Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā no 23. marta uz laiku atceļ ambulatoro un plānveida pakalpojumu sniegšanu

Atgādinām, ka no 17. marta ir pārceltas plānveida operācijas un pacientu uzņemšana plānveida ārstēšanai stacionārā un dienas stacionārā Ventspils slimnīcā un Talsu filiālē līdz brīdim, kad situācija valstī, saistībā ar Covid-19 vīrusu, normalizēsies. Uz doto brīdi slimnīcas darbinieki prognozē operāciju pārcelšanu līdz šī gada 14. aprīlim. Laiks operāciju atjaunošanai tiks precizēts, ņemot vērā rekomendācijas no Slimību profilakses kontroles centra un Veselības ministrijas par vīrusa izplatību.

Ar visiem iedzīvotājiem, kuriem bija plānota vizīte, izmeklējums vai operācija pie kāda no slimnīcas speciālistiem, sazināsies atbildīgie darbinieki!

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca atgādina, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta pilnā apjomā!

Būsim atbildīgi, saudzēsim sevi un apkārtējos!

Pateicamies par sapratni!

Rojas novada domes un tās struktūrvienību darbība ārkārtas situācijas laikā

Rojas novada dome

Tālrunis 27234281, e pasts roja@roja.lv

Izpilddirektors: janis.puce@roja,lv, telefons 27052492.

Klientu apkalpošanas centrs: roja@pakalpojumucentri.lv, telefons 27234281,

Finanšu jautājumi – aiga.grunte@roja.lv, telefons 26375053.

Būvvalde

Rojas novada būvvaldes pakalpojumus iespējams saņemt un pieteikt elektroniski www.bis.gov.lv. Citu jautājumu gadījumā sazināties telefoniski pa tālr. 63232057, 292733310.

Dzimtsarakstu nodaļa

Klātienē nodrošinās miršanas un dzimšanas reģistrāciju (iepriekš telefoniski vienojoties), kā arī iepriekš pieteikto laulību reģistrāciju, arī ar svinīgo ceremoniju, bet bez viesu klātbūtnes. Pakalpojumus par atkārtotu dokumentu pieprasīšanu un saņemšanu nodrošinās attālināti (portālā www.latvija.lv). Attālināti nodrošinās arī iesniegumu laulību reģistrācijai (ar drošu elektronisko parakstu) pieņemšanu. Dzimtsarakstu nodaļas e pasts dzimtsaraksti@roja.lv, tel. 29231680.

Bāriņtiesa

Par bāriņtiesas pakalpojumu pieejamību, lūgums sazināties ar bāriņtiesas vadītāju pa tālr. 27234284.

Informatīvais izdevums “Banga”

Redakcija strādā attālināti. Telefons 29913881.

Tūrisma informācijas centrs

TIC slēgts. Informāciju par tūrisma piedāvājumiem novadā un apkārtnē pieejama interneta vietnē www.roja.lv sadaļā tūrisms, vai, zvanot pa telefonu 28630590, vai tic@roja.lv

Rojas Jūras zvejniecības muzejs

Rojas muzejs un muzeja filiāle “Kaltenes klubs” apmeklētājiem slēgti, visi muzeja pasākumi atcelti. Muzeja darbinieki strādā attālināti, nodrošinot iespējamos muzeja pakalpojumus. Ja vēlaties gūt kādu konkrētu informāciju par muzeja piedāvājumu, lūgums rakstīt e pastu muzejs@roja.lv vai zvanīt 29432899 (Rojas muzejs) vai 26203381 (Kaltenes klubs).

Bibliotēkas

Rojas novada bibliotēkas aicina apmeklētājus bez nepieciešamības bibliotēkas neapmeklēt. Tiek pārtraukti datorpakalpojumi. Grāmatu un periodisko izdevumu apmaiņa notiek tikai, iepriekš sazinoties: Rojas bibliotēkās no pulksten 11.00-16.00, tālrunis 28616707, Kaltenes ciema bibliotēkā no 12.00-17.00, tālrunis 26144647.

Sports

Atcelti visi sporta pasākumi, nodarbības un sacensības. Telefons informācijai 28394308 (stadiona vadītājs).

Rojas kultūras centrs

Atcelti visi pasākumi un mēģinājumi. Telefoni informācijai 29196478, 29646228.

Sociālais dienests

Dienests strādā attālinātā režīmā, izņemot gadījumus, kuri ir saistīti ar neatliekamiem ārkārtas pasākumiem (bērnu tiesību aizsardzību un neatliekamo sociālo palīdzību).

Kontaktinformācija:

Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja, sociālā darbiniece darbā ar veciem cilvēkiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem Baiba Trūbiņa – tel. 27234288, e-pasts baiba.trubina@roja.lv;

Sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem – Linda Gerucka, tel. 27234286, e-pasts: linda.gerucka@roja.lv;

Biroja administratore/sekretāre, Sociālās palīdzības organizatore – Iveta Neimane, tel. 28909271, e-pasts: iveta.neimane@roja.lv

Rojas dzīvokļu komunālais uzņēmums

Rojas DzKU kase strādā no 8.00-12.00.

Pirmsskolas izglītības iestādes

Atbilstoši 12. marta Ministru kabineta lēmumam, - bērnudārzi turpina strādāt, bet, lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz bērnudārzā rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši "Covid-19" skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar "Covid-19" saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Rojas vidusskola

Rojas vidusskolā mācību process turpmāk tiks organizēts, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu par attālinātu mācību procesa īstenošanu ārkārtas situācijā. Sīkāku informāciju par mācību norisi skolēni saņem E klasē un no klašu audzinātājiem.

Rojas Mūzikas un mākslas skola

Izglītojamajiem stundas notiek pēc līdzšinējā stundu plāna, tikai tām tiek nodrošināta attālināta darbība. Saziņai ar audzēkņiem, vecākiem, aizbildņiem, Rojas MMS pedagogi un administrācija izmantos Skolvedības sistēmu E klase

Neskaidrību un interesējošo jautājumu gadījumos pedagogi un skolas administrācija vienmēr būs pieejama. Rojas MMS direktores Baibas Beraģes tālrunis 28321318.

Rojas novada Sporta skola

Saskaņā ar rīkojumu, treniņi un sacensības skolā nenotiks līdz turpmākam rīkojumam.

Par darbinieku un darba devēju attiecībām ārkārtējās situācijas laikā

Ko Darba likums paredz, ko darbinieks un darba devējs var darīt šādā situācijā?

- Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei. 

- Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem. 

- Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš ir uzņēmies. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu savu darbu izpildīt. Arī šajā ārkārtas situācijā ir iespējami risinājumi. Piemēram, tie var būt gan darba laika pielāgojumi, gan arī kā darba izpildes vietas pielāgojumi. Proti – ir iespējams vienoties, piemēram, par nepilna darba laika noteikšanu, par darba veikšanu attālināti, vai citiem darba organizēšanas veidiem. 

- Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažāda veida atvaļinājumu izmantošanu. Piemēram, drīkst   vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā. Darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts.
    
-  Darba likums regulē arī situācijās, kad darbiniekam ir nodrošināma atlīdzības izmaksa arī gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.

Ko Darba likums saka par dīkstāvi, kas var rasties šajā situācijā?

- Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu.  Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču – ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.

- Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.

- Likumā arī teikts, ka situācijās, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei (lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas), viņam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Taču – ne ilgāk par vienu mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā -  ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Ko darīt, ja darbinieks ārkārtas situācijas dēļ nevar veikt savus pienākumus?

- Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu.  Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Likumā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam savlaicīgi ir jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot, darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ persona nevar savlaicīgi atgriezties Latvijā. 

Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama  pašizolācija?

- Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir bijis komandējumā vai darba braucienā, vai bijis nosūtīts veikt darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību.

Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats ir devies uz COVID -19 skartajām valstīm vai teritorijām, tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.

- Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, savukārt slimības naudas un slimības pabalstu izmaksu regulē likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Papildus informācija darbiniekiem un darba devējiem ir meklējama arī Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē www.vdi.gov.lv .

 Esošajā situācijā normatīvo aktu piemērošana var radīt neskaidrības, tādēļ aicinām darba devējus un darbiniekus, un arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā vērsties Valsts darba inspekcijā elektroniski vai zvanot (kontakti pieejami Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē). 
 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Ģimenes ārsti arī akūtajās stundās pacientus pieņems pēc iepriekšēja pieraksta

Informāciju par pieejamajām ģimenes ārstu praksēm atbilstoši savai dzīves vietai vai pie kāda ģimenes ārsta persona ir reģistrēta, var noskaidrot:

• apmeklējot NVD mājaslapu www.vmnvd.gov.lv sadaļā Veselības aprūpes pakalpojumi  Ģimenes ārsti atbilstoši teritorijām;
• E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv, autorizējoties sadaļā "Iedzīvotājs" ar kādu no drošas piekļuves līdzekļiem: internetbankas piekļuves datiem, elektronisko parakstu vai personas apliecību (eID);
• zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234. Darba laiks - no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 - 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 - 15.00. Pirmssvētku dienās: no plkst. 8.30 - 16.00.

NVD aicina iedzīvotājus rīkoties atbildīgi, ievērojot veselības nozares speciālistu un Slimības un profilakses centra norādījumus.

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālā veselības dienesta
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67045007; 28383970