Aicinājums pie ēkām pacelt Rojas novada karogu

Jānis Pūce,

Rojas novada domes izpilddirektors

Pirmās vieglatlētu sacensības atjaunotajā stadionā

U-16 grupā ( 2003.-2004.dz.g.) no mūsu sporta skolas startēja pieci audzēkņi. Egija Akmeņlauka izcīnīja pirmo vietu 3 kg lodes grūšanā, bet Samantai Skujiņai 2. vieta 800 m un 3. vieta 200 m skrējienā. Sacensībās vēl piedalījās Anna Elīza Doniņa, izcīnot 4. vietu 100 m skrējienā, Alisei Obolevičai 100 m skrējienā 5. vieta, bet Matīsam Muskeitam 4. vieta tāllēkšanā. Vēlreiz saku lielu paldies savai izcilajai tiesnešu brigādei - skolotājām Jutai Volanskai, Ingai Otmanei, Ilgai Mazkalniņai, Aigai Sīpolai, trenerim Valdim Dombrovskim un medmāsiņām Ligijai Vērpējai, Edītei Šnikvaldei, kā arī Ilonai Niklāvai, Jolantai Doniņai un Lindai Mēness. Paldies arī skolēniem – Rihardam Bramanim, Rodrigo Poberežnijam, Samantai Pētersonei, Talitai Zārdai, Martai Šermukšnei, Reilijai Davidovičai un Laurai Veģei. Protams, ka neiztikt arī bez sporta skolas direktores Tatjanas Kirilovas un stadiona saimnieka Armanda Indriksona atbalsta veiksmīgai sacensību norisei. Paldies skolotājam Egīlam Mūrniekam par foto mirkļiem. Prieks arī par atbalstītājiem stadiona tribīnēs! Uz tikšanos nākamajās sporta skolas rīkotajās sacensībās Rojā, 10. jūnijā U-12 vecuma grupai.

Vieglatlētikas trenere Anita Raspopova

2 attēli

Parakstīts līgums par Rojas estrādes būvniecību

Uzņēmums apņēmies objektu uzbūvēt par kopējo summu 2 452 012,85 EUR bez PVN, pamatojoties uz Rojas novada domes veiktā iepirkuma „Rojas brīvdabas estrādes būvniecība un būvprojekta dokumentācijas izstrāde nesošajām būvkonstrukcijām un tās autoruzraudzība”, ID Nr. RND2018/08/ERAF/SP rezultātiem un Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. Specifiskā atbalsta mērķa - “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus 2. kārtā” projektā Nr.5.5.1.0/17/I/010 - “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē”.

Projektā paredzēts uzbūvēt jaunu brīvdabas estrādi ar 1000 skatītāju vietām, autostāvvietas un gājēju celiņa posmu gar Ostas ielu, inženiertīklus un labiekārtot teritoriju.

Eva Kārkliņa: “Brīvdabas estrāde būs jauns vaibsts Rojas novada kultūras dzīvē, un mums kopīgiem spēkiem būs izdevies īstenot daudzu novadnieku sapni – izbūvēt vietu, kur visiem kultūras gardēžiem sanākt kopā un baudīt kvalitatīvus kultūras pasākumus! Vislielākais prieks par to, ka būvniecību veiks mūsu novada uzņēmēji. Protams, viņiem tā ir goda lieta un dubulta atbildība, bet, kopā strādājot, pēc gada jūnijā jau varēsim  griezt valšus jaunajā estrādē. Paldies Rojas novada domes Attīstības nodaļas speciālistēm Agnesei Veckāganei un Ligitai Šnorei par jau paveikto, jo tiešām paveikti liela apjoma darbi ar dokumentāciju, lai mēs nonāktu līdz šim brīdim, kad slēdzam līgumu ar būvnieku! ”

SIA “A Celtne” pārstāvji informē, ka būvdarbi tiks uzsākti, tiklīdz būs nokārtota būvatļauja.

Brīvdabas estrādes arhitektūras risinājumi

Brīvdabas estrādes jaunbūves garenass orientēta gruntsgabala ziemeļu – dienvidu virzienā tā, lai skatītāju amfiteātris būtu vērsts ar skatu uz jūru. Estrāde ir atvērta tipa būve ar jumta segumu visā tās garumā. Jumts veidots kā stilizēts ūdens vilnis no skatuves daļas līdz skatītāju amfiteātrim. Jumta nesošā konstrukcija ir telpiska metāla kopņu konstrukcija, kas balstīta uz monolītu dzelzsbetona joslu.

Skatītāju zāle – amfiteātris paceļas līdz 3,06 metru atzīmei, veidots trīs garensekcijās ar 1000 skatītāju sēdvietām, no kurām pirmās desmit rindās paredzēti soli ar atzveltnēm, bet nākamās - tikai soli. Personām ar īpašām vajadzībām sēdvietas paredzētas amfiteātra pirmajā rindā. Skatītāju zāles centrālajā daļā projektēts 10 m² laukums skaņas un gaismas operatora pults novietošanai ar nepieciešamajiem komunikāciju pieslēgumiem. Zāles pamatnes konstrukcija veidota kā pakāpienveida monolīta dzelzsbetona plātne.

Pie jumta pārsegumu nesošo kopņu konstrukcijām paredzēts izvietot skatuves gaismas un akustiskās skaņas iekārtas. 

Skatuvi daļēji ieskauj kulišu telpas, kas skatuvi savieno ar mākslinieku, administrācijas telpām un palīgtelpām, tai skaitā: WC, dušas telpu, noliktavu, tehnisko telpu, kuras izvietojas aiz skatuves, estrādes būves apjoma ziemeļu daļā.  Skatuvei un deju laukumam  (6 m x30 m) paredzēts lapegles koka dēļu grīdas iesegums. Nokļūšana uz skatuvi no skatītāju zāles puses risināta ar pandusa palīdzību, kas ļauj arī personām ar īpašām vajadzībām nepieciešamības gadījumā nokļūt gan uz skatuves, gan aizskatuves telpās.

Priekšskatuves sānu malās ar pacēlumu nogāzē labākai redzamībai ir vieta ap 1000 skatītāju stāvvietām. 

Dace Klabere

Ceļabiedri un labākie draugi mūža garumā

Pēc pāru svinīgās ievešanas zālē un skaistajiem ievadvārdiem, kāzu jubilārus sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, pateicoties par iespēju būt kopā šajā dienā, par laulāto pāru mīlestību, kopā nodzīvoto mūžu un daudzajiem kāzu valšiem. Eva Kārkliņa: ”Jūs savu jubileju svinat gadā, kad Latvijas valsts svin savu 100. jubileju, tāpēc šī diena ir arī mūsu valstij un pašvaldībai vēsturiska diena. Tas, kā jums ir gājis un brīži, kas veduši jūs gan kalnā augšā, gan lejā, ir jūsu ziņā, bet, lai būtu svētki, ir vajadzīgs liels darbs un par šo darbu, kad esat stiprinājuši viens otru, liels paldies jums!”

Šajā dienā visiem klātesošajiem bija gods būt dārgmetālu apmirdzētiem. Vispirms tika godināti mūsu zelta pāri, un kā pirmais no viņiem – Antonija un Laimonis Megņi. Viņu mīlasstāsts iesācies pavisam saldi – ar konfektēm. Tālajā 1967. gada rudenī abi jaunieši satikušies kādā jubilejā. Jautrīte (Antonija mūža garumā tiek dēvēta tikai šajā vārdā) ballē jutusi, ka viņai kāds met – jā, nevis ar aci, bet ar konfekti gan. Tas bijis Laimonis, un tā radusies salda draudzība, kas pāraugusi mīlestībā un nākamā gada pavasarī svinētas kāzas. Kopdzīvē izaudzināti dēls Uģis un meita Aiga, dzimtu turpina divi mazdēli.

Ausmas un Edgara Ekmaņu mīlestība iesākusies vecajā Rojas ēdnīcā, kur abi nejauši satikušies pusdienojot, bet pēc tam sadejojušies Rojas sporta zāles atklāšanas ballē. 1968. gada 4. decembrī vēl vecajā muzeja ēkā, kurā tolaik atradusies dzimtsarakstu nodaļa, jaunieši viens otram teikuši jā vārdu. Ilgajos kopdzīves gados uzcelta sava māja, jaunajā dzīvē ievadīti divi pāri, izaudzināti divi bērni, un nu Ausma un Edgars ir vecvecāki četriem mazdēliem un vienai mazmeitiņai.

Līvijas un Jāņa Lasmaņu dzīves ceļi pirmo reizi krustojušies jau skolas laikā, bet tā pa īstam abi iepazinušies Kaltenes jūrmalā 1963. gadā. Kāzu valsis gan dejots tikai pēc pieciem gadiem, jo Jānis iesaukts karadienestā. Pārim ir kopīgs vaļasprieks – dārzkopība, un abus vieno brīnišķīgs dzīves moto – būt kustībā. Kopīgajos 50 gados izaudzinātas divas meitas, ir mazdēls un divas mazmeitiņas, no kurām pati mazākā – Betija, savus vecvecākus un pārējos klātesošos ar aizkustinošu dziedājumu iepriecināja arī šajā svētku dienā.

Veneranda Šulce ar savu Intu iepazinusies Vecgada vakara ballītē. Vēl pēc dažām tikšanās reizēm draudzība pāraugusi mīlestībā, un tā jau 50 gadus Veneranda savu Intu sauc arī par draugu un ticības brāli.

Ingrīda un Artūrs Ziedonis Miķelsoni iepazinušies 1964. gadā Rīgā, Ļeņina un Krāsotāju ielas stūrī, gaidot ekskursijas autobusu. Pēc ekskursijas uz Kuršu kāpām sekojuši vairāki randiņi, pēc kuriem Artūrs drīz vien iesaukts dienestā. Īsta mīlestība prot gaidīt, un 1968. gada 20. jūlijā tika reģistrēta jaunā Miķelsonu ģimene. Pēc 10 gadiem Miķelsonu ģimene par savējo izvēlējās Roju. Izaudzināti divi bērni, izloloti četri mazbērni, un nu jau Miķelsonu pāri priecē arī divi mazmazbērni. Ingrīda Miķelsone palīdzējusi izaugt lieliem arī neskaitāmiem Rojas mazuļiem.

Dažādu iemeslu dēļ uz pasākumu neieradās mūsu novada pārējie zelta pāri. Viņi tika sveikti savās mājās, bet šajā dienā zālē aplausi bija veltīti arī Intai un Gunāram Otmaņiem, Ludmilai un Ivaram Liepām, Ilzītei un Aldim Alkšbirzēm, Baibai un Edmundam Drīksnēm, Astrai un Pēterim Rudzīšiem, Gunitai un Edmundam Leviciem, Lūcijai un Egonam Gobām.  Ar skaistu valsi zelta kāzu jubilārus iepriecināja Megija Janševica.

Pēc zelta iemirdzējās smaragds. 55 gadus kopā nodzīvojuši Dzidra un Grigorijs Vasiļjevi. Jaunieši iepazinušies ballē Tiņģerē, kur brašais rojupnieks Grigorijs noskatījis skaisto meiteni Dzidru, un 1963. gada 1. jūnijā svinētas kāzas. Mūža garumā laulātais pāris ir uzticīgi Rojupei. Dzidras lielā aizraušanā ir puķes, viņas dārzs joprojām slīgst vienos ziedos. Izaudzināta meita, divi mazbērni, sirdi priecē viena mazmazmeitiņa, un gan jau mazmazbērnu pulciņš vēl sakuplos, bet šajā svētku reizē vecvecāku priekam dziesmu veltīja mazmeita Vita.

Šī gada dimanta pāris – Elga un Gunārs Cepleviči. Cepleviču pāris kopā nodzīvojuši veselus 60 gadus! Viņu mīlestība aizsākusies 1954. gadā, abiem jauniešiem strādājot Ģipkas zivju konservu fabrikā. Radušās jūtas, izaugusi mīlestība, un 1958. gada 19. decembrī pāris salaulājies Kolkas ciema padomē. Gadu gaitā Cepleviču ģimene sakuplojusi – izaudzināts dēls un meita, priecē četri mazbērni un trīs mazmazbērni.

Dimanta jubilāri ir arī Irēna un Viesturs Grosbahi. Liktenis viņus saveda kopā 1956. gadā Rojas zivju konservu rūpnīcā. Pēc divu gadu saskatīšanās un randiņu perioda, 1958. gada decembrī mīti gredzeni. Viestura darba mūžs pagājis jūrā, bet Irēna sākotnēji strādājusi par pārdevēju, bet pēc tam veselus 26 gadus – Rojas krājkasē. Grosbahu ģimene ir šīs svētku dienas bagātākais pāris – izaudzinājuši divus dēlus un meitu, pāris tagad lepojas ar 10 mazbērniem un 14 mazmazbērniem, par ko viņi nopelna skaļus skatītāju aplausus. Ar aplausiem tiek sveikti arī pārējie dimanta pāri, kuru šajā brīdī nebija klāt – Brigita un Jānis Fīrmaņi, Valentīna un Voldemārs Labarēviči, Vija un Vilnis Lakšmaņi.

Nevar nepiekrist Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Liānas Bērziņas paustajam: “Laulība ir kas īpašs. Tā dod iespēju dalīt katru savu dzīves mirkli ar otru cilvēku. Abpusēji dotais solījums turēties kopā gan priecīgos, gan ne tik priecīgos brīžos, ļauj uzdrīkstēties atklāt vienam par otru visu. Jūsu attieksmē vienam pret otru ir sapratne. Jūs jūtat viens otra sāpes un piesedzat viens otra trūkumus, jūs priecājaties par otra stiprajām pusēm un izbaudāt viens otra panākumus. Jūs viens otram esat padomdevējs, ceļabiedrs, labākais draugs un partneris visai dzīvei. Paldies, ka šajā steidzīgajā un mainīgajā pasaulē esat visiem parādījuši savu māku un prasmi saglabāt ģimeniskās vērtības vairāku gadu desmitu garajā kopdzīves ceļā. Valsts simtgades gadā atgādinu, ka mūsu Latvijas vislielākā vērtība ir un būs stipra ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas palīdz pārvarēt dzīves izaicinājumus, sasniegt mērķus un māca mūs mīlēt un cienīt ne tikai savus tuvākos, bet arī mūsu tautu un valsti.”

Dace Klabere