“Cimboliņš” jaunā mājvietā

“Esam atgriezušies savās mājās”, sarunu iesāk Sanita. Maija sākumā jurģi bija arī pašai Graudiņu ģimenei. Arī viņu ģimene šeit ir radusi savu mājvietu, un, kā uzsvēra Sanita, visa kompleksa atmosfēra veidojas savādāka, personiskāka, ja tās īpašnieki turpat arī dzīvo, arvien ir sasniedzami un it visā piedalās.

Iepriekšējās telpās veikals atradās 3,5 gadus, un tajās viņi bija tikai īrnieki. Sanita smej, ka iepriekš daudz laika ticis pavadīts, skrienot no vienas adreses uz otru. Tāpat kā iepriekšējās, arī jaunās veikala telpas ir mājīgi iekārtotas. Gaumīgā telpa, plašais sortiments, galdiņš ar krēsliem, pie kura apsēsties, stāvot rindā vai vienkārši atpūtinot nogurušās kājas – tas viss liecina par to, ka ikviens apmeklētājs šeit ir gaidīts. Sanita priecājas, ka viņiem ir paveicies arī ar veikala kolektīvu. Meitenes ar darbu “Cimboliņā” ir apmierinātas. Kolektīvs uztur draudzīgas attiecības arī pēc darba laika beigām, un Sanita ir pārliecināta, ka tas nes atdevi.

“Pamazām iesakņojamies Rojā”, sarunai pievienojas Nauris Graudiņš. Pārcēlāmies uz Roju tikai 2015. gadā. Gribam mazu Rojas centra stūrīti sakopt un izveidot tā, lai tas kalpotu ne tikai mums, rojeniekiem, bet visam novadam. Pašlaik mēs šo īpašuma izmantojam tikai aptuveni par desmit procentiem. Šeit ir liels potenciāls, ko gribam attīstīt, lai tas būtu par svētību visiem cilvēkiem. Es ticu, ka Roja ir kā dārga pērle, kuru no sākuma tu gribi tikai sev. Bet tad, ar to padzīvojot, saproti, ka tā ir pārāk skaista, lai to paturētu tikai sev, un tu gribi to dāvāt arī citiem. Manuprāt, Roja ir tik sakopta! Protams, pirmkārt jau tas ir labs pašvaldības darbs, bet pastaigājoties mēs redzam arī daudz sakoptu sētu, ar kurām cilvēki dalās ar citiem. Tas ir arī mūsu redzējums, ka katrs rojenieks savā ziņā varētu būt viesmīlis un katrs Rojas nams – viesu nams. Pasaule šobrīd ir tik mobila, visi spēj kustēties, un viņiem ir viena vajadzība – tikt pieņemtiem un būt mīlētiem. Tikai jautājums – kur? Ja mēs būtu tā vieta, kur cilvēki atbraucot justos pieņemti, novērtēti un mīlēti, tad mēs arvien vairāk spēsim tajā augt un, pat ja mēs atvērtu visas durvis viesiem, mēs vienalga nespētu uzņemt visus tos cilvēkus, kas šeit gribētu palikt. Tādēļ nevajag mums domāt tikai katram par sevi, vai man ir vai nav konkurentu. Mēs visi dzīvojam skaistā vietā un, jo vairāk dalīsimies, jo ieguvēji būsim mēs visi. Tāpēc arī gribam šo mazo nostūrīti attīstīt, darīt krāšņu, lai cilvēkiem tas būtu pieejams – vai tas ir veikals vai viesnīca. Gribam uzņemt cilvēkus un dot iespēju viņiem to baudīt. Katram, kas atbrauc, saku, ka viņam ir iespēja uz šejieni pārcelties, un katram izstāstu nelielu stāstu par Roju. Es tiešām ļoti novērtēju Miķeli Lismentu, kurš ir paveicis milzīgu darbu. Viņam bija redzējums un gandrīz tukšā vietā viņš šo redzējumu īstenoja, un nav jau tā, ka viņš Roju uzcēla uz betona, nē, viss ir skaisti saplānots pa kvartāliem. Vari pastaigāties pa vienu mežu, nepatīk, ej citur. Ir akmeņaina jūrmala, ir smilšu pludmales. Cilvēkiem ir, ko darīt.

Tas ir tas, kāpēc mēs pārceļamies un gribam šeit visu attīstīt. Es ticu, ja mēs domātu plašāk, mazāk par sevi, vairāk par kopumu, mēs visi būtu ieguvēji, un tad vairs nebūs jādomā par to, ka es gribu braukt projām no Rojas, ka šeit jau nav, ko darīt. Šeit visiem ir, ko darīt, vajag tikai sākt un nebaidīties. Es ticu tam redzējumam, tāpēc paši cenšamies to izdzīvot un iedrošināt uz to vēl kādu. Katru Rojas vietiņu varam vēl vairāk sakopt un attīstīt, vienam otru atbalstot. Priecājos, ka cilvēki nāk uz šejieni, nes ziedus un dāvanas, tas ļoti aplīdz un apliecina, ka mēs ejam pareizajā virzienā.

Protams, projektā ir arī kafejnīca. Tā būs mazliet plašāka, kā iepriekš, kurā pārdevām tikai picas un kebabus. Gribam lielāku ēdienu dažādību, lai izpatiktu vairākām gaumēm. Domājam būt atvērti visu gadu, jo jādomā par veidu, kā Roju arī ziemā darīt populāru un pievilcīgu. Vasarā visi brauc un vārtās pa smiltīm, peldas, bet pie mums ir arī, ko ziemā apskatīt un darīt, tikai jāsakārto infrastruktūra. Protams, līdz ar to radīsies arī jaunas darbavietas. Bez kafejnīcas būs arī viesnīca, solārijs, telpa banketiem, konferenču zāle, pirts. Mēs vēl augam, skatāmies un mācāmies. Esam jauni šajā industrijā, tāpēc daudz vēl jāmācās. Ieklausāmies cilvēku vēlmēs un cenšamies saprast, kā varam pielāgoties, lai būtu par svētību un kalpotu apkārtējiem cilvēkiem.

Esošā pandēmija Jūs nebiedē?

Īsti nē. Izmaiņas tā ienes, bet samazinātos tempus mēs izmantojām, lai pārceltos. Pēc katrām grūtībām seko izaugsme. Cilvēki gribēs būt pie dabas, bet nebrauks uz Spāniju, bet varbūt uz Roju. Latvijā tika izdarīti pareizi un ātri soļi, tādēļ ceru, ka ātri tiksim pandēmijai pāri un tad jau turpināsim skrējienu. Šo apstāšanos vajadzēja, lai varētu mazliet padomāt. Domāju, ja vien pareizi darbosimies, tiksim galā ar visu. Cilvēks ir unikāla būtne, spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Pārciestās grūtības mūs tikai padara stiprākus.

“Mani iedrošināja Miķelis Lisments”, saka Nauris un turpina “Dzīvē viņu neesmu saticis, tikai lasījis grāmatas par viņu. Mums no viņa ir daudz ko mācīties. Ja viņš varēja aizbraukt uz Maskavu un pārliecināt turienes funkcionārus, tad mums jāspēj aizbraukt uz Briseli. Roja ir perspektīva vieta, kur dzīvot, tādu nav daudz. Mums tikai vajag to stāstīt un teikt cilvēkiem”.

Dace Klabere

4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena!

• celsim godā mūsu karogu;
• klāsim baltu galdautu lielākam vai mazākam saimes galdam un gatavosim svētku pusdienas savā mājā, kāds varbūt to darīs viens, bet tas nekas;
• radīsim svētku sveicienu savā logā - tagad ir sācies ziedēšanas laiks, kāpēc gan nevarētu uzziedēt māju logi;
• ja proti spēlēt kādu instrumentu, muzicē sev un kaimiņiem par prieku;
• pārrunāsim ģimenē tā laika sajūtas - kā ar satrauktām sirdīm gaidījām un skaitījām katru PAR mūsu brīvībai! Stāstīsim par to bērniem;
• apsekosim, kā izauguši 100gadei par godu stādītie ozoliņi novadā (ievērojot distancēšanos);
• skatīsimies latviešu filmas un klausīsimies latviešu Atmodas laika mūziku.

Dalīsimies ar savām šīs dienas fotogrāfijām sociālajā vietnē facebook, lietojot mirkļbirku #4maijsrojasnovadā , lai ir ko atcerēties, jo arī tā būs vēsture!

MĒS ESAM LATVIJA!

Dace Broka,
Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

Biedrības „Talsu rajona partnerība” sludinājums

Attālinātais mācību process Rojas Mūzikas un mākslas skolā

Iespēju turpināt mācības piedāvājam arī tiem, kas mācās interešu izglītībā. Tiem, kas gatavi pieņemt izaicinājumu – mācīties tiešsaistē - šāda iespēja tiek nodrošināta. Tāpat arī sagatavošanas klases pedagogi gan mākslā, gan mūzikā nodrošina dažādus uzdevumus, kurus veikt skolēniem.

Saprotot, ka šis laiks nes arī finansiālas sekas, Rojas novada dome ir apstiprinājusi lūgumu samazināt mācību maksu, kamēr mācības notiek attālināti.

Būtiskākā informācija par mācību procesu tiek nosūtīta e-klasē, tāpēc aicinām sekot līdzi aktualitātēm, regulāri pārbaudot šo saziņas rīku. Tāpat neskaidrību gadījumā aicinām skolēnus vai vecākus sazināties ar skolotājiem vai skolas administrāciju.

Ik brīdi jūtam, ka ir kāds, kas pagurst vai zaudē motivāciju darboties, tāpēc Rojas Mūzikas un mākslas skolas skolotāji vēlas uzmundrināt ikvienu:

“Viss taču beigās būs labi

Un kādā ozola galotnē dziedāsim abi’’ (G.Račs)

Labas domas un pacietību visiem, visiem!

Skolotāja Brigita Kvālberga

Šis laiks visiem ir kā LIELAIS SKOLOTĀJS. Mēs nevaram izmainīt vai apstādināt laika ritējumu, bet varam pilnveidot dažādas prasmes un mācīties attiecības - ar sevi, pasauli, līdzcilvēkiem.

Skolotāja Indra Sproģe

,,Šodien visa pasaule balta, balta,
pārējās krāsas paslēptas,
bet drīz, gan jau, gan:
izkāps saule no mākoņa,
aizbaidīs šo attālināto laiku,

kas mums atņem draugus un mācību prieku,

Tāpēc būsim drosmīgi un krāsas zīmēsim uz papīra,

Lai otas triepiens būtu košs!
Un soliņš Rojas Mūzikas un mākslas skolas priekšā,
kā bijis - būs brūns un gaidīs savus skolēnus!’’

Skolotāja Līga Reine – Smilgaine

Neviens nevarējām iedomāties, ka vispār ir iespējams apstādināt ierasto "pasaules kustību". Uz "pauzes" esam arī mēs - Rojas Mūzikas un mākslas skolas pedagogi, audzēkņi un viņu vecāki. Mums jāpieņem šis stāvoklis, jo nemiers un neiecietība nav šī brīža labākie sabiedrotie. Un, manuprāt, lielākā daļa mūzikas skolas audzēkņi prot atrast risinājumu. Tā ir muzicēšana, tā ir muzicēšana kopā ar vecākiem. Atsūtītie video rada prieku, jo audzēkņi darbiņus veic ar lielu patiku. Neskatoties uz visām likstām, nezaudēsim patiku pret lietām, kuras mūs spēj iedvesmot! Iedvesmosim viens otru! Uz drīzu satikšanos! 

Skolotāja Inese Ozoliņa

Mūsu audzēkņiem ļoti grūts laika posms. Priecājos par viņu sapratni un atsaucību. Katru mācību stundu gaidu ar interesi un vēlmi izzināt, kā pagājusi nedēļa, kā viņi jūtas. Audzēkņi strādājuši un strādā apzinīgi! lr rezultāti. Ja kaut kur kāda kļūda, kopīgi izlabojam. Sevišķs prieks par tiem audzēkņiem, kuri  piezvana ārpus konkrētās mācību stundas un saka:,,Lūdzu, paklausieties, vai man viss ir pareizi? Es strādāju un centos!''  Paldies vecākiem! Paldies mūzikas skolas vadībai un direktorei Baibai Beraģei! Mums visiem kopā jāiztur šis pārbaudījums, lai turpmāk būtu garā stiprāki un pārliecinātāki par savu varēšanu!

Skolotāja Skaidrīte Brūšniece

Ir grūti atrast īstos vārdus, lai uzrunātu visus audzēkņus un vecākus. Mans novēlējums - šajā situācijā meklēt un atrast visus labos ieguvumus. Parasti domājam, ka stundā nevaram visu paspēt - noklausīties skaņdarbus, pavingrināties. Tad tagad ir tā iespēja - mūzikas literatūrā klausīties un skatīties visu, kas tiek ieteikts, ne tikai 5 minūtes, bet iepazīties ar skaņdarbu pilnībā, padomāt, vai man patika. Mūzika un instrumentu spēle no citiem mācību priekšmetiem atšķiras ar to, ka nav tik ļoti daudz jāiemācās jaunā viela, bet ir jāvingrinās, jāmuzicē, "jāatpūtina galva". Domāju, ka daudz audzēkņu laiku tam arī prot atrast. Man ļoti lielu prieku sagādāja kāda audzēkne, kura teica, ka J. Lūsēna "Putnu operu" noskatījusies septiņas reizes un gandrīz jau zinot no galvas! Šādu interesantu piemēru ir daudz. Mūzikas skolas bērni, vecāki un, protams, arī skolotāji ir lieli malači. Lepojos, ka esam visi kopā un turpinām muzikāli izglītoties.

Skolotāja Lita Krūmiņa

Par 2020. gada pavasari reiz tiks rakstīts vēstures un mācību grāmatās. Un mēs būsim tie ļaudis, kas šo satricinājumu būsim pārvarējuši kopā. Laiks prasa lielu drosmi, vēlmi mainīties un pielāgoties gan skolēniem, gan vecākiem, gan pedagogiem, izkristalizējot tos, kam sirds "deg" par savu darbu. Paldies audzēkņiem un vecākiem, kas turpina darīt! Paldies tiem pedagogiem, kuri veic savus pienākumus, neskaitot darbam veltītās stundas!

Direktore Baiba Beraģe

Komponists Mārtiņš Brauns ir teicis: ,,Nav vērts nodzīvot dienu, ja tās iespaidā neesi kaut mazliet mainījies.’’ Pieņemsi šo laiku kā izaicinājumu, kas var mūs veidot par vēl labākiem, prasmīgākiem, iecietīgākiem un drosmīgākiem cilvēkiem!

Cerot uz drīzu tikšanos,

RMMS direktores vietniece izglītības jomā

Aija Kaļiņičenko (29349337)