Notiks publiskās apspriešanas sanāksme Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas projektam

Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā 8 vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai: Dinamiskas zināšanas, Izaugsmes ekonomika, Zaļa un droša attīstība, Ilgtspējīga mobilitāte, Pievilcīga dzīves vide, Sociāla iekļaušana, Kultūras potenciāls un Aktīva sabiedrība kā horizontālā prioritāte. Tās ir izvirzītas, balstoties uz Kurzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 2015.-2030. gadam, kā arī ievērojot pēctecību ar iepriekšējā perioda Attīstības programmu 2015.-2020. gadam. Par prioritātēm un rīcībām Kurzemes plānošanas reģions iepriekš rīkoja plašas diskusijas, kur vairāk nekā 300 dažādu jomu ekspertu gan atzinīgi novērtēja Kurzemes plānošanas reģiona paveikto prioritāšu noteikšanā Kurzemes turpmākai attīstībai, gan izteica priekšlikumus rīcību virzieniem un rīcībām izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Dokumenti publiski pieejami gan digitālā formātā Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.kurzemesregions.lv un Geolatvija.lv, gan drukātā formātā Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrā Saldū, Striķu ielā 2, 2.stāvā.

Priekšlikumus Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcijai, lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pastu pasts@kurzemesregions.lv vai pa pastu: Valguma iela 4a, Rīga, LV-1048, aizpildot priekšlikumu veidlapu.

Publiskās apspriešanas norises laiks: no 2021.gada 29.  marta līdz 30. aprīlim.

Publiskās apspriešanas sanāksme: 2021.gada 22. aprīlī pl.13.00 tiešsaistē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Kurzemes ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai. Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam 1. redakcija apstiprināta ar Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes 2021. gada 24. marta (sēdes protokols Nr. 3/21) lēmumu Nr.3.1, tajā ietverta pašreizējās situācijas analīze un kopsavilkums, tendences un prognozes, vidēja termiņa stratēģiskie uzstādījumi, prioritātes, rīcības virzieni, rīcības plāns un ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas kārtība reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādi varat uzzināt mūsu mājaslapā.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Tas šobrīd apvieno 20 pašvaldības: 18 novadus – Alsungas, Aizputes, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadi, kā arī 2 republikas līmeņa pilsētas – Liepāju un Ventspili.

Pēc 2021. gada 1. jūlija KPR veidos 7 pašvaldības  - 2 valsts pilsētas Liepāja un Ventspils, kā arī Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu un Ventspils novadi.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

Papildu informācijai:

Indra Murziņa,

Kurzemes plānošanas reģiona

telpiskās attīstības plānotāja

tālr. 26462395,

e-pasts indra.murzina@kurzemesregions.lv

Kurzemē liels pieprasījums pēc lauksaimniecības zemes; saglabājas augsta interese par ALTUM aizdevumiem zemes iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem

Ilze Grundmane, ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja: “Diezgan bieži redzam situācijas, kad lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un daudzos gadījumos tas ir izdevīgāk, nekā turpināt to nomāt. Tomēr nereti banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma. Šādos brīžos noder ALTUM zemes kreditēšanas programma, kas ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem.”

Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot no šī gada 26. februāra, aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro.  

Vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bija Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita. Aktīvi tika finansēti darījumi par zemes iegādi arī Zemgalē un Kurzemē, taču pēc darījuma skaita būtisku izmaiņu nav. Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecība izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakopto īpašumu, aktivitāte ir viszemākā, tomēr izaugsme pērn bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums.

Samazinās lauksaimniecības zemes cenu pieaugums

Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu. Savukārt zemes cenas, lai arī ar mazāku pieauguma tendenci, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12 % gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4 %.

Cenas un to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties. Visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugsi Zemgalē – par 30 %, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē, par 26 %. Aptuveni 95 % darījumos lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir no 2000-8000 eiro par hektāru. Mazāka vai lielāka cena uzskatāma par subjektīvi ietekmētu, neparādot objektīvo tirgus līmeni.

Par apgrozāmiem līdzekļiem – jādomā laikus

Arī pieprasījums pēc apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem ir pieaudzis, 2020. gadā ALTUM piešķīris aizdevumus par vairāk nekā deviņiem miljoniem eiro, kas ir par 39 % vairāk, salīdzinot ar 2019. gadu.

Ilze Grundmane, ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja: “Tuvojoties pavasara lauku darbiem, aktualizējas jautājums par apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību, lai apsaimniekotu zemi un nosegtu sējas, audzēšanas un ražas apstrādes izmaksas, un aizdevumiem nekustamam īpašumam, piemēram, ražošanas telpām, noliktavu vai kalšu būvniecībai. Tāpat ALTUM pieredze rāda, ka marta beigas ir beidzamais brīdis, kad lauku darbiem un tam nepieciešamiem resursiem jābūt saplānotiem.”

Apgrozāmie līdzekļi lauksaimniekiem pavasarī nepieciešami gandrīz vienmēr, tāpēc pieteikumu skaits ir liels – lai tos visus varētu laikus apstrādāt, uz konsultāciju ieteicams doties savlaicīgi un, iepriekš sagatavojoties, apzinot savas vajadzības un finansiālās iespējas. Aizdevumu apgrozāmiem līdzekļiem var saņemt lauksaimnieki, zivsaimnieki, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī augļu un dārzeņu ražotāju grupas. Savukārt finansējuma apmērs tiek noteikts, izvērtējot saimniecības lielumu, intensitāti un ražošanas darbības radītājus.

Papildu informācijai:

Sandra Eglīte

ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste
T: 26577810

sandra.eglite@altum.lv

Par ALTUM

Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju. Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. ALTUM saņēma Nasdaq Baltic Awards 2019 balvu nominācijā “Biržas gada notikums Latvijā”.

Aizvadītajā gadā Kurzemē būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits

„Pagājušā gadā ir reģistrēts pēdējos septiņos gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits Kurzemē, un ceram, ka šī tendence saglabāsies un kūlas ugunsgrēku skaits arvien samazināsies. Aizvadītajā gadā silts un sauss pavasaris iestājās vēlu, bet Covid-19 izplatīšanās ierobežojumi ievērojami samazināja cilvēku pārvietošanos. Pieļauju, ka tie arī bija galvenie iemesli tik ievērojamam kūlas ugunsgrēku samazinājumam. Kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem – šī gada pavasaris ir līdzīgs pagājušajam, un arī šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts diezgan vēlu – marta sākumā. Atgādinu, ka zemes īpašnieku pienākums ir veikt pasākumus, lai teritorijā neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana – par šo pienākumu nepildīšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Tāpat arī vairākas pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir definējušas teritorijas sakopšanas prasības, piemēram, pieļaujamo zāles augstumu, tās pļaušanas biežumu utt. Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar saviem pienākumiem teritorijas sakopšanas jomā un tos pildīt, lai novērstu kūlas degšanu,” skaidro VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Oļģerts Smalkais.  

Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 21 reģistrēts Kuldīgas un Talsu novados, tālāk seko Ventspils novads (20) un Liepājas pilsēta (19). Savukārt Alsungas, Mērsraga, Dundagas un Pāvilostas novados aizvadītajā gadā netika reģistrēti kūlas ugunsgrēki. 

Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās gandrīz visās Kurzemes administratīvajās teritorijās, izņemot Skrundas novadu. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un platība starp republikas pilsētām, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, bijis Ventspilī, kur 2020. gadā reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki ar kopējo platību 0,3 hektāri.

Kopējā kūlas ugunsgrēku degšanas platība pagājušā gādā bija vairāk nekā 31 hektārs, no tiem visvairāk teritorijas jeb 15 hektāri izdega Talsu novadā, pieci hektāri Liepājā un četri hektāri Saldus novadā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2020. gadā izdega 934 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 71,2% mazāk nekā 2019. gadā, kad izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas.

2020. gadā samazinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs – iznīcinātas 15 ēku un cietis viens cilvēks, kas abos gadījumos ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

VUGD atgādina - par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kā rezultātā bija iespējama kūlas degšana, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, fiziskai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība!

Kūlas ugunsgrēku statistika Kurzemes reģionā

Plašākai informācijai:

Anete Strazdiņa

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore

Tel. 22307684, anete.strazdina@vugd.gov.lv

Konference par Zivsaimniecības nākotnes attīstību

Konference notiks Zoom platformā. Pēc reģistrēšanās, līdz 30.03.2020 plkst.17:00, visiem reģistrētajiem lietotājiem tiks nosūtīta pieslēgšanās saite Zoom. .

Reģistrēšanās konferencei: https://saite.lv/LAuyM
Informāciju un atbildes uz jautājumiem sniegs Zemkopības ministrijas par attiecīgo atbalsta jomu atbildīgās amatpersonas.
Diskusijas moderators: Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors

Plašāka informācija: Kristaps Gramanis, Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs, tālrunis – 28304909, kristaps.gramanis@llkc.lv.