Projekta ietvaros pagarina koka laipas pludmalē
Latvijas Pašvaldību savienība, kā nacionālas nozīmes projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” vadošais partneris, ar Latvijas vides aizsardzības fondu ir noslēgusi līgumu par projekta finansēšanas un izpildes kārtību, kur Rojas novada dome ir viens no sadarbības partneriem. Projektā ir 18 sadarbības partneri no visām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībām.
Projekta realizācijā ir noslēgts divpusējs sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldības savienību un Rojas novada domi par projekta aktivitāšu izpildi. Projektā Rojas novada dome no 01.05.2020. līdz 01.08.2020. atjaunos Rojas pludmales laipu 170 m garumā, mazinot antropogēno slodzi un nodrošinot pieejamību.
Projekta uzdevums: uzlabot Rojas pludmales labiekārtojumu, izbūvēt esošai koka laipai turpinājumu uz Kolkas pusi, lai tādejādi pasargātu piekrastes biotopus, kā arī kontrolēti novirzītu atpūtnieku un tūristu plūsmu.
Rojas novads atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, un kopējais pludmales teritorijas garums ir 42 km. Pludmales un piekrastes attīstībai plānotās investīcijas ir apstiprinātas Rojas novada domes Attīstības programmā (2015.-2021.) un Rojas novada Ilgtspējīgās attīstības stratēģijā (2015.-2030.). Stratēģiskais mērķis – SM2 – vide un attīstība, kur plānots pilnveidot iedzīvotāju dzīves vidi, uzturot līdzsvaru starp attīstību un ilgtspējīgu vides pieejamību, uzsverot sabiedrības līdzdalības lomu vides kvalitātes uzlabošanā. Šī projekta svarīgākie realizācijas iemesli: nepasliktināt Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas situāciju Rojas novada teritorijā, nepieļaut, ka notiek haotiska cilvēku pārvietošanās kāpu joslā un pasargāt biotopus. Šos augstāk minētos mērķus var realizēt un saglabāt unikālo vidi, ja tiek pagarināta jau esošā koka laipa Kolkas virzienā 2 m platumā.
Rojas pludmales teritorija, kur jau ir nodrošināta piekļuve piekrastei, tiktu vairāk zonēta un apmeklētāju plūsma tiktu novirzīta kontrolēti, kas ir ļoti būtiski tieši peldsezonā un siltajā laikā. Ir vērojams, ja nav šo speciāli aprīkoto un labiekārtoto vietu, tad cilvēki meklē citas iespējas, kā piekļūt jūrai, un rezultātā tiek izbradāti krūmāji un kāpu meži, kā arī rodas vides piesārņojums. Pludmales un kāpu aizsardzība ir nozīmīga dabas daudzveidības saglabāšanā, kur jābūt kompleksai ilgtermiņa pieejai. Bieži kāpas cieš no apmeklētāju darbībām, jo atpūtnieku skaits piejūrā ar katru gadu pieaug un sezona pagarinās. Pašreiz jau janvāra saulainajās dienās vai vēlā rudenī vētras laikā cilvēki dodas uz pludmali un piekrasti, lai vērotu dabu un dažādas norises dabā, kā arī, lai relaksētos.
Ļoti būtisks ir pozitīvais faktors, ka mūsdienu cilvēki kļūst arvien izglītotāki un nevēlas izbradāt kāpu teritorijas, vēlas saudzēt dabu un kļūt dabai arvien draudzīgāki, neatstājot aiz sevis atkritumus. Gadu gaitā esam jau pārliecinājušies par koka laipu nozīmi, labiekārtoto laukumu izbūvi pie šīm laipām, un atkritumu urnu izvietošanu vietās, kur tiek novirzītas apmeklētāju plūsmas. Dabas baudītāji un atpūtnieki labprāt iet pa labiekārtotiem celiņiem un izbūvētām laipām, tādejādi netiek izbradāta kāpu zemsedze un netiek izjaukta kāpu dabiskā struktūra. Plānotā projekta īstenošanas vietas tuvumā atrodas biotopi. Kā pasargāt tos biotopus, kas ir visjutīgākie pret cilvēka ietekmi? Protams, ka to var veikt ar labiekārtojumu palīdzību, novirzot apmeklētāju plūsmu no retākajiem biotopiem un unikālajām augu sugām. Ikviens labiekārtojums ļauj lielākam cilvēku daudzumam atpūsties pie jūras, vienlaikus saglabājot piekrastes un pludmales teritoriju, kā arī aizsargājamos piekrastes biotopus. Viss iepriekš minētais apliecina to, ka projekta ietvaros ieplānotais finansējums tiks izlietots tam paredzēto mērķu sasniegšanai – dabas un vides aizsardzībai.
Projekta rezultāti:
Rojas peldvietas apmeklētājiem tiktu nodrošināta komfortablāka piekļūšana pludmalei un jūras krastam, un pats būtiskākais, tiktu aizsargāta kāpu josla.
Laipas izbūves darbus veica uzņēmums SIA „Kalvas”. Kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 14 012,47 eiro. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.
Agnese Veckāgane,
Attīstības nodaļas vadītājaa