Jaunsardzes kustība
02/02/2018
Bērni un jaunieši vecumā no 10 gadiem līdz 21 gadam var darboties brīvprātīgā kustībā "Jaunsardze". Jaunsardzes darbu, kā arī izglītošanu valsts aizsardzības jomā, atbilstoši jaunsargu interešu izglītības programmai, organizē un īsteno Jaunsardzes un informācijas centrs (turpmāk - JIC) vai tā pilnvarotas personas.
Jaunsargi apgūst Jaunsargu mācību programmu vairākos līmeņos. Nodarbībās un praktiskajās mācībās tiek sniegtas zināšanas par valsts un armijas vēsturi, pilnveidota un nostiprināta pilsoniskā pašapziņa un dota iespēja apgūt dzīvē noderīgas prasmes un iemaņas (tūrisms, topogrāfija, izdzīvošana, pirmā palīdzība, komunikācija u.c.). Jaunsargi aktīvi piedalās valsts svētku piemiņas un atceres pasākumos, vides sakopšanas talkās, izdzīvošanas nometnēs, izturības pārgājienos, sporta spēlēs un sacensībās.
Jaunsargu apmācība noslēdzas ar 4. līmeņa noslēguma testu nometni. Jaunieši kārto ieskaites testus tūrisma tehnikā, orientēšanās, pirmās palīdzības sniegšanā, šaušanā, ierindas mācībā un lauku kaujas iemaņās.
Jaunsargu mācību programma tiek īstenota sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām un NBS.
“Augsim Latvijai!” – tāda ir Jaunsardzes kustības devīze.
Jaunsardzē bērniem un jauniešiem tiek piedāvāta iespēja pēc stundām (1x nedēļā konkrētā laikā un vietā) apmeklēt nodarbības, kā arī brīvdienās un skolas brīvlaikos piedalīties praktiskajās nodarbībās – nometnēs, pārgājienos, ekskursijās.
Ar Jaunsargu mācību programmu var iepazīties: http://www.jic.gov.lv/lv/Jaunsardze/JS_Macibu_prog.aspx
Jaunsardzes vienības darbojas gandrīz visās pašvaldībās Latvijā. Mācību vietas un jaunsargu instruktoru kontaktinformācija atrodama JIC mājas lapā: http://www.jic.gov.lv/lv/Papildriki/Kontakti.aspx
Kā iestāties Jaunsardzē un kļūt par jaunsargu:
- JIC mājas lapā jāatrod dzīvesvietai tuvākā jaunsargu vienība http://www.jic.gov.lv/lv/Papildriki/Kontakti.aspx.
- Telefoniski jāsazinās ar izvēlētās vienības jaunsargu instruktoru un jāvienojas par tikšanās laiku.
- Instruktors informē vecākus un bērnus par iestāšanās noteikumiem.
- Pēc iesnieguma parakstīšanas bērnam regulāri jāapmeklē nodarbības.
- Jādod svinīgais solījums un jāsaņem jaunsarga apliecība.
Pēc solījuma došanas bērna likumiskais pārstāvis (par bērnu līdz 18 gadu vecumam) vai jaunietis (no 18 gadu vecuma) slēdz līgumu ar Centru par dalību Jaunsardzē.
Kad līgums ir noslēgts, tad jaunsargu instruktors ir tiesīgs izsniegt jaunsargam formu un citus materiāli tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami mācību procesā, par ko parakstās un nes atbildību:
- līdz 18 gadiem - jaunsarga vecāki;
- no 18 gadiem - pats jaunsargs.
Dalība Jaunsardzē ir bez maksas.
Suharevska, 67335373, 22000360
„Jauno talantu” koncerts Rojas Mūzikas un mākslas skolā
02/02/2018
31. janvārī mūsu skolā varējām baudīt skaistu koncertu. Pie mums viesojās jaunie mākslinieki, kuri studē mūziku labākajās Maskavas mūzikas skolās – Gņesinu speciālajā mūzikas skolā, Gņesinu Mūzikas Akadēmijā, Skrjabina mūzikas koledžā (jāatzīmē, ka ieradies bija arī koledžas direktors Oļegs Gaponovs). Koncerts Rojā notika festivāla „Mūzika bez robežām” ietvaros, kurš notiek Latvijā no 28. janvāra līdz 3. februārim. Šis festivāls pirmo reizi izskanējis 2000. gadā, un to organizē Starptautiskais mūzikas centrs „Jaunie talanti”, kura direktore ir Tatjana Koroļova. Festivāla mērķis ir propogandēt klasisko mūziku jauno talantu izpildījumā no dažādām valstīm.
Koncertā piedalījās reģionālo un starptautisko konkursu laureāti no Baškortostānas, Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas. Maskavā mācās arī brāļi Ivars un Eduards Rutkovski. Kā atzīmēja Ivars, viņš lepojas ar to, ka latvieši spēj sevi muzikāli apliecināt un pēc studijām plāno atgriezties Latvijā. Ivars spēlēja ģitāru, diemžēl brālis akordeonists bija saslimis un tādēļ koncertā nepiedalījās.
Klausītāji ar lielu atsaucību uzņēma dziedātājas Darju Sutuginu un Darju Terzi, kuras dziedāja operu ārijas, krievu romances un tautas dziesmas. Pianistes Olgas Benovas izpildījumā klausījāmies J. Haidna, F. Šūberta un F. Šopēna skaņdarbus. Varējām apbrīnot viņas pirkstu tehniku un emocionalitāti. Tikai 12 gadi bija jaunākajam māksliniekam Viktoram Fedorenko, kurš gan spēlēja klavieres, gan dziedāja. Viņa mamma pastāstīja, ka katru dienu viņš klavierspēlē trenējas 3 stundas. Grupas koncertmeistare Jūlija Matvejeva no Sahalīnas izcēlās ar virtuozu pavadījumu atskaņošanu. Koncerta noslēgumā jaunie talanti kopīgi atskaņoja R. Paula dziesmu „Circenīša ziemassvētki” interesantā aranžējumā gan latviešu, gan krievu valodā.
Lūdzu skolas direktoram Jānim Kivilam dalīties iespaidos par šo pasākumu. „Šo koncertu mēs rūpīgi gatavojām jau labu laiku iepriekš. Vajadzēja sakrist diezgan daudziem rādītājiem, lai jaunie mākslinieki varētu sniegt pie mums koncertu. Viņu uzturēšanās laiks Latvijā tikai viena nedēļa. Šajā laikā viņi sniedz koncertus Ogres, Bolderājas, Saldus un Rojas mūzikas un mākslas skolās. Pārsteidz šo jauniešu virtuozitāte un izcilā muzikalitāte, viņu orientēšanās klasiskajā mūzikā un spēja to parādīt. Visa pamatā neatlaidīgs ikdienas darbs. Mūsu audzēkņiem un vecākiem centāmies parādīt, ka panākumi iespējami tikai tad, ja veidojas šī brīnišķīgā sadarbība starp audzēkni, pedagogu, vecākiem. Visu viesošanās laiku no viesu puses bija jūtama labvēlīga attieksme un cieņa pret Latviju.
Paldies par atsaucību SIA „Kaltenes zivis”, ēdināšanas uzņēmumam SIA „Riesti”, Rojas Jūras zvejniecības muzejam. Vēlos pateikties visiem koncerta apmeklētājiem – audzēkņiem, pedagogiem, vecākiem un klasiskās mūzikas cienītājiem.”
Lita Krūmiņa
“Zelta zivtiņai” – 55!
01/02/2018
Pirmsskolas izglītības iestādē “Zelta zivtiņa” 26. janvāra rīts atnāca rosības un prieka pilns, gan lielie, gan mazie gatavojās iestādes 55. jubilejai. Svētki sākās ar grupas “Karūsiņas” teātra izrādi “Zelta zivtiņa”, kur galveno lomu tēlotāji Landa, Artūrs un Lauma, piepalīdzot grupiņas draugiem, aizveda mūs tālā senatnē un pasakā, kura turpinājās visus svētkus. “Burbulēni” atveidoja dzīvi jūrmalā – zēnu sapņus par kuģošanu ar kuģi pauda Haralds un Matīss, bet visiem raits solis bija dejā “Zvejnieks mani aicināja”. “Stagarēni” sveica visus jubilejā ar rotaļām “Saulīti” un “Eju es pa taku”, kur bērni atpazina bērnudārza darbiniekus. Pašiem mazākajiem “Asarēniem” raits bija dejas solis deju popūrijā.
Bērnudārzam tika veltīti mīļi apsveikumi, vēlējumi un bērnu gatavotas dāvaniņas 55. jubilejā, un vēlēts, lai tas pastāv vēl ilgus gadus. Svētku koncerta nobeigumā visiem skanīgas balsis mūzikas skolotājas Baibas komponētajā himnā “Himna Zelta zivtiņai”. Un tad pasaka varēja turpināties, jo ieradās pārsteigums – sniegavīrs Olafs, kurš aizrāva gan mazos, gan lielos svētku izdarībās un jautrībā, dāvājot svētku sajūtu visiem Talsu ielas 16 iemītniekiem. Pavāru Lienes un Sandas ceptā svētku torte kusa visu kārajās mutēs pie kopēja svētku galda. Gribētos, lai visi varētu sacīt: “Te, šai vietā kādreiz es esmu bijis, te esmu ticējis, ka Antiņš uzkāps stikla kalnā, ka Sprīdītis spēs visus vējus savaldīt, ka dzimtās zemes rasa kliedēs priekus, raizes, kas bērnudārza brūklenājā krīt.”
Sveiciens visiem bērnudārza bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem un audzēkņiem - daudz labu domu, daudz gaišu dienu, daudz mīļu vārdu!
Skolotāja Iveta Rozentāle
Neliels ieskats novada vēsturē ārpus muzeja sienām
31/01/2018
2016. gada nogalē Rojas novada dome iesniedza projekta pieteikumu (projekta nr. 16 – 08 – FL06 – F043.0203 – 000002) Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izsludinātajā projektu konkursa “Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam” pasākumam “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” rīcībai “Piekrastes teritoriju publiskās infrastruktūras pilnveidošana un kultūras mantojuma pieejamība un izmantošana”. Projekta kopējās izmaksas sastādīja 78950,01 EUR, no kuriem 48191,88 EUR – ārtelpu interaktīvo stendu izmaksas (stendi, satura programmēšana, uzstādīšana), 28895,13 EUR – stāvlaukuma un ārtelpas interaktīvā stenda vietas izbūve, 1863,00 EUR - vispārējās izmaksas (apliecinājuma kartes izstrāde, būvuzraudzība).
Par projekta mērķi tika izvirzīta Rojas novada materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšana, labiekārtojot Rojas Jūras zvejniecības muzeja stāvlaukumu un izveidojot mūsdienīgu, izzinošu un jebkuram apmeklētājam pieejamu āra ekspozīciju.
Rezultātā, pateicoties Rojas novada domes un EJZF atbalstam, ir labiekārtots muzeja stāvlaukums, kur ierīkota autostāvvieta, izvietota velosipēdu novietne un ierīkots atpūtas stūrītis. Bruģētais auto stāvlaukums un celiņi nodrošina arī ērtu piekļuvi pie muzeja un brīvas pārvietošanās iespējas muzeja teritorijā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas iepriekš bija diezgan apgrūtināta. Labiekārtotajā stāvlaukumā iekārtota muzeja āra ekspozīcija, kur savu vietu tagad atraduši mūsu novadu un konkrētu vēstures posmu raksturojoši zvejas un zivju apstrādes rīki – enkuri, konservu aizvākotājs, mīnas boja, laivas. Interaktīvajā stendā pie muzeja ēkas rodama informācija un neliels vēsturisks apraksts par āra ekspozīcijā izvietotajiem priekšmetiem. Piemēram, par admiralitātes enkuriem, kas ir viens no senākajiem enkuru veidiem, ko plaši izmantoja kuģniecībā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā – laikā, kad mūsu pusē tika intensīvi būvēti divu un trīs mastu buru kuģi. Arī bojas mūsu pusē nav svešas, zvejniecībā tās izmantotas visdažādākajos laikos – 20. gadsimta sākumā vairāk izmantoja koka bojas, 1950. gados aktuālas kļuva stikla bojas, kuras mūsdienās kā dizaina elements rotā ne vienu vien puķu dobi mūsu novadnieku sētās. Muzeja āra ekspozīcijā aplūkojama mīnas boja. Šāda veida bojas pārsvarā tika izmantotas pēc Otrā pasaules kara tīklu nostiprināšanai, kad zvejas rīki bija grūti pieejami un zvejnieki savā darbā pielāgoja dažādus priekšmetus.
Otrs interaktīvais āra stends novietots Rojas centrā, iepretim veikalam Maxima. Šajā stendā atrodama informācija par Krišjāni Valdemāru un viņa devumu jūrniecības attīstībā gan mūsu pusē, gan visā Latvijā. Stendā arī informācija par Lubezeres (Rojas) jūrskolu. Lai vēstures faktus apgūtu interesanti, pagātnes izzinātāji tiek aicināti spēlēt spēli, ko izspēlējot, būs iespēja uzzināt, uz kurām valstīm (ostām) kādreiz kuģojuši mūsu piekrastē būvētie burinieki, kā arī iepazīt dažus vēsturiskus priekšmetus no muzeja ekspozīcijas, kas kādreiz izmantoti uz mūsu piekrastē būvētajiem buru kuģiem.
Abos stendos izstrādāts neliels ekskursijas maršruts pa Roju, ietverot vēsturisko vietu un aprakstu. Lai rosinātu gan novada viesus, gan mūsu pašu iedzīvotājus salīdzināt, kā apskates vieta mainījusies gadu gaitā, klāt pievienota apskates vietas fotogrāfija no senākiem laikiem. Mūsu puses nemateriālais kultūras mantojums, mūsu puses cilvēku valodas (runas) iezīme – tāmnieku izloksne. Lai novada viesiem radītu priekšstatu par šo mūsu valodas bagātību (ko paši bieži noliedzam), apmeklējamo vēsturisko vietu virsraksti rakstīti mūsu pusē raksturīgajā tāmnieku izloksnē.
Stendos pieejama arī neliela informācija tūristiem.
Leposimies ar savu novadu, tā vēsturi, tradīcijām un mums raksturīgo!
Inese Indriksone,
Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja
Zem foto: x Interaktīvajos stendos atrodama informācija arī par Krišjāni Valdemāru un viņa devumu jūrniecības attīstībā gan mūsu pusē, gan visā Latvijā. Arhīva foto