Roju pagodina Zviedrijas vēstniece

Rojas kultūras centrā vēstniece atklāja portretu izstādi “Pieejamība. Cieņpilna dzīve”. Izstāde stāsta par cilvēkiem ar dažādu invaliditāti Zviedrijā un Latvijā. Četru gadu laikā izstāde pabijusi vairāk nekā 20 valstīs. Kā uzsvēra Annika Jagandere, invaliditāte nav tikai vides pieejamība un atbilstoša infrastruktūra. Tas ir stāsts par cilvēktiesībām, stāsts par to, ka ikvienam cilvēkam ar invaliditāti ir tādas pat cilvēktiesības kā veselajiem cilvēkiem. Cieņpilnu dzīvi un cilvēktiesības nosaka Apvienoto Nāciju konvencija, un vēstniece uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi – sekot šīm starptautiskajām regulām. Arī Rojā ir veiksmīgi piemēri, kā cilvēki ar īpašām vajadzībām tiek iekļauti vietējā sabiedrībā. Tā ir cieņpilna dzīve, neskatoties uz noteikto invaliditāti. Izstādē ir ļoti personiski stāsti, un vēstnieces kundze cer, ka ar to tiks iepazīstināti arī skolu jaunieši.

Par izstādi tuvāk pastāstīja tās kuratore Aija Freimane. Viņa klātesošos iepazīstināja ar izstādē redzamo latviešu dzīvesstāstiem, pastāstīja par viņu ikdienu, prieku, nedienām un cīņu par cieņpilnu dzīvi. Kā atzīmēja Aija Freimane, cilvēktiesības personām ar invaliditāti sabiedrībā joprojām netiek ievērotas, tādēļ izstādes mērķis ir pastāstīt plašākai sabiedrībai izstādē redzamo cilvēku dzīves gājumu, vēlēšanos dzīvot cieņpilni un aktualizēt jautājumu par pieejamību un iekļaušanos sabiedrībā cilvēkiem ar dažādu invaliditāti. Kas ir pieejamība? Šie cilvēku stāsti parāda, ka pieejamība sniedzas daudz tālāk par rampām un veselības aprūpi. Tas ir demokrātijas jautājums, jo ikvienam ir jābūt iespējai piedalīties sabiedrības dzīvē ar vienādiem nosacījumiem. Diemžēl Latvijā vēl tāls ceļš uz to ejams.

Pēc izstādes atklāšanas Annika Jagandere klātesošos aicināja nobaudīt “semlu”- zviedru īpašo smalkmaizīti. Izrādās, ka tieši 13. februāris Zviedrijā ir tā saucamā “Semla – dag” – diena, kad Zviedrijā tiek apēstas miljoniem šo smalkmaizīšu. Pēc zviedru tradīcijām “semla” tiek gatavota pirms gavēņa, lai ļaudis uzņemtu vairāk kaloriju un tādējādi viņiem būtu vieglāk izturēt garo gavēņa laiku. “Semla” ir salda smalkmaizīte, pildīta ar mandeļu krēmu un putukrējumu. Pēc “semlas” un citu zviedru uzkodu nobaudīšanas, klātesošiem bija iespēja noskatīties zviedru mākslas filmu “Nopietnā spēle” – kaislīgu, aizraujošu mīlasstāstu.

Dace Klabere

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu pārslēgšana Rojas novadā

Maisus klients pērk, ja:

• Ir plānots papildus atkritumu apjoms esošā konteinera tilpumam. Pilnos maisus novieto pie konteinera un atkritumu savākšanas dienā tos izved.
• Atkritumu savākšanas mašīna nevar piebraukt pie klienta dzīvesvietas.
• Ir saņemta vienošanās, ka atkritumi tiek izvesti tikai maisos un klientam nav konteinera. Vienošanās rakstiskā veidā jāuzrāda, pārslēdzot līgumu.

Kontaktinformācija:

Tālr. nr.: 63123306

E-pasts: info@piejuraatkritumi.lv

No 1.-21. martam tiem klientiem, kuri vēl nebūs pārslēguši līgumus, būs iespēja:

• Izdrukātas līgumu veidlapas saņemt brīvā laika pavadīšanas centros Melnsilā (no pirmdienas līdz piektdienai no pl.8.30 - 12.30 un no pl.17.00 – 20.00) un Rudē (pirmdienās, trešdienās no pl.16.00 – 20.00, otrdienās no pl.9.00 – 20.00, ceturtdienās, piektdienās no pl.11.00 – 20.00), Kaltenes bibliotēkā (no pirmdienas līdz piektdienai, no pl.12.00 – 19.00) un Rojas novada domē (no pirmdienas līdz ceturtdienai no pl.8.00 – 13.00 un no 14.00 – 17.00, piektdienās no pl.8.00 – 15.00). Augstāk minētajās vietās varēsiet nodot aizpildītos līgumus, ko pēc tam pašvaldības darbinieks nogādās AAS “Piejūra”.
• Līgumus varēsiet pieprasīt elektroniski, sūtot pieprasījumu uz e-pasta adresi: info@piejuraatkritumi.lv. Pēc līguma saņemšanas, aizpildīšanas un parakstīšanas, to variet nosūt pa pastu uz adresi: Rīgas iela 1, Tukums, LV – 3101, vai parakstīt un nosūtīt elektroniski uz e-pasta adresi: info@piejuraatkritumi.lv.
• Līgumu veidlapas būs iespējams lejuplādēt arī no pašvaldības mājaslapas vietnes: http://roja.lv/lv/atkritumu-apsaimniekosana. Aizpildītās līguma veidlapas iespējams nosūtīt gan pa pastu, gan ieskenētus elektroniski, gan iesniegt brīvā laika pavadīšanas centros Rudē un Melnsilā, Kaltenes bibliotēkā vai Rojas novada domē (sekretārei).
• Tuvākā līgumu slēgšanas vieta klātienē ir Talsos, Anša Lerha - Puškaiša ielā 6, darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai, no pl.9.00 – 17.00 (bez pusdienas pārtraukuma).

Papildus informācija:

• Ja klients vēlas sazināties ar AAS “Piejūra” elektroniski, tad viņam e-pasta vēstulē jānorāda šāda informācija:

• vārds, uzvārds,
• personas kods,
• adrese,
• tālrunis,
• e-pasts,
• esošais vai vēlamais sadzīves atkritumu konteinera tilpums,
• vēlamais izvešanas biežums,
• informāciju par to, vai esošais konteiners ir personīgais vai “Eco Baltia vide” īpašums.

Pēc e-pasta saņemšanas, AAS “Piejūra” darbinieks sazināsies ar iedzīvotāju.

• Līdz jaunā līguma slēgšanai, iedzīvotājiem jānokārto visi maksājumi un saistības ar līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju “Eco Baltia vide”.
• Maisus būs iespējams nopirkt Rojas novada domes kasē.

Informācija sagatavota Rojas pašvaldībai sadarbībā ar AAS “Piejūra”

Finanšu pratības meistarklase LIAA Talsu biznesa inkubatorā

Semināru vadīs Evija Zaķe – netradicionālas finanšu izglītības apguves tehniku izzinātāja, finanšu lietpratības trenere, MyMoney mācības autore. Iepriekš 16 gadu pieredze banku darbībā, sadarbojoties ar lielu uzņēmumu vadītājiem, īpašniekiem, investoriem.

PROGRAMMA UN PIETEIKŠANĀS ŠEIT

http://www.liaa.gov.lv/lv/pasakumi/finansu-pratibas-meistarklase-talsos-20-feb-2018

KAD: 20. februārī plkst. 13:00

KUR: LIAA Talsu biznesa inkubatorā, Kalna ielā 4, Talsos (Baložu pasta mājā)

KAM: visiem interesentiem

Papildu informācija pa tel. 62400904.

Rojas bibliotēkā izstādē krūzītes no dažādām valstīm

„Pirmais ceļojums man bija vēl padomju laikā uz Murmansku. Rojas Zivju konservu rūpnīcā strādājot, bija jābrauc līdzi vagoniem ar saražoto produkciju. Pēc tam sākās ceļojumi ar mugursomām skolotāja Strautiņa vadībā. 15 gadus pa kalniem novazājos. Kā saka – iedevu velnam mazo pirkstiņu, paņēma visu roku.

Pa Eiropu sāku ceļot 2001. gadā ar Laidzes grupu, kad strādāju „Rāndā”. Braucām ar ceļojumu biroju „Impro”, vēlāk ar tūrisma biroju „Mārītes” no Liepājas. Rullējām pa 10 – 12 dienām, gulējām autobusos. Atceros – kā braucām Polijai cauri, tā vienmēr pērkons. Tagad netālu no autobāņiem ir viesnīcas, kur palikt un izgulēties.

Pirmajās ceļojumu reizēs bija dažādi pasūtījumi, ko atvest mājās palikušajiem. Krūzītes sāku krāt, kad otro reizi biju Horvātijā. Arī Romā esmu vairakkārt bijusi, Venēcijā reizes četras. Vienā tādā reizē uznāca plūdi – viss Marka laukums bija pilns ar ūdeni. Katrai vietai savs skaistums, par katru ir ko atcerēties: kā Grieķijā ar autobusu braucām kalnā, kādā pagriezienā tas noslāpa un ripoja atpakaļ, kā Romā nesapratām, kā tikt pāri ielai, jo tur nav baltās līnijas - nogaidījām, kad pāri devās kāda kundze ar bērnu ratiņiem, un mēs tai līdzi…, kā mūs apzaga viesnīcā Francijā, kamēr ēdām brokastis – māsai visu somiņu ar dokumentiem, man naudas maku… Ir visādi bijis.

Tagad vairāk piedāvā ne tikai apskates objektus, bet arī dažādus pasākumus – vakariņas ar vietējiem dejotājiem un dziedātājiem, vīna degustācijas, vizināšanos zirgu pajūgos. Vēlreiz labprāt brauktu uz Horvātiju un Spāniju, bet ne uz Barselonu, uz mazākiem miestiem. Neesmu Portugālē bijusi, arī Melnkalnē esot skaisti. Uz ziemeļvalstīm gan vairs negribētu. Un svešā grupā pilnīgi viena noteikti nē – kompānijai tālā ceļā ir liela nozīme. Smejos, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi Latvijas čigāns, patīk kulties pa pasauli. Un arī citiem iesaku - ja vien ir iespējas, brauciet! Redzēto un piedzīvoto nevar atņemt.”

Savukārt mēs iesakām apskatīt Mārītes Celmiņas krūzīšu izstādi bibliotēkā, un, iespējams, raisīsies atmiņas par kādu ceļojumu arī jūsu dzīvē.

Irēna Svitiņa