Kapusvētki Rojas pagasta kapsētās

Projekts “Čaklās rokas!”

Projekta attiecināmās izmaksas ir 2000.00 EUR, tajā skaitā publiskais finansējums 1800.00 EUR un Rojas novada līdzfinansējums 200 EUR. Projekta mērķis -sabiedrisko aktivitāšu, ieskaitot apmācības un citu brīvā laika pavadīšanas iespējas dažādošana vietējiem iedzīvotājiem. Projekta laikā tiks piedāvātas dažādas radošās nodarbības - auduma apdruka, koka iededzināšana, marmorēšana, enkaustika, sveču liešana, ziepju liešana, stikla apgleznošana, zīda apgleznošana, kartiņu gatavošana, logu dekoru veidošana un veidošana no polimērmāla.

Nodarbības notiks Rojā BLPJC “Strops” un Rudē BLPJC “Varavīksne”. Informāciju par nodarbībām būs pieejama Rojas mājaslapā roja.lv, informatīvajā izdevumā “Banga” un izliktajās afišās Rojā un Rudē.

Informāciju sagatavoja Kristīne Rudzīte

2 attēli

Jūra kļūdas nepiedod, jeb visam rakstītajam nevar ticēt

Sākot sava pētījuma prezentāciju, Gaidis atsauca atmiņā baisā notikuma gaitu. 1976. gada 29. jūnijā maiņas kapteinis Imants Krasons kopā ar komandu – mehāniķi Induli Grosbahu, zvejnieku Aivaru Kopeli un tolaik vien 14 gadus veco mācekli Normundu Pētersonu pulksten 2.30 devās zvejā no Rojas ostas. Izejot jūrā, laika apstākļi bija labi, pūta mērens ZR vējš, temperatūra naktī +10 grādi, redzamība 4-10 km. Pulksten 4.10 kuģis bija sasniedzis zvejas vietu un sāka gatavoties zvejai un traļa izlaišanai. Pulksten 4.30 tralis tika izlaists un komanda devusies uz kajīti atpūsties, uz klāja strādāt palicis kuģa kapteinis. Jau pēc 10 minūtēm sākusies traģisku notikumu virkne, ar kuru, respektējot komandas biedru atpūtu, un, vēl nenojauzdams nekādas briesmas, kapteinis centies tikt galā viens. Ievērojis, ka kuģis sāk strauji griezties pa kreisi un kreisais vajers bijis stipri nospriegots, kapteinis sapratis, ka ir aizķērušās traļa durvis, tādēļ nolēmis trali pacelt, jo bija samazinājusies arī kuģa gaita. Nesaukdams palīgus, kas vēlāk tika kvalificēta kā rupja kapteiņa kļūda, viņš sācis ievilkt vajerus, taču tad jau kuģis tik strauji sācis svērties uz kreiso bortu, ka, nepaspēdams atslēgt vinču, kapteinis pārlēcis pār labo bortu jūrā, un šajā brīdī kuģis apgāzies ar ķīli uz augšu. Pulksten 5.25 pie avarējušās “Saules” pienācis kapteiņa Laimoņa Lēnerta vadītais MSTB-134 un noņēmis no avarējušā kuģa ķīļa Imantu Krasonu. Kapteinis Laimonis Lēnerts steidzami noziņojis pārējiem grupas kuģiem un ostas dispečeram par avāriju, ar tīklu noķīlējis MSTB-17 dzenskrūvi un turējis “Sauli” tauvā 150m attālumā. Kā stāsta aculiecinieki, pēc dzenskrūves apstādināšanas bijuši dzirdamu klauvējieni kuģa korpusā. Pulksten 6.10 avārijas vietā pienācis arī Mintauta Leinerta vadītais MSTB-19. Pulksten 6.35 “Saule” nogrima 44 m dziļumā. Pirms tam 6.30 tika organizēts glābšanas kuģis no Rojas ostas, bet uzzinot par kuģa nogrimšanu, operācija tikusi atcelta. Pulksten 8.40 no kuģa MSTB-114 tika raidītas signālraķetes garāmejošajam armijas glābšanas velkonim “Loksa”, taču tas, briesmu signālus nepamanīdams, aizbraucis Kolkas virzienā un atgriezies vien pēc divām stundām. Pēc aculiecinieku, tostarp MSTB-114 kapteiņa Valda Kvālberga domām, varbūt tam bija vajadzīgs laiks, lai atbrīvotos no traļa, kurš tika norauts, nogremdējot MSTB-17. Pulksten 9.30 kuģa MSTB-134 kapteinis nodeva trosi, kas turēja nogrimušo MSTB-17, kuģim “Loksa”. Visiem kuģiem lika atgriezties Rojas ostā, divas turpmākās dienas kuģi jūrā neizgāja. Savukārt MSTB-134, sasniedzot ostu, nogrimušā kuģa kapteinis Imants Krāsons z/k “Banga” partijas sekretāra Gunāra Ozoliņa vadībā ticis nogādāts Talsos. Armijas glābšanas velkonis “Loksa” 24 stundas vilka MSTB-17 līdz Rojas ostai. Operācija bijusi sarežģīta, vairākkārt pārtrūkusi tauva un avarējušais kuģis atkal nogrimis. Zvejnieki spriež, ka tas viss noticis apzināti, lai pēc iespējas noslēptu avārijas patieso iemeslu pēdas, taču tie ir tikai pieņēmumi. Pierādījumu, kas to apstiprinātu, nav.

2. jūlijā tika organizēta pazudušā traļa meklēšana visā kuģa nogrimšanas kvartālā, bet tralis tā arī netika atrasts. Līdz pat šim brīdim atklāts palicis jautājums – kur palika tralis? Iedzīvotāju vidū, kā toreiz, tā arī līdz šai baltai dienai, ir daudz versiju par notikušo.

1977. gada septembrī Imants Krasons tika notiesāts. Tiesas materiālos atzīts, ka kuģa vinčas drošinātāji un vajeri neatbilda prasībām un, iespējams, ka tralis aizķēries aiz kustoša priekšmeta (vaļa), kas situāciju sarežģīja. Loģiski, ka pētījuma autors savā darbā vairākkārt atsaucās uz tiesas materiālos rakstīto, taču klātesošajos kuģu kapteiņos un pieredzējušajos zvejniekos tie visi izraisīja smieklus – tik neticami un neprofesionāli tie bija!

Viceadmirālis Gaidis Zeibots atzinīgi izteicās par notiekošo atceres pasākumu un uzsvēra, ka ir jāatceras vēsture un mūsu cilvēki, lai brīvi no pagātnes, varētu dzīvot rītdienā. Pēc viņa domām mums jābūt gataviem jebkurai situācijai, bet reāli tas nav iespējams. Jūra nepiedod kļūdas, tā mūs vienmēr soda, un sods ir smags – zaudēti cilvēki un kuģi. Zeibota kungs piekrita, ka konkrētajā traģēdijā ir daudz neskaidru jautājumu, taču, nedrīkst aizmirst, kādā laikā toreiz dzīvojām. Ko mēs toreiz drīkstējām runāt, ko drīkstējām zināt, ko drīkstējām stāstīt. Tolaik zvejnieku kolhozs “Banga” visā valstī un PSRS bija tikpat slavens kā Kauliņa kolhozs Ādažos. Vai visas lietas, kas notika slavenajā kolhozā, drīkstēja stāstīt? Nekādā gadījumā! Runājot par zemūdeni, Zeibota kungs uzsvēra, ka tajā laikā visas zemūdenes pēc noteikumiem gājušas virsūdens stāvoklī. Tai pašā laikā zemūdenes bija milzīgas, bet zvejas kuģis tik maziņš… Nevēlēdamies šajā vakarā runāt par kapteiņa pieļautajām kļūdām, Zeibota kungs atzina, ka tādas, protams, bija, bet tās jebkurā gadījumā jāpiedod, lai mēs varētu dzīvot tālāk. Arī Jūras spēku kapelāns Dāvids Šterns atzina, ka ne tikai šis notikums, bet viss padomju laiks bija traģisks mūsu tautai. Dzīvojām patiesas informācijas vakuumā, un dzirdējām un lasījām tikai to, kas bija izdevīgi tā laika funkcionāriem. Šī iemesla dēļ jautājums, kas īsti tonakt notika, joprojām paliek atklāts.

D. Klaberes teksts un foto

Maijs sākās ar brīvdienām un beidzās ar burzmu

Viens no diviem vissvarīgākajiem maija notikumiem Rojas novada bibliotēkā bija Skaļās lasīšanas sacensība, kuru organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomi. Visu pavasari 5. klašu skolēni valstī sāka gatavoties aizraujošam pirmās kārtas konkursam, sadarbojoties ar savu skolu vai bibliotēku. Sacensība norisinājās arī Rojas vidusskolā un Rojas novada bibliotēkā. Sarežģītais pandēmijas laiks ieviesa savas korekcijas - bijām pakļauti dažādiem ierobežojumiem, un klātienes komunikācija varēja notikt tikai vienas mājsaimniecības ietvaros vai pieslēdzoties dažādiem tiešsaistē pieejamiem rīkiem. Tomēr visa šī situācija nebija šķērslis grāmatu lasīšanai, un maija sākumā sacensības uzņēma startu divās Rojas vidusskolas piektajās klasēs. Katrā klasē tika noskaidroti divi, trīs lasītāji, kuri ar savu priekšnesumu ieinteresēja klasesbiedrus un tika izvirzīti nākamajai sacensību kārtai, kurā tika noskaidrots Rojas vidusskolas SKAĻĀS LASĪŠANAS ČEMPIONS. Par čempiona titulu sacentās Elza Alkšbirze, Estere Martužāne, Anete Mitenberga, Annija Nika Feldberga un Lukass Pralgausks. Sacensību dalībnieki sagatavoja sava priekšnesuma videomateriālu trīs minūšu garumā un iesūtīja bibliotēkai. Žūrija, kurā ietilpa gan Rojas amatierteātra pārstāvis, gan bibliotēkas darbinieki, bija spiesta krietni pastrīdēties, lai vienotos par vienu sacensību dalībnieku, kurš pārstāvēs Rojas vidusskolu un bibliotēku reģionālajās sacensībās Talsos. Žūrija lēma, ka Rojas vidusskolas SKAĻĀS LASĪŠANAS ČEMPIONS ir Lukass Pralgausks. Lukass lasīja Agneses Vanagas grāmatu “Plastmasas huligāni: draugs pazudis”. Šī ir autores otrā grāmata par brāļiem Klāvu un Intaru, kuri sadraudzējušies ar plastmasas maisiņu Dusmukuli un kopā mēģina glābt pasauli no piesārņojuma.

Paldies Anetes, Esteres, Elzas, Annijas un Lukasa vecākiem, kuri palīdzēja bērniem trenēties lasīšanā, filmēja un sūtīja gatavu materiālu man un atbalstīja mani arī tad, kad lūdzu pārfilmēt, jo man šķita, ka ir sasteigts, ka nesmaida, ka par īsu…. PALDIES JUMS!

Otrs mēneša notikums bija Rojas novada rakstnieces Dzintras Žuravskas grāmatas atvēršana. Jau vairāk nekā desmit gadus kā nemainīga tradīcija ik pavasari mūsu novada literātei Dzintrai Žuravskai tiek izdota grāmata, kurai atvēršanas svētkus rīkojam Rojas dienas ietvaros. Arī šopavasar rakstniecei iznācis jauns romāns “Aizejot neaizcērt durvis”, kurā ir stāsts par divām dvīņu māsām, kas uzaugušas dažādās ģimenēs. Liktenīga nejaušība abas savedusi kopā. Pat apmainoties vietām, viena spējīga tikt ar visu galā, kamēr otra pat labvēlīgos dzīves apstākļos iekļūst kļūmīgās situācijās. Bagātība un nabadzība, uzņēmība un nevarība, skaudība un nodevība, spēja upurēties citu labā – par to ir šis jaunais Dzintras Žuravskas romāns.

Tā kā valstī noteikto ierobežojumu dēļ grāmatas atvēršanas svētki nevarēja notikt plašākā autores talanta cienītāju un sveicēju lokā, Rojas novada svētkos rakstnieci sveicām un PALDIES par paveikto teicām bibliotēkas kolektīva ietvaros. Apsveicam rakstnieci ar grāmatas atvēršanu! Grāmata pieejama lasītājiem Rojas novada bibliotēkā.

Maijā Rojas novada bibliotēkas krājums tika papildināts ar 20 jaunām grāmatām, jūnijā ar 29. Ar jaunieguvumu sarakstu var iepazīties Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadu bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā, Rojas bibliotēkas Facebook kontā, kā arī, sazinoties ar bibliotēku. Savu lasītāju gaida romāni, detektīvi, izglītojošā nozaru literatūra un bērnu literatūra. Ja bibliotēkas lietotājam rodas interese par kādu Rojas novada bibliotēkā neesošo grāmatu, ir iespēja to pasūtīt no citām novada bibliotēkām.

Lai krāšņa, saulaina, silta, piedzīvojumiem un izlasītām grāmatām bagāta šī vasara!

Iluta Graudiņa,

Rojas novada bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas vadītāja