Ziņas

Reģionālo maršrutu pieturās uzsākta vienota satura un dizaina autobusu kustības sarakstu izvietošana

Ir uzsākta jauno – vienotas informācijas un dizaina – reģionālo maršrutu autobusu kustības sarakstu plākšņu izvietošana pieturās. Tādējādi turpmāk pasažieriem būs pieejama visa aktuālā informācija par reisiem, kuros konkrētā pietura ir iekļauta. Plānots, ka visās reģionālo maršrutu autobusu pieturās tiks izvietoti vairāk nekā 9000 jaunu kustības sarakstu. Sākotnēji tie tiks uzstādīti Vidzemē, bet visu plākšņu nomaiņu paredzēts veikt līdz 2021. gada beigām.

Līdz ar jauno kustības sarakstu plākšņu uzstādīšanu pasažieri varēs ērtāk plānot savu braucienu, jo tajās tiks attēlota informācija par maršrutiem, kuros konkrētā pietura iekļauta; būs norādīts visu autobusu, kas konkrētajā pieturā apstājas, izbraukšanas laiks no šīs pieturas, kā arī sezonalitāte un nedēļas dienas, kurās reisi tiek izpildīti; būs norādīti reisi, kuros kursē personām ar funkcionāliem traucējumiem pielāgoti autobusi, kā arī reisi, kas tiek izpildīti tikai pēc pieprasījuma, piesakot iepriekš. Tāpat neskaidrību gadījumā pasažieri varēs sazināties ar pārvadātāju vai Autotransporta direkciju, jo kustības saraksta plāksnē būs norādīta aktuālā kontaktinformācija.

Šobrīd jau ir uzstādītas 160 kustību sarakstu plāksnes Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku, Valkas, Beverīnas un Strenču novadā. Sākotnēji attiecīgās plāksnes tiks uzstādītas visā Vidzemes reģionā, pēc tam tās turpinās izvietot pieturās Latgales, Zemgales un Kurzemes reģionā, bet pēc tam – Rīgas reģionā.

Līdz šim par kustības sarakstu izveidi un uzstādīšanu atbildīgi bija pasažieru pārvadātāji, kā rezultātā to saturs un dizains būtiski atšķīrās. Lai pasažieriem informāciju būtu vieglāk uztvert un tā būtu ērti pieejama, Autotransporta direkcija uzņēmās iniciatīvu izveidot vienota satura un dizaina kustības sarakstus un veikt pirmreizēju attiecīgo sarakstu plākšņu saražošanu un uzstādīšanu. Savukārt pēc tam izmaiņu gadījumā informāciju pēc noteiktā standarta aktualizēs pārvadātājs.

Par valsts SIA Autotransporta direkciju

Autotransporta direkcija ir vienota valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Lilita Pelčere,

VSIA Autotransporta direkcija

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: + 371 67356129

E-pasts: lilita.pelcere@atd.lv 

twitter.com/ATD_LV ; facebook.com/AutotransportaDirekcija

Biedrībām un nodibinājumiem ir iespēja startēt Aktīvo iedzīvotāju fonda projektu konkursos

Aktīvo iedzīvotāju fondā laika periodā no 2020. gada maija līdz 2022. gada beigām paredzēts izsludināt 7 atklātus projektu konkursus pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Šobrīd ir iespēja iesniegt pirmos projektus.

Šī gada 29. maijā tika izsludināts pirmais Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) projektu konkurss vairākgadu stratēģiskajiem projektiem, kuru mērķis ir panākt ilgtermiņa pozitīvas izmaiņas konkrētās organizācijas darbības jomā, vienlaikus stiprinot demokrātijas kultūru vai cilvēktiesības Latvijā. Projektus var iesniegt līdz 29. jūlija plkst. 14:00.

Kopš 19. jūnija līdz pat 2023. gada 28. februārim ir iespēja iesniegt rīcības projektu pieteikumus, kas paredzēti steidzamu un aktuālu interešu pārstāvības iniciatīvu un pilsonisko aktivitāšu īstenošanai.

Savukārt jūlijā ir paredzēts izsludināt pieteikšanos kapacitātes projektiem, ar mērķi uzlabot pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un kapacitāti Latvijā - varēs spēcināt cilvēkus un organizācijas, veidot sadarbības un tīkloties. Projektus var iesniegt tiešsaistes sistēmā projekti.activecitizensfund.lv.

AIF mērķis ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana, tādēļ tiek atbalstītas Pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO). AIF Kurzemes reģiona koordinatore – konsultante skaidro: “PSO ir tās biedrības un nodibinājumi, kuru darbība ir vērsta uz sabiedrības labklājības celšanu. Latvijā ir vairāk nekā 24000 biedrības un nodibinājumi, bet ne visas no tām ir pilsoniskās organizācijas – dažas pēc savas būtības ir kooperatīvās sabiedrības, citas veidotas, lai piesaistītu resursus kādu iestāžu vai uzņēmumu darbam, citas būtu atbilstošākas reliģiskas organizācijas statusam, un tā varētu turpināt. Nevaldības organizācijas (tā mēdz saukt biedrības un nodibinājumus starptautiski) Latvijā ir daudz un dažādas, bet AIF vērš uzmanību tām organizācijām, kurās cilvēki darbojas pēc pašu iniciatīvas, un ir atbildīgi un gatavi līdzdarboties mūsu kā sabiedrības dzīves veidošanā, nekaitējot citiem.”

Interesentu un projektu pieteicēju informēšanai un izglītošanai tiek organizēti pasākumi, tai skaitā, tiešsaistes semināri. Tuvākie pasākumi tiešsaistē:

8. jūlijā plkst. 14:00: Informatīvais seminārs par Rīcības projektu konkursu. Pieteikšanās: https://ej.uz/ricibasprojseminars

Informāciju par AIF darbību Latvijā un projektu konkursiem var gūt mājas lapā: www.activecitizensfund.lv

Jaunumiem var sekot līdzi sociālā tīkla facebook lapā: www.facebook.com/AktivoIedzivotajuFonds

Savukārt Aktīvo iedzīvotāju fonda youtube kanālā ir pieejami dažādi informatīvi izglītojoši videomateriāli.

Tāpat ir pieejamas bezmaksas konsultācijas pie AIF reģionālajiem koordinatoriem – konsultantiem. Kurzemē informācijas punkts atrodas Kuldīgā, Liepājas ielā 8 un konsultante ir biedrības “Kurzemes NVO centrs” priekšsēdētāja Elīna Immere. Konsultācijām vēlams pieteikties iepriekš. Kontakti: elina@kurzemesnvo.lv; 27111252.

Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kas Latvijā tiek īstenota no 2020. līdz 2024. gadam ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotāju līdzdalību un vairot mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spējas. Programmu administrē Latvijas Pilsoniskā alianse un Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Kurzemes NVO centrs, Latvijas Lauku forums, Valmieras novada fonds, Zemgales NVO centrs.

 Papildu informācijai:

Elīna Immere, Kurzemes NVO centrs, tālrunis: 27111252, e-pasts: elina@kurzemesnvo.lv

3. jūlijā noslēdzas atklātā jūras burāšanas regate Gulf of Riga Regatta 2020

3. jūlijā Salacgrīvā noslēgsies atklātā jūras burāšanas regate Gulf of Riga Regatta 2020. Regatē, kura sākās pirms piecām dienām ar jahtu parādi Ventas upē un svinīgām uzrunām, piedalījās 47 jahtu komandas no sešām Baltijas jūras reģiona valstīm. Kā atzina sacensību organizatori, tik liels burātāju skaits sacensībās Latvijā sen nav bijis un īpašs prieks par Baltijas jūras reģiona valstu komandām, kuras šogad tāda veida sacensībās burās pirmoreiz.

Sākotnēji tika paredzēts, ka flote otrajā posmā dosies uz Sāmsalas piestātni Montu, tomēr drošības apsvērumu dēļ sacensību organizatori pieņēma lēmumu veikt izmaiņas un mainīt grafiku, proti, Montu vietā mērot nedaudz garāku distanci, burājot no Ventspils uz Roju. Tā līdz pat 3. jūlija rītam sacensību osta bija Roja. No tās agrā rītā flote devās uz Kuivižiem, kur sacensības noslēgsies un tiks noskaidroti GoRR, Latvijas Atklātā jūras burāšanas čempionāta uzvarētāji un Livonijas kausa ieguvēji. No Rojas sacensībās piedalās Jānis Voronovs uz jahtas Fornica, bet uz jahtas Rocabella startē rojenieki Guntars un Rihards Bramaņi. Piebildīšu, ka Rihards ir viens no jaunākajiem sacensību dalībniekiem, kurš startē kopā ar savu tēti Guntaru, un tieši viņu jahta pašlaik cīnās par uzvaru sacensībās.

Dace Klabere

Jāņi Rojas novadā aizvadīti godam

Šogad maģiskajiem vasaras saulgriežiem Rojas novada ļaudis un viesi varēja sagatavoties īpaši skaisti, jo par to, lai mājas pošanas un pīrāgu cepšanas karstumā nebūtu vēl jādomā arī par jāņuzālēm, bija parūpējusies Rojas brīvdabas estrādes vadītāja Madara Aizgrāve. Ikviens, kurš gribēja skaisti rotāties, bija laipni gaidīts estrādē, kur bija sagādāts viss vainadziņu pīšanai. Labi domātā iecere par vainagu izstādi klātienē gan izgāzās, jo visi vainagi bija tik skaisti, ar mīlestību darināti, ka katrs vēlējās savu vainadziņu paturēt galvā.

Pēc tam jau visi ar vainadziņiem galvā un ziedu pušķīšiem no trejdeviņiem ziediem rokās devās uz Rojas pludmali. Tajā mierīgā gaisotnē, degot ugunskuram un skanot atbilstošai etnomūzikai, ikviens interesents varēja izpildīt uguns ziedojuma rituālu veselībai, labklājībai, saticībai un mīlestībai.

Un drīz jau klāt arī Līgo diena. To novadā ieskandināja vislabākais Jāņu orķestris (orķestrī spēlē 7 Jāņi) ZELMERI PRO. Vispirms Līgo rīts tika ieskandināts Valgalciemā, tad Kaltenē, Rojā, Rudē, un tad jau jāņabērni tika gaidīti Ģipkā. Jūrmalas priedes tā vien līgojās varenajās orķestra skaņās, un vairāki ģipcenieki ļāvās dejas solim ašajā dienas zaļumballē, kā to nodēvēja pasākuma rīkotājas Dace Broka un Ārija Veide. Pēc tam Jāņu ieskandinātāji ZELMERI PRO devās uz Melnsilu, lai rastu svētku sajūtu arī turienes ļaudīs.

Ziņas