PAZIŅOJUMS PAR IEPIRKUMA PROCEDŪRAS PĀRTRAUKŠANU!

Iepirkuma procedūras pārtraukšanas iemesls: 2018.gada 21.jūnijā Iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt Iepirkuma procedūru, pamatojoties uz Iepirkumu vadlīniju Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem 7.3. punktu.

Iepirkuma procedūrā tiks veikti grozījumi nolikuma dokumentācijā, lai precizētu izvirzītās prasības pretendentu profesionālajām un tehniskajām spējām.

2 attēli

Rūpēties par veselību Dziesmu svētkos ir tikpat svarīgi, kā nesajaukt deju soļus

 NMPD direktore Liene Cipule: “Gādāt par veselību šajos Dziesmu un deju svētkos ir tikpat svarīgi, kā koncerta laikā nesajaukt dziesmas vārdus vai dejas soļus un neaizmirst koncerta tērpu.  Ja veselības nebūs – svētku prieki izpaliks! Nedēļas garumā dalībniekiem ir palielināta fiziskā un emocionālā slodze. Mainās ierastais dienas režīms, daudziem arī dzīvesvieta, jāpiedalās neskaitāmos mēģinājumos un koncertos. Ja dalībnieks vieglprātīgi izturēsies pret savu veselību, brīnišķīgo noslēguma koncertu var nākties skatīties televīzijas ekrānā. Aicinu ikvienu ievērot mediķu rekomendācijas, lai jau laikus sagatavotos svētkiem.”

Mediķu ieteikumi svētku dalībniekiem vēl pirms došanās uz Rīgu:

• Par dalību svētkos konsultējies ar savu ģimenes ārstu. Jo īpaši, ja ir hroniska saslimšana, piemēram, astma, cukura diabēts vai paaugstināts asinsspiediens. Ārsta padomu vaicā arī tad, ja dzīves laikā bijušas nopietnas operācijas, asins pārliešana, nesen bijusi kāda trauma vai pēkšņa saslimšana.
• Jau laikus sarūpē “aptieciņu”, kas noderēs svētkos. Ņem līdzi plāksterus, saules aizsargkrēmu, mitrās salvetes vai roku dezinfekcijas līdzekli, kā arī tieši tev nepieciešamos medikamentus. Zālēm jābūt pietiekamā daudzumā, ja ārsts tās licis lietot regulāri, vai, ja mēdz būt alerģiska reakcija pēc kukaiņu dzēlieniem vai kādiem pārtikas produktiem. Noderēs arī kāda pretsāpju tablete, medikamenti vēdergraizēm un sāpošam kaklam.
• Pārdomā, ko liksi līdzi somā! Pirms svētkiem seko laika prognozei, lai būtu gatavs karstam laikam vai vēsākām dienām. Domā par atbilstošu apģērbu – saulē labāk iet gaišā, ērtā apģērbā un cepuri galvā, bet, ja laiks solās būt vēss, neaizmirsti par siltāku jaku vai lietusmēteli. Ieliec somā arī vairākus zeķu pārus, krekliņus un maiņas apavus, kas noderēs, ja būsi sasvīdis. Atceries – ņem ērtus apavus, jo staigāsi daudz. Jaunākās kurpes atstāj skapī, tā izvairīsies no tulznām.
• Ja ir hroniska saslimšana, jo īpaši, ja paasinājuma brīdī mēdz būt samaņas traucējumi, sagatavo zīmīti, ko nēsā kabatā. Zīmītē jānorāda vārds, uzvārds, saslimšana un zāles, kuras šobrīd lieto (piemēram, slimoju ar 1.tipa cukura diabētu).

NMPD mediķi un SPKC speciālisti aicina ikvienu iepazīties ar veselības padomu infografiku, kurā apkopots svarīgākais, lai dalībnieki būtu gatavi Dziesmu un deju svētkiem Rīgā.

 Visu par veselību Dziesmu un deju svētkos varēsi uzzināt www.nmpd.lv, www.spkc.lv.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Bukša

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tālr.: 67337008, mob.t.: 29411499

prese@nmpd.gov.lv

Atjaunos Ģipkas laipu 240 m2 platībā

Projekta realizācijā ir noslēgts divpusējs sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldības savienību un Rojas novada domi par projekta aktivitāšu izpildi. Projekta ietvaros Rojas novada dome no 01.05.2018. līdz 01.07.2018. atjaunos Ģipkas laipu 240 m² platībā, mazinot antropogēno slodzi un nodrošinot pieejamību.

Projekta uzdevumi:

1. Sakārtot un saglabāt Ģipkas pludmali atbilstoši vides aizsardzības prasībām, nodrošinot praktisku vides apziņas veidošanos, un veicināt vērtīgo biotopu saglabāšanu pludmales teritorijā, radot iespējas tūristiem apskatīt unikālu dabas objektu.
2. Atjaunot (rekonstruēt) laipas, solus, atkritumu urnas Ģipkas jūrmalā, kas būtu vienīgā publiski pieejamā vieta pie jūras šajā ciemā dzīvojošajiem cilvēkiem un viesiem, kas vēlas atpūsties pie jūras.

Rojas novads atrodas stratēģiski izdevīgā vietā - Rīgas jūras līča piekrastē, tāpēc novadā daudz tiek domāts tieši par jūras piekrastes teritorijas attīstību. Sekmīga un mērķtiecīga piekrastes teritoriju plānošana un attīstība veicina tūrisma nozares pozitīvu tendenci un tūristu skaita pieaugumu. Gandrīz katrā ciematā, kas atrodas Rojas novadā pie jūras, ir labiekārtoti auto stāvlaukumi ar iespēju piekļūt publiskajām pludmalēm. Ģipkas ciems atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, kur ir raksturīga iedzīvotājiem un tūristiem pievilcīga piekrastes ainava. Rojas novadam šī vieta ir nozīmīga tūrisma veicināšanas jomā Ziemeļkurzemes reģionā. Šī vieta izvēlēta sabiedriskai pludmalei, kur sākotnēji tika izveidots meža ceļš, kas ved uz šo pludmali. Projekta realizācija ir ļoti būtiska Rojas novada kopējai attīstībai. Svarīgākie iemesli šī projekta realizācijai: novērst Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas situācijas pasliktināšanos Rojas novada teritorijā; atjaunot Ģipkas pludmales laipas, solus un atkritumu urnas; saglabāt Ģipkas pludmales unikālo vidi. Atjaunojot laipas, tiks nodrošināta kontrolēta tūristu plūsma. Pludmales un kāpu aizsardzība ir nozīmīga dabas daudzveidības un atpūtas vides saglabāšanā, kur jābūt kompleksai pieejai. Bieži kāpas cieš no apmeklētāju darbībām, jo atpūtnieku skaits piejūrā ar katru gadu pieaug. Šis ir viens no faktoriem, kas uzlabos piejūras pašvaldību ekonomisko situāciju. Jo labiekārtotāka piekraste, jo lielāks skaits cilvēku vēlas šajās vietās atpūsties. Cilvēki nevēlas izbradāt kāpu mežus un brist pa dziļām smiltīm, taču diemžēl daudzās vietās tas ir vienīgais veids, kā aizkļūt līdz jūrai. Ja uz jūru vestu celiņi vai laipas ar koka pamatu, cilvēki ietu pa šiem celiņiem, neizbradājot kāpu zemsedzi. Celiņi, tiltiņi, laipas un kāpnes vestu pāri kāpām, un cilvēki tās varētu šķērsot, neizjaucot kāpu dabisko struktūru. Kā pasargāt tos biotopus, kas ir visjūtīgākie pret cilvēka ietekmi? Arī to daļēji var veikt ar labiekārtojumu palīdzību. Celiņus un citus labiekārtojumus (atpūtas vietas, skatu laukumus u.c.) var ierīkot tajos biotopos, kas ir pret cilvēka ietekmi visizturīgākie, šādi novirzot apmeklētāju plūsmu no retākajiem biotopiem un retākajām augu sugām. Cilvēki daudz mazāk izmētātu atkritumus, ja viņu uzturēšanās vietās būtu izvietotas atkritumu tvertnes. Nepieciešamas arī autostāvvietas apmeklētājiem izdevīgās vietās, atpūtas vietas, soliņi, ugunskuru vietas un tamlīdzīgi. Visi šie labiekārtojumi ļautu lielākam cilvēku daudzumam atpūsties pie jūras, saglabājot aizsargājamos piekrastes biotopus, tādēļ nepieciešams atjaunot Ģipkas pludmales labiekārtojumu.

Projekta rezultāti:

1. Neveicot Ģipkas laipas atjaunošanu, paredzama tās strauja degradācija. Projekts paredz objekta aktīvu apsaimniekošanu, atjaunot laipas, solus un atkritumu urnas, reglamentējot kustības organizēšanu un objekta aizsardzību, nodrošinot vides pieejamību pludmalei, lai to pasargātu. Projekta rezultātā tiek pārtraukta zemsedzes bojāšana, augsnes erozija un kāpas nobrukšana;
2. Tiks atjaunota vēl viena vieta šajā nelielajā ciematā, kuru varēs izmantot iedzīvotāji, dodoties atpūsties uz Ģipkas jūrmalu un iesakot šo labiekārtoto vietu atpūtai arī saviem viesiem.

Laipas izbūves darbus veica uzņēmums SIA „Kalvas”. Kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 14 179,34 eiro, bet projekta kopējas izmaksas ir 14 072,00 eiro, no kurām 107,34 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītāja

Vieglatlētu jūnijs

Mūsu sporta skolu pārstāvēja astoņi audzēkņi. U-14 grupā startēja Lote Labarēviča, izpildot II jaunatnes klasi 60 m skrējienā – 9,61 sek, bet Kerijai Dinsbergai III jaunatnes klase- 9,70. Bumbiņu vistālāk no mūsu meitenēm aizmeta Nikola Leitarte – 22 m 87 cm, tāllēkšanā Kerija Dinsberga aizlēca 3 m 27 cm, bet 500 m viņa noskrēja 1:43,58 min.

  U-16 grupu pārstāvēja Anna Doniņa. Kopvērtējumā viņa izcīnīja 3. vietu. Mums visiem liels prieks arī par viņas pirmajiem aizlēktajiem četriem metriem tāllēkšanā (4.28 m - I jaunatnes klase). Arī Alisei Obolevičai I jaunatnes klase. 60 m viņa veica 9,09 sek.. No mūsu meitenēm Elizabete Zvaigzne vistālāk aizmeta bumbiņu – 35 m 28 cm. Elizabete ar Samantu Skujiņu izpildīja III jaunatnes klasi 800 m skrējienā. No zēniem sacensībās piedalījās Rodrigo Poberežnijs. Viņš vislabāk nostartēja bumbiņas mešanā – 37 m 82 cm. Priecājāmies arī par to, ka visas lielās meitenes iekļuva pirmajā sešniekā divdesmit meiteņu konkurencē. Pēc 2. jūnija atklātajām jaunsardzes sacensībām četrcīņā, vairāki vieglatlētikas grupas audzēkņi piedalījās divu dienu bērnu, jauniešu un brīvprātīgo seminārā – nometnē “Par drošu jūru”. Tas notika no 4. līdz 5. jūnijam atpūtas un sporta kompleksā “Dzintarkrasts”.  Nometne tika organizēta Interreg Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. g. projekta “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā” ietvaros. Vislabāk visiem patika dažādie praktiskie darbi grupās  – jūrā sastopamās floras un faunas analīze ar mikroskopu, instalācijas gatavošana no savāktajiem atkritumiem un dabas materiāliem, kā arī Rojas ostas apmeklējums un citas aktivitātes.

10. jūnijā U12 vecuma grupas audzēkņi piedalījās Rojas novada Sporta skolas atklātajās sacensībās vieglatlētikā. Visvairāk dalībnieku bija 60 m skrējienā meitenēm -14. Trešo vietu izcīnīja Emīlija Krūziņa 9,0 sek., bet bumbiņas mešanā viņai 2. vieta- 31.86 m. Rodrigo Kiršteinam uzvara 60 m skrējienā - 8,9 sek., 2. vieta bumbiņas mešanā - 32.61 m. Reinim Briedim 3. vieta tāllēkšanā - 3,70 m, Jolantas Skujiņas rezultāts 600 m- 02:18.33 min.. Sacensībās vēl piedalījās Robins Šeins, Rihards Vizums, Ralfs Vēmanis, Laura Akmeņlauka un Estere Zemele.

13. jūnija sacensībās Rojā U14 vecuma grupai piedalījās sportisti no Tukuma, Olaines, Ventspils, Dobeles un Talsiem. No mūsējiem vislabāk nostartēja Rihards Bramanis. Viņam 3. vieta 200 m – 32,8 sek., bet labāku rezultātu viņš uzrādīja 60 m skrējienā - 8,2 sek., viņam 3. vieta. Sacensībās vēl piedalījās Amanda Vērpēja, Kristaps Vecbērzs un Rodrigo Poberežnijs.   

Lai visiem jauka vasara!  Nākamās sacensības Rojā septembrī.

 Vieglatlētikas trenere Anita Raspopova