Ģimenes daktere Māra Meldere saņem apbalvojumu

P.S. Rūdolfa Skaidrā prēmija savulaik izveidota ar mērķi atbalstīt jaunos ģimenes ārstus, kas izvēlas strādāt lauku vidē. Atrast kandidātu, kas varētu pretendēt uz prēmiju, ar katru gadu kļūstot arvien grūtāk, jo lauku novados jauns ģimenes ārsts ir liels retums.

Dace Klabere

Bērni savu aizraujošo piedzīvojumu sāka ar dārgumu meklēšanu. Unikālie un neatkārtojamie jūras noglāstītie un izskalotie kociņi, akmentiņi, gliemežvāki, dzintars kļuva par mazo pētnieku atrastajiem dārgumiem, no kuriem bērni veidos akvāriju.

Ekspedīcija un pētniecības darbiņi ritēji ar patiesu aizrautību, bet, ak vai, mūsu jūras valdniekam bija notikusi negaidīta ķibele - pazudusi mazākā meita Ariela. Mazie pētnieki veiksmīgi Arielu atrada, bēdīgu sēžam jūras krastā. Visi bija ļoti priecīgi. Kopā spēlēja spēles ”Cik zivju tīklā?”, “Zivju makšķerēšanu”, “Arielas prinča meklēšana”.     

Pēc aktīvajām spēlēm spēcinošajā jūras gaisā bērni kopā ar audzinātājām palaida rudenīgajās atvasaras debesīs pūķi, kurš sniedza pozitīvas emocijas ikvienam pārgājiena dalībniekam. Pūķis nolaidās kādā pludmales uzkalniņā, kurš izrādījās glabā pārsteigumu - nācās to sameklēt. Liels un patiess bija bērnu prieks, kad no kādas smilšu kaudzītes izvēlās lādīte, kura bija pilna gardu dārgumiņu. Pēc lielās dārgumu meklēšanas bērni izbaudīja pikniku, veroties burvīgajā jūras horizontā. Atvasara šogad tiešām mūs lutina ar saules pielietām dienām, mēs esam bezgala priecīgi, ka šo laiku varējām pavadīt kopā ar bērniem, iesaistot viņus interesantā piedzīvojumā.

PII “Zelta zivtiņa” skolotāja Zane Grosbaha

Novads ir tik bagāts, cik bagāti ir tā uzņēmēji

Tikšanās pirmajā pusē Talsu Komersantu kluba vadītājs Kaspars Eihe iepazīstināja klātesošos ar Komersantu kluba darbību, mērķiem, tuvākiem un tālākiem plāniem, un ar to, kāda būs Komersantu kluba darbība jau pavisam tuvajā nākotnē, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) visi būsim lielā kopīgā Talsu novadā. Pēc Kaspara Eihes domām, daudziem ir maldīgs priekšstats, ka mūs kaut kur pievienos. Pareizi būtu teikt – mēs apvienosimies. Un arī šīs tikšanās mērķis ir rosināt un paskaidrot, ka nav nekādas sarkanās līnijas, bet pēc ATR mēs būsim liels, skaists Talsu novads, sestais lielākais Latvijā, un kopīgi iesim tālākās attīstības ceļu. Mums būs kopīgs redzējums par plāniem un mērķiem, kurus gribam sasniegt.

Talsu Komersantu klubs

Talsu Komersantu klubs (TKK) dibināts 2006. gadā ar mērķi pārstāvēt Talsu novada uzņēmēju intereses un veicināt dialogu un veiksmīgu sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm un starptautiskām organizācijām, kā arī veicināt Talsu novada uzņēmēju savstarpējo sadarbību, attīstītu uzņēmējdarbību un iesaistītos Talsu reģiona sabiedriskās dzīves uzlabošanā un labdarības pasākumu organizēšanā. Klubā pašlaik ir 40 biedri, vēl divi pretendenti gaida kopsapulces lēmumu, lai kļūtu par TKK biedriem. Eihes kungs ir pārliecināts, ka uzņēmējiem savā starpā ir jākomunicē, lai izkristalizētos vēlmes un iespējas.

2010. gadā TKK noslēdza sadarbības līgumu ar Talsu novada pašvaldību, 2012. gadā parakstīts arī NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands. TKK ir aktīvs Kurzemes NVO atbalsta centra, Talsu rajona partnerības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas biedrs. No Eihes kunga uzzinām, ka TKK pārstāv pārtikas un lauksaimniecības produktu pārstrādi, mežizstrādi un kokapstrādi, banku, grāmatvedības un mācību pakalpojumus, autopakalpojumus un autotransporta pārvadājumus, degvielas tirdzniecību, tūrismu, viesnīcu servisu utt. Praktiski nav nozaru, ko TKK nepārstāvētu, izņemot zemnieku saimniecības. Nezināmu iemeslu dēļ zemnieki no iestāšanās TKK pagaidām izvairās.

TKK darbība

Galvenie TKK darbības mērķi ir uzņēmēju interešu pārstāvniecība starptautisku organizāciju, valsts un pašvaldību iestādēs, veicināt uzņēmēju sadarbību un uzņēmējdarbību, sabiedriskās dzīves uzlabošana, organizējot arī labdarības pasākumus, un pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana. Tā kā pamazām tuvojamies lielajam notikumam, kad mūsu Talsu novads paliks krietni lielāks, TKK ir uzsācis organizēt uzņēmējdarbības atbalstītāju informatīvās dienas, regulāras tikšanās ar Talsu novada pašvaldības vadību, priekšlikumu izstrādi vienotas uzņēmējdarbības atbalsta platformas izstrādei. Turpinās arī sadarbība ar biznesa augstskolu “Turība” un mentoru atbalsts. Informatīvajās dienās ir lieliska iespēja pie kafijas tases pārrunāt turpmākās organizācijas iespējas. TKK biedri tiekas katra mēneša otrajā trešdienā, bet, tuvojoties ATR, nākusi iniciatīva šīs tikšanās organizēt novados, ar kuriem grasās apvienoties pašreizējais Talsu novads. Šajās tikšanās reizēs allaž piedalās arī Talsu rajona partnerība, Biznesa inkubators, Altum, biznesa augstskola “Turība”, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs.

Kaspars Eihe ir stingri pārliecināts, ka pēc ATR ir jārada vienota sistēma, kā veicināt uzņēmējdarbību jaunajā novadā, lai visiem tajā dzīvojošiem uzņēmējiem būtu vienota uzņēmējdarbības platforma. Kā piemēru viņš min nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vienādas visā novadā, un daudz kas cits, lai nerastos robežšķirtnes starp uzņēmējiem. Viņš min arī iespēju visiem jaunā novada uzņēmējiem ar vienādu atlaidi studēt “Turībā”, ar ko TKK izveidojusies lieliska sadarbība. Viņš atceras, ka “Turības” filiāle Talsos sāka darbu ar 40 studēt gribošiem, šogad studentu skaits sasniedzis jau 140. Pēc trīs gadiem Eihes kungs labprāt Talsos redzētu “Turības” filiāli savā – jaunā ēkā Talsos. Arī pats komersantu klubs ir gatavs atbalstīt jebkuru, kurš vēlas kļūt par uzņēmēju – piedāvāt viņiem ekskursijas uzņēmumos, dot prakses vietas, mudināt jauniešus kļūt par uzņēmējiem, jo nav jau noslēpums, ka novads ir tik bagāts, cik bagāti ir tā uzņēmēji. “Jo vairāk mūsu būs, jo lielāki būs mūsu sasniegumi”, saka Eihes kungs.

TKK nākotnes vīzijas pēc ATR

Pirmkārt jau tā ir vienota Uzņēmējdarbības atbalsta platforma Talsu novadā, kas ietver gan visas teritorijas iekļaušanu vienotā Ģeogrāfiskās Informācijas sistēmā (ĢIS), gan saprotami un skaidri uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi novadā. Tajā jābūt arī īres namu pieejamībai (tādi veiksmīgi sevi ir attaisnojoši Valmierā), industriālo teritoriju būvniecībai un rekonstrukcijai, Talsu novada atpazīstamībai kā sporta, rehabilitācijas un rekreācijai vietai, un bez tā visa – TKK kā stabils sociālais partneris efektīvai pašvaldībai.

Talsu novads jau strādā pie kartēšanas sistēmas izstrādes, kas nozīmē visas teritorijas iekļaušanu vienotā Ģeogrāfiskās Informācijas sistēmā. Tā dos iespēju uzzināt, kur atrodas uzņēmēji, kādas komunikācijas un ielas pieiet viņu ražotnēm, kur ir brīvās uzņēmēju zonas utt. Gadījumos, ja nāks investors vai uzņēmums gribēs attīstīties, viņiem būs pieejama šī sistēma un iespēja uzzināt, piemēram, vai tā ir privāta teritorija vai pieder pašvaldībai. Šī sistēma ļaus ātrāk un efektīvāk pašvaldībām apgūt Eiropas Savienības līdzekļus, jo viņi zinās gan atrašanās vietu, gan tuvākās prognozes. Šī sistēma jau veiksmīgi strādā gan Valmierā, gan Cēsīs.

Par savu pozitīvo pieredzi sadarbībā ar TKK pastāstīja Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone. Pēc viņas teiktā, pašvaldības ir atbalstošais uzņēmums, kas palīdz uzņēmējiem attīstīties. Pašvaldība ir kā sākotnējais magnēts, domājot par teritorijas, vietas attīstību. Pašvaldībām būtu jāuzņemas primārās investīcijas, lai apkārtējā vide spētu attīstīties kopā ar gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Sanācis tā, ka Talsu novads pašlaik ir lielākais no novadiem, kas pie mums plāno apvienoties, bet Pētersones kundze uzsvēra, ka, neatkarīgi no tā, vai esam lieli, vai mazi, visi šajā modelī būsim sadarbības partneri un ar cieņu skatīsimies uz to, kas labs izdarīts blakus novadā. Pēc viņas domām jāmeklē labākais pārvaldības modelis, lai mums visiem kopā būtu labi dzīvot.

Kā piebilda Kaspars Eihe, lai pievilinātu cilvēku plūsmu, katrā vietā jābūt kādam vilkmes objektam. Rojā tāda ir jaunā brīvdabas estrāde un jūra, bet Talsos tāda, viņaprāt, varētu būt sporta, rehabilitācijas un rekreācijas vieta – peldbaseins kopā ar hokeja halli. Šobrīd cilvēki ļoti izvērtē arī to, kur un kā viņi pēc darba varēs pavadīt brīvo laiku, atpūsties, audzināt bērnus, labi paēst, un pēc tā visa viņi izvērtē, vai ir vērts dzīt savas saknes konkrētajā vietā.

Pēc Eihes kunga domām valdība mūs dažkārt maldina ar nepatiesu informāciju par uzņēmēju skaitu Latvijā.  Pēc viņa ieskatiem patiesība ir diezgan skarba. Lursoft dati uz 2012. gadu norāda, ka Talsu novadā ir 2461 reģistrēts uzņēmums, bet patiesībā no tiem aktīvi ir tikai 805 uzņēmumi. Attiecīgi Rojas novadā ir 244 reģistrēti uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas tikai 98. Iepriecinošāki nav arī skaitļi Dundagas un Mērsraga novados – Dundagas novadā reģistrēti 314 uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas vien 67, bet Mērsraga novadā šie skaitļi ir attiecīgi 104 un 35. Tas nozīmē vien to, ka mums vēl ir ļoti daudz iespēju augt un attīstīties.

Par jauno uzņēmēju (jauns uzņēmējs skaitās ar uzņēmējdarbības stāžu līdz 3 gadiem) atbalsta iespējām pastāstīja Biznesa inkubatora Talsu filiāles vadītāja Dagmāra Dreiškena. No viņas uzzinājām, ka Biznesa inkubators dalās divās daļās – pirmsinkubācijas un inkubācijas. Pirmsinkubācijas periodā notiek topošā uzņēmēja apmācības un konsultācijas, savukārt inkubācijas periodā jau notiek reāls uzņēmēju atbalsts ražošanas iekārtu iegādei un citām vajadzībām 50% apmērā.

Par sadarbību ar TKK pastāstīja arī Nodarbinātības aģentūras Talsu filiāles vadītājs Andris Vēršāns. Arī viņi savu iespēju robežās palīdz uzņēmējiem, tādēļ viņš aicināja klātesošos uzņēmējus iesniegt pieteikumus sev interesējošiem projektiem.

Savukārt biznesa augstskolas “Turība” Talsu filiāles vadītāja Inga Karlberga pastāstīja, ka Talsu pusē augstskola piedāvā studiju iespējas jau 19. gadu. Interesanti, ka bez jau esošajām studiju programmām, pie augstskolas jau sesto gadu darbojas tā sauktā Uzņēmējdarbības skola, kas paredzēta vidusskolēnu jauniešiem kā augstskolas dāvana. Tā ir iespēja jauniešiem, sākot no 9. klases, iepazīt uzņēmējdarbības vidi, kas ietver arī uzņēmumu apmeklējumus. Inga Karlberga aicināja jauniešus aktīvi iesaistīties un izmantot šo lielisko iespēju uzņēmējdarbības iepazīšanai, jo pagaidām mūsu novada jaunieši esot visai kūtri. Pasākuma gaitā ikvienam klātesošajam bija iespēja uzdot lektoriem sev interesējošus jautājumus, un viens no tiem bija – kā var iestāties Talsu KK. Kā izrādījās, tas ir pavisam vienkārši. Ir jāaizpilda noteiktas formas anketa un tad ar kopsapulces lēmumu uzņēmējs tiek uzņemts TKK. Talsu KK biedru nauda ir 300 eiro gadā jeb 75 eiro ceturksnī. Kaspars Eihe aicināja uzņēmējus iesaistīties klubā, jo tā ir iespēja savstarpēji komunicēt, piedalīties mērķtiecīgos pieredzes apmaiņas braucienos, apskatīt ražotnes gan Latvijā, gan ārvalstīs, kuras nevienam nav ļauts apmeklēt, tā ir iespēja pārstāvēt savu valsti. “Mums ir jābūt lepniem, ka šeit strādājam un jāstāsta, kas mēs esam un ko darām”, ir pārliecināts Talsu Komersantu kluba priekšsēdētājs Kaspars Eihe, kurš paralēli ir arī SIA “Krauzers” valdes priekšsēdētājs.

Dace Klabere

Tiek labiekārtots Rojas upes kreisais krasts Jūras ielā 1A, Rojā

Aizvadot kārtējo aktīvās atpūtas sezonu, tika secināts, ka cilvēki arvien vairāk vēlas aktīvi un kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku. Vairāki pasākumi, kuri tiek organizēti vasaras sezonā pie Rojas upes, kā, piemēram, Saulgriežu sagaidīšana uz SUP dēļiem, SUNSET SUP PARTY, Rojas upes svētki – jau kļuvuši par tradīciju, un tos apmeklē cilvēki no visas Latvijas, kā arī ārvalstu tūristi. Šajos pasākumos dalību ņēmuši pat viesi no Grieķijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un citām valstīm. Tie ir tikai daži no piedzīvojumiem, kurus vēlos īpaši atzīmēt, bet jāatzīst, ka arī ikdienā, kopš tiek piedāvāta SUP dēļu noma, arvien vairāk Roju apciemo viesi no tuvākām un tālākām vietām, kuri izvēlējušies atpūtu pie upes kā galveno brīvdienu galamērķi.

Strādājot ar SUP nomas klientiem, nākas uzklausīt klientu vēlmes un ieteikumus, kas mēdz būt ļoti dažādi un nereti pat avangardiski. Strādājot ar klientiem, iedzīvotājiem, laivošanas jomas pārstāvjiem un tūrisma uzņēmumiem, analizējot Rojas upes vietas potenciālu un iespējas, rodas jaunas idejas un tiek identificētas vajadzības vietas attīstībai. Līdz šim pie Rojas upes piedāvājām laivošanu, supošanu un izbraucienus ar ūdens velosipēdu, bet aktivitātes laika gaitā ir plānots attīstīt, papildināt un dažādot. Kā tuvāko, no nākotnes plāniem, varu minēt laivu un kajaku inventāra papildināšanu, radot kvalitatīvu un ērtu pakalpojumu mūsu novada iedzīvotājiem un viesiem. Plānots iegādāties vairāk SUP dēļus, kā arī laivas un kajakus, tādēļ secinājām, ka esošajā laivu glabātuvē vairs nav vietas papildus plānotā iegādājamā inventāra nolikšanai, tai skaitā, aktīvās sezonas laikā rodas vajadzība inventāru labot un remontēt, tādēļ ir radusies nepieciešamība pēc jaunas laivu garāžas – eliņa. Pašlaik norit labiekārtošanas darbi, kura laikā tiek realizēts eliņa projekts.

Zvejniecības likuma 9. pantā noteikts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, kā arī vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai. Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku, tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana, to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdens tūristu apmetņu ierīkošana. Šīs darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie valsts robežas ūdenstilpēm – arī valsts robežas režīma prasības. Tādēļ daru zināmu, ka makšķernieki, kā līdz šim, varēs izmantot apbūves teritoriju un piekļuve upei netiks liegta. Piekļuve upei netiks liegta iedzīvotājiem, kuri vēlēsies ielaist upē savus peldlīdzekļus. Veiktā darbība nesamazinās autostāvvietu skaitu. Tā kā nodarbojos ar aktīvo tūrismu, tad esmu identificējis upes piedāvātās iespējas. Tai skaitā, pastaigu taka gar Rojas upi ir vērtība, kura jāapzinās, jāattīsta un jāpopularizē. Šobrīd pa teritoriju Jūras ielā 1A ved iestaigāta taciņa, kas netiks aizsprostota, bet tieši otrādi – tiks uzlabota, un to ikviens droši varēs šķērsot un izmantot arī turpmāk.

Protams, labiekārtošanas darba laikā varētu nākties saskarties ar īslaicīgām neērtībām, tādēļ lūdzam būt saprotošiem un iecietīgiem. Visas neērtības, ja tādas būs, noteikti tiks novērstas, un līdz ar jauno aktīvās atpūtas sezonu varēsim turpināt baudīt Rojas upes piedāvātās iespējas un resursus daudz ērtākā vidē. Esiet aktīvi, veseli un tiekamies nākamajā atpūtas sezonā pie Rojas upes!

Jānis Lakšmanis