Ziņas

Aicinājums uz Piekrastes kāpu sakopšanas talku 26. maijā

Atzīmējot Latvijas simtgadi un turpinot 2007. gadā aizsāktās vides organizāciju iniciatīvas piekrastes kāpu joslas saglabāšanā, sabiedriskās kampaņas “Saglabāsim Latvijas kāpas” ietvaros visā piekrastē tiek atjaunota Piekrastes kāpu sakopšanas tradīcija, kas šogad norisināsies 26. maijā un turpmāk katru gadu maija pēdējā sestdienā. Savukārt kāpu nostiprināšana un priežu stādīšana sāksies 8. septembrī, turpmāk – pirmajā septembra sestdienā.

Katrs individuālais talcinieks, skolu pārstāvji un vietējo iedzīvotāju grupas tiek aicinātas piedalīties talkā, sakopjot savas pašvaldības piekrasti – pludmali un kāpu meža joslu. Talka paredzēta no pulksten 10.00 – 14.00. Darbarīkus, maisus, cimdus un sviestmaizes visiem talciniekiem, kuri līdz 22. maijam būs pieteikušies talkai pašvaldībā vai pie Latvijas Zaļās kustības koordinatoriem mājaslapā www.zalie.lv, nodrošinās Latvijas Zaļā kustība.

Skolu dalībnieki ir aicināti veidot komandas 10-15 skolēnu, vecāku un skolotāju sastāvā, izceļot un pārstāvot savu skolu gan ar īpašu vizuālu noformējumu (nosaukumu), gan sparīgu un aktīvu darbu. Pēc talkas paredzēta talcinieku apbalvošana un komandu izloze, kā arī sparīgākās un oriģinālākās skolas izvēlēšanās galvenās balvas iegūšanai – laivošanai pa Abavu. Visi skolu talcinieki tiks aicināti arī uz Piekrastes Jauniešu forumu, kas notiks šī gada oktobrī, un kurā tiks uzklausītas skolu jauniešu idejas par zaļas un ilgtspējīgas piekrastes attīstību.

Mūsu piekrastē posmā no Melnsila līdz Rojai talkos ap 20 Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji, kuru rīcībā būs arī viena armijas kravas mašīna.

“Atzīmēsim Latvijas simtgadi, dodot savu ieguldījumu Latvijas lielākās dabas bagātības – Baltijas jūras piekrastes dabas saglabāšanā!”, aicina pasākuma koordinators Jānis Matulis.

Dace Klabere

Informācija mazdārziņu lietotājiem

Rojas novada pašvaldība ikvienam iedzīvotājam piedāvā nomāt mazdārziņu. Domē ir noslēgti vairāki desmiti zemes nomas līgumi, tomēr joprojām ļoti daudzi iedzīvotāji mazdārziņu lieto bez juridiska pamata. Ilgstoši nenoslēdzot līgumu, bet dārziņu lietojot, var rasties situācija, ka dome šo zemes gabalu uzskata par brīvu un iznomā to citai personai. Lai nenotiktu nepatīkami pārpratumi, aicinām ikvienu, kurš līdz šim nav noslēdzis zemes nomas līgumus, ierasties pašvaldībā un sakārtot dokumentus.

Papildus atgādinām, ka par mazdārziņu tiek iekasēta nomas maksa gadā 3.00 EUR par 0.03 ha platībā esošu dārziņu un 6.00 EUR par 0.06 ha platībā esošu mazdārziņu, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas nosaka, ka minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7.00 EUR.

Visus, kas vēlas iznomāt mazdārziņu, gaidīsim Rojas novada pašvaldībā. Joprojām pašvaldības rīcībā ir vairāki desmiti brīvi un neizmantoti mazdārziņi, kuri gaida savus saimniekus.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar nekustamā īpašuma speciālisti Alisi Krūmiņu pa telefonu 63220837 vai e-pasta veidā uz alise.krumina@roja.lv.

 Nekustamā īpašuma speciāliste

Alise Krūmiņa

Rosība mūsu valstībā

Iestājoties siltākam laikam, PII “Zelta zivtiņa” organizēja mācību ekskursijas pa Rojas ievērojamākām vietām.

Mūsu pirmā ekskursija bija uz Rojas novada bibliotēku pie vienmēr smaidīgās, pretimnākošās bibliotekāres Ilutas Graudiņas un lāčuka, kuru mēs pamodinājām no snaudiena. Tas bija atraktīvs, uzdeva bērniem daudz  jautājumus, uz kuriem arī pratām atbildēt, iepazīstināja bērnus ar grāmatu pasauli.

Nākamā ekskursija bija uz Rojas mūzikas un mākslas skolu. Arī šeit mūs sagaidīja laipnas un smaidīgas skolotājas - Līga Reine-Smilgaine un Vizbulīte Puriņa. Skolotājas bija sagatavojušas materiālus, un bērniem bija iespēja gleznot un aplicēt mākslas darbus – ziedus, radīt savu šedevru. Skolā vērojām arī zīmētās gleznas, neizpalika foto sesija.

Ciemojāmies arī Rojas muzejā, kurā katram bērnam bija iespēja izlocīt savu buru laivu. Kaut šajās vietās ir pabūts vairākkārt, bērniem bija iespēja redzēt kaut ko jaunu un nezināmu. Paldies visiem jaukajiem cilvēkiem, kas mūs uzņēma un izrādīja interesi par PII “Zelta Zivtiņa” mazajiem audzēkņiem.

Uz tikšanos citreiz!

Metodiķe Mudīte Beraģe

Baltais galdauts – simbols vienotībai

4. maijā visā Latvijā, tostarp Rojas novadā, atzīmēja Baltā galdauta svētkus. Tas ir veids, kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu – mūsu PAR dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”- lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Svētku mērķis ir nostiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai savējo – cieminieku – lokā un apzināti svinēt savas valsts Neatkarības atjaunošanas gadadienu. Ikviens pasākums šajā dienā – kopīga muzicēšana, maltītes gatavošana, sportošana – var kļūt par Baltā galdauta svētku sastāvdaļu.

Rojas novadā Baltā galdauta svētkus svinēja katrā ciemā, izvēloties kopā pulcēties visiem ciema ļaudīm. Valgalciemnieki un kaltenieki bija aicināti pulcēties Ritmas Zālītes mājas pagalmā. Kā pastāstīja projekta koordinatore Egita Jansone, izrādās, ka šajās mājās ciema ļaudis pulcējušies visos laikos, un jautājumam – kur satiksimies – atbilde bijusi tikai viena – uz stūra pie Ritmas. Arī šoreiz uz stūra pie Ritmas pulcējās visdažādāko paaudžu ļaudis – sākot no 3 nedēļu veca līdz pat 87 gadiem, lai pie balti klāta galda kavētos atmiņās par kādreiz tik populārajām zaļumballēm, teātra spēlēšanu, ansamblī dziedāšanu, jo kādreiz kultūras dzīve Valgalciemā situsi augstu vilni.

Kā pastāstīja Rudes Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra “Varavīksme” jaunatnes lietu speciāliste Māra Folkmane, arī Rudes iedzīvotāji bija pulcējušies parkā pie “Varavīksnes”, lai kopā atzīmētu jauko tradīciju. Svētki iesākās ar “Varavīksnes” teātra pulciņa iestudētās lugas izrādi, pēc kuras sekoja Rojupes PII “Saulespuķe” audzēkņu koncerts. Svētku turpinājumā pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās viktorīnā “Manai Latvijai 100”, kurā sacentās 3 komandas. Svētki noslēdzās ar kopīgu Dinas Čubas vārītās zupas baudīšanu un saviesīgām sarunām par mūsu novada skaistākajām vietām. Māra pateicas visiem pasākuma apmeklētājiem par aktīvo līdzdalību, Dinai Čubai par gardo zupu, Endijam Čerkašinam par pasākuma apskaņošanu, skolotājai un teātra režisorei Aijai Krontālei, skolotājām Aijai Mitenbergai un Sanitai Maurei, Ingai Lēmanei, Ivetai Kļaviņai un Madarai Gerhardei par idejām un atbalstu.

Baltā galdauta svētki jau otro gadu tika svinēti arī Melnsilā. Ciema ļaudis tika aicināti izmantot šo mirkli, lai sanāktu kopā ar ģimeni un draugiem. Kā atzīmēja projekta koordinatore Ludmila Ozola, ne jau galdautā vai tā krāsā ir tā būtība, bet tas ir simbols vienotībai. Lai arī sapulcējušos melnsilnieku pulciņš bija neliels, svētki izdevās jauki. Katrs apmeklētājs Kristīnes Sauškinas vadībā varēja piedalīties radošajā darbnīcā un izšūt galda kartīti, bet Ilgas Vuckas vadībā tapa garda zupa. Ikviens apmeklētājs tika cienāts ar simtgades kliņģeri un varēja izmēģināt spēkus prāta spēlē par Latviju. Savukārt jauniešu centra lielajā zālē bija izveidota izstāde, kurā varēja aplūkot gan ciema iedzīvotāju izveidotu rokdarbu izstādi, gan arī vēsturiskas lietas, kā, piemēram, kāzu kleitas, senas fotogrāfijas, grāmatas un citas interesantas lietas. Izstāde ir aplūkojama līdz pat 18. maijam!

Ģipkas ļaudis Baltā galdauta svētkus atzīmēja pie balti klātiem galdiem blakus pagājušajā gadā stādītajam simtgades ozolam. Čaklās saimnieces Ieva Krauze un Agita Krauze jau laicīgi kūra ugunskuru, lai svētku svinētājus sagaidītu ar kūpošu zupas katlu, bet Ieviņas Svitiņas virtuvē jau iepriekšējā vakarā tika mīcīta mīkla īstai lauku saldskābmaizei, kuras garšu cieminieki iepazinuši jau iepriekšējos godos. Kāds neredzams spēks bija no mājām izvilinājis cilvēkus, no kuriem viens otrs nebija redzēts teju vai 20 gadu garumā. Turpat aiz galdiem apskatei bija iekārtota talantīgās ģipcenieces Vijas Silevičas gleznu izstāde, bet savu dejas māku ciema ļaudīm demonstrēja dejotāja, daudzu medaļu un diplomu īpašniece Megija Janševica. Silti sildīja saule, netālajās priedēs aizgūtnēm čivināja putni, fonā raisījās nesteidzīgas kaimiņu sarunas un brīdī, kad atskanēja aktiera Andra Bērziņa dziedātais “Svētvakars”, pārņēma teju vai svētlaime un sapratne – jā, šī ir tā - savas valsts svētku sajūta. Savas – vienīgās un mīlētās, un šo sajūtu nekur citur pasaulē neiegūt.

Dace Klabere

Ziņas