2 attēli
25. marts – komunistiskā terora upuru piemiņas diena
27/03/2018
25. martā, Latvijas tautai tik nozīmīgajā dienā, Rojā pie Likteņakmens pulcējās Rojas novada ļaudis, lai kopīgi gremdētos mūsu tautas atmiņās par 1949. gada 25. martu – dienu, kad vairāk nekā 40 000 nevainīgiem Latvijas iedzīvotājiem sākās moku pilnais ceļš nezināmajā. Ceļš uz svešu zemi, no kurienes 5231 cilvēks vairs savā zemē nekad neatgriezās.
Klātesošos uzrunāja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Viņa pateicās klātesošajiem par kopīgo atceres brīdi un pauda gandarījumu par to, ka Latvijas simtgades gadā liels uzsvars tiek likts uz to, lai mēs atcerētos tos cilvēkus, kas bija spiesti daļu sava mūža pavadīt tālajā Sibīrijā, un tos, kuri no piespiedu izsūtījuma tā arī neatgriezās. Arī dokumentālajā kino ir atvēlēta sadaļa tiem cilvēkiem, kuri ir tik ļoti stipri garā, ka ne tikai spēja atgriezties Latvijā, bet ar savu skaudro dzīvesstāstu dalās arī ar mums. Arī Rojas novada pašvaldība palīdzēja tapt dokumentālajai filmai par vienu no šādiem cilvēkiem - Lidiju Doroņinu-Lasmani – garā spēcīgu cilvēku, kura spējusi iznest dzīves grūtumu un saglabāt prieku par dzīvi un saviem līdzcilvēkiem.
Pasākumu pagodināja arī Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības biedrs Gaidis Bērziņš. Nolikdams ziedus Likteņakmens pakājē un aizdegdams svecīti, Gaidis Bērziņš iepazīstināja klātesošos ar likteņstāstu, kurš tik ļoti līdzinājās tūkstošiem citu ģimeņu stāstiem Latvijā, kuru vienīgais nodarījums bija mīlestība pret savu zemi un savu valsti Latviju. “Mums ir jābūt pateicīgiem, ka dzīvojam brīvā valstī, mums ir sava zeme, savs karogs, sava valoda. Leposimies ar to!” aicināja Gaidis Bērziņš.
Pasākumu kuplināja Rojas Mūzikas un mākslas skolas audzēknes Emīlija Ozoliņa un Betija Ābolkalna skolotājas Ineses Ozoliņas vadībā un Rojas kultūras centra skatuves runas pulciņa meitenes Kitija Maišele, Patrīcija Kleinberga un Eva Kiršteine.
Dace Klabere
Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju ievērībai!
27/03/2018
Atgādinām, ka līdz 2018.gada 3.aprīlim veicams kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.
Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī - vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā - avansa veidā (ja termiņš ir brīvdiena, tas tiek pārcelts uz tuvāko darba dienu, tādēļ šogad pirmais maksājums veicams līdz 3. aprīlim).
Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktos, bankā, internetbankā, portālā www.epakalpojumi.lv un www.latvija.lv. Veicot maksājumu internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā.
Droši un ērti NĪN ir nomaksāt portālā www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv. Abos portālos pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija maksājuma veikšanai. Portālā www.epakalpojumi.lv iespējams veikt nomaksu arī par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem.
Aicinām nodokli samaksāt laicīgi, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas.
Atgādinām, ka saskaņā ar likumu nodokļa maksātāju pienākums ir pašiem savlaicīgi interesēties par NĪN nodokļa apmēru un to, vai nodoklis ir nomaksāts pilnā apmērā.
Lai nerastos pārpratumi saistībā ar nodokļa apmaksas termiņu, portālā www.epakalpojumi.lv iespējams pieteikties atgādinājumu saņemšanai e-pastā vai īsziņas veidā uz mobilo tālruni (SMS) par NĪN apmaksas termiņa tuvošanos. Atgādinājuma vēstule uz norādīto e-pastu tiks izsūtīta septiņas dienas pirms maksāšanas termiņa, bet SMS veidā – maksāšanas termiņa samaksas dienā.
Aicinām nodokļu maksātājus izmantot iespēju saņemt maksāšanas paziņojumu uz e-pasta adresi. Pieteikties elektroniskajam maksāšanas paziņojumam iespējams portālā www.epakalpojumi.lv vai lejupielādējot iesnieguma veidlapu no pašvaldības mājas lapas un aizpildītu iesniegumu adresējot pašvaldībai.
Pateicamies visiem Rojas novada nekustamā īpašuma īpašniekiem par izmantoto iespēju saņemt NĪN paziņojumus elektroniskā veidā. Tas ievērojami samazina papīra patēriņu, līdz ar to esam dabai draudzīgāki!
Nekustamā īpašuma speciāliste / NĪN administratore
A. Krūmiņa
Jel pieminiet, tos moku ceļus pieminiet
24/03/2018
/A.Dage/
Rojas novada bibliotēkas Latvijas simtgades pasākumu ciklā Novadnieku atmiņu stāsti pirmā tikšanās bija veltīta 25. martam – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, aicinot uz tikšanos ar novadā dzīvojošiem represētajiem.
No toreizējā Lubezeres pagasta 1949. gadā izsūtīja 30 cilvēkus. Tagadējā Rojas novadā deklarēti 24 represētie, kuri uz Sibīriju izsūtīti no dažādām vietām. Uz tikšanos bibliotēkā bija atnākuši Ausma Zvirbule un Ints Šulcs, kurus uz Tomskas apgabala Krivošeinas rajonu izveda no Vandzenes pagasta, un Inta Zvingule, kura uz to pašu vietu aizvesta no toreizējā Ārlavas pagasta. Vairāk nekā puse no Rojas novadā esošajiem represētajiem bijuši izsūtīti dažādos Tomskas apgabala rajonos – jau minētajā Krivošeinas rajonā, Piškinotroickas rajonā, Šegarkas rajonā, Kargasovas rajonā.
Atmiņu stāstījumi klātesošajos raisīja pārdomas, līdzi jušanas mirkļus. Bija daudz jautājumu par izvešanas nakti, par izdzīvošanu svešā zemē, par atgriešanos Latvijā un skaudro atziņu – bijuši brīži, kad gribējies braukt atpakaļ. Atcerējāmies arī savus tuviniekus, radus un paziņas, kuri pārdzīvojuši baismīgos gadus, ko latviešu un citām tautām nodarījusi okupācija.
25. martā 13.00 pie Likteņakmens Rojā pieminēs deportācijās cietušos. Piedalīties šajā piemiņas brīdī aicināts ikviens novada iedzīvotājs.
Irēna Svitiņa
Liedagā pamanīts roņu mazulis. Kā rīkoties?
20/03/2018
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.
Salīdzinot ar pērnajiem gadiem, kad ziema bija samērā silta, šogad prognozējams, ka ronēni drīzāk Rīgas jūras līča piekrasti varētu sasniegt uz ledus gabaliem. Taču nav izslēgts arī pirmais scenārijs.
Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem, jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.
Ieraugot piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.
Ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana mums uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 29198590, mūsu speciālisti izvērtēs situāciju, un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.
Atrastu beigtu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.
Būtiski atcerēties – ja pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.