvaldību pārstāvji, gan arī aicinātie viesi.

Lai simboliski atzīmētu šo Svētku atvēršanas dienu kā Svētku tradīcijai nozīmīgu un sabiedrību vienojošu dienu, Svētku Rīcības komiteja aicina 2018. gada 1. jūlijā pie pilsētu domes ēkām, to struktūrvienībām, tām pakļauto izpildinstitūciju, iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību ēkām, kā arī pie pašvaldībai piederošām dzīvojamām ēkām, pacelt Latvijas valsts karogu, rekomendējot to darīt arī pašvaldības teritorijā esošajām juridiskajām un fiziskajām personām.

Lai visiem izdevušies Svētki!

 Direktore S. Pujāte

Kā vasaru iesāksi, tā arī to pavadīsi

Domāju, ka tie jaunieši, kuri pievienojās īsajam velobraucienam Roja – Rojupe kopā ar BLPJC ”Strops” jaunatnes lietu speciālisti Ingu Grosbahu un bibliotekāri Ilutu un piedalījās piknikā Rudes BLPJC “Varavīksne”, nebija vīlušies. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī diena, tāpat kā daudzas iepriekšējās dienas, mūs lutināja ar neierasti siltu un saulainu laiku. Un pilnīgi noteikti arī tāpēc, ka šī bija reize, lai satiktu savus klasesbiedrus vai draugus, kuri nedzīvo Rojā. Un kas par to, ka kopš pēdējās skolas dienas ir pagājušas tikai divas nedēļas!

Šī brauciena mērķis nebija izklaidēt bērnus, organizējot viņiem nodarbes, un likt būt rāmiem un paklausīgiem, bez ierunām darīt to, ko liek pieaugušie. Nu labi, mazliet jau arī mānos, bija mums pasākuma scenārijs ar iepazīšanās uzrunu, svinīgu ciemakukuļa pasniegšanu, bet, par laimi, šis plāns no mūsu, pieaugušo, galvām tika izkratīts jau laicīgi, braucot pa grantēto Zibeņdambja ceļu. Godīgi sakot, šī pēcpusdiena arī pieaugušajiem bija lieliska atpūta brīvā dabā, tiekoties ar kolēģiem un bērniem, kuri skolas laikā ir bieži viesi gan bibliotēkā, gan BLPJC “Strops”.

Nevienam nav noslēpums, ka būšana brīvā dabā ar sportiskām un radošām aktivitātēm uzlabo mūsu labsajūtu, veselību, fizisko sagatavotību, emocionālo labsajūtu, paplašina redzesloku un draugu loku. Ja pieņem, ka šie iepriekš uzskaitītie plusi bija arī šī brauciena - pasākuma galvenie mērķi, kurus vajadzēja sasniegt, tad, liekot roku uz sirds, es varu teikt, ka tie tika sasniegti, un nešaubos, ka pārējie pasākuma dalībnieki man piekrīt.

Būšana brīvā dabā – mūsu gadījumā tas bija velobrauciens no Rojas uz Rojupi pa Zibeņdambi. Kas šo ceļu ir mērojuši, zina, ka tas nav tikpat viegli, kā braukt pa noasfaltētu ceļu – ir akmeņi un putekļi, un dunduri… Būšana brīvā dabā ir arī pikniks ar desiņu cepšanu uz iesmiem un kartupeļu cepšanu oglēs. Ēst gatavošana ir radošs process, jo kartupeļi jāietin folijā, jāatrod piemērots puļķis, ar ko sabakstīt ogles, lai tajās varētu ielikt kartupeļus. Galu galā arī desiņas jāizcep nevis jāsadedzina! Kad kartupeļi gatavi, tie veikli no oglēm jāizripina. Īsta māksla bija šos karstos kartupeļus atbrīvot no folija un dabūt līdz mutei. Kopīga ēdiena gatavošana un pati ēdienreize, ir labākais brīdis, lai šo laiku veltītu sarunām. Un sarunas ir vienīgais veids, kas palīdz labāk izprast vienam otru un uzzināt vairāk par sarunu biedriem. Kopīgi pavadīts laiks palīdz veidot uzticību klātesošo starpā un, jā, sarunas paplašina redzesloku ne tikai jauniešiem, bet  arī mums, pieaugušajiem. Mūsu gadījumā tas bija nepiespiesti un jautri – erudīcijas spēles veidā mēs apmainījāmies ar zināšanām, pieaugušie piedāvāja jauniešiem atminēt senvārdus un vārdus, kurus jaunieši nelieto, un nav pat dzirdējuši, šeit varu piebilst, ka senvārdi bija pārbaudījums arī mums pašiem – pieaugušajiem, tā bija lieliska iespēja atcerēties mūsu omītes un opīšus, kuri ikdienas sarunā lietoja šos vārdus. Savukārt jaunieši mums, pieaugušajiem, piedāvāja atminēt vārdus, kurus viņi lieto savstarpējā komunikācijā. Šeit jāatzīst, ka jaunieši mūs pārspēja par visiem simts procentiem. Mēs neatminējām un nesapratām nevienu no jauniešu piedāvātajiem vārdiem. Es ar prieku padalītos ar kādu no dzirdētajiem vārdiem, bet nevienu neatceros. Paldies meitenēm, kuras mani mierināja: ”Necenties, Iluta, tos atcerēties! Kamēr tu tos iegaumēsi un atradīsi pielietojumu, būs pagājis jau mēnesis, un tad jau šis vārds jauniešu vidū būs aizmirsts.” Secinājums un ieteikums –  runājiet ar bērniem bieži un daudz, citādi var pienākt brīdis, kad vairs nerunāsiet vienā valodā. Savukārt es savā darbā ieviesīšu skaidrojošo vārdnīcu, jo ikdienā nereti nonāku situācijā, kad dažus vārdus nesaprotu un lūdzu man tos izskaidrot.

Rudes jaunieši arī glezno, līmē un gatavo skaistus darbiņus, kurus BLPJC “Varavīksne” jaunatnes lietu speciāliste Māra Folkmane ar bērnu atļauju aizdos arī mums, rojeniekiem. Šos radošos darbiņus Rojas novada bibliotēkā būs iespējams apskatīt izstādē. Rudes jaunieši mums demonstrēja bumbiņu spēli, kura spēlētājos attīsta komandas garu, koncentrēšanos, uzmanību, veiklību. Šai spēlē tiku iesaistīta arī es, un jāatzīstas, tas izskatījās vienkāršāk, nekā patiesībā bija. Lai nekristu kaunā un nebūtu jāatzīst sava fiziskā neizturībā, biju spiesta izmantot vispārzināmas atrunas – ir karsti, saule spīd acīs, sāp roka utt.. Ak jā, un kur tad vēl spēle ar kreklu, kuru jāpārvelk no viena uz otru ātrā tempā. Šajā reizē mēs tikai izmēģinājām šo spēli, lai redzētu, kā tā norisinās dzīvē. Kopīgi atzinām, ka spēle ir jautra un noteikti tā tiks izmēģināta pilnībā kādā citā reizē.

Laiks ir paskrējis tik ātri, ka smejoties un dauzoties esam aizmirsuši par kliņģeri, kurš bija mūsu ciemakukulis namamātei Mārai un Rudes bērniem, par kura cepšanu mums jāpateicas Dinai Čubai un Kristīnei Sauškinai. Ēdot kliņģeri un dzerot atspirdzinošo citronūdeni ar piparmētrām, kuras, starp citu, bija plūktas turpat centra apmeklētāju rokām aprūpētajā garšvielu dobē, mēs atzīstam, ka pēcpusdiena ir pavadīta jautrā, draudzīgā un interesantā gaisotnē. Tātad esam sasnieguši vēlamo mērķi – būšana brīvā dabā ar sportiskām un radošām aktivitātēm ir uzlabojusi mūsu veselību, fizisko sagatavotību, emocionālo labsajūtu, paplašinājuši redzesloku un draugu loku.

Paldies Rudes jauniešiem un Mārai, kuri mūs sagaidīja un ļāva justies kā mājās. Paldies Ingai, Kristīnei, Dinai un jauniešiem par kliņģeri un jautrību. Visiem mums kopīgs paldies par kompāniju un jautro pēcpusdienu. Lai visiem mums silta, saulaina, piedzīvojumiem bagāta vasara!

Iluta Graudiņa