Ziņas

Jāņi Rojas novadā aizvadīti godam

Šogad maģiskajiem vasaras saulgriežiem Rojas novada ļaudis un viesi varēja sagatavoties īpaši skaisti, jo par to, lai mājas pošanas un pīrāgu cepšanas karstumā nebūtu vēl jādomā arī par jāņuzālēm, bija parūpējusies Rojas brīvdabas estrādes vadītāja Madara Aizgrāve. Ikviens, kurš gribēja skaisti rotāties, bija laipni gaidīts estrādē, kur bija sagādāts viss vainadziņu pīšanai. Labi domātā iecere par vainagu izstādi klātienē gan izgāzās, jo visi vainagi bija tik skaisti, ar mīlestību darināti, ka katrs vēlējās savu vainadziņu paturēt galvā.

Pēc tam jau visi ar vainadziņiem galvā un ziedu pušķīšiem no trejdeviņiem ziediem rokās devās uz Rojas pludmali. Tajā mierīgā gaisotnē, degot ugunskuram un skanot atbilstošai etnomūzikai, ikviens interesents varēja izpildīt uguns ziedojuma rituālu veselībai, labklājībai, saticībai un mīlestībai.

Un drīz jau klāt arī Līgo diena. To novadā ieskandināja vislabākais Jāņu orķestris (orķestrī spēlē 7 Jāņi) ZELMERI PRO. Vispirms Līgo rīts tika ieskandināts Valgalciemā, tad Kaltenē, Rojā, Rudē, un tad jau jāņabērni tika gaidīti Ģipkā. Jūrmalas priedes tā vien līgojās varenajās orķestra skaņās, un vairāki ģipcenieki ļāvās dejas solim ašajā dienas zaļumballē, kā to nodēvēja pasākuma rīkotājas Dace Broka un Ārija Veide. Pēc tam Jāņu ieskandinātāji ZELMERI PRO devās uz Melnsilu, lai rastu svētku sajūtu arī turienes ļaudīs.

Viens no Gaismas apļiem – arī Ģipkā

16. jūnijā Krāslavā tika iedegtas divas lāpas, kuras nodeva divām skrējēju komandām – Ziemeļaustrenim un Dienvidrietenim, ar ko sākās 1836 Gaismas ceļš apkārt Latvijai. Skrējēju komandu maiņas punktos iededza ugunskurus, tā izgaismojot Latviju.  Viens no ugunskuriem tika iedegts arī Ģipkas jūrmalā.

No tās skrējēju komandai pievienojās ģipcenieks Mareks Langzāms, kopā ar pārējiem skrējējiem pieveikdams atlikušos kilometrus līdz Kolkai. Saulgriežu priekšvakarā abas lāpas satikās Kolkas ragā, apvienojot visus līdz šim kopumā iedegtos 87 ugunskurus.

Dace Klabere

Paziņojums

Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietnieka Jāņa Pāvuliņa atvaļinājuma laikā (līdz 13.07.2020.) apliecinājumus, iepriekš telefoniski vienojoties par apmeklējumu, veiks bāriņtiesas locekle Linda Frīdenberga (5. kabinetā), telefons 63269173.

Apmeklētāju pieņemšanas laiki: pirmdienās un ceturtdienās no 9.00 – 13.00.

Klāt vasaras saulgriežu laiks

Svētdien, 21. jūnijā, plkst.19.38 gaidāmi vasaras saulgrieži. 21. jūnijs būs gada garākā diena, savukārt īsākā nakts būs nakts no svētdienas uz pirmdienu. Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu. Tas ir mirklis, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Saulgriežu dienā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu. Gada garākajā dienā saules spīdēšanas ilgums Latvijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos, līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.

Rojā pirmā Saulgriežu ieskandināšana notika jau 12. jūnijā, kad Rojas un apkārtnes ļaudīm bija lieliska iespēja tikties ar zāļu sievu Līgu Reiteri. Līga ar savu suģestējošo personību neatstāja vienaldzīgu nevienu klātesošo. Daudzie interesenti ne tikai iemācījās pīt Jāņu vainagus, bet uzzināja arī daudz interesanta par saulgriežu laiku, dažādām zālītēm un latviskajām tradīcijām. Neizpalika arī balsu ieskandināšana, Līgas pavadībā visām kopā dziedot garumgaru tautas dziesmu.

Nelielam ieskatam piedāvāju arī jums, lasītāji, dažas no Līgas paustajām atziņām.

  • Augošā mēnesī parasti uzturā lietojami auga laksti, dilstošā – saknes. Pilnmēnesī saka – ņem spēka zāles gan no augšas, gan apakšas – visa laba esot;
  • Kas ir ar salkanu garšu – der labai asinsritei, pliekans – ādai, pliekans un glums - gļotādai. Piemēram, liepu lapas, meldri, kalmju dzinumi, vilkābeles lapas. Skāņš, skābens – gremošanai (skābenes, rabarberi, zemenes, tomāti). Sūrs – šķīdina žultsakmeņus, izvada sāļus no organisma (redīsi, rukola, pērkone, rutks, kālis). Rūgts – aknai un žultij (pīlādžu ogas, aronijas, bērzu lapas, vīgriezes). Sīvs – dzimumveselībai (sīpoli, ķiploki, puravi, lakši). Sāļš – svīšanai. Ass – dezinfekcijai (pipari, ingvers). Ja viesojaties valstīs ar netīru kultūrvidi, obligāti ēdiet viņu nacionālos, parast ļoti asos ēdienus.
  • Auga krāsa, forma, garša palīdz saprast, kā to labāk izmantot. Rabarberu ziedi, kas ir ļoti garšīgi svaigā veidā salātos, patiks nierēm;
  • Vērtīgs un garšīgs būs garšaugu maisījums, pagatavots no žodzenes, pērkones, gārsas ziediem un pusgatavām, zaļām sēklām, ķimenēm, diļļu ziediem, mārrutku lapām. Vēl pievieno antibiotikas – plikstiņu un nauduli, kuri aug katrā neravētā dobē un laukmalē.

Daudz uzzinājām arī par eļļas izvilkumiem un tinktūrām, dabīgajiem ķermeņa skrubjiem, dabīgo aspirīnu upenēs, veselīgajām pirtsslotām utt.

“Sievas, ja gribat būt smukas un vecmāmiņas gados spēt uzkāpt kokā un šūpot kājas, guliet uz puķēm!”, aicināja zāļu sieva Līga. Izrādās, augi satur ļoti daudz ēterisko vielu. Tos noplūcot, tie strauji steidz ziedēt un vīst, tādējādi atdodot visas ēteriskās vielas. Vienīgās puķes, uz kurām Līgai nepatīk gulēt, esot hiacintes – pārāk aukstas un slapjas. Toties zālīšu zinātāja labprāt guļot uz liepu, vīgriežu, pelašķu ziediem. Pelašķu ziedi un to smarža pazemina temperatūru un sāpes, veicina svīšanu. Ja saslimis zīdainītis, saplūc pelašķu ziedus, sasmalcina, pārklāj ar marlīti un liek zīdainīti gulēt, pārklājot viņu ar siltu segu. No bērna ķermeņa siltuma ziedi sāks garot un caur ādas porām nonāks bērna ķermeni, un nekādas zāles nebūs jālieto. Vislabākā inhalācija mazuļiem – pie gultas piekārta vīstošu augu buntīte, pieaugušajiem – pirts.

Un tad jau klāt arī vainagu pīšanas brīdis. Lai ozola vainags nebūtu smags, tas jāpin no lapu pušķīšiem, nevis zariem. Līga Reitere aicina mammas nesteigties pīt vainagus dēliem, iespējams, ka tā varēs noraudzīt topošo vedeklu. Vecos laikos jaunas meitas pinušas puišiem vainagus, lai parādītu, ka viņš viņai patīk un varbūt pat būtu saimnieka vērts. Tā meiča, kas nevienam puisim vainagu neuzdāvināja, skaitījās vīzdegune, kas pati nezina, ko grib.

Vainags skaitās goda lieta. To liek galvā, rotā māju, liek goda vārtos. Ir saulrieta vārti un saullēkta vārti. Ja saule riet un caur saulrieta vārtiem saule iespīd vainagā, ir pēdējais brīdis kurt uguni. Bet, kad saule lec un iespīd vainagā caur saullēkta vainagu, ir pēdējais laiks iet gulēt. Vainagus pin ne tikai ļaudīm, bet arī lopiem kūtī. Jaunums mums, klātesošajiem – vainagos jāpin pusplaukušas, pumpuros esošas puķes. Tās vainagā turpinās plaukt un Līgo vakarā nebūs novītušas. Savukārt ozolu vainagi vīriem dod milzu enerģiju.

Aizraujošajā pēcpusdienā Līga Reitere vēlēja visiem piedzīvot jaukus brīnumus – tie cilvēkus padara skaistākus un veselākus! Lai visiem līgotājiem brīnumu pilna Līgo nakts un saulgriežu laiks!

Dace Klabere

Ziņas