Kurzemes reģiona DI plāns nodots saskaņošanai pašvaldībām

Kurzemes reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura ietvaros noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes plānošanas reģionā, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem,  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu namos esošajiem bērniem tiktu nodrošināti viņu individuālajām vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un pēc iespējas novērsts risks nokļūt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.

Ar DI plānu iespējams iepazīties šeit: http://www.kurzemesregions.lv/news/630

Plānu izstrādāja SIA “SAFEGE BALTIJA” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Projektā kopumā ir 28 partneri, no kuriem viens ir Rojas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa         
Kurzemes plānošanas reģiona   
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Papildus izbraukumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēgšanai Rojā

* Maisus iedzīvotājs pērk, ja:

• Ir plānots papildus atkritumu apjoms, esošā konteinera tilpumam. Pilnos maisus novieto pie konteinera un, atkritumu savākšanas dienā tos izved.
• Atkritumu savākšanas mašīna nevar piebraukt pie iedzīvotāja dzīvesvietas.
• Ir saņemta vienošanās, ka atkritumi tiek izvesti tikai maisos un iedzīvotājam nav konteinera. Vienošanās rakstiskā veidā jāuzrāda, pārslēdzot līgumu.

!!! Iespēja izmantot marķētos sadzīves atkritumu maisus, atrunāta katras pašvaldības saistošajos noteikumos

!!! Ja līgums tiek slēgts par sadzīves atkritumu izvešanu marķētajos maisos vai, par retāku minimālo izvešanas biežumu, kā tas atrunāts novada saistošajos noteikumos, pie līgumu slēgšanas JĀIESNIEDZ RAKSTISKA VIENOŠANĀS, kura saņemta novada domē

Kandidātu pieteikšanās SIA “Rojas DzKU” valdes locekļa amatam

Kandidātiem, kuri atbilst augšminētajām prasībām, jāiesniedz pieteikums, apliecinājumi un citi dokumenti, kas noteikti “SIA „Rojas DzKU” valdes locekļa kandidātu nominēšanas noteikumos”, Rojas novada domē, Klientu apkalpošanas centrā, Zvejnieku ielā 3, Rojā, Rojas novadā, darbdienās no plkst. 08:00 līdz 13:00 un no plkst.14:00 līdz 17:00, piektdienās līdz 15:00, vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu uz e-pasta adresi: roja@roja.lv, līdz 2018.gada 12.martam plkst. 15:00, ar norādi: “Pieteikums nominācijai SIA „Rojas DzKU” valdes locekļa amatam” .

Pieteikumu iesniedzējiem 14.03.2018., plkst. 10:00  personiski jāierodas Rojas novada domē, Zvejnieku ielā 3, Rojā,  Rojas novads, LV 3264, kur jāpiedalās intervijā ar nominācijas komisiju.

Tālr. uzziņām: 29421943.

Roju pagodina Zviedrijas vēstniece

Rojas kultūras centrā vēstniece atklāja portretu izstādi “Pieejamība. Cieņpilna dzīve”. Izstāde stāsta par cilvēkiem ar dažādu invaliditāti Zviedrijā un Latvijā. Četru gadu laikā izstāde pabijusi vairāk nekā 20 valstīs. Kā uzsvēra Annika Jagandere, invaliditāte nav tikai vides pieejamība un atbilstoša infrastruktūra. Tas ir stāsts par cilvēktiesībām, stāsts par to, ka ikvienam cilvēkam ar invaliditāti ir tādas pat cilvēktiesības kā veselajiem cilvēkiem. Cieņpilnu dzīvi un cilvēktiesības nosaka Apvienoto Nāciju konvencija, un vēstniece uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi – sekot šīm starptautiskajām regulām. Arī Rojā ir veiksmīgi piemēri, kā cilvēki ar īpašām vajadzībām tiek iekļauti vietējā sabiedrībā. Tā ir cieņpilna dzīve, neskatoties uz noteikto invaliditāti. Izstādē ir ļoti personiski stāsti, un vēstnieces kundze cer, ka ar to tiks iepazīstināti arī skolu jaunieši.

Par izstādi tuvāk pastāstīja tās kuratore Aija Freimane. Viņa klātesošos iepazīstināja ar izstādē redzamo latviešu dzīvesstāstiem, pastāstīja par viņu ikdienu, prieku, nedienām un cīņu par cieņpilnu dzīvi. Kā atzīmēja Aija Freimane, cilvēktiesības personām ar invaliditāti sabiedrībā joprojām netiek ievērotas, tādēļ izstādes mērķis ir pastāstīt plašākai sabiedrībai izstādē redzamo cilvēku dzīves gājumu, vēlēšanos dzīvot cieņpilni un aktualizēt jautājumu par pieejamību un iekļaušanos sabiedrībā cilvēkiem ar dažādu invaliditāti. Kas ir pieejamība? Šie cilvēku stāsti parāda, ka pieejamība sniedzas daudz tālāk par rampām un veselības aprūpi. Tas ir demokrātijas jautājums, jo ikvienam ir jābūt iespējai piedalīties sabiedrības dzīvē ar vienādiem nosacījumiem. Diemžēl Latvijā vēl tāls ceļš uz to ejams.

Pēc izstādes atklāšanas Annika Jagandere klātesošos aicināja nobaudīt “semlu”- zviedru īpašo smalkmaizīti. Izrādās, ka tieši 13. februāris Zviedrijā ir tā saucamā “Semla – dag” – diena, kad Zviedrijā tiek apēstas miljoniem šo smalkmaizīšu. Pēc zviedru tradīcijām “semla” tiek gatavota pirms gavēņa, lai ļaudis uzņemtu vairāk kaloriju un tādējādi viņiem būtu vieglāk izturēt garo gavēņa laiku. “Semla” ir salda smalkmaizīte, pildīta ar mandeļu krēmu un putukrējumu. Pēc “semlas” un citu zviedru uzkodu nobaudīšanas, klātesošiem bija iespēja noskatīties zviedru mākslas filmu “Nopietnā spēle” – kaislīgu, aizraujošu mīlasstāstu.

Dace Klabere