Ziņas

Ievērojot viena aira distanci, Rojā Zvejnieksvētkos dod pa bundžām

11. jūlijā vinnētāji bija tie ļaudis, kuri nenobijās no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un devās izbaudīt kārtējos, jau 70. Zvejnieksvētkus Rojā. Zvejnieksvētki mūsu piekrastē vienmēr bijuši gada grandiozākie svētki, kuri allaž pulcējuši tūkstošiem tuvu un tālu ļaužu. Tiesa gan šoreiz, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, svētki bija mazliet savādāki, jo bija jāievēro dažādi drošības pasākumi, izpalika arī ballēšanās līdz rīta gaismai un uguņošana, taču tādēļ jau svētki nelikās mazāk tīkami.

Lai iesildītos dienai, jau no paša rīta svētku dalībnieki tika aicināti uz rīta vingrošanu un sporta sacensībām pludmalē. Ilgi gulēt nevarēja arī smilšu piļu būvētāji Māra Grosbaha uzraudzībā. Kā pastāstīja Māris, pasākums bijis plaši apmeklēts, taču brīdī, kad es piebiedrojos Mārim, no visiem uzbūvētajiem mākslas darbiem vairs bija palikušas vien pāris pilis – pārējās bija piesavinājusies jūra. Pēc Māra teiktā, jūras malā vienmēr jārēķinās ar to, ka smilšu piļu mūžs ir īss, bet šajā dienā Māra acu priekšā pilis tika iepludinātas jūrā neticami ātri, jo valdošo vēju dēļ jūra ātri vien iekaroja pludmales teritoriju par veseliem četriem metriem. Tas gan neliedza izbaudīt piļu celšanas prieku. Piemēram, jaunieši Vika un Artūrs speciāli bija mērojuši ceļu no Rīgas, lai izbaudītu patīkamo nodarbi.

Turpat netālu krastā veidojās bērnu un vecāku rinda, kurus bija ieinteresējusi militārā automašīna. To uz svētkiem bija atvedis Ventspils 46. Zemessardzes kājnieku bataljons. Kā pastāstīja seržante Anna Groma, Roja ietilpst viņu atbildības teritorijā, tādēļ viņi atbraukuši parādīt savu tehniku, ieročus, karavīru ekipējumu. Turpat varēja aizpildīt pieteikuma anketas tie jaunieši, kuriem likās saistoša informācija par zemessardzi, un kuri vēlētos tajā iestāties.

Darba šajā dienā netrūka arī Rojas Jūras zvejniecības muzejam. Ap 200 cilvēku, galvenokārt Zvejnieksvētku viesu, bija uzrunājusi muzeja reklāma par izstādi “Zvejnieksvētki Rojā” un jauno izzinošo rotaļu istabu bērniem. Slapjām mugurām muzeja darbinieces centās kontrolēt lielo ļaužu plūsmu, lai muzeja apmeklējums atbilstu valstij noteiktajai kārtībai.

Tikmēr galvenajā svētku norises vietā neizpalika sporta spēles bērniem un pieaugušajiem, burbuļprieki mazajiem svētku apmeklētājiem. Komandas šogad sacentās pludmales volejbolā, pludmales futbolā un strītbolā. Rojeniekiem vairāk veicās strītbolā un pludmales volejbolā. Strītbolā no 5 komandām “Zvirbuļi” no Rojas ierindojās 3. vietā, bet pludmales futbolā uzvarēja Rojas “Lakers”. Veiksmīgi rojenieki izrādījās arī līdzsvara noturēšanā. 1. vietā Mārtiņš Ekmanis, 2. vietā Miķelis Gitendorfs, bet 3. vietā Lukass Carniglia. Neizpalika arī nāru nešana, ūdensskrējiens un citi prieki. Slikto laika apstākļu dēļ bija atcelta vienīgi laivas vilkšana. Sporta organizators Roberts Kreicbergs pateicas sacensību tiesnešiem, dalībniekiem un aicina uz tikšanos nākamajā gadā.

Un tad jau bija klāt arī svētku kulminācijas brīdis – Jūras valdnieka sasveicināšanās ar krasta ļaudīm. Katrā ielā un māju pagalmos tika gaidīta šī iespaidīgā svīta ar Jūras valdnieku un Rojas novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu priekšgalā. Jūras un Zemes valdniekus lieliski papildināja kvinteta “Zelmeri Pro” uzstāšanās, aiz kuriem sekoja kabrioletu un riteņbraucēju svīta. Tik daudz kabrioletu Rojas ielās var redzēt tikai Zvejnieksvētkos. Jau padsmit gadus biedrība “Latvijas Kabrioklubs” dodas uz Zvejnieksvētkiem Rojā. Ar katru gadu vairāk kabrioleti no visas Latvijas pievienojas Latvijas Kabrioklubam, lai sapucētos atbilstoši Zvejnieksvētku tematikai un pa līkumainajām Rojas ieliņām lepni izvizinātu Neptūnu un viņa svītu. Šogad Kabrioklubs uz Roju devās kuplā sastāvā – teju 60 dažādi kabrioleti. Spītējot lietum, jumti bija nolaisti un smaids rotāja gan braucēju gan malās stāvošo sejas. Pēc parādes kabrioleti sastājās pie jaunās estrādes uz kabrioletu izstādi, kur divu stundu garumā svētku apmeklētājiem bija iespēja apskatīt kabrioletus tuvāk, nofotografēties un aprunāties ar to īpašniekiem. Šogad svētku apmeklētājiem bija arī iespēja nobalsot par savu favorītu, kuri pēc izstādes beigām tika apbalvoti ar Rojas pašvaldības piešķirtajām balvām un DUS Astarte Rojas degvielas kartēm. Skatītāju galveno simpātiju un 1. vietu ieguva Mārtiņš un Madara jeb vikingu pāris, kā skatītāji tos mīļi iesauca ar Opel Astra Twin Top, kuru viņi vairākas stundas bija rūpīgi krāsojuši ar guaša krāsām, lai godam izvizinātu Neptūnu! Latvijas Kabrioklubs ir pateicīgs rojeniekiem par ikgadējo silto sagaidīšanu un atsaucīgumu, jo Zvejnieksvētki Rojā ir visu gadu ļoti gaidīts pasākums, kuram beidzoties, jau tiek gaidīts nākamais.

Pēc sasveicināšanās brauciena noskatīšanās daļa svētku apmeklētāju, pārsvarā ar maziem bērniem, devās uz pludmali tikties ar Zinīti un Nezinīti, savukārt grupas “Roja” fani pulcējās grupas solista Jāņa Kalniņa mājas pagalmā, lai ļautos tautā iemīļotās grupas dziesmu valdzinājumam. Vairāki pāri laidās dejā, citi dziedāja līdzi, bet vēl citi izteica savu prieku, ritmā aplaudējot. Un nevienam no klausītājiem netraucēja ne lietus, ne vējš. Klausītāju uzmanību novērtēja arī grupas puiši, nepārtraucot dziedāt un spēlēt arī tad, kad uz dārgajiem mūzikas instrumentiem lija lietus, līdz tomēr Jāņa Kalniņa sirds neizturēja un tika izsludināts neliels pārtraukums, lai glābtu no mitruma to, kas glābjams. Lietus gan netraucēja uzstāties “Bermudu divstūrim”, Intaram Busulim, “Abonementa orķestrim” un “Labvēlīgajam tipam”, jo viņi savus klausītājus bija pulcējuši zem mūsu jaunās estrādes jumta.

Zvejnieksvētki Rojā nav iedomājami bez zvejnieku saieta. Par veco jūras arāju labsajūtu, kā vienmēr rūpējās atpūtas centra “Otra puse” saimniece Zane Vaivode, Rojas novada dome un “Zelmeri Pro”. Vīriem sanākot, sāka raisīties atmiņas. Ar labu vārdu tika pieminēti nesen kā aizsaulē aizgājušie zvejnieki, kuri vēl iepriekšējos gados allaž sēdēja pie tā paša galda – Visvaldis Jansons, Edvīns Zviedris, Aldis Sproģis. Lielākajai daļai sanākušo zvejas vīru jau septītais un daudziem arī jau astotais gadu desmits plecos, tādēļ sarunas vairāk iegrozījās par pagājušajiem laikiem, kad zvejas vīri vēl bija spēka pilni. Lai nu kam, bet šiem vīriem ir, ko atcerēties! Šodienas pieredzē varēja dalīties vien zvejnieks Ervīns Vilciņš, kuru ilggadējais zvejnieks Jēkabs Robalds dēvēja par dēlu, jo savulaik viņš Ervīnam ierādījis mehāniķa gudrības. Ko atcerēties bija arī ilggadējam kapteinim Gunāram štālam. Viņš labprātīgi aizgājis no darba, atdodams vietu jaunajiem. Arī Gunāram plecos teju astotais gadu desmits. Būdams godprātīgs cilvēks ar lielu atbildības sajūtu, viņš, būdams kapteinis, vairs neuzņēmies atbildību par citu cilvēku dzīvībām, jo mazums, kas varot gadīties. “Pašam jāsaprot, kad ir laiks atdot stūri citam”, ir pārliecināts Gunārs Štāls. Ar zvejas vīriem prieks tikties bija arī Jēkabam Robaldam. Zvejas kuģu mehāniķa arods ir viņa mūža darbs. Sākotnējos gadus strādāts zvejnieku kolhoza “Banga” vietējā flotē, pēc tam vagota Baltijas jūra. Vīri visi kā viens ir priecīgi un pateicīgi par šo ikgadējo iespēju satikties, lai kopā pasēdētu, iemalkotu pa glāzītei un kopīgi ritinātu atmiņu kamolu.

, pasākumam mijoties ar pasākumu, diena aizgāja nemanot. Par to, lai pasākuma viesi būtu informēti par galvenajiem Zvejnieksvētku notikumiem, rūpējās “Rojas radio” allaž omulīgā dīdžeja Ufo vadībā. Viņš pie mikrofona aicināja svētku atbildīgos darbiniekus, neaizmirsdams laiku pa laikam atgādināt par viena aira distances ievērošanu, lai arī pēc svētkiem mēs jutos tikpat veseli un laimīgi.  Paldies Rojas novada domei, Rojas kultūras centra kolektīvam un visai pārējai Zvejnieksvētku atbalsta komandai, kura darīja visu iespējamo, lai mēs varētu pavadīt lielisku Zvejnieksvētku dienu!

Pateicība

Paldies visiem Zvejnieksvētku organizatoriem un tehniskajiem darbiniekiem par paveikto svētkos un to organizēšanā. Šajos apstākļos, kad mums nācās domāt vismaz trīs soļus uz priekšu un strādāt savādāk, nekā esam pieraduši, mums izdevās lieliska diena, radot svētku sajūtu ikvienam Zvejnieksvētku apmeklētājam! Tas bija labs komandas darbs, par ko vēlreiz paldies! Lai Jums izdodas izbaudīt vasaru, uzkrāt spēkus turpmākajiem darbiem un rast prieku tajā, ko darāt!

Ar laba vēlējumiem,

Eva Kārkliņa,

Rojas novada domes priekšsēdētāja

 

Informācija

Informējam, ka atvaļinājuma laikā no šā gada 13. jūlija Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs AGRIS JANSONS APMEKLĒTĀJUS PIEŅEMS šā gada 16.07., 23.07., 30.07., 06.08.,13.08., 20.08. Tālrunis saziņai: 29273310

Iespēja ceļot laikā

Mūsu laikmetā, kad latviešu vēsturnieki cenšas atdot tautai tās senatni, ir laiks arī latviešu dzimtām atdot viņu senčus. Latviešu interese par saviem senčiem nekad nav zudusi. Interese par saviem radurakstiem ievērojami augusi, kļuvuši pieejamāki arī svarīgie informācijas avoti. Vienīgais nopietnākais šķērslis vēl ir literatūras trūkums latviešu valodā dzimtu vēstures jeb ģenealoģijas jautājumos.

4. jūlijā Rojas Jūras zvejniecības muzejā notika lekcija “Kā pētīt savu dzimtu”, kuru vadīja pieredzējušas dzimtu pētnieces Agnese Lūse un Dace Alsberga. Pasākuma ievadā muzeja vadītāja Inese Indriksone atklāja, ka pagājušajā gadā daudzi muzeja apmeklētāji izrādījuši interesei par savām dzimtām. Cilvēkus interesējusi viņu pagātne un senču izcelšanās. Ne vienmēr muzeja darbinieki spējuši atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, tādēļ arī uzrunāta muzejam jau pazīstamā dzimtu pētniece Dace Alsberga, kura savukārt muzeja darbiniekus iepazīstinājusi ar zinošu speciālisti dzimtu vēstures izzināšanā Agnesi Lūsi.

Agnese savulaik studējusi vācu filoloģiju Latvijas Universitātē un kultūras menedžmentu Latvijas Kultūras akadēmijā. 2006. gadā, meklējot informāciju dokumentālas filmas vajadzībām, viņa pirmoreiz nonākusi Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un tad arī atklājusi, cik interesanti un aizraujoši ir izzināt Latvijas vēsturi caur cilvēku likteņiem. Kopš tā laikā Agnese nav pārstājusi pētīt personu un dzimtu dzīves ceļus, paralēli gūstot arvien jaunas zināšanas Latvijas vēsturē.

Savukārt Dace vēstures izpētes pasaulē nonākusi pirms 11 gadiem, kad Latvijas Valsts vēstures arhīva jaunizveidotajā digitālajā kolekcijā Raduraksti bija iespēja pārbaudīt no radiem noklausītos un piezīmju kladēs apkopotos datus par savas dzimtas piederīgajiem. Dacei tie bijuši patiesi saviļņojoši brīži – ieraudzīt savas vecvecmātes dzimšanas un kristību ierakstus!

Ar ko sākt?

Dzimtas vēsturi sāk pētīt no šodienas – es, mani brāļi un māsas, vecāki, vecvecāki, arvien vairāk virzoties pagātnes virzienā. Tā ir garantija, ka nenomaldīsieties un tiks atrasti tieši savi senči. Zināmais jāpieraksta un jāapkopo, pievēršot uzmanību konkrētai informācijai – kas, kur, kad dzimis, laulājies vai miris. Ļoti svarīga ir dzimšanas vieta un gads. Labi, ja ir zināms pagasts un ticība, tas paver iespēju informāciju atrast baznīcu grāmatā. 1935. gadā un 1941. gadā notika tautas skaitīšana, un pēc šiem datiem var atrast visu ģimeni ar dzimšanas datiem, kas ļauj meklēt tālāk. Izglītība, darbavieta, miršanas datums – arī pēc šiem datiem var dabūt daudz informācijas. Pats galvenais ir saprast, kur informācija glabājas, jo katrs laika periods glabājas savā vietā.

Vēsturniece Zinta Valdmane norādīja, ka dokumentiem jābūt ārkārtīgi perfekti aizpildītiem visos laikos. Mums liekas, ka brīži, kad ir jāaizpilda kādi dokumenti vai, nedod Dievs, jādod ziņas kādiem statistikas pētījumiem, ir tik apnicīgi un garlaicīgi, bet, ko mēs darītu, ja Latvijā nebūtu šī varenā Statistikas pārvalde, kas 1927. gadā, balstoties uz saviem faktiem, izdeva grāmatu bez politiskās piešprices un ulmanisma. Grāmatu vēl šodien izmanto Latvijas enciklopēdiskās izdevniecības autori, atsaucoties uz 1927. gadā izdotās grāmatas faktiem.

Pētot savas dzimtas vēsturi, mēs uzzinām arī daudz vērtīga par mūsu senču tradīcijām, kultūru, vēsturi. Pacietīgi, sperot soli pa solītim, dažkārt liekot lietā intuīciju un pat detektīva prasmes, ir iespēja ne tikai atšķetināt savas dzimtas līkločus, bet arī ceļot laikā, kurā dzīvojuši mūsu dzimtai piederīgie.

Noderīgas saites, kur meklēt informāciju:

www.latvija.lv 

www.ciltskoki.lv 

www.raduraksti.arhivi.lv 

Dace Klabere

Ziņas