ZAĻUMBALLEI BŪT!

Šogad priecīgajam vakaram piebiedrojās sportisks rīts, jo pēc septiņu gadu pārtraukuma tika spēlēm sagatavots volejbola laukums un notika dažādas  aktivitātes lieliem un maziem – sacensības volejbolā, enkura celšanā,  petankā  u.c . Sporta sacensību organizators Roberts Kreicbergs, kuram palīdzēja arī Guna Kārklevalka atzina, ka viss izdevies labi.

Diena bija necerēti saulaina un silta un tai sekoja tikpat jauks vakars, kurā pa vienam un bariņos uz pasākumu sanāca kupls pulks skatītāju. Valgalciems ir izauklējis pašiem savas skanīgas dziedātājas un te ar prieku klausās Lindas Vicinskas un Aijas Kaļiņičenko skaistajās balsīs, bet ar klavierspēli, jūrai šalcot, priecēja Toms Kazimirisaņecs.

Reizēs, kad ciemnieki sanāk kopā, nu jau par tradīciju kļuvusi vietējās vēstures stāstu stāstīšana. Valgalciemam tā ir notikumiem bagāta, turklāt ir ļoti paveicies ar to, ka ir arī pašiem sava aizrautīga vēstures pētniece Egita Jansone. Ik gadu viņas iepriekšējiem stāstiem piepulcējas jauni. Šoreiz Egita iesāka stāstījumu par senajiem laikiem, kad Kursas piekrasti no Engures līdz Dundagai apklāja milzīgs mežs, un mežaino apvidu sauca par Sarkano cirķeli. Interesanti, ka tieši no šīs piekrastes kurši un šeit dzīvojošie lībieši veduši tirdzniecību ar jaundibināto Rīgu, turklāt kurši Zviedrijā ieņēma un pilnīgi izpostīja vidusszviedrijas bagātāko pilsētu Sigtunu, kas savā laikā bija Zviedrijas galvaspilsēta. Egitas stāsts aizveda arī uz bagātajiem hercoga Jēkaba laikiem, kad te bija aktīva saimnieciskā darbība. No Upesgrīvas līdz Rojai šais laikos uzbūvēti 116 latvju karakuģi, bet no Engures līdz Uguņciemam ( Valgalciems turpat blakus) darbojās daudzas rūdas raktuves, dzelzs cepļi un naudas kaltuves. Domājams, ka arī Valgaciemā bija gan cepļi, gan ķieģeļu ražošana, ne velti te mājām doti nosaukumi Cepļi, Grantiņi, Smilškalni, Ķieģeli, Dakstiņi, Strīķi. Tālāk sekoja atskats par baronu laikiem, kad Valgalciems piedrēja Nurmuižai, Strazdumuižai un Vandzenei. Īpaši interesanti bija uzzināt faktu, kas attiecās uz zaļumballes vietu – 1877. gadā 12. junijā Vandzenes muižkungs Nikolajs fon Heiginss no Valdegāles dzimtskunga Augusta fon Firksa nopirka četras sētas: Dzelžus, Ķiekas, Punķus un Gustus. Šo četru māju pirkšanas akta, kurš iezīmēts plānā, kopiju  Egita uzdāvināja Dzelžu mājas saimniecei. Egita šī gada stāstos palaboja savu iepriekš teikto, jo viņai šķitis, ka visos avotos minētā dzimšanas vieta izcilajam zinātniekam Jānim Bickim ir Valgalciema Ķelles un Beķeri ir kļūda, bet, pateicoties novadpētniecei Dacei Alsbergai, ir apstiprinājies fakts, ka patiešām tā ir bijis – tai laikā viņa vecāki dzīvoja Beķeros. Tiem, kas ieinteresēti uzzināt vairāk par Valgalciema vēsturi, noteikti iesaku tikties ar Egitu un nesteidzīgā gaisotnē uzzināt šīs vietas norises cauri laika plūdumam. To ir pārsteidzoši daudz !

Tāda kopā sanākšanas reize arī ir īstā, kad var pateikt paldies saviem līdzcilvēkiem. Valgalciemnieki tika aicināti ieteikt, kuri būtu to pelnījušiun svētku reizē pašu pateicības rakstus “Par labiem darbiem Valgalciemā” saņēma Andrejs Jansons, Jānis Porietis, Ervīns Kirkops, Igors Duburs un Skaidrīte Valtere. Iesakot nominantus, valgalciemnieki ar pateicību stāstīja, par kādiem sirdsdarbiem saka paldies – Jānis izlicis visiem pieejamas urnas atkritumiem, Skaidrīte nesavtīgi palīdz autoveikaliņa darbos, bet Andrejs, Igors un Ervīns ir bezgala izpalīdzīgi un nekad neatsaka palīdzību ciema ļaudīm.

Ar īpašu sveicienu Dzelžu mājas saimniekiem bija ieradusies Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa. Viņa teica laba vēlējumus un paldies Zigatu ģimenei par to, ka ik gadu šeit tiekam laipni uzņemti.

Pēc svētku sveicieniem skatītāju priekam tika izrādīts jaunākais Rojas kultūras centra amatierteātra veikums – Rutku Tēva luga “Inteliģentas meičas”.  Aktieriem un režisorei Sigitai Līdakai šajā “ierobežojumu sezonā” nebūt nebija viegli uzturēt kolektīva garu un vēl iestudēt jaunu izrādi vasarai. Tomēr aktieri – Sarmīte Smilga, Iluta Graudina, Inese Priede, Niveta Grīnīte, Edmunds Jēgermanis, Oskars Mitenbergs un Andrejs Līdaks ar savu uzdevumu tika galā godam. Gan īsais mēģinājumu laiks, gan spēle neierastos apstākļos brīvdabā nebija šķērslis, lai iepriecinātu klātesošos. Vienprātīgie aplausi pēc izrādes liecināja, ka viss ir izdevies.

Kā jau ciema svētkos pieklājas, milzīgā katlā tika vārīts svētku cienasts – lašu zupa. Lai garšīgā viruma pietiktu visiem, ierasti rūpējās omulīgā saimniece Dina Čuba.

Kopš filmas “Gūtenmogens un Vienciems” tapšanas laikiem, valgalciemnieki ir draugos ar aktieriem un tie tiek gaidīti ciemos. Šogad aicinājām Indru Burkovsku. Kopā ar kolēģi Rutu Vītiņu viņa iejutās čigāniešu lomā un sagādāja jautrus mirkļus apkārtējiem gan ar vietējo ļaužu apdziedāšanu, gan anekdotēm un jautriem stāstiem.

Un pats galvenais, protams – ballēšanās.  Lieliskā dueta “Karakums” muzikantu Kaspara Tīmaņa un Normunda Jakušonoka vadībā malā sēdētāju nebija, izdejošanās bija no sirds!

Un tā, lai gan pavasarī šāda doma likās bezcerīga, šī gada “Valgalciema Zaļumballe” aizvadīta.

Kad jautāju saimniekam Egilam – “Nu ko? Nākamgad turpinām? “ Atbilde bija – “Protams!”

Sakot arī savu paldies Zigatu ģimenei, gribu pateikties par sadarbību un atbalstu arī Egitai Jansonei, Aijai Kaļiņičeko, Lindai Vicinskai un Tomam Kazimirisaņecam, Rojas DzKU puišiem, Rojas Mūzikas un mākslas skolai, Zanei Vaivodei, Andrim Zemelim, Dinas Čubas saimei, kā arī saviem kolēģiem Marekam Štālam un Ārijai Veidei.

Dace Broka

Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

ĢBAC “Brīnumiņš” īstenos projektu ilgtspējīgai Dienas aprūpes centra darbībai

Plānots, ka 18 mēnešus projekta dalībnieki – gan bērni, gan viņu vecāki – saņems kopumā 15 sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pie dažādiem speciālistiem. Bērniem tiks nodrošināta iespēja saņemt individuālās mūzikas terapijas, fizioterapijas, ergoterapijas, Montessori, vizuāli plastiskās mākslas terapijas, kanisterapijas, psihologa, logopēda, audiologopēda, silto smilšu nodarbības, kā arī piedalīties mūzikas un dabas vides estētikas grupu nodarbībās, kuru mērķis ir veicināt bērnu socializēšanos, kā arī esošo sociālo prasmju nostiprināšanu un jaunu ikdienai nepieciešamo prasmju apgūšanu.

Savukārt projekta dalībnieku likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuvecākiem tiks nodrošinātas individuālās fizioterapijas nodarbības un psihologa konsultācijas, kā arī tiks nodrošināta iespēja piedalīties vecāku grupu nodarbībās, kuru mērķis ir veicināt vecāku socializēšanos, sniegt atbalstu un veikt grupas dalībnieku izglītošanu un apmācību, ar mērķi nodrošināt psihoemocionālā līdzsvara saglabāšanu, kā arī sekmēt ģimeņu saliedētību un palielināt grupas dalībnieku kapacitāti pašaprūpē un bērnu aprūpē, gūstot atelpu no ikdienas pienākumiem un grūtībām.

Projekta rezultātā būs iespējams palielināt ĢBAC “Brīnumiņš” sniegto pakalpojumu apjomu, tādējādi mazinot esošās rindas uz pakalpojumu saņemšanu, turklāt projekts dos iespēju paplašināt Centra sniegto pakalpojumu klāstu, piesaistot jaunus speciālistus.

Līdz šim sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Centrā bez maksas varēja saņemt tikai bērni ar funkcionāliem traucējumiem no Talsu novada, bet projekta īstenošanas laikā tiks nodrošināta iespēja bezmaksas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņemt arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no Ziemeļkurzemes reģiona – Dundagas, Mērsraga un Rojas novadiem.

Projekta sadarbības iestāde: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Projekta īstenošanas laiks: 03.08.2020. – 31.01.2022.

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” 2. uzsaukums, projekta Nr. 9.2.2.3/20/A/005 “Tu vari tāpat, kā es”

Sacensībās Spārē Rojas invalīdu biedrībai 1. vieta

No rojeniekiem veiksmīgākie šoreiz izrādījās Inta Lorence (1. vieta bumbiņu mešanā spaiņos), Mārīte Strādere (3. vieta zivju vēršanā), Skaidrīte Freimane (2. vieta zābaka mešanā un 2. vieta veiklo roku braucienā)), Sarmīte Ceplēviča (3. vieta šautriņu mešanā), Aija Bērziņa (1. vieta veiklo roku braucienā). Veiklo roku braucienā piedalījās arī Ēriks Jugbārdis, izcīnot 1. vietu vīriešu konkurencē. Arī stafetē, kurā piedalījās Mārīte Strādere, Skaidrīte Freimane, Sarmīte Ceplēviča un Māra Sļepcova, mūsu dāmām 1. vieta. Arī komandu kopvērtējumā Rojas invalīdu biedrības komanda ieguva pārliecinošu 1. vietu.

Kā pastāstīja biedrības sporta organizētāja Māŗīte Strādere, pēc sacensībām visi sportotāji atpūtas kompleksā “Murds” - baudīja zivju zupu, pārrunāja notikušās sacensības un kala nākotnes plānus.

Dace Klabere

D. Lagzdiņas foto

Kopā sanākšanas diena Kaltenē

Rīta pusē izsportojušies Čībiņkalnā, vakarpusē visi atkal pulcējās pie kluba. Tur Ugāles drāmas teātris izspēlēja izrādi bērniem “Notikumi mežā”, bet pēc tam pieaugušos pulcēja Līvbērzes amatierteātris “Radi” ar izrādi “Laimīgā zeme” pēc A. Brigaderes un U. Siliņa darbiem. Pēc skeču noskatīšanās, secinājums vecum vecais – nekur nav tik labi kā mājās.

Un tad jau klāt laiks vakara saviesīgajai daļai. To atklājot, pasākuma vadītāja Gundega Balode klātesošos aicināja vienoties kopīgā Kaltenei veltītajai dziesmai ar Litas Krūmiņas vārdiem un mūziku. Gundegas aicinājumam atsaucās vien dažas kaltenieces, taču tas nemazināja Gundegas un Litas cerību, ka tumšajos rudens un ziemas vakaros dziedošās kaltenieces atkal savāksies, lai kopīgi uzdziedātu un nākamajos Kaltenes svētkos atkal mūs iepriecinātu ar skanīgu dziedāšanu kā pagājušajā vasarā.

Atskatoties uz notikumiem laikā no pagājušā gada Kaltenes svētkiem līdz šiem, Gundega Balode ar prieku pieminēja, ka šajā laikā Kaltenē piereģistrēti trīs jaundzimušie. Sveicam jaundzimušos Matiasu Undeli, Sofiju Gerucku un Noru Jansoni, un ceram, ka viņu sirdīs pirmajā vietā vienmēr būs viņu dzimtā Kaltene.

Priecē arī Kaltenē jau 1997. gadā dibinātais zivju pārstrādes uzņēmums “Kaltenes zivis”, kurš ne tikai ražo garšīgu zivju kulināriju, bet nodrošina ar darbavietu desmitiem kaltenieku, kas šodienas apstākļos nudien nav mazsvarīgi. Tuvi un tāli ļaudis iecienījuši arī Guntas Rožkalnes “Cīrulīšu” mājas labumus. Ar saviem mājražojumiem Gunta aktīvi piedalās dažādos pasākumos, tā reklamējot savu produkciju un iegūstot arvien lielāku tās cienītāju skaitu. Un tad, kad Kaltenes zināmākās vietas un redzamākie cilvēki uzteikti, laiks vietējo ļaužu zināšanu pārbaudei par savu dzimto ciemu. Desmit drosminiekiem tika uzdots katram savs jautājums par Kaltenes vēsturi, māju nosaukumiem u.c. Neviens jautājums nepalika bez atbildes, tā apliecinot kaltenieku erudīciju.

Kamēr svētku viesi izklaidējās, saimniece Dina Čuba bija sagatavojusi lielo zupas katlu un ikvienam pasākuma dalībniekam bija iespēja iestiprināties, pirms ļauties dejas solim Indras un Modra vadībā.

Dace Klabere

D. Klaberes foto