Izmaiņas SIA “Rojas DzKU” valdē

Runājot par SIA “Rojas DzKU” darbības attīstību, Jānis Podnieks uzsvēra, ka turpinās darbu pie iesāktajiem ūdenssaimniecības un daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem; analizēs pašreizējo SIA “Rojas DzKU” darba efektivitāti, strādās pie jaunu pakalpojumu ieviešanas un pašreiz sniegto pakalpojumu kvalitātes; uzlabos daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kvalitāti; motivēs iedzīvotājus vairāk saziņai izmantot e-pakalpojumus un norēķinus ar internetbanku starpniecību.

Jānis Podnieks jau pirms ievēlēšanas amatā atzina, ka pašreizējais viedoklis par SIA “Rojas DzKu” turpmāko attīstību ir tikai skats no malas. Jaunais DzKU valdes loceklis norāda, ka īstais veicamo darbu saraksts turpmākajiem 5 gadiem radīsies, uzsākot darbu.

Vēlos pašvaldības vārdā pateikt paldies līdzšinējam valdes loceklim Ivaram Jaunozolam par paveikto, par viņa saimnieciskumu, prasmi vadīt un saliedēt kolektīvu, un, pateicoties viņa un darbinieku ieguldītajam darbam, arvien vairāk iedzīvotāju pozitīvi vērtē SIA “Rojas DzKU” veikumu!

 SIA “Rojas DzKU” kapitāla daļu turētāju pārstāve Eva Kārkliņa

“Kriminālās ekselences fonds”- arī Rojā

Gan pati filma, gan tās tapšanas vēsture ir ļoti savdabīga. Filma tapusi bez valsts finansējuma, līdzekļus savācot īpašā kampaņā un, piedāvājot potenciālajiem aktieriem savas lomas nopirkt.  Neparastā ideja realizējusies zibenīgi – lomas izpirktas rekordlielā ātrumā. Visa rezultātā tapusi lieliska filma vēl latviešu kino neapgūtā žanrā – kriminālkomēdijā. Filmā neredzam nevienu profesionālu aktieri un, kā tikšanās laikā atzīmēja filmas režisors Oskars Rupenheits, tā ir viena no filmas veiksmēm. Latvija ir maza valsts, un aktieru sejas atpazīstamas, tādēļ filmas veidotāji izvēlējušies aktieru ansambli veidot, uzrunājot filmā iesaistīties līdz šim ar kino un teātri nesaistītus cilvēkus Sekojot savai intuīcijai, režisoram izdevies atlasīt kolorītu, kā viņš pats raksturo, neatklātu aktieru grupu, kurā skatītājs redz tikai konkrēto tēlu, neasociējot to ar aktiera iepriekš spēlētajām lomām, jo tādu vienkārši nav.

Filmas sižetā scenārists Imants Veide, rakstot scenāriju seriālam par krāpniekiem, kopā ar savu čomu Hariju Kuharjonoku šīs dažādās krāpšanas shēmas nolemj pārbaudīt dzīvē. Krāpšanas shēmas šķiet cita par citu neticamākas, taču izrādās, ka tikai viena no filmas epizodēm ir izdomājums – visas pārējās ņemtas no dzīves.

Ne tikai Rojā, bet visur, kur vien filma rādīta, tā guvusi lielu skatītāju atsaucību – jau pirmajās trīs nedēļās filmu noskatījušies vairāk nekā 30 000 skatītāju.

Dace Klabere

Dalība LIAA Talsu biznesa inkubatorā un inkubācijas atbalsta saņemšanai

Kopsapulcē pulcējas invalīdu biedrības ļaudis

Pagājušajā gadā biedrībā bija 157 biedri. No tiem 9 – 1. grupas invalīdi, 56 – 2. grupas, 20 – 3. grupas invalīdi un 72 – pensijas vecuma cilvēki. Slimības dēļ invalīdu biedrības aktivitātēs nevar piedalīties 45 personas. 2017. gadā invalīdu biedrības biedru skaits palicis nemainīgs – seši jauni biedri piepulcējušies, un seši aizgājuši aizsaulē.

 Ar ziediem tikuši sveikti 50 jubilāri apaļajās un pusapaļajās jubilejās. Nevienos svētkos aizmirsti netika arī tie cilvēki, kuri ikdienas pasākumos slimības dēļ piedalīties nevar, savukārt svecīšu vakarā ar invalīdu biedrības svētību pie katra mūžībā aizgājušā biedra kapu kopiņas tiek iedegta svecīte.

Ikdienā biedrībai izveidojusies lieliska sadarbība ar Rojas novada domi, sociālo dienestu, kultūras centru, muzeju, bibliotēku, uzņēmējiem. Ar katru gadu audzis arī biedrības draugu pulciņš un šodien viņi par savējiem sauc Talsu, Dundagas, Valmieras, Mērsraga, Aizputes, Ventspils, Saldus invalīdu biedrības, Siguldas dāmu klubu “Madaras”, Liepājas Diakonijas centru, “Aspazijas” un Sustento.

Trīs reizes nedēļā pulcējoties kopā, biedrības ļaudīm laiks paskrien nemanot. Dažādo projektu ietvaros tiek šūts, adīts, pērļots, apgleznots, apgūtas jaunas receptes un spēlētas spēles. Domājat, ka zolīti spēlē tikai vīri? Nekā nebija, to itin labi pieprot arī dažas biedrības dāmas, liekot vīriem trūkties.

Pagājušajā gadā biedrībā tika ieviesta jauna tradīcija – mēneša pēdējā trešdienā tika sveikti attiecīgā mēneša dzimšanas un vārda dienas gaviļnieki. Tā kā skaisto mirkļu nekad nevar būt par daudz, tā ir lieliska iespēja atkal pabūt kopā. Ikvienam taču ir patīkami, ja svētku dienā viņu atceras, apsveic, un pēc tam visi kopā var pasēdēt pie kafijas tases. Pēc neviltotā prieka cilvēku sejās var saprast, ka jaunā tradīcija trāpījusi desmitniekā un jāturpina arī šajā gadā.

Viena no skaistākajām tradīcijām ir arī ikgadējā Narcišu balle, kas nu jau uzņēmusi apgriezienus un tiek kopīgi veidota ar Rojas novada domi, senioru klubiem “Liedags” un “Rūķi”. Tie biedrības godājamie laulātie pāri, kuri kādu iemeslu dēļ neierodas ballē kultūras centrā, tiek sveikti pašu mājās “Stropā”. Pagājušā gada augusts invalīdu biedrībai bija īpašs arī ar to, ka 10 gadu pastāvēšanas laikā pirmo reizi tika sveikts jaunlaulāto pāris.

Sporta svētki divas reizes gadā, pagrabiņa svētki, kad tiek degustēti rudenī sarūpētie gardumi un apbalvoti interesantāko recepšu autori, Sieviešu dienas, Lieldienu, Saulgriežu un Ziemassvētku balles, tā ir tikai daļa no šīs biedrības aktivitātēm. Gatavošanās pasākumiem, kopīga lustēšanās un kopīgs darbs Lielajā talkā – tas viss satuvina, dara gaišāku ikdienu un dod enerģiju nākamajām aktivitātēm. To visu var paveikt tikai, darbojoties komandā, tādēļ invalīdu biedrības priekšsēdētāja pateicās saviem aktīvajiem palīgiem Baibai Rozefeldei, Jautrītei Megnei, Mārītei Ļeonovai, Ērikam Jugbārdim, Mārītei Dēringai, Silvijai Kalmanei, Līvijai Semičenkovai, Valentīnai Žurovskai, Brigitai Heinsbergai, Ainai Reinholdei, Dinai Čubai un Renātei Žurovskai.

Kopsapulcē piedalījās arī Rojas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Agnese Veckāgane un teritorijas plānotāja Ligita Šnore. No Agneses stāstītā klātesošie uzzināja par jaunās estrādes būvniecību, kas sāksies uz pavasara pusi, Mazupītes tīrīšanu, sporta laukuma sakārtošanu, izgaismotajām gājēju laipām pludmalē un citiem projektiem.

Biedrībai labus vārdus veltīja arī jaunizveidotās struktūrvienības “Brīvā laika pavadīšanas un jauniešu centra “Strops” vadītāja Inga Lēmane, vēlot biedrībai dzīvesprieku un ilgu kopā būšanu.

Dace Klabere