Kas jāzina laulātajam kā mantiniekam pēc mīļotā cilvēka nāves

Kāda daļa no mantojuma pēc cilvēka aiziešanas aizsaulē pienākas viņa laulātajam? Kādas ir laulātā tiesības uz abu kopdzīves laikā iegādātu un uzturētu īpašumu? Ar ko mīļoto cilvēku pārdzīvojušajam laulātajam jārēķinās, īpaši – ja tā aizgājušajam bijusi otrā vai pat trešā laulība? Kā rīkoties, abiem laulātajiem vēl dzīviem esot, lai otra nāves gadījumā palikušajam dzīvesbiedram nebūtu jāmeklē taisnība tiesā? Šie un citi jautājumi bieži tiek skaidroti Latvijas notāru birojos un nereti sagādā mantiniekiem gan pārsteigumu, gan vilšanos.

 “Diezgan tipiska situācija zvērinātu notāru praksē ir tāda, kurā sieva bijusi pārliecināta, ka viņai automātiski pienākas puse no mirušā laulātā mantas daļas, un ka tikai to otru pusi dala mantinieki savā starpā. Tomēr tā ne vienmēr ir. Mantojuma tiesības paredz, ka mirušā atstātais mantojums sadalās starp pārdzīvojušo laulāto un mirušā bērniem vienādās daļās, ja mirušajam ir līdz četriem bērniem. Ja bērnu skaits ir lielāks, tad pārdzīvojušais laulātais manto vienu ceturtdaļu domājamo daļu no atstātā mantojuma, bet atlikušās daļas sadalās starp bērniem, ja ar testamentu, mantojuma līgumu vai laulības līgumu nav noteikts citādi. Gadījumos, kad mantojumā ietilpst manta, kas abiem laulātajiem dzīves laikā bija kopīga, tā ir nodalāma no kopējā mantojuma un izdodama pārdzīvojušajam laulātajam. Jāatceras, ka laulātajam ir noteikti jādara zināms notāram, ka manta bijusi kopīga”,  stāsta LZNP priekšsēdētājs, zvērināts notārs Jānis Skrastiņš.

 Viņš uzsver, ka tāpēc ļoti svarīgi dzīves laikā noslēgt laulības līgumu, jo gadījumos, kad starp laulātajiem nav bijis noslēgts laulības līgums, pārdzīvojušajam laulātajam ir jāpierāda, ka manta ir bijusi laulāto kopīga manta, un citi mantinieki ir tiesīgi šo faktu apšaubīt un celt iebildumus pret mantas daļas izdošanu pārdzīvojušam laulātajam. “Šādos gadījumos strīdi tiek risināti tiesā, un līdzās skumjām, ko izjūt laulātais palicis viens, jātiek galā ar papildu psiholoģisko spriedzi, ko rada šādi strīdi,” uzsver Jānis Skrastiņš.

 Laulāto mantisko attiecību jautājumus pārim ir vērts risināt savlaicīgi, noslēdzot laulības līgumu, arī tad, ja laulībā nodzīvoti jau daudzi gadi. “Ja pārim ir bijis laulības līgums par mantas šķirtību, tad, esot laulībā, neveidojas kopīga manta un katram paliek tas, kas viņam piederējis. Līdz ar to ne otrs laulātais savas dzīves laikā, piemēram, šķiroties, ne arī mantinieki pēc viņa nāves, nevar no tā neko prasīt, pat ja aizsaulē aizgājušais ir piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Savukārt, ja starp laulātajiem ir bijis noslēgts laulības līgums par laulāto mantas kopību, tad mirušā dzīvesbiedram nav nekā citādi jāpierāda, ka puse no visas mantas un īpašumiem ir viņam piederoša daļa, kas tiks nodalīta no kopējā mantojuma. Šāda rīcība vairos mieru starp radiniekiem,” skaidro Jānis Skrastiņš.

 Zvērināts notārs iesaka jau dzīves laikā parūpēties par to, lai attiecībā uz laulāto un citiem tuviniekiem tiktu īstenota personas griba pēc viņa aiziešanas aizsaulē. Vislabāk to paust testamentā, piemēram, laulātajiem savstarpēji  vienojoties, ka viņi iecels viens otru par savu mantinieku. Var paust gribu mantojuma līgumā, savstarpēji ar visiem tuviniekiem un ģimenes locekļiem vienojoties, ka šī griba tiks respektēta.

 LZNP priekšsēdētājs atgādina, ka tiesības uz mantojumu rada tikai tiesīgi noslēgta laulība, kas bija spēkā mantojuma atstājēja nāves brīdī. Faktiskā kopdzīvē dzīvojošas personām nav mantojuma tiesību, ja vien mirusī personas nav atstājusi testamentu vai nebija noslēgusi mantojuma līgumu.

Papildu informācijai:

Liene Krīvena

Latvijas Zvērinātu notāru padomes komunikācijas vadītāja

Tālr.: 67218955

E-pasts: liene.krivena@latvijasnotars.lv

FONDS „1836” AICINA PIEVIENOTIES TŪRISMA CEĻA VEIDOŠANĀ APKĀRT LATVIJAI ROJAS NOVADĀ, CEĻĀ NO KOLKAS LĪDZ KALTENEI

Par godu Latvijas simtgadei fonds „1836” veido mūsu valstij dāvanu – tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas būs aptuveni 1836 kilometrus garš. „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” projektā var piedalīties ikviens interesents, noejot sev vēlamo ceļa posmu kādā no pierobežas ceļiem (Piejūras ceļā no Nidas līdz Ainažiem, Ziemeļmeitas ceļā no Ainažiem līdz Pededzei, Māras ceļā no Mārkalnes līdz Demenei un no Demenes līdz Nidai Leišmalītes ceļā).

Kopš 2016. gada maija vidus projekta autori ar draugiem paspējuši viesoties Kurzemes un Vidzemes jūrmalā, Latgalē, Latvijas un Igaunijas pierobežā, kā arī Leišmalītē, ierokot pirmās ceļa norādes, ko veidojuši mākslinieki Velga Vītola un Gaits Burvis, Kolkas ragā, Engurē, Salacgrīvā, Rūjienā, Kārsavā, Indrā, Kalnos un Vaiņodē, Liepājā u.c..

Ceļa „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” gājienos var piedalīties ikviens interesents, noejot sev vēlamo ceļu, kaut vai tikai vienu dienu vai pāris kilometrus. Gājienu noslēgumā svētdienās parasti ir koncerti, kuros piedalās fonda „1836” draugi.

Gājieni notiek nedēļas nogalēs, neskatoties uz to, vai ir saule vai lietus, jo mērķis ir iepazīt Latviju, tās dabu un kultūrvēsturiskās vērtības dažādos laikapstākļos. Ceļa dalībnieku sabiedrotie ir ne tikai satiktie ceļa biedri un sarunas, bet dziesmas un vietējie iedzīvotāji.

Katram dalībniekam, kurš piedalās šajos gājienos, ir iespēja iegādāties īpašu pasi, kurā krāt zīmogus par noietajiem ceļa posmiem. Nedēļas nogaļu pārgājienos iespējams iegūt katra novada īpašo zīmogu. Līdz Latvijas simtgadei plānots izveidot atbilstošu ceļošanas infrastruktūru ar naktsmītnēm jeb naktenēm, izklaides un atpūtas vietām.

Papildu informāciju par nākamajiem gājieniem un plānoto tūrisma ceļu apkārt Latvijai iespējams iegūt, ielūkojoties fonda „1836” mājas lapā www.1836.lv.

Tūrisma ceļu apkārt Latvijai „Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!” palīdz veidot Ford Latvia, Sporta komplekss 333, Neste Latvija, Latvijas Valsts meži, Gardu Muti, Virsotne un citi draugi.

Foto: Nauris Brūniņš

Papildu informācijai:

Karlīna Latsone

Telefons: 28242705

E-pasts: karlina@1836.lv

www.1836.lv

Konkurss “Vai tu mīli jūru?”

Projekta “Karjeras atbalsts izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros skolotāja Inta Plāte jau iepriekš piedāvāja skolēniem iespēju piedalīties pasākumā “Satiec savu meistaru” divās dažādās nodarbībās. Varēja iepazīt loča, stūrmaņa, ostas kapteiņa profesijas, un viņu vadībā mācīties sasiet jūrnieku mezglus un iepazīt, kā tiek lietots kompass navigācijā jeb kursa noteikšanā. Jau laikus komandas apmeklēja Rojas Jūras zvejniecības muzeja nodarbības, klasēs veidoja “Dzimtas kokus”, pētot ģimenes saistību ar jūrniecību, zvejniecību un zivju apstrādi. Bija jāveic radošais darbs, izpētot vienu ar jūru saistītu profesiju, komandas pārstāvji mācījās siet mezglus, atpazīt signālkarogus, pārzināt drošību un pirmo palīdzību, atbildēt uz erudīcijas jautājumiem, orientēties un mest zvejnieka zābaku. Tik pamatīgi sagatavojušās, komandas satikās Rojas pludmalē.

Priekšgalā karogs, kuru nes Rojas vidusskolas absolvents Aivars Pētersons, mūsu pašu skolēnu veidotais konkursa logo. Konkursu atklāj Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, visiem novēlot mīlēt jūru un veiksmīgus startus, un konkursa galvenais tiesnesis Gunārs Reinholds. Koordinatore Inta Plāte iepazīstina ar atbrukušajiem viesiem – pārstāvjiem no Liepājas Jūrniecības koledžas un Novikontas Jūras koledžas, ar kuriem var arī tikties sarunās par izglītības un karjeras iespējām.

Lai arī saule savu darbu veic apzinīgi un jūra aicina pie sevis, komandas uzsāk startu. Mezgli ir piņķerīgi un nepaklausīgi, bet uzveicami, navigācija un signālkarodziņi arī mēdz maldināt, bet zābaks un sviedlīne lido tālu. Erudīcijas jautājumi arī liek pasvīst (ja vien tas vēl vairāk ir iespējams) un meklēt prātā atbildes par jūrniecības vēsturi, zvejnieku arodu, atcerēties dažādus terminus un zivju sugas. Var piedalīties arī dažādās radošajās darbnīcās – veidot smilšu piramīdu, gleznu smiltīs no gliemežvākiem, tērpu no dabas materiāliem, kā arī atminēt māju nosaukumus, profesijas jūrniecībā un atrast pazudušo mantu. Starplaikā var iestiprināties ar "Dinas zupu" un panašķēties ar saldējumu, bet pēc startiem piedalīties ekskursijā pa Rojas ostu, iepazīstot darba vidi un profesijas.

Pēc neliela pārtraukuma, izpurinājuši smiltis no matiem un apģērba un nomazgājuši saules apzīmogotos degunus un vaigus, dalībnieki pulcējas kultūras centrā uz apbalvošanu un kopēju ballēšanos. Tiek sumināti un teikti paldies konkursa organizētājiem un atbalstītājiem – Rojas novada domei, Rojas ostas pārvaldei, Liepājas Jūrniecības koledžai un Rojas vidusskolai, Rīgas Brīvostas pārvaldei, Rojas novada sporta skolai, Rojas Zēģelētāju skolai, ūdens piedzīvojumu nomai SPURA, Rojas Jūras zvejniecības muzejam. Pateicība tiek arī visiem, kuri palīdzējuši ar praktisko un sagatavošanas darbu – konditorejai “Rita”, SIA “Kaltenes zivis”, “Zītari” saimniecēm, Mārim Maķinskim, Arvim Vērdiņam, Ligijai Vērpējai, Aivaram Pētersonam, Dinai Čubai, Jānim Kalniņam, Ilmāram Tamanim, Rojas vidusskolas vecāku domei un skolotājiem, kuri virzīja un bīdīja savas klases komandas. Un tā – suminām uzvarētājus!

4. – 5. klašu grupā "Rojas resgaļi" (4.b klase, audzinātāja Ilga Mazkalniņa) – balvā apmaksāts ceļojums uz Ventspils ostu.

6. – 7. klašu grupā "Hei, peldam!" (7.b klase, audzinātāja Inta Plāte) – balvā apmaksāts ceļojums uz Ventspils ostu.

8. – 11. klašu grupā "Ziemeļu mols" (11. klase, audzinātāja Mārīte Maurmane) – balvā “SPURA” dāvanu karte.

Kā Superkomandas tika apbalvotas 4.b klase (balva no konditorejas “Rita”) un 11. klase (balva no Rojas vidusskolas vecāku domes).

Saulainā un brīnišķīgā diena pagāja spraigās aktivitātēs. Paldies sakām karjeras konsultantei Intai Plātei un viņas palīgiem par izdomu un organizāciju.

Antra Ozollapa

Informācijai!