Uzsākas projekts ,,Video novērošanas kameru uzstādīšana, veicinot drošības pasākumus Latvijā un Lietuvā’’ (VideoGuard)

Šāda projekta realizācija pašlaik ir būtiski svarīga, jo viens no izaicinājumiem ar ko saskaras Ziemeļu Lietuvas un Kurzemes reģioni cīņā pret noziedzību ir projekta partneru pašvaldībās esošo tiesībsargājošo institūcija kapacitātes trūkums, runājot par tehniskajiem risinājumiem ar šīm institūcijām pieejamajām iekārtām, kā arī pārrobežu tiesiskās un administratīvās sadarbības trūkums starp minētajām institūcijām. Projekta mērķis ir to novērst, uzstādot progresīvas, modernas video novērošanas iekārtas un izstrādāt mūsdienīgu programmatūru datu apmaiņai, tā uzlabojot institūciju tehnisko kapacitāti ātrākai informācijas apmaiņai starp sadarbības partneriem. Projektā tiks attīstīts videonovērošanas kameru tīkls un izveidota pārrobežu sadarbības sistēma starp 17 Ziemeļu Lietuvas un Kurzemes pašvaldību tiesībsargājošajām institūcijām. Tiek plānots, ka sadarbības sistēmā iekļausies arī Valsts policija. Šīs sadarbības sistēmas pamatmērķis ir ātrāka informācijas apmaiņa starp sadarbības partneriem, izvairoties no lēna, formāla  pieprasījumu sūtīšanas procesa, tā padarot cīņu ar noziedzību efektīvāku. 17 pašvaldībās tiks instalētas 172 video novērošanas kameras un tās tiks apvienotas vienotā tīklā. Tiks arī izveidots digitālais informācijas apmaiņas rīks, datu apmaiņai un partneru tiesībsargājošajām institūcijām, kā arī valsts līmeņa institūcijām būs autorizētas piekļuves tiesības šim rīkam. Izmantojot šo info rīku, būs iespēja ātri iegūt informāciju piemēram, numura zīmes  automašīnām, kas šķērso videonovērošanas kameru skata lauku. Lai izveidotu pārrobežu sadarbības tīklu, tiks organizētas 2 kopēju darba grupu sanāksmes un 2 pieredzes apmaiņas vizītes. Šo pasākumu laikā tiesībsargājošās institūcijas diskutēs par sadarbības tiesiskajiem un tehniskajiem aspektiem esošās Latvijas un Lietuvas likumdošanas ietvaros.  Kā rezultāts tiks izveidota pārrobežu sadarbības sistēma informācijas no videonovērošanas kamerām apmaiņai, kas ļaus efektīvāk nodrošināt cīņu ar noziedzību reģionā.

Projektā ir iesaistījušies sekojoši partneri:

Latvijā :

Kurzemes plānošanas reģions –vadošais partneris; Aizputes novada pašvaldība; Brocēnu novada pašvaldība; Dundagas novada pašvaldība; Durbes novada pašvaldība; Grobiņas novada pašvaldība; Nīcas novada pašvaldība; Priekules novada pašvaldība; Rojas novada pašvaldība; Rucavas novada pašvaldība; Saldus novada pašvaldība; Skrundas novada pašvaldība; Talsu novada pašvaldība; Vaiņodes novada pašvaldība; Ventspils novada pašvaldība.

Lietuvā:

Kretingas rajona pašvaldība;  Pluņģes rajona pašvaldība; Skuodas rajona pašvaldība.

Projekta kopējais budžets ir 588 760,81 Eiro, tajā skaitā ERAF līdzfinansējums 500 446,69 Eiro (85%), Nacionālais publiskais līdzfinansējums  88 314,12 Eiro (15%)

Projekta realizācija sākas ar 2018.gada 1.jūniju un ilgs 18 mēnešus – līdz 2019.gada 30.novembrim.

Tiešsaistē būs iespējams vērot bezmaksas lekciju un diskusiju kursu “Zinošas ģimenes – stipras ģimenes!”

Lekciju ietvaros būs iespēja uzzināt vairāk par laulību psihloģiskajiem un ētiskajiem aspektiem un ģimenes attiecību veidošanu, finanšu pratību, laulību tiesiskajiem aspektiem un vecāku pienākumiem un atbildību ģimenes plānošanas un bērnu audzināšanas procesā utt..

Rojas novada svētki

Aktivitātes uz Rojas upes visas dienas garumā nodrošināja SUP  noma "Spura", piedāvājot piedzīvojumus uz ūdens.

Mazos un lielos svētku apmeklētājus svētkiem iekustināja rotaļprogramma "Pasaku meža akadēmija" ar lielajām lellēm Zaķi, Vāveri un Lāci, kuri zilās vasaras debesis virs svētku laukuma pieburbuļoja ar daudziem, daudziem maziem ziepju burbulīšiem.

Bibliotēkā norisinājās Latvijas simtgadei veltītā romāna atvēršana. Mūsu novada rakstnieces un dzejnieces Dzintras Žuravskas grāmatu atvēršanas svētki Rojas dienā svinēti jau vairāk nekā 10  gadus. Šoreiz pie lasītājiem dodas romāns „Vieta, kur sirds silst”.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa kopā ar sīkstākajiem novadniekiem

Pirms svētku gājiena Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa  Rojas Jūras zvejniecības muzejā tikās ar  zvejniekiem, kuri savu darba mūžu iesāka tad, kad zvejnieku kolhozam "Banga" bija liela zvejas flote.

Ar sirsnīgu koncertu "Krāsas, krāsiņas, visu bērnu māsiņas" laukumā pie Kultūras centra svētku sajūtās skatītājus aicināja atvērties Rojas Kultūras centra bērnu kolektīvi: "Jāņabērni" /vadītājs Jānis Kalniņš/, bērnu tautas deju kolektīvs /vada Aiga Sīpola/ un, protams, Evas Fricbergas spridzīgie dejotāji.

Rojas novada iedzīvotāju un viesu dāvana Latvijai

Neizpalika arī svētku centrālais notikums – gājiens, kas savās rindās pulcināja Rojas novada uzņēmumus, pašvaldības iestādes, pašdarbnieku kolektīvus – ikvienu, kuram silst sirds, dzirdot vārdu "Roja". Kā ierasti, gājiena dalībniekus sagaidīja Rojas novada izpilddirektors Jānis Pūce, bez kura svētku gājiens nav iedomājams. Un tad jau klātesošos sveica Rojas domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kura kopā ar  vissīkstākajiem novada cilvēkiem, bijušajiem zvejas vīriem, uzvilka mastā Rojas novada karogu un svētkus pasludināja par atklātiem. Sveicot novadniekus svētkos, domes priekšsēdētāja pastāstīja par padarītajiem darbiem novadā, par to, ko drīzumā ir jāpaveic. Iepriecināja ar pozitīvām ziņām mūsu nākotnei – jaunajiem novadniekiem, kuri dzimuši periodā no pagājušā gada maija līdz šī gada maijam. Uzzinājām, ka mūsu novadā ir dzimuši 15 jaundzimušie: 7 meitenes un 8 zēni. Katra jaundzimušo mazuļu ģimene un katrs mazulis saņēma dāvanu no Rojas novada domes un Zaļo un Zemnieku savienības. Savā svētku sveicienā novadniekiem domes priekšsēdētāja īpašu uzmanību veltīja notikumam, kas ir arī novada iedzīvotāju un viesu dāvana Latvijai – pašu austajam Latvijas karogam. Par karoga aušanas procesu pastāstīja Muzeja vadītāja Inese Indriksone: "Šis ir tas gads, ko mēs vadām Latvijas dzimšanas dienas gaidās, bet pirms nieka diviem gadiem, mums bija aktuāls jautājums, ko dāvināt Latvijai šajā jubilejā. Skaidrs, ka dāvanai jābūt paliekošai un ar ieguldītu cilvēka mīlestības pievienotu vērtību. Dacei Brokai radās ideja, ka muzeja stellēs vajadzētu uzaust Latvijas karogu. Ja ir sapnis un ideja, tad zvaigznes sakārtojas pareizajās pozīcijās, un 2016. gada 28. maijā, starp citu, arī Rojas dienā, muzeja stellēs karoga pirmo diegu ieauda Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un trīs mūsu Goda zvejnieki. Šodien jūs redzat pabeigtu karogu, kuru auda divus gadus, piedaloties gandrīz 800 muzeja apmeklētājiem. Audēji bija gan novada viesi, gan daudz mūsu novada iedzīvotāju, un esmu pārliecināta, ka ar katru ieausto diegu tika ieausts katra audēja laba vēlējums un mīlestības apliecinājums mūsu zemei, mūsu Latvijai. Turpmāk šis karogs rotās katrus mūsu novada svētkus, bet ikdienā tas glabāsies muzejā, lai saglabātos pēc iespējas tālākām nākamajām paaudzēm.

Lai karogs taptu, milzīgs PALDIES Rojas vidusskolas bijušajai skolotājai Ērikai Gūtmanei, par atbalstu, ieguldīto darbu un daudzajām darba stundām, kuras pavadīja muzejā. Un par nesavtīgu savu zināšanu nodošanu tālāk! PALDIES arī Gundegai Balodei, kura savukārt bija tā, kas pārņēma šīs aušanas prasmes un karoga aušanas procesu noveda līdz šodienai!"

Pie svētku rozes un liela PALDIES tika arī Kārlis Pastors par šoferēšanu un Daiga Dambīte par zaļajiem pirkstiņiem.

Lai šo svētku atklāšanas brīdi padarītu krāsaināku, savus priekšnesumus rādīja senioru dāmu koris "Banga", sieviešu koris "Kalva", senioru dāmu vokālais ansamblis "Con Vita" ,  modes deju studija "Elfas", deju grupa "Gaspažiņas", PII "Saulespuķe" un "Zelta zivtiņa" audzēkņi, Rojas vidusskolas 9. klases jaunieši, Rojas MMS akardeonistu ansamblis , Jelgavas pūtēju orķestris "Zelmeri", kā arī Miķelis Gitendorfs ar veltījumu Rojai un Emīlija Paula Stivriņa runāja dzejoli veltītu vecmāmiņai.

Pļaviņā pie Kultūras centra varēja izmēģināt roku loku šaušanā, frisbija šķīvīša mešanā. Uzspēlēt riču-raču, laist lielus un mazus ziepju burbuļus kopā ar "Mārtiņa burbuļi" puišiem un darboties vēl citās aktivitātēs, kuras piedāvāja pasākuma organizētāji.

Ar litrafona dzidrajām skaņām uzmanību skatuvei piesaistīja jautrais "Mangulishow", un turpat varēja vērot pēdu klavieru koncertu.

Rojas novada svētku laikā Ploča parks pārtapa par vietu, kur visiem bija iespējams nobaudīt dažādus gardumus, kas tapuši šeit pat Rojas novadā.
Rojas Jūras zvejniecības muzejs novadniekus patīkami pārsteidza, atklājot izstādi, kuras vaininiece ir māksliniece, grafiskā dizainere Daiga Brinkmane, nu jau mūsu novadniece. Viņas darbu izstādi muzejā var apskatīt joprojām.

Svētku dižkoncerts pagāja nemanot, jo tajā uzstājās Rojā iecienīta mūzikas žanra pārstāvji – grupa "Colt" un solisti Atis Ieviņš, Ieva Sutugova un Alex.

Pašmāju muzikālā seriāla MEKLĒJAM SOLISTU dalībnieki

Ar sajūsmu skatītāji uzņēma pašmāju muzikālā seriāla "Meklējam solistu" koncertu. Bet vakarā varēja izlocīt kājas svētku ballē kopā ar grupu "Sestā jūdze", un svētki godam pavadīti.

Pasākuma organizētāji saka milzīgu PALDIES Rojas novada domei, Rojas DzKu un visiem, visiem atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri neatteica, atbalstīja un jebkādā veidā piedalījās svētku organizēšanā un to veiksmīgā norisē. Īpašs PALDIES - Eduardam Kleinbergam un Mārim Maķiskim.

Savukārt es, raksta autore, saku PALDIES visam Rojas KC kolektīvam.

Līdz nākamajiem novada svētkiem ejams ceļš gada garumā, un te vietā novēlējums: lai katram novada iedzīvotājam un jebkuram cilvēkam, kurš lielākā vai mazākā mērā ir saistīts ar mūsu novadu, Roja būtu vieta, kur sirds silst!

 Iluta Graudiņa

Rojas upes zivju krājumi papildināti ar 7000 taimiņu smoltu mazuļiem

Taimiņu mazuļu ielaišanā upē piedalījās arī Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce (no kreisās) un zivju inspektors Rūdolfs Kalējs. L. Šnores foto

Zivju audzētavas pārstāvji taimiņu mazuļus Rojā nogādāja divas reizes, lai nodrošinātu lielāku iespēju zivju mazuļiem izdzīvot. Zivju mazuļu svars vidēji sasniedza 19 g un garums 5 cm. Tos ielaida Rojas upē pie tilta, lai īsāks ceļš līdz jūrai. “Šie mazuļi ir ļoti ņipri un dzīvīgi,” norādīja zivju inspektors Rūdolfs Kalējs. 

Zivju fonda pasākums „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpnēs un ūdenstilpnēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij citās ūdenstilpnēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” projekts Nr. 1.44. „Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā” norisināsies par kopējo summu 7 172,88 EUR, no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 1 434,58 EUR, bet pārējo finansē Zivju fonds.

Ligita Šnore