Latvijas dzimtsarakstu sistēmai - 100
16/02/2021
Ceturtdien, 18. februārī, Latvijas dzimtsarakstu sistēmai apritēs simt gadu. Šajā zīmīgajā datumā notiks Latvijas dzimtsarakstu simtgadei veltīts tiešsaistes dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas – tajā Tieslietu ministrija godinās dzimtsarakstu sistēmas darbiniekus.
Dzimtsarakstu nodaļas, kopš to izveidošanas 1921. gada 18. februārī, ir tieslietu ministra uzraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas 122 pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. "Dzimtsarakstu nodaļas veic sabiedrībai nozīmīgas funkcijas – laulību reģistrāciju, personu dzimšanas un miršanas fakta reģistrāciju. Tas nozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļas ir līdzās cilvēkam visu dzīvi – no dzimšanas līdz mūža beigām. Dzimtsarakstu nodaļu praktiskais un ikdienišķais darbs ieņem fundamentālu lomu ģimenisko tradīciju un vērtību sardzē, kas mūsu sabiedrībai ir bijušas svarīgas gadsimtiem ilgi," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma - Laimere norāda: "Neskatoties uz dažādām politiskām un teritoriālām izmaiņām, dzimtsarakstu nodaļas ir gājušas līdzi laikam, veidojot mūsdienīgu, modernu institūciju. Nozīmīgākais pavērsiens ir bijis 2013. gada 1. janvārī, kad stājās spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, un ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem sāka iekļaut Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Savukārt dzimtsarakstu nodaļu uzdevums ir gādāt, lai visi dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm."
Vienlaikus ar dzimtsarakstu nodaļu sistēmas simto jubileju, savu piekto dzimšanas dienu svin Latvijas Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA). Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku asociācijas vadītāja Inese Bumbiere - Kaže norāda: “DZINDA dibināta ar mērķi veicināt dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un profesionālo izaugsmi, un šodien tās rindās ir vairāk kā 200 dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuri profesionāli, zinoši un aizrautīgi dara savu sirdsdarbu. Svētku reizē ir jāatzīst, ka patiesi vērtīga ir tā dzīve, kas dzīvota citiem!”
Papildu informācija:
Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā sāka darboties no 1921. gada 18. februāra, kad Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju". Par paraugu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas normatīvās bāzes izveidei tika ņemti citu Eiropas valstu likumi, sevišķi Šveices 1907. gada Civilkodeksa normas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, kas noteica, ka par šo jomu ir atbildīga valsts.
Dievkalpojuma tiešraidi būs iespējams vērot 2021. gada 18. februārī plkst. 16.00 Tieslietu ministrijas Youtube kanālā https://youtu.be/ZIsb8Oh8HWU
Nosacītais klusums Rojas kultūras centrā
15/02/2021
Ierasti šajā laikā Rojas kultūras centra logi vakaros ilgi bija gaiši, bet brīvdienās ļaudis tur saposušies devās uz koncertiem, izrādēm un pasākumiem. Šobrīd jau ilgāku laiku tajā valda neierasts klusums, tāds, kāds 64 gadus vecajā ēka iepriekš nekad nav piedzīvots. Arī afišu sadaļa tukša.
Nu jau turpat gadu arī ar kultūras jomu saistītie cilvēki dzīvo savādāk. Šobrīd ir būtiski spēt īsā laikā pārorientēties, saskatīt atļauto, saprast veidu, kā, ievērojot noteikumus, realizēt idejas un ko darīt, kad neko nevar darīt no ierastā, kā arī nepazaudēt saikni ar saviem cilvēkiem un skatītājiem. Tagad, atskatoties uz aizvadīto gadu, varam vērtēt, kā esam to spējuši .
Kad pagājušajā pavasarī COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ tikām nolikti uz pauzes, likās, ka tas nebūs ilgi un droši kalām nākotnes ieceres. Un jāteic, ka tikko parādījās iespēja, piemērojoties apstākļiem, realizējām visus plānotos notikumus.
Šķiet, Roja bija vienīgā vieta visā Latvijā, kura jau maija beigās atzīmēja savus svētkus. “Citādos Rojas novada svētkus” organizējām saskaņā ar atļauto – auditorija 25 cilvēki klātienē, kā arī veiksmīgi izmantojām interneta vidi. Centāmies radīt svētku sajūtu un kopā ar grupu “Apvedceļš” aizvadījām pirmo braucošo koncertu Rojas ielās.
Savukārt Jāņos ( atļauti 300 skatītāju) kopā ar pūtēju orķestri “Zelmeri PRO” ielīgojām svētkus sešos mūsu novada ciemos.
Zvejnieksvētki nāca ar lielāku atļauto apmeklētāju skaitu pasākumā (1000), kas gan ir daudz mazāks, kā šajos svētkos mēdz būt. Tomēr no svētkiem neatteicāmies, notikumus un vietas, lai to varētu kontrolēt, nodalījām. Mūsu rosību pamanīja un tikām uzrunāti dalīties pieredzē gan portālā “Delfi”, gan “Latvija pasākumu forumā” - kāpēc un kā darām, ja citi atturas. Pēcāk kolēģi teica, ka vērojuši mūs un mūsu sekmīgā darbošanās un pieredze kalpojusi kā iedrošinājums.
Bez ierastā pludmales seansa, bet ar plašu 3 dienu programmu aizritēja kino, mākslas un kultūras festivāls” RojaL”.
Augustā situācija bija vēl labāka (3000) un droši paspējām pat paballēties estrādē un “Valgalciema zaļumballes “svētkos, kā arī, neskatoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem, aizvadījām lielisku “Senās uguns nakti” un koncertus. Bieži mainīgais sanitārais protokols bija pats galvenais pasākuma dokuments, kuram jāseko un kuru jāievēro, un šķita, ka grūtākais jau aiz muguras.
Tomēr rudens atnāca ar jaunu saslimstības vilni. Pēc īsā brīža, kurā paspēja notikt daži pasākumi, viens aiz otra stājās spēkā aizliegumi un noteikumi. Plānotie pasākumi tika atcelti, pārcelti vai atzīmēti interneta vidē. Var teikt, ka kultūras darbiniekiem līdzīgi kaķiem visās situācijās jāprot nokrist uz kājām. Daudzreiz varam pateikties komandas garam, profesionalitātei un pieredzei, jo reaģēt uz izmaiņām nākas ļoti īsā laikā - viena pasākuma sagatavošanas robežās tiek mainīti pulcēšanās noteikumi, metri, skaits, laiki, noteikti jauni aizliegumi. Viss reizēm jāapgriež kājām gaisā vai jārada no jauna no nulles, jo situācija izmainījusies. Izpalika Lāpu gājiens un Valsts Prezidenta kancelejas dāvātais koncerts 18. novembrī. Tā vietā 11. novembrī centāmies iepriecināt ar neierasti un skaisti izgaismotām kultūras centra un estrādes ēkām, savukārt Valsts dzimšanas dienai veltījām video stāstu “Tēvzemes mērs ir sirds”, ko publicējām mums populārajā “Raida Roja” kontā sociālajā vietnē Facebook.
Rojas Lielā egle šogad svētkiem modās ar gaismām un mūziku 3 stundu garumā, un mēs devāmies palīgā Ziemassvētku vecītim nosūtīt vēstules bērniem. Tuvojoties Ziemassvētkiem, pāris dienas pirms visstingrākajiem pulcēšanās aizliegumiem, devāmies iepriecināt to māju saimniekus un daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus, kuru veidotie svētku rotājumi bija pamanīti, priecējuši līdzcilvēkus un ziņa par tiem nodota mums. Tas bija iecerēts kā pārsteigums, jo, tā kā pasākumi aizliegti, nekāda informācija iepriekš nevarēja tikt izziņota. Lai arī Ziemassvētku vecīša (Jāņa Kalniņa) un Rūķa (Dace Broka) muzikālā viesošanās, dāvājot gardās Dinas Čubas ceptās piparkūkas, bija pavisam īsa, tā nesa abpusēju prieku par tikšanos deviņās vietās Rojā un piecās Rudē. Liels paldies par sirsnību, ko saņēmām! Jāpiebilst, ka brauciens ilga piecas stundas un tā sagatavošanā un norisē savu roku nemanāma pielika visa kultūras centra komanda un pat palīgspēki.
Janvāra otrajā pusē ar ugunskuru, kuru papildināja tā laika mūzika un videoprojekcijas, pie Rojas kultūras centra iesākām un noslēdzām “Barikādēm -30” atceres nedēļu.
Šis laiks ir sarežģīts arī amatieru kolektīvu vadītājiem. Ir jāpieliek lielas pūles, lai saglabātu savus kolektīvus, darbotos attālināti, lai laikā, kad tas būs iespējams, turpinātu klātienē. Neskatoties uz grūto sezonu, koris “Kalva” paspēja piedalīties “Latvijas radio” rīkotajā “Garākās līgo dziesmas” dziedāšanā, kā arī apgūt skaņdarbu un uzstāties Ģipkas baznīcas ekspozīcijas atklāšanā. Kamēr vien bija iespējams, nodarbības notika pa balsu grupām vai individuāli, pašreiz Zoom platformā internetā. ”Kalvas “meitenes zoomā pat svinēja kopīgus Ziemassvētkus! Rojas amatieru teātris, kuram martā bija atlicis vien solis līdz pirmizrādei, vasarā iestudēja viencēlienu - Rutku Tēva “Inteliģentas meičas”, ar kuru paspēja priecēt skatītājus Valgalciemā, Ģipkā un Rojā. Saskaņā ar atļautajiem nodarbību noteikumiem, jaunas dejas apguvušas senioru deju kopas “Gaspažiņas” dalībnieces un dziesmas iemācījušās “Con Vita” dziedātājas. “Elfu” dejotājiem izpalika godam nopelnīts notikums - dalība skolēnu Dziesmu un deju svētkos. Šo svētku norises veids vēl joprojām ir neskaidrs un organizatoru darba kārtībā. Dažas “Elfu “līnijdejotājas paspēja uzstāties individuāli, priecējot apmeklētājus kluba “Liedags” pasākumā, bet “Elfu” nāras - nodejot Zvejnieksvētkos. Centīgākie dejotāji pašreiz prasmi apgūst interneta nodarbībās. Dejot turpināja arī bērnu tautisko deju kolektīvs “Pērkonītis”. Kamēr vien bija iespējams, individuālas nodarbības aizvadīja popgrupas “Jāņabērni” un skatuves runas pulciņa dalībnieki. No vadītājiem tas prasa vairāk darba, vienu nodarbību nākas atkārtot vairākkārt un metodiku pielāgot apstākļiem. Kolektīvu vadītāji šo laiku izmanto arī, strādājot ar repertuāru un pilnveidojoties.
Lielu atbalstu kultūras darbiniekiem šobrīd sniedz Nacionālais kultūras centrs, organizējot profesionālās pilnveides kursus interneta vidē, kuros mācāmies.
Pašreiz runāt par nākotnes plāniem ir grūtāk, kā jebkad, jo nav zināms, kāda būs notikumu gaita, kādi pulcēšanās nosacījumi, kuros jāveido pasākumi. Gaidāma arī novadu apvienošanas reforma.
Vesela virkne pagājušajā vasarā plānoto koncertu tika pārcelta, bet arī šie datumi nav drošības garants. Tomēr nākotnes plāniem ir jābūt! Esam vienojušies ar Nacionālo kultūras centru par Pūtēju orķestru svētkiem Rojas estrādē, pie mums savu jubileju ar koncertu vēlas svinēt leģendārais bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, ir sarunas par Liepājas teātra viesošanos un kantrī festivāla iespēju Rojā un, protams, darba kārtībā ir mūsu tradicionālie un iemīļotie vasaras svētki.
Radošiem cilvēkiem ir ļoti nepieciešama gan savstarpējā saikne, gan emocijas un aplausi, ko sniedz skatītāji. Tā ir enerģijas apmaiņa, kura iedvesmo, palīdz radīt un darīt šo darbu. Un, lai gan tehnoloģijas ieņem aizvien lielāku vietu, dzīvu kultūru neaizstās nekas. Protams, ir satraukums, vai šis klusais periods nebūs ietekmējis cilvēku paradumus, pulcēšanās un darbošanās vēlmi, tāpēc mums jābūt gataviem pārmaiņām, liekot lietā radošumu.
Noslēgumā apsveicam kolēģi Jāni Kalniņu un viņa grupu “Roja” par sasniegumiem - Jāņa dziesma “Lai sirdis satiekas!” ir 2020. gada spēlētākā dziesma Nr.1 “Latvijas Radio 2”!
Lai mēs varam satikties! Droši un drīz!
Dace Broka,
Rojas novada kultūras pasākumu organizatore
Rojā atvērta publiskā slidotava
12/02/2021
Iestājoties vēsākam laikam, no 8. februāra Rojas stadiona hokeja laukumā ir atvērta publiskā slidotava.
Slidotavas darba laiks: katru dienu 8:00-20:00.
Slidotavā notiek Rojas novada sporta skolas treniņi Pr.-Tr. 14:00-16:00 un Ce.-Pk. 14:00-17:00.
Publiskās slidotavas noteikumi:
- Lai nodrošinātu valstī noteiktos nosacījumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, slidotavā vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 20 personas;
- Slidotavas apmeklētājam stingri jāievēro arī pārējie valstī noteiktie ierobežojumi un nosacījumi Covid-19 izplatības ierobežošanai, tajā skaitā 2 metru distancēšanās;
- Slidošanas ilgums vienai personai tiek noteikts līdz 1 (vienai) stundai dienā;
- Bērni līdz 10 gadu vecumam laukumu var apmeklēt vecāku pavadībā;
- Laukuma apsaimniekotājs nenes atbildību par publiskās slidošanas laikā gūtajām traumām, sasitumiem u.c.;
- Ledus uzkopšanas laikā slidotava ir slēgta un to laikā uz ledus atrasties nav atļauts.
Aicinām ikvienu izbaudīt slidošanu un stiprināt veselību!
Armands Indriksons,
stadiona vadītājs
Selgas ielas vārdadienas atzīmēšana neierastos apstākļos
12/02/2021
Selgas ielas vārdadienas atzīmēšana februāra sākumā Rojā ir notikums ar vairāku gadu vēsturi. Gadu gaitā ar muzeja darbinieču un interesentu palīdzību tajā esam atcerējušies Rojas ambulances, zivju konservu rūpnīcas, autoostas, universālveikala un citu Selgas ielas iestāžu un namu vēsturi.
Šī gada “Selgās”, kad kopēja pasākumu apmeklēšana mums ir liegta, Rojas Jūras zvejniecības muzeja speciāliste Gundega Balode sadarbībā ar Evitu Mauri-Riekstiņu izstaigāja Selgas ielu ar videokameru, sveicot Selgas ielā strādājošos uzņēmējus svētku dienā.
No Gundegas stāstītā uzzinām, ka Roja pie ielu nosaukumiem tikusi tālajā 1968. gadā, kad ciemats bija tā izaudzis, ka tam pienācās pilsētciemata statuss, kas savukārt nozīmēja to, ka ar māju nosaukumiem vairs nepietika, bet katru ielu vajadzēja nodēvēt savā vārdā. Rojai paveicās, jo tas bija laiks, kad gandrīz katrā pilsētā bija kāda Ļeņina vai cita partijas funkcionāra vārdā nodēvēta iela, bet Rojas galvenā iela, kas savulaik tautā sakta par Lielo gāti, nodēvēta par Rojai tik piestāvošo Selgas ielu. Kā atzīmēja muzeja darbiniece Aina Finke, uz tūristu jautājumiem, ko īsti nozīmē vārds selga, viņa atbildot, ka tā ir redzamā jūras daļa, kuru redzam, skatoties no jūras krasta, vai iebraucot jūrā, no laivas vai kuģa. Savukārt Selgas iela ir tā Rojas daļa, kas parāda lielāko daļu Rojas. Izstaigājot Rojas galveno ielu, varam izpētīt gandrīz visu Rojas vēsturi – savulaik uz tās atradusies jūrskola, krogs, dzelzceļa ēka, slimnīca, veikali, kafejnīca, benzīntanks. Daudzas no vēsturiskajām ēkām, protams, piedzīvojot dažādas pārvērtības laika gaitā, kalpo joprojām. Interesanti, ka videofilmā varējām vērot arī ēku un vietu skatu pirms daudziem gadu desmitiem vai pat simtiem. Joprojām varēja atpazīt bijušo slimnīcas, dzelzceļa stacijas, pirts un citas ēkas. Uz to fona par salīdzinoši jaunām varam dēvēt bijušo autoostas ēku, kurā iekārtojies arī Rojas novada tūrisma informācijas centrs, balto namiņu, kuras pirmajā stāvā izvietojies veikaliņš cilvēku labākajiem draugiem “Astes un ķepas”, bet otrajā stāvā saimnieko šuvēja Agita Voldemāre, un salīdzinoši nesen uzcelto tagadējās viesnīcas “Rojas pērle” un gaļas nama “Cimboliņš” ēku, DUS un visjaunākā – SIA “A Celtne” administrācijas ēka. Prieks, ka visās ēkās, kuru durvis vēra Gundega, kūsāja dzīvība, un tur sastaptie darbinieki bija smaidīgi, priecājās par negaidīto pārsteigumu un vēlēja gan pašam muzejam, gan visam mūsu novadam veselību, dzīves sparu, pacietību un izturību. Dzīve nav apstājusies, tā turpinās, un, kā filmiņā atzīmēja ambulancē sastaptā ģimenes daktere Ingrīda Miķelsone, šajā dienā uzņemtā videofilma paliks kā vēstures dokuments nākamajām paaudzēm un arī mums pašiem par to, kā mēs pārdzīvojām pandēmijas laiku. Atliek vien cerēt, ka jau nākamā gada “Selgās” mēs pulcēsimies mājīgajās muzeja telpās un visi kopīgi atcerēsimies laiku, kā Selgas ielas vārdadiena tika svinēta šajā, 2021. gadā.
Daces Klaberes teksts un foto