Piejūras vides labiekārtošana Rojā (Bruģētu laukumu izbūve Rojas brīvdabas estrādes teritorijā)

Projekta ietvaros tika  izbūvēts bruģis Rojas brīvdabas estrādes teritorijā, labiekārtota piejūras vide. Izbūvēts bruģēts automašīnu un autobusu stāvlaukumus 3409 m² platībā, kurš tika nodots ekspluatācijā šī gada 4. jūnijā. Projekta rezultātā tika uzlabots kopskats Rojas piejūras parka teritorijā, un ar stāvlaukumu izbūvi tika nodrošināta teritorijas aizsardzība pret plūdiem.

Pēc iepirkuma procedūras konkursa rezultātiem, būvniecības darbus veica SIA „AJOR”, būvuzraudzību veica SIA „Akorda”.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītāja

Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīcā tiek realizēts projekts

Ģipkas baznīcas jumta pārbūvei jau ilgu laiku tika meklēts finansējums, bet nu ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu, daudzu cilvēku sapnis piepildīsies. Baznīcai tiks veikta jumta pārbūve, kur pēc baznīcas jumta seguma tehniskās izpētes atzinuma ir secināts, ka zvanu torņa un lūgšanas zāles jumta segums ir nolietojies. Sakarā ar jumta seguma slikto stāvokli, projektā paredzēta jumta seguma maiņa, nomainot šindeļa jumtu pret skārda.

Šī gada februārī tika veikta tirgus izpēte un izsludināts iepirkums par apliecinājuma kartes izstrādi. Pamatojoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tika noslēgts līgums ar SIA “Smilšu pilis” par apliecinājuma kartes izstrādi.

Šī gada maijā tika veikta tirgus izpēte un izsludināts iepirkums par būvdarbu veikšanu. Pamatojoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tika noslēgts līgums ar SIA “A Celtne” par būvdarbu veikšanu jumta pārbūvē.

Projekta kopējās izmaksas ir 60 972,73 EUR, no kuriem 45 000 EUR finansē Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, 2 500 EUR līdzfinansē Rojas novada dome, 2 500 EUR finansē Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, un 10 972,73 EUR finansē Ģipkas evaņģēliski luteriskā baznīca.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītāja

Dzīve pēc ārkārtējās situācijas beigām

Distances ievērošana, īpaši starp savstarpēji svešiem cilvēkiem, joprojām ir izšķiroša, lai mazinātu vīrusa izplatību. Vienlaikus ir vairākas situācijas, kad ir pieļaujams to tik strikti neievērot, piemēram, veicot darba pienākumus, bērnudārzos un nometnēs, kā arī sporta, dejošanas un aktiermākslu nodarbībās. Šajās situācijās cilvēki ir savstarpēji pazīstami un epidemiologi varēs apzināt kontaktpersonas, ja kāds saslims. Savukārt sabiedriskajā transportā, kur bieži nav iespējams ievērot starp cilvēkiem 2 metru distanci, joprojām ir jālieto mutes un deguna aizsargs.

No 10. jūnija atļauts arī vienkopus pulcēties lielākam cilvēku skaitam – iekštelpās līdz 100 cilvēkiem, bet ārā līdz 300 cilvēkiem, ievērojot divu metru distanci starp personām. Šie nosacījumi attiecas uz pakalpojumu sniegšanas un publisku pasākumu norišu vietām. Tas nozīmē, ka privātam pasākumam privātā teritorijā, piemēram, savās mājās vai dārzā, šādu nosacījumu nav. Tomēr cilvēkiem pašiem ir jāuzņemas atbildība par privātu pasākumu un jārespektē piesardzības pasākumi.

Minētie cilvēku skaita ierobežojumi neattiecas arī uz vietām, kur ir aktīva cilvēku plūsma, piemēram, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietām, muzejiem, izstādēm un dabas takām, ja šajās vietās netiek rīkots pasākums.

Šajās vietās cilvēki ilgstoši neuzkavējas uz vietas, tādēļ nav iespējams noteikt tajās esošo cilvēku skaitu, bet šīm vietām ir atsevišķi specifiski nosacījumi, piemēram, ir jābūt nodrošinātiem 4m2 uz vienu cilvēku.

Ja epidemioloģiskā situācija atļaus, plānots, ka no 1. jūlija iekštelpās, kuru platība ir virs 1000 m2, varēs pulcēties līdz 500 cilvēki, bet ne vairāk kā 50% no telpas kapacitātes un nodrošinot 4m2 uz vienu cilvēku. Tas nozīmē, ka telpu īpašniekiem būs jāaprēķina, cik cilvēkiem ir droši atrasties konkrētajā vietā. Pasākumos ārā varētu pulcēties līdz pat 1000 cilvēkiem. Savukārt no 1. augusta iekštelpās, kuru platība ir līdz 1000 m2, drīkstētu pulcēties līdz 250 cilvēkiem.

Papildu nosacījumi ir sabiedriskās ēdināšanas vietām – starp galdiņiem ir jānodrošina 2 metru distance. Līdz 1. jūlijam ir noteikts, ka iekštelpās pie galdiņa drīkst sēdēt 4 cilvēki, bet ārā, piemēram, uz terases, pie galdiņa – 8 cilvēki.

Tāpat kā līdz šim kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības vietas darbu uzsāks ne agrāk kā pulksten 6.30 un beigs ne vēlāk kā plkst. 24.00. Izņēmums ir brīvdabas kino un sabiedriskās ēdināšanas vietas, kas drīkstēs darboties līdz pulksten 2.00 naktī.

Valdība arī lēma, ka bērnu nometnēs drīkstēs būt 30 bērni, savukārt pieaugušie neformālās izglītības pasākumos vienā grupā varēs būt 50 cilvēki. Īpaši nosacījumi ir arī sporta treniņos – vienā treniņgrupā drīkst būt ne vairāk kā 30 cilvēki, ieskaitot treneri. Līdz 31. jūlijam sporta pasākumiem iekštelpās, kur kopējā publisko telpu platība ir mazāka nekā 1000 m2, ir jānotiek bez skatītājiem.

Attiecībā uz ceļojumiem, Veselības ministrija aicina rūpīgi izvērtēt to nepieciešamību. Jārēķinās, ka ārzemēs pastāv ne tikai lielāks risks inficēties ar Covid-19, bet arī nonākt karantīnā, kas būs jāievēro valstī, kur tobrīd atradīsies. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd ES ārējā robeža nav atvērta ceļojumiem, tādēļ nenotiek ceļojumi uz trešajām valstīm. Nenotiek arī ceļojumi uz ES un EEZ valstīm, kas SPKC mājaslapā ir publicētas kā valstis ar augstu risku sabiedrības veselībai (14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 25), bet, ieceļojot Latvijā no valsts, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 15, būs jāievēro pašizolācija 14 dienas, kopš izbraukšanas no minētās valsts.

Būtiskākie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi

• 2 metru distance no citiem cilvēkiem;
• Ne vairāk kā 100 personas organizētā pasākumā telpās;
• Ne vairāk kā 300 personas organizētā pasākumā ārā;
• Vēdināt telpas, ievērot higiēnu, dezinfekcijai izmantot līdzekļus ar vismaz 70% spirta saturu;
• Publiskās vietās jāseko norādēm par drošības pasākumiem.

Stingri ievērojot visus iepriekš minētos nosacījumus, kultūras un sporta dzīve Rojā strauji uzņem apgriezienus.

Vecāki ar bērniem aicināti izklaidēties bērnu rotaļu laukumos, jaunieši – sportot skeitparkā un stadionā, apmeklēt pasākumus aicina kultūras darbinieki. Lielu novada ļaužu interesi izraisījuši gaidāmie pasākumi mūsu jaunajā brīvdabas estrādē, tādēļ ar tiem iepazīstina estrādes vadītāja Madara Aizgrāve.

Pamazām, ļoti lēniem soļiem sākam virzīties pretī ierastajam kultūras dzīves ritmam. Pēc šī gada 9. jūnija Ministru kabineta sēdes, ir palielināts apmeklētāju skaists, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. jūnija līdz 30. jūnijam, ārtelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 50% no norises vietas ietilpības, bet ne vairāk kā 300 personas. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Rojas brīvdabas estrādē šajā laika periodā, ievērojot visus nosacījumus par 2x2m distanci uz vienu apmeklētāju, tiek nodrošināta kultūras pasākumu pieejamība vienā reizē 245 personām. Kultūras pasākumu norise var notikt laikā no 06.30 – 24.00. Biļetes uz pasākumiem ieteicams iegādāties internetā. Biļetei obligāti  nav jābūt izdrukātai, to var uzrādīt arī savā mobilajā telefonā. Rojas brīvdabas estrādes teritorijā ir nodrošināta dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnai.

Jau 20. jūnijā, tieši pirms saulgriežiem, plkst. 20.00 Rojas brīvdabas estrādē viesosies šarmantā skatuves lēdija, dziedātāja Aija Vītoliņa un pianists Romāns Vendiņš. Šajā muzikālajā vakarā būs dzirdami skaņdarbi gan no teātra izrādēm ar M. Zālītes vārdiem, gan skaņdarbi no dziedātājas pēdējā albuma “Klusums” un citi muzikāli pārsteigumi. Biļešu cena: 10.00 EUR, biļetes var iegādāties: www.bilesuparadize.lv

No 3. jūlija līdz 18. jūlijam estrādē apskatāma mākslinieces Artas Baltās keramikas darbu izstāde “ESME”.

3. jūlija vakarā no plkst. 20.00 estrādē notiks meditatīvs sajūtu vakars “EMBRACE THE SILENCE”, kurā savas kompozīcijas izpildīs latviešu komponiste Aija Alsiņa, kuras skaņdarbi ir melodiski, meditatīvi un reizēm melanholiski. Aija ieguvusi maģistra grādu Londonā, specializējoties komponēšanā filmām un medijiem. Ieeja bez maksas.

25. jūlijā plkst. 20.00 muzikāls vakars “PAGALMA ROMANCES” ar Liepājas teātra aktrisi Karinu Tatarinovu un ģitāristu Robertu Dinteru. Biļešu cena 10.00 EUR, biļetes var iegādāties www.biesuparadize.lv

Par visiem notikumiem un jaunumiem Rojas brīvdabas estrādē informācija pieejama estrādes facebook.com lapā, www.roja.lv un informatīvajā izdevumā “Banga”.

Sagatavoja Dace Klabere

Projekta ietvaros pagarina koka laipas pludmalē

Projekta realizācijā ir noslēgts divpusējs sadarbības līgums starp Latvijas Pašvaldības savienību un Rojas novada domi par projekta aktivitāšu izpildi. Projektā Rojas novada dome no 01.05.2020. līdz 01.08.2020. atjaunos Rojas pludmales laipu 170 m garumā, mazinot antropogēno slodzi un nodrošinot pieejamību.

Projekta uzdevums: uzlabot Rojas pludmales labiekārtojumu, izbūvēt esošai koka laipai turpinājumu uz Kolkas pusi, lai tādejādi pasargātu piekrastes biotopus, kā arī kontrolēti novirzītu atpūtnieku un tūristu plūsmu.

Rojas novads atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, un kopējais pludmales teritorijas garums ir 42 km. Pludmales un piekrastes attīstībai plānotās investīcijas ir apstiprinātas Rojas novada domes Attīstības programmā (2015.-2021.) un Rojas novada Ilgtspējīgās attīstības stratēģijā (2015.-2030.). Stratēģiskais mērķis – SM2 – vide un attīstība, kur plānots pilnveidot iedzīvotāju dzīves vidi, uzturot līdzsvaru starp attīstību un ilgtspējīgu vides pieejamību, uzsverot sabiedrības līdzdalības lomu vides kvalitātes uzlabošanā. Šī projekta svarīgākie realizācijas iemesli: nepasliktināt Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas situāciju Rojas novada teritorijā, nepieļaut, ka notiek haotiska cilvēku pārvietošanās kāpu joslā un pasargāt biotopus. Šos augstāk minētos mērķus var realizēt un saglabāt unikālo vidi, ja tiek pagarināta jau esošā koka laipa Kolkas virzienā 2 m platumā.

Rojas pludmales teritorija, kur jau ir nodrošināta piekļuve piekrastei, tiktu vairāk zonēta un apmeklētāju plūsma tiktu novirzīta kontrolēti, kas ir ļoti būtiski tieši peldsezonā un siltajā laikā. Ir vērojams, ja nav šo speciāli aprīkoto un labiekārtoto vietu, tad cilvēki meklē citas iespējas, kā piekļūt jūrai, un rezultātā tiek izbradāti krūmāji un kāpu meži, kā arī rodas vides piesārņojums. Pludmales un kāpu aizsardzība ir nozīmīga dabas daudzveidības saglabāšanā, kur jābūt kompleksai ilgtermiņa pieejai. Bieži kāpas cieš no apmeklētāju darbībām, jo atpūtnieku skaits piejūrā ar katru gadu pieaug un sezona pagarinās. Pašreiz jau janvāra saulainajās dienās vai vēlā rudenī vētras laikā cilvēki dodas uz pludmali un piekrasti, lai vērotu dabu un dažādas norises dabā, kā arī, lai relaksētos.

Ļoti būtisks ir pozitīvais faktors, ka mūsdienu cilvēki kļūst arvien izglītotāki un nevēlas izbradāt kāpu teritorijas, vēlas saudzēt dabu un kļūt dabai arvien draudzīgāki, neatstājot aiz sevis atkritumus. Gadu gaitā esam jau pārliecinājušies par koka laipu nozīmi, labiekārtoto laukumu izbūvi pie šīm laipām, un atkritumu urnu izvietošanu vietās, kur tiek novirzītas apmeklētāju plūsmas. Dabas baudītāji un atpūtnieki labprāt iet pa labiekārtotiem celiņiem un izbūvētām laipām, tādejādi netiek izbradāta kāpu zemsedze un netiek izjaukta kāpu dabiskā struktūra. Plānotā projekta īstenošanas vietas tuvumā atrodas biotopi. Kā pasargāt tos biotopus, kas ir visjutīgākie pret cilvēka ietekmi? Protams, ka to var veikt ar labiekārtojumu palīdzību, novirzot apmeklētāju plūsmu no retākajiem biotopiem un unikālajām augu sugām. Ikviens labiekārtojums ļauj lielākam cilvēku daudzumam atpūsties pie jūras, vienlaikus saglabājot piekrastes un pludmales teritoriju, kā arī aizsargājamos piekrastes biotopus. Viss iepriekš minētais apliecina to, ka projekta ietvaros ieplānotais finansējums tiks izlietots tam paredzēto mērķu sasniegšanai – dabas un vides aizsardzībai.

Projekta rezultāti:

Rojas peldvietas apmeklētājiem tiktu nodrošināta komfortablāka piekļūšana pludmalei un jūras krastam, un pats būtiskākais, tiktu aizsargāta kāpu josla.

Laipas izbūves darbus veica uzņēmums SIA „Kalvas”. Kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 14 012,47 eiro. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

Agnese Veckāgane,

Attīstības nodaļas vadītājaa