Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu “Grozījumi Likumā par ostām”

Parakstu vākšana notiek laika posmā no 10.marta līdz 8.aprīlim ar sekojošiem darba laikiem:

• pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās no pl. 9.00 līdz 13.00
• otrdienās, ceturtdienās, sestdienās no pl. 15.00 līdz 19.00

Ja atbalsti apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai, nāc un nobalso klātienē kādā no 4 parakstu vākšanas vietām Talsu novadā!

Savukārt, ja atbalsti apturētā likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad tev parakstu vākšanā nav jāpiedalās.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments - Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa apliecība (eID karte).

Šā gada 18. februārī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un 36 Saeimas deputātu prasību, Valsts prezidents Egils Levits apturēja Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtā likuma „Grozījumi Likumā par ostām” publicēšanu uz diviem mēnešiem. Ar likuma tekstu iespējams iepazīties šeit.

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita (154 868 vēlētāji), CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturēts likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Plašāka informācija pieejama CVK tīmekļvietnē.

ROJAS REŅĢU ĶĒĶIS KALTENES JŪRMALĀ

Mazā piekrastē mītošā zivtiņa reņģe no sendienām līdz pat mūsdienām ir iemīļots ēdiens piekrastes ļaudīm gan ikdienas maltītēs, gan svētku galdam. Saimnieces no paaudzes paaudzē pārmanto reņģu ēdienu receptes. Tāpēc aicinām uz meistarklasi „Stiprinies dienai reņģu ķēķī”. Pasākuma laikā ikvienam būs iespēja nodegustēt kādu no reņģu ēdieniem un pat piedalīties šo ēdienu pagatavošanā. Pieredzē dalīsies un ar garšīgiem ēdieniem lutinās saimniece Dina Čuba.

Mēs visi mīlam jūru, bet vai izprotam jūras dabas procesus, pazīstam piekrastē mītošos dzīvniekus un jūras iemītniekus, vai savā ikdienā protam saudzēt savu jūru? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem radīsim atbildes lekcijās „Zilā jūras klase”. Lai nevienu nenobiedē vārds „lekcija” – tās nebūs parastas lekcijas, bet gan interesanti stāsti, ar aizraujošiem piemēriem, kas palīdzēs mums visiem, gan lieliem, gan maziem uzzināt vairāk gan par roņiem, gan par dzīvniekiem piekrastes mežos, kā arī jūras dzelmes iemītniekiem.

Lai siltāk dvēselei, katru sestdienu sirsnības uguntiņu iekurs un kājām liks kustēties mūzikas ritmā kāds iemīļots mūziķis.

Pasākuma ietvaros notiks pārgājiens pa Kaltenes akmeņaino jūrmalu „Kas tik viss nav bijis Kaltenē”.  Tā laikā būs iespēja izstaigāt senās buru kuģu būves vietas, apskatīt seno kuģu būvētāju dzimtas mājas, zvejnieku sadumu, apskatīt Kaltenes baznīcu, pie kuras Kaltenes kapsētā uzņemti kadri filmai „Ilgais ceļš kāpās”, uzzināt par padomju laiku lepnumu – mākslīgo zivju audzētavu, kā arī to visu salīdzināt ar tagadējo apbūvi pie jūras krasta. Pārgājienu vadīs Kaltenes vēstures zinātāja, interesantu stāstu stāstītāju Gundega Balode.

Pie „Kaltenes kluba” būs apskatāma izstāde, kur apkopota informācija par lieliem un maziem mūsdienu Rojas pagasta zivju produkcijas ražotājiem. Būs arī „Zīv` galds”, kur būs iespēja nodegustēt un arī iegādāties vietējo ražotāju produkciju.

Visa pasākuma laikā bērniem būs iespēja padarboties kādā radošajā darbnīcā, pagatavojot sev kādu nelielu piemiņas lietu, kas liks atcerēties burvīgi pavadītu dienu pie jūras.

Nāc pagaršot un iemācies gatavot mūsu pusē iecienītos reņģu ēdienus, sadzirdēt piekrastes ļaužu dvēseli, iepazīt senā zvejniekciemata dabu un takas, izzināt vēsturiskos notikumus!

Projekts  “JŪRA VISU GADU- Piejūras dzīves stila tūrisma veicināšana” 20-00-F043.0442-000002. finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Aicinām piedalies aptaujā par Talsu novada vērtībām un simboliem, kas nepieciešama apvienotā Talsu novada ģerboņa izstrādei

Pagājušajā gadā, stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, vienā Talsu novadā apvienojās bijušie Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novadi. Mainoties teritoriālajām novada robežām, no 2021. gada 1. jūlija spēkā vairs nav bijušais mākslinieces Antras Auziņas izstrādātais Talsu novada ģerbonis (ozollapu vainags zelta laukā, kura 18 lapiņas simbolizēja novada četras pilsētas un 14 pagastus).

Lai stiprinātu iedzīvotāju emocionālo un simbolisko piederību apvienotajam Talsu novadam, tiks izstrādāts jauns novada ģerbonis. Tas tiks veidots pēc heraldikas nosacījumiem.
Lai ģerbonis atspoguļotu Talsu novada iedzīvotāju kopējās vērtības, Talsu novada pašvaldība aicina ikvienu Talsu novada iedzīvotāju piedalīties aptaujā par apvienotā novada vērtībām un ģerbonī iekļaujamajiem simboliem.

Aptaujas rezultāti apkopotā veidā tiks nodoti heraldikas māksliniekam un tie tiks izmantoti, izstrādājot vairākus iespējamos Talsu novada ģerboņa variantus.

Jaunā ģerboņa izstrāde neietekmē līdzšinējos pilsētu un pagastu ģerboņus. Tie ir spēkā esoši un izmantojami saskaņā ar saistošajiem noteikumiem. Savukārt Talsu novada pašvaldība līdz jaunā novada ģerboņa izstrādei un apstiprināšanai izmanto mazo valsts ģerboni, to lietojot kopā ar pašvaldības nosaukumu. Jauno Talsu novada ģerboni paredzēts izstrādāt līdz šī gada beigām.

Elektroniskā aptaujas anketa:

https://forms.gle/jjSmS623WAPFcgFc8