2 attēli

Rojas upes zivju krājumi papildināti ar 5000 taimiņu smoltu mazuļiem

Zivju audzētavas pārstāvji taimiņu mazuļus Rojā nogādāja divos, speciāli aprīkotos konteineros, lai nodrošinātu iespēju zivju mazuļiem izdzīvot transportēšanas laikā. Zivju mazuļu svars vidēji sasniedza 20,42 g. Tos ielaida Rojas upē pie tilta Žocenē.  Domes darbinieki ar palīgiem ievērojot 2 metru distanci, taimiņu mazuļus ielaida Rojas upē.

Zivju fonda pasākuma „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpnēs un ūdenstilpnēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij citās ūdenstilpnēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” projekts Nr. 2.8. „Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā” kopējo summa 11 718,25 EUR no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 2 343,65 EUR, bet 9 374,60 EUR finansē Zivju fonds.

Teritorijas plānotāja L.Šnore

Latvijas svinēšana

Koncerta ievadā skatītājus uzrunāja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Viņa atzīmēja, ka, lai arī maija sākums Latvijas dabā katru gadu ir mazliet savādāks, nemainīgs ir 4. maijs - latviešu tautas svētku diena. Diena, kad atgūta Latvijas Republikas neatkarība. Vecākajai un vidējai paaudzei vēl noteikti atmiņā brīdis, kad šķita, ka Latvijā viss ir sastindzis gaidās, jo Augstākajā Padomē notika balsojums par to, vai Latvijai būt brīvai jeb turpināsies totalitārais režīms. Kad bija skaidrs rezultāts, šķita, ka visa Latvija atdzīvojās, līdzīgi kā pavasaros uzplaukst daba. Jaunākajai paaudzei tas zināms vien no stāstiem ģimenēs un skolās, un tas arī nav būtiski, kādā veidā iegūta informācija. Galvenais ir tas, ka varam svinēt Latvijas Republikas atjaunošanas gadadienu neatkarīgā, brīvā valstī. Kārkliņas kundze vēlēja svētku sajūtu visiem novada iedzīvotājiem, un pateicās Valsts Prezidenta kancelejai, koncertapvienībai un personīgi Ķirša kungam par iespēju šajos svētkos, kaut arī attālināti, tomēr būt visiem kopā.

Pie skatītājiem ar uzrunu vērsās arī Valsts Prezidents Egils Levits: ”Mīļie tautieši! Tautas vēstures gaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās izvēles, kad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem nosaka tautas likteni. Tie ir brīži, kuros izšķiras tautas valodas un kultūras pastāvēšana. Tāds bija brīdis 1918. gadā, kad Tautas Padomes locekļi kara izpostītajā Latvijā proklamēja mūsu neatkarīgo Latvijas valsti. Tāds brīdis bija arī pirms 31 gada, kad 138 Augstākās Padomes deputāti 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Balsoja par tiesībām mums pašiem brīvi lemt par savu dzīvi un par savu Latviju. Tolaik pēc Tautas Frontes aicinājuma simtiem tūkstošu cilvēku no visiem Latvijas novadiem pulcējās Rīgā, lai pasaulei paustu – mēs gribam būt brīvi, mēs esam gatavi uzņemties atbildību par savu neatkarīgu valsti. Arī jūsu vidū ir cilvēki, kas piedalījās šajos izšķirīgajos notikumos.  Paldies jums! 4. maijs, tāpat kā 18. novembris, ir mūsu valsts gribas svētki. Sveicu mūs visus svētkos un aicinu atcerēties, cik vienoti mēs spējam būt izšķirīgos brīžos, cik daudz spēka un tālredzības ir mūsu tautā. Lai 4. maijs ir mūsu visu kopīgi atjaunotnes un dzīvesprieka svētki! Saules mūžu Latvijai!”

Pēc izskanējušajām svētku uzrunām vietu uz skatuves ieņēma mākslinieki Beāte Zviedre, Jānis Bērziņš, Jānis Rubiks, Edgars Cīrulis un Rūdolfs Dankfelds. Sveicot klausītājus svētkos, grupas kontrabasists un izskanējušo dziesmu autors Jānis Rubiks aicināja svinēt Latviju caur latviešu dzeju – skaudri, spēcīgi, ar spilgtu emocionālo lādiņu, ko atzinīgi novērtēja ikviens koncerta klausītājs. Vislielākais skatītāju paldies ikvienam koncerta tapšanā iesaistītajam par iespēju šajā īpašajā dienā sajusties vienotiem un baudīt augstvērtīgu mūziku.

Dace Klabere

Kādēļ mācīties tieši Rojas vidusskolā? - to Tu uzzināsi mūsu video stāstā!

Rojas kultūras centra laukums un piemineklis – Lielu pārmaiņu priekšā

Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un zivsaimniecības attīstības programmas pasākuma "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” līdzfinansētā projekta “Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana” ietvaros.

Projekta “Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana” apraksts

Zvejniecība ir viena no senākajām cilvēku nodarbēm. Latvijā gar visu piekrasti izsenis ir koptas jūrniecības un zvejniecības tradīcijas. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās harpūnas, āķi, tīklu gremdi un murdu paliekas norāda, ka jau kopš neolīta laikmeta te zvejai bijusi nozīmīga loma cilvēku iztikā.

Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos Roja ( tulkojumā no līvu valodas - Duļķupe) pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm. 16. gadsimtā Roja bija viena no trim Kurzemes ostām, kurām piešķīra tiesības sūtīt preces uz ārzemēm.

Tieši Rojā izcilais latviešu ekonomists, publicists, politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs esot ieraudzījis jūru.  Kad pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas visā jūras piekrastē sāka dibināt jūrskolas, arī Ģipkā (no 1869. līdz 1894. gadam, pēc tam pārcēla uz Mazirbi) un Rojā (1873) tika izveidotas jūrskolas, kurās mācījušies ap 2000 audzēkņu. Strauji attīstījās kuģu būve. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jūras piekrastē no Ģipkas līdz Mērsragam uzbūvēti vairāk nekā 200 buru kuģi ar kravnesību lielāku par 100 t.

20. gadsimta 30. gados, līdz ar kooperācijas attīstību zivju pārstrāde uzsāka strauju lēcienu: šai pusē izveidojās zivju pārstrādes uzņēmumi Kaltenē, Rojā, Pūrciemā, Žocenē. Padomju Latvijas gados, kad šeit savu varenību piedzīvoja zvejnieku kolhozs “Banga”, 1969. gadā Rojai tika piešķirts pilsētciemata statuss. Šajā laikā Roja jau bija izveidojusies par vienu no rūpnieciski spēcīgākajiem un modernākajiem ciematiem Latvijā. Tādēļ var teikt, ka ciemata un reizē arī tagadējā pagasta teritorijas attīstība pēckara gados saistāma galvenokārt ar zvejniecību un zivju pārstrādi, konkrētāk runājot, ar Z/K „Banga" attīstību, un 20. gadsimta otrajā pusē Roja bija otra lielākā Talsu rajona apdzīvotā vieta.

Šodien Rojas novads ir ar visgarāko jūras robežu Latvijā - 40 kilometri. Jūrai un ar jūru saistītām profesijām vienmēr ir bijusi liela nozīme novada dzīvē, tā attīstībā un izaugsmē.

Rojas osta ir 6. lielākā osta Latvijā pēc kravu apgrozījuma (2018).

Šobrīd Rojas pusē darbojas vairāki uzņēmumi – SIA “Zvejnieku saimniecība Irbe”, kurai jūrā dodas septiņi kuģi, SIA “Banga LTD”, SIA “Kaltene”, SIA “Līcis’93” individuālie piekrastes zvejnieki, individuālie zivju apstrādātāji. Tas liecina par zvejniecības tradīciju pēctecību.

Tā kā Rojas ciema vide lielākoties veidojusies zvejnieku kolhoza ‘Banga” darbības gados, zvejas vīru ieguldījums Rojas izaugsmē ir nozīmīgs un liels. Šai laikā tika izveidota lielākā daļa Rojas infrastruktūras - vidusskola, mūzikas skola, stadions, kultūras nams, sadzīves pakalpojumu ēka, autooosta, administratīvā ēka, muzejs, daudzdzīvokļu nami u.c.

Rojas kultūras centru atklāja 1962. gada 1. maijā. Tā toreizējais nosaukums bija zvejnieku kolhoza “Banga” Rojas kultūras nams. Šobrīd tam piešķirta padomju laika kultūras mantojuma objekta statuss.

Pieguļošais laukums pie Rojas kultūras centra tika iekārtots 1970. gadā, kad arī tika uzstādīts un atklāts piemineklis - monumentāli dekoratīvs veidojums "Rojas zvejniekiem".  Tā autors ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas dibinātājs, emitētais profesors, tēlnieks Tālivaldis Gaumigs. Pieminekļa forma ir no dolomīta veidots airis, uz tā novietots bronzas zvejnieka tēls, kas paceltajās rokās virs galvas tur jūru.  Šis piemineklis simbolizē zvejnieku profesijas skarbumu, jūrā gājēju neatlaidīgo dabu, mūžīgo cīņu ar vareno jūru.

Rojā dzīvojušas un dzīvo veselas zvejnieku un jūrā gājēju dinastijas, kur paaudzēm cilvēki savu profesiju  saistījuši ar jūru.  Ir svarīgi šo vēstījumu nepazaudēt, bet uzturēt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Kopš laukuma izveidošanas brīža tas cauri laikiem kalpojis par ļaužu pulcēšanās vietu nozīmīgos brīžos. Zvejnieku kolhoza “Banga” gados te notika dažādi mītiņi, kuros tika godināti labākie darba darītāji, uz šejieni veda gājiens Zvejnieku svētkos. Tradīcijas turpinot, šodien Rojas novada svētkos vecie zvejnieki šeit paceļ svētku karogu un tiek sveikti.

Laikam ejot, padomju gados celtie objekti morāli un fiziski bija novecojušies, un lielākā daļa no tiem jau ir atjaunoti, tai skaitā arī Rojas kultūras centrs. Kā pēdējais pārtapšanu un modernizāciju 2017. gadā piedzīvoja netālu esošais Rojas stadions.

Arī piemineklis zvejniekiem un tam piegulošais laukums ārējās vides ietekmes un laika apstākļu dēļ ir nolietojies un tam nepieciešama rekonstrukcija.

Projekta īstenošanu, vadību un uzraudzību nodrošinās Rojas novada domes speciālisti. Projekta uzraudzība – regulāri tiks pārbaudīti projekta rezultāti, veiktas pārrunas ar piesaistīto speciālistu par izvirzīto mērķu sasniegšanu, identificēti riski, kā arī plānots veikt preventīvus pasākumus risku mazināšanai. Lai nodrošinātu projektam ilgtspēju, pašvaldības budžetā ik gadu tiks atvēlēti līdzekļi infrastruktūras uzturēšanai un apkalpošanai. Rojas novada dome no budžeta līdzekļiem spēs nodrošināt projekta finansiālo ilgtspēju. Finansiālo ilgtspēju raksturo pašvaldības izstrādātais un apstiprinātais budžets. Rojas novada budžeta ieņēmumi ir noteikti saskaņā ar LR likuma „Par pašvaldību budžetiem” 20. pantu. Efektīvāk un aktīvāk piesaistot ES struktūrfondu finansējumu pašvaldībai, būs iespēja atslogot konkrētas budžeta pozīcijas un vairāk resursu novirzīt, piemēram, sociālo jautājumu risināšanai.

Zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana

Laukuma vēsture

Roja, lai gan kā apdzīvota vieta veidojusies jau 13. gadsimtā, savu uzplaukumu un attīstību piedzīvoja 20. gadsimta vidū, attīstoties zvejnieku kolhozam “banga”. Šajā laikā tika izveidotas vairākas svarīgas vietas ciemā, tajā skaitā arī kultūras nams, ko atklāja 1962. gadā. Laukums pie kultūras nama ir izveidots un labiekārtots 1970. gadā. Kopš laukuma izveidošanas brīža tas ir kalpojis kā vietējo rojenieku pulcēšanās vieta dažādos svētkos un nozīmīgos brīžos, un arī pašlaik ir viena no centrālajām Rojas ciema un novada vietām. Laukums, ar tajā esošo pieminekli “Rojas zvejniekiem”, ir svarīga vietzīme un simbols Rojas ciešajai saitei ar zvejniecības tradīcijām, tādēļ tā atjaunošana ir būtiska vietējās piekrastes identitātes stiprināšanai.

Laukumam Rojas ciema ietvaros ir reprezentatīva un simboliska funkcija. Tas simbolizē piejūras ciema spēku un iedzīvotāju piederību piekrastei. Piemineklis “Rojas zvejniekiem” simbolizē Rojas novada iedzīvotāju pietāti pret tiem cilvēkiem, kas šo vietu padara īpašu un ar kuru spēkiem Roja, gadiem ejot, ir izaugusi par mūsdienīgu Rīgas jūras līča piekrastes ciemu.

Laukums tiek lietots arī dažādu pasākumu laikā. Vasaras sezonā uz laukuma tiek rīkoti dažādi vietējā mēroga pasākumi, līdz ar to laukuma labiekārtojums kalpo kā fons šo pasākumu norises laikā. Pārējā gada laikā brīžos, kad kultūras centrā notiek pasākumi, laukumu izmanto pasākumu apmeklētāji, gan lai dotos uz konkrēto pasākumu, gan starpbrīžos atpūstos.

Izvērtējot laukuma funkcijas un lietojamību, var secināt, ka esošais laukuma labiekārtojums un funkcionālais risinājums, kas veidots pagājušā gadsimta 70.- tajos gados, neatbilst mūsdienu multifunkcionālai ārtelpas izmantošanai, kā arī izmantotie apdares materiāli ir fiziski nolietoti.

Konceptuālās idejas paraksts

Izvērtējot laukuma simbolisko un reprezentatīvo nozīmi Rojas un novada kontekstā, labiekārtotā laukuma atjaunošanas koncepcija balstīta uz četrām “stihijām: Zvejnieks, Daba, Kultūra, Simbols. Šīs “stihijas” atspoguļo Rojas novada iedzīvotāju vērtības un dzīvesziņu.

Laukuma simbolismu un funkcionalitāti kopā savij apstādījumi, kas veidoti plūdenu līniju formās. Kā galvenais vadmotīvs augu izvēlē izmantota piekrastes dabas daudzveidība un tās stiprināšana. Apstādījumu izvēle, esošo segumu materiālu atjaunošana un otrreizēja izmantošana tiek veikta, ievērojot ilgtspējīga un ekoloģiska dizaina pamatprincipus.

Laukuma plānojums

Laukuma kontūra un galvenās arhitektoniskās formas tiek saglabātas. Esošās atbalsta sienas, kas apdarītas ar dolomīta plāksnēm, tiek attīrītas, pāršuvotas un atjaunotas, tādējādi saglabājot sociālisma monumentālās iezīmes. 20 metrus platās kāpnes arī tiek atjaunotas, paredzot pakāpienu nomaiņu, bet saglabājot to skaitu, augstumu un garumu, tādējādi akcentējot tā laika dizaina iezīmes.

Laukuma segumi tiek projektēti jaunās, līklīniju formās, taču izmantojot esošos bruģakmens un dolomīta plākšņu segumus, tos papildinot ar jaunām, klinkera bruģakmens seguma zonām. Līklīniju seguma zonas reprezentē laikmetīga dizaina iezīmes, tādējādi laukums iegūst unikālu labiekārtojuma veidolu, kurā ir savienotas gan modernisma tradīcijas, gan mūsdienīgi risinājumi. Šis dizaina paņēmiens plūdeni savieno laukuma funkcionālās zonas, tādējādi laukums iegūst vienota ansambļa iespaidu.

Zonās, kas ved uz ēkas galveno ieeju un gar to, tiek saglabāts vai paplašināts esošais gājēju zonas platums, to iezīmējot ar līklīnijās veidotām puķudobēm un apstādījumu zonām. Ap pieminekli tiek izveidota jauna atpūtas zona, tādējādi padarot pieminekli pieejamāku un aicinošāku laukuma apmeklētājiem. Esošā atpūtas zonas laukuma ZR malā tiek paplašināta un mainīta tā forma, iegūstot iespēju gan šajā, gan zonā ap pieminekli rīkot nelielus kultūras pasākumus mazam apmeklētāju skaitam.

Laukuma centrālā gājēju zona, kas ved uz ēkas galveno ieeju, tiek saglabāta esošajā platumā, taču tiek pakāpeniski sašaurināta laukuma vidusdaļā, tādējādi akcentējot gājēju plūsmu un iezīmējot zonu pie kāpnēm, kas tiek izmantota kā skatuve dažādu pasākumu laikā. Laukuma DR daļa tiek paredzēta kā simbolu zona, kurā izvietoti esošie karogu masti, kā arī tiek paredzēta jauna svētku egle, kas nākotnē tiktu izmantota kā galvenā Rojas Ziemassvētku egle.

Pieminekļa izgaismošana

Pieminekļa izgaismošanā tiek akcentētas tā arhitektoniskās vērtības, izteiktā monumentālā forma un robustās līnijas.

Izvietojot 2 prožektorus pieminekļa pakājē, ir iespējams izveidot gaismēnu spēli, kas diennakts tumšajā laikā akcentē pieminekļa centrālo tēlu.

Arhitekti Kristīne Obodova, Jānis Bērziņš

Stārķu pārim – jauna mājvieta

Acīgākie rojenieki jau noteikti ir pamanījuši, ka no pieminekļa pie Rojas kultūras centra ir nozudusi stārķa ligzda. Nenoliedzami, par Anitu un Oskaru nodēvētais stārķu pāris daudzu gadu garumā priecēja ne tikai rojenieku, bet arī daudzu iebraucēju sirdis, taču – visam savs laiks. Kā jau varējāt lasīt projekta “Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana” aprakstā, laikam ejot, padomju gados celtie objekti ir gan morāli, gan fiziski novecojuši. Arī piemineklis zvejniekiem un tam pieguļošais laukums ir nolietojies, un tam nepieciešama rekonstrukcija. Sākotnēji projektā bija plānots stārķu ligzdu noņemt, restaurēt pieminekli, uzlikt tam plastikāta jumtu, lai stārķi neturpinātu bojāt restaurēto pieminekli un atlikt ligzdu atpakaļ. Tomēr, izvērtējot jaunākos faktus, ka pēdējo divu gadu laikā stārķi ligzdā uzturējušies neregulāri un jau otro gadu tajā nav izperējuši mazuļus, pēc restauratora Sandra Skribnovska ieteikuma tika pieņemts lēmums ligzdu noņemt un pēc pieminekļa restaurācijas to atpakaļ nelikt. Lai izvērtētu faktu, pēc Rojas novada pašvaldības lūguma, 18. martā Administrācijas vecākais valsts vides inspektors V. Vasiļjevs veica ligzdas apsekošanu, un konstatēja, ka tā atrodas uz sabiedrībai nozīmīga pieminekļa, un tādējādi vistiešākajā veidā atstāj ietekmi uz tā. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 5; 6; 7; 8;, 55. panta 1. punktu, 64. panta 1. daļu, 67. un 68. pantu, Medību likuma 11. pantu, 2009. gada 2. jūnija MK noteikumu Nr. 507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” 3.11. apakšpunktu, Pārvalde nolēma izsniegt Rojas novada domei nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju Nr. 124/2021, atļaujot noņemt baltā stārķa ligzdu no mūžībā aizsaukto zvejnieku pieminekļa Zvejnieku ielā 5 Rojā. Te gan jāpiebilst, ka gluži bez mājām stārķi netiks atstāti – viņu ligzda tiks novietota uz baltā stārķa ligzdai piemērotas platformas tepat tuvējā plocī.

Projekta īstenošanas gaitā paredzēts nozāģēt arī četras pie pieminekļa esošās egles. Komisija, kuras sastāvā bija Rojas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Pūce, Rojas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs Agris Jansons, konsultants – Valsts meža dienesta mežzinis Ainārs Vitte un Rojas kultūras centra vadītāja Ārija Veide, veica koku apsekošanu, kuras laikā tika konstatēts, ka esošās četras egles ar stumbra diametru 30-45 cm ir sasniegušas ciršanas vecumu, kā arī daļēji nokaltušas, bojātas un apdraud blakus esošo kultūras centra ēku, un tāpēc ir nocērtamas būvprojekta “Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana” īstenošanas vietā. Nocirsto egļu vietā paredzēts stādīt trīs jaunas baltegles, kas izaugot būs 6-8 m augstas un veidos mūžzaļu fonu piemineklim.

Dace Klabere

Guntas Dambiņas foto