LIAA Talsu biznesa inkubatorā jaunu dalībnieku uzņemšana

Šobrīd nav zināms, vai pēc šīs uzņemšanas kārtas notiks vēl kāda jaunu dalībnieku uzņemšana inkubācijā, tāpēc īpaši aicināti neatlikt pieteikšanos tie jaunie uzņēmēji, kas to apsver!!!

Programma neatbalsta uzņēmumus, kas darbojas lauksaimniecības, tirdzniecības, nomas un starpniecības, finanšu, nekustamā īpašuma biznesa nozarēs. Pārējās nozares ir atbalstāmas. Šajā uzņemšanas kārtā īpaši aicināti pieteikties tie uzņēmumi, kas savu produkciju vai pakalpojumu potenciāli var eksportēt vai jau eksportē.

Inkubācijas programmā papildus finanšu atbalstam uzņēmums gūst arī iespēju intensīvi mācīties par biznesa vadības un saistītām jomām. Aizvien vairāk mūsu apmācības ir fokusētas uz specifiskām mūsu inkubācijas dalībnieku vajadzībām. Esot inkubācijas dalībniekam, uzņēmumam ir pieejams plašs kontaktu tīkls ar jauniem uzņēmējiem citos Latvijas inkubatoros, kas ir atvērti sadarbībai, kas dalās pieredzē. Dalība inkubācijā uzņēmumam ļauj bez maksas ņemt dalību dažādos LIAA organizētos uzņēmumu popularizēšanas pasākumos.

Pieteikuma formu dalībai inkubācijas programmā var atrast https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori/dokumenti. Pieteikums un tā pielikumi jāaizpilda datorrakstā, jāparaksta ar elektronisko parakstu vai papīra veidā un jānosūta uz talsi@liaa.gov.lv vai jānogādā LIAA Talsu biznesa inkubatorā Talsos, Kalna ielā 4. Jautājumu un neskaidrību gadījumā esat laipni aicināti sazināties ar LIAA Talsu biznesa inkubatora komandu pa tel. 62400904 vai e-pastu talsi@liaa.gov.lv.

Sākot ar martu, Pirmsinkubācijas programmai vairs nevar pieteikties jebkurā laikā. Pieteikumus pirmsinkubācijas programmai pieņemam no 1.-22. martam! Tiks uzņemti tikai pirmie 10, kas pieteiksies. Pirmsinkubācijas programma ir veidota fiziskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā pirmsinkubācijas programma dalībniekiem nodrošinām bezmaksas seminārus, apmācības un konsultācijas par sava uzņēmuma izveidošanu un attīstīšanu, aprīkotas darba telpas, kā arī vērtīgus kontaktus un dalību lielākajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā. Lai pieteiktos, nepieciešams vien aizpildīt pieteikumu, kas atrodams turpat https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/biznesa-inkubatori/dokumenti, un iesniegt to LIAA Talsu biznesa inkubatorā vai nosūtīt elektroniski parakstītu uz talsi@liaa.gov.lv .

23. februārī LIAA Talsu Biznesa inkubators organizē Info stundas zoom platformā par dalībnieku uzņemšanu un pieejamo atbalstu. Pieteikšanās obligāta!

Pieteikšanās, lai apmeklētu info stundas: talsi@liaa.gov.lv vai tel. 62400904. Zoom saite 22. februārī tiks nosūtīta visiem, kas būs pieteikušies šīm info stundām.

LIAA Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību Latvijas reģionos. LIAA Biznesa inkubatori ir finansēti ERAF projekta "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros.

Latvijas dzimtsarakstu sistēmai - 100

Dzimtsarakstu nodaļas, kopš to izveidošanas 1921. gada 18. februārī, ir tieslietu ministra uzraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas 122 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. "Dzimtsarakstu nodaļas veic sabiedrībai nozīmīgas funkcijas – laulību reģistrāciju, personu dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju. Tas nozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļas ir līdzās cilvēkam visu dzīvi – no dzimšanas līdz mūža beigām. Dzimtsarakstu nodaļu praktiskais un ikdienišķais darbs ieņem fundamentālu lomu ģimenisko tradīciju un vērtību sardzē, kas mūsu sabiedrībai ir bijušas svarīgas gadsimtiem ilgi," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma - Laimere norāda: "Neskatoties uz dažādām politiskām un teritoriālām izmaiņām, dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam, veidojot mūsdienīgu, modernu institūciju. Nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, un ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka iekļaut Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm."

Vienlaikus ar dzimtsarakstu nodaļu sistēmas simto jubileju, savu piekto dzimšanas dienu svin Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA). Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku asociācijas vadītāja Inese Bumbiere - Kaže norāda: “DZINDA dibināta ar mērķi veicināt dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un profesionālo izaugsmi, un šodien tās rindās ir vairāk kā 200 dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuri profesionāli, zinoši un aizrautīgi dara  savu sirdsdarbu. Svētku reizē ir jāatzīst, ka patiesi vērtīga ir tā dzīve, kas dzīvota citiem!”

Papildu informācija:

Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties no 1921. gada 18. februāra, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju". Par paraugu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu likumi, sevišķi Šveices 1907. gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts.

Dievkalpojuma tiešraidi būs iespējams vērot 2021. gada 18. februārī plkst. 16.00 Tieslietu ministrijas Youtube kanālā https://youtu.be/ZIsb8Oh8HWU

Nosacītais klusums Rojas kultūras centrā

Nu jau turpat gadu arī ar kultūras jomu saistītie cilvēki dzīvo savādāk. Šobrīd ir būtiski spēt īsā laikā pārorientēties, saskatīt atļauto, saprast veidu, kā, ievērojot noteikumus, realizēt idejas un ko darīt, kad neko nevar darīt no ierastā, kā arī nepazaudēt saikni ar saviem cilvēkiem un skatītājiem. Tagad, atskatoties uz aizvadīto gadu, varam vērtēt, kā esam to spējuši .

Kad pagājušajā pavasarī COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ tikām nolikti uz pauzes, likās, ka tas nebūs ilgi un droši kalām nākotnes ieceres. Un jāteic, ka tikko parādījās iespēja, piemērojoties apstākļiem, realizējām visus plānotos notikumus.

Šķiet, Roja bija vienīgā vieta visā Latvijā, kura jau maija beigās atzīmēja savus svētkus. “Citādos Rojas novada svētkus” organizējām saskaņā ar atļauto – auditorija 25 cilvēki klātienē, kā arī veiksmīgi izmantojām interneta vidi. Centāmies radīt svētku sajūtu un kopā ar grupu “Apvedceļš” aizvadījām pirmo braucošo koncertu Rojas ielās.

Savukārt Jāņos ( atļauti 300 skatītāju) kopā ar pūtēju orķestri “Zelmeri PRO” ielīgojām svētkus sešos mūsu novada ciemos.

Zvejnieksvētki nāca ar lielāku atļauto apmeklētāju skaitu pasākumā (1000), kas gan ir daudz mazāks, kā šajos svētkos mēdz būt.  Tomēr no svētkiem neatteicāmies, notikumus un vietas, lai to varētu kontrolēt, nodalījām. Mūsu rosību pamanīja un tikām uzrunāti dalīties pieredzē gan portālā “Delfi”, gan “Latvija pasākumu forumā” - kāpēc un kā darām, ja citi atturas. Pēcāk kolēģi teica, ka vērojuši mūs un mūsu sekmīgā darbošanās un pieredze kalpojusi kā iedrošinājums.

Bez ierastā pludmales seansa, bet ar plašu 3 dienu programmu aizritēja kino, mākslas un kultūras festivāls” RojaL”.

Augustā situācija bija vēl labāka (3000) un droši paspējām pat paballēties estrādē un “Valgalciema zaļumballes “svētkos, kā arī, neskatoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem, aizvadījām lielisku “Senās uguns nakti” un koncertus. Bieži mainīgais sanitārais protokols bija pats galvenais pasākuma dokuments, kuram jāseko un kuru jāievēro, un šķita, ka grūtākais jau aiz muguras.

Tomēr rudens atnāca ar jaunu saslimstības vilni. Pēc īsā brīža, kurā paspēja notikt daži pasākumi, viens aiz otra stājās spēkā aizliegumi un noteikumi. Plānotie pasākumi tika atcelti, pārcelti vai atzīmēti interneta vidē. Var teikt, ka kultūras darbiniekiem līdzīgi kaķiem visās situācijās jāprot nokrist uz kājām. Daudzreiz varam pateikties komandas garam, profesionalitātei un pieredzei, jo reaģēt uz izmaiņām nākas ļoti īsā laikā - viena pasākuma sagatavošanas robežās tiek mainīti pulcēšanās noteikumi, metri, skaits, laiki, noteikti jauni aizliegumi. Viss reizēm jāapgriež kājām gaisā vai jārada no jauna no nulles, jo situācija izmainījusies. Izpalika Lāpu gājiens un Valsts Prezidenta kancelejas dāvātais koncerts 18. novembrī. Tā vietā 11. novembrī centāmies iepriecināt ar neierasti un skaisti izgaismotām kultūras centra un estrādes ēkām, savukārt Valsts dzimšanas dienai veltījām video stāstu “Tēvzemes mērs ir sirds”, ko publicējām mums populārajā “Raida Roja” kontā sociālajā vietnē Facebook.

Rojas Lielā egle šogad svētkiem modās ar gaismām un mūziku 3 stundu garumā, un mēs devāmies palīgā Ziemassvētku vecītim nosūtīt vēstules bērniem. Tuvojoties Ziemassvētkiem, pāris dienas pirms visstingrākajiem pulcēšanās aizliegumiem, devāmies iepriecināt to māju saimniekus un daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus, kuru veidotie svētku rotājumi bija pamanīti, priecējuši līdzcilvēkus un ziņa par tiem nodota mums. Tas bija iecerēts kā pārsteigums, jo, tā kā pasākumi aizliegti, nekāda informācija iepriekš nevarēja tikt izziņota. Lai arī Ziemassvētku vecīša (Jāņa Kalniņa) un Rūķa (Dace Broka) muzikālā viesošanās, dāvājot gardās Dinas Čubas ceptās piparkūkas, bija pavisam īsa, tā nesa abpusēju prieku par tikšanos deviņās vietās Rojā un piecās Rudē. Liels paldies par sirsnību, ko saņēmām! Jāpiebilst, ka brauciens ilga piecas stundas un tā sagatavošanā un norisē savu roku nemanāma pielika visa kultūras centra komanda un pat palīgspēki.

Janvāra otrajā pusē ar ugunskuru, kuru papildināja tā laika mūzika un videoprojekcijas, pie Rojas kultūras centra iesākām un noslēdzām “Barikādēm -30” atceres nedēļu.

Šis laiks ir sarežģīts arī amatieru kolektīvu vadītājiem. Ir jāpieliek lielas pūles, lai saglabātu savus kolektīvus, darbotos attālināti, lai laikā, kad tas būs iespējams, turpinātu klātienē. Neskatoties uz grūto sezonu, koris “Kalva” paspēja piedalīties “Latvijas radio” rīkotajā “Garākās līgo dziesmas” dziedāšanā, kā arī apgūt skaņdarbu un uzstāties Ģipkas baznīcas ekspozīcijas atklāšanā. Kamēr vien bija iespējams, nodarbības notika pa balsu grupām vai individuāli, pašreiz Zoom platformā internetā. ”Kalvas “meitenes zoomā pat svinēja kopīgus Ziemassvētkus!  Rojas amatieru teātris, kuram martā bija atlicis vien solis līdz pirmizrādei, vasarā iestudēja viencēlienu - Rutku Tēva “Inteliģentas meičas”, ar kuru paspēja priecēt skatītājus Valgalciemā, Ģipkā un Rojā. Saskaņā ar atļautajiem nodarbību noteikumiem, jaunas dejas apguvušas senioru deju kopas “Gaspažiņas” dalībnieces un dziesmas iemācījušās “Con Vita” dziedātājas. “Elfu” dejotājiem izpalika godam nopelnīts notikums - dalība skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Šo svētku norises veids vēl joprojām ir neskaidrs un organizatoru darba kārtībā. Dažas “Elfu “līnijdejotājas paspēja uzstāties individuāli, priecējot apmeklētājus kluba “Liedags” pasākumā, bet “Elfu” nāras - nodejot Zvejnieksvētkos. Centīgākie dejotāji pašreiz prasmi apgūst interneta nodarbībās. Dejot turpināja arī bērnu tautisko deju kolektīvs “Pērkonītis”. Kamēr vien bija iespējams, individuālas nodarbības aizvadīja popgrupas “Jāņabērni” un skatuves runas pulciņa dalībnieki. No vadītājiem tas prasa vairāk darba, vienu nodarbību nākas atkārtot vairākkārt un metodiku pielāgot apstākļiem. Kolektīvu vadītāji šo laiku izmanto arī, strādājot ar repertuāru un pilnveidojoties.

Lielu atbalstu kultūras darbiniekiem šobrīd sniedz Nacionālais kultūras centrs, organizējot profesionālās pilnveides kursus interneta vidē, kuros mācāmies.

Pašreiz runāt par nākotnes plāniem ir grūtāk, kā jebkad, jo nav zināms, kāda būs notikumu gaita, kādi pulcēšanās nosacījumi, kuros jāveido pasākumi. Gaidāma arī novadu apvienošanas reforma.

Vesela virkne pagājušajā vasarā plānoto koncertu tika pārcelta, bet arī šie datumi nav drošības garants.   Tomēr nākotnes plāniem ir jābūt!   Esam vienojušies ar Nacionālo kultūras centru par Pūtēju orķestru svētkiem Rojas estrādē, pie mums savu jubileju ar koncertu vēlas svinēt leģendārais bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, ir sarunas par Liepājas teātra viesošanos un kantrī festivāla iespēju Rojā un, protams, darba kārtībā ir mūsu tradicionālie un iemīļotie vasaras svētki.

Radošiem cilvēkiem ir ļoti nepieciešama gan savstarpējā saikne, gan emocijas un aplausi, ko sniedz skatītāji. Tā ir enerģijas apmaiņa, kura iedvesmo, palīdz radīt un darīt šo darbu. Un, lai gan tehnoloģijas ieņem aizvien lielāku vietu, dzīvu kultūru neaizstās nekas. Protams, ir satraukums, vai šis klusais periods nebūs ietekmējis cilvēku paradumus, pulcēšanās un darbošanās vēlmi, tāpēc mums jābūt gataviem pārmaiņām, liekot lietā radošumu.

Noslēgumā apsveicam kolēģi Jāni Kalniņu un viņa grupu “Roja” par sasniegumiem - Jāņa dziesma “Lai sirdis satiekas!” ir 2020. gada spēlētākā dziesma Nr.1 “Latvijas Radio 2”!

Lai mēs varam satikties! Droši un drīz!

Dace Broka,

Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

Rojā atvērta publiskā slidotava

Publiskās slidotavas noteikumi:

• Lai nodrošinātu valstī noteiktos nosacījumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, slidotavā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 20 personas;
• Slidotavas apmeklētājam stingri jāievēro arī pārējie valstī noteiktie ierobežojumi un nosacījumi Covid-19 izplatības ierobežošanai, tajā skaitā 2 metru distancēšanās;
• Slidošanas ilgums vienai personai tiek noteikts līdz 1 (vienai) stundai dienā;
• Bērni līdz 10 gadu vecumam laukumu var apmeklēt vecāku pavadībā;
• Laukuma apsaimniekotājs nenes atbildību par publiskās slidošanas laikā gūtajām traumām, sasitumiem u.c.;
• Ledus uzkopšanas laikā slidotava ir slēgta un to laikā uz ledus atrasties nav atļauts.

Aicinām ikvienu izbaudīt slidošanu un stiprināt veselību!

Armands Indriksons,

stadiona vadītājs