Ziņas

Komunikācijas vadlīnijas par valdības stratēģiju nākamajam Covid-19 ierobežošanas posmam

  • Covid-19 izplatība Latvijā tiek mērķtiecīgi kontrolēta.
  • Valdības stratēģija nākamajam Covid-19 ierobežošanas posmam balstās uz stingru veselības drošības pasākumu ievērošanu arī turpmāk un pakāpenisku ierobežojumu samazinājumu.
  • Pandēmija pasaulē nav beigusies, arī Latvijas epidemiologi norāda, ka vīrusa izplatība joprojām sabiedrībā notiek, turklāt COVID-19 visbiežāk izplatās ģimenes locekļu, kolēģu un draugu vidū, tāpēc arī turpmāk 2 m distancēšanās un epidemiologu norādījumu ievērošana ikdienā ir obligāts priekšnoteikums ierobežojumu mazināšanai.
  • Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 9. jūnijam, vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu.
  • Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu veiksmi nosaka cieša sabiedrības un valsts iestāžu sadarbība. Tādēļ arī turpmāk iedzīvotājiem tiek ieteikts stingri ievērot veselības drošības pasākumus - rūpīgu roku higiēnu, fizisko distancēšanos un pārdomātu rīcību, gan atrodoties publiskās vietās, gan sadzīvē.
  • Valdības lēmums ir pieņemts, balstoties uz valdībā apstiprinātajiem pamatprincipiem un kritērijiem, kas nosaka, kad iespējama Covid-19 krīzes laikā ieviesto pasākumu mazināšana. Ierobežojumu atcelšanā tiek vērtēta:
    • Latvijas epidemioloģiskā situācija;
    • atbildīgo institūciju spēja atklāt infekciju un atrast kontaktpersonas;
    • veselības aprūpes iestāžu kapacitāte;
    • situācija ārvalstīs.

Kritēriji tiek mērīti četru nedēļu periodā, un atceltie ierobežojumi var tikt mainīti gan ierobežojumu pastiprināšanas, gan samazināšanas virzienā atkarībā no kritēriju izpildes.

  • Kontaktpersonu apzināšanai no maija beigām tiek plānots izmantot Bluetooth tehnoloģijā balstītu lietotni “Apturi COVID-19”, ko pēc savas iniciatīvas un ar saviem resursiem šobrīd izstrādā vairāku aktīvu uzņēmumu sadarbības grupa (LMT, TechHub, MAK IT u.c).
  • Pamatojoties uz Baltijas valstu spēju efektīvi kontrolēt slimības izplatīšanos reģionā, no 15. maija tiek atvērtas savstarpējās Baltijas valstu robežas brīvai iedzīvotāju kustībai.
  • Par satiksmes jomu jauni lēmumi tiks pieņemti nākamajā nedēļā, iepriekš tos pārrunājot un koordinējot ar kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju.
  • No 12. maija tiek mazināti ierobežojumi izglītības, sporta, dažādu pasākumu organizēšanas un pulcēšanās un tūrisma jomās.

 

Izglītība un sports

Izglītības jomā visu veidu mācību process joprojām notiks attālināti, tai skaitā pašlaik netiks organizētas bērnu nometnes.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, pirmsskolas kopā ar pašvaldībām varēs lemt, kā šajā mācību gadā organizēt 5-6 gadus vecu bērnu apmācību – klātienē vai attālināti.

Ievērojot noteiktos fiziskās distancēšanas un epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiks atļautas klātienes konsultācijas, lai sagatavotos valsts pārbaudījumiem vai profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem. Lai gan 9. klašu skolēniem obligātie eksāmeni ir atcelti, arī viņiem konsultācijas klātienē būs atļautas.

Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņems aizsardzības ministrs, savukārt iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs to pieņems iekšlietu ministrs.

Klātienē varēs notikt arī organizēti bezkontakta sporta treniņi vai nodarbības, ievērojot šādus nosacījumus:

  • vienā treniņgrupā vienlaikus pulcējas ne vairāk kā 25 personas;
  • treniņa laiks iekštelpās – trīs stundas, ārtelpās laiks neierobežots;
  • nodarbību vada sertificēts treneris;
  • tiek ievērota savstarpēja divu metru distance;
  • fiziski nepārklājas dažādu treniņgrupu plūsmas;
  • treniņā neiesaistās bērni, kas jaunāki par septiņiem gadiem;
  • jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un trenera norādījumi;
  • jāievēro citi fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tiks izstrādāti sadarbībā ar Veselības ministriju.

Pasākumi un pulcēšanās

Ja iespējams nodrošināt savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus, tiks atļauta pulcēšanās iekštelpās un ārtelpās līdz 25 cilvēkiem organizētos publiskos un privātos pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos. Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana. Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Pasākumos, kuros apmeklētājs piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, netiks piemērots noteiktais cilvēku skaita ierobežojums.

Pasākumu norises ilgums ārtelpās nebūs ierobežots, taču iekštelpās tas nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas. Organizatoram būs jānodrošina arī ierobežojumu ievērošana un dezinfekcijas līdzekļu pieejamība.

Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks tiks pagarināts no plkst. 7.00 un līdz 24.00.

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Savukārt kultūras ministram būs tiesības reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami fiziskās distancēšanās un dezinficēšanas prasību ievērošana kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u. c. vietās.

Atgādinām, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Tirdzniecības centri

Turpmāk brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros strādās visi veikali. Ir atcelts ierobežojums, ka tirdzniecības centros darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas, vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali.

Tūrisms

Pēc 12. maija tiek atļauts organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 14 dienas pašizolācija dzīvesvietā neattieksies un Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši valstis, kas nav Latvija, Lietuva vai Igaunija.

Transports

Satiksmes ministrijai būs jāsagatavo satiksmes ministra apstiprināti pasākumi, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu.

Rojas upes zivju krājumi papildināti ar 5162 taimiņu smoltu mazuļiem

Šī gada 30. aprīlī Rojas upē tika ielaisti 5162 viengadīgie taimiņu smolti, kas izaudzēti Z/I “BIOR” zivju audzētavas „Tome” filiālē „Pelči”. Šo pasākumu nu jau var saukt par tradīciju, jo zivju mazuļi Rojas upē tiek ielaisti no 2007. gada. Taimiņu mazuļus ieguva no Rojas upē nozvejotiem vaisliniekiem. Taimiņu palaišanā piedalījās pārstāvji no Valsts vides dienesta Ventspils un Liepājas reģionālās pārvaldes, pārstāvji no zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas „Tome” filiāles „Pelči” un pārstāvji no Rojas novada domes.

Lai nodrošinātu lielāku iespēju zivju mazuļiem izdzīvot, zivju audzētavas pārstāvji taimiņu mazuļus Rojā nogādāja divas reizes. Zivju mazuļu svars vidēji sasniedza 19 g un garums 5 cm. Tos ielaida Rojas upē pie tilta Žocenē. Domes darbinieki ar palīgiem, ievērojot 2 metru distanci, taimiņu mazuļus ar spaiņiem nogādāja ielaišanai Rojas upē. Zivju inspektores norādīja, ka šie mazuļi ir ļoti ņipri un dzīvīgi.

Zivju fonda pasākuma „Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpnēs un ūdenstilpnēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij citās ūdenstilpnēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana” projekts Nr. 3.62. „Taimiņu mazuļu smoltu ielaišana publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošanai un resursu papildināšanai Rojas novadā” norisināsies par kopējo summu 12 097,92 EUR, no kuriem Rojas novada domes līdzfinansējums ir 2 419,58 EUR, bet pārējo finansē Zivju fonds.

Ligita Šnore,

Teritorijas plānotāja

“Cimboliņš” jaunā mājvietā

27. aprīlī Rojā iecienītais veikals – gaļas nams “Cimboliņš” - vēra savas durvis apmeklētājiem jaunā mājvietā – Selgas ielā 4a. Kāpēc šāds lēmums un par nākotnes iecerēm stāsta veikala īpašnieki Sanita un Nauris Graudiņi.

“Esam atgriezušies savās mājās”, sarunu iesāk Sanita. Maija sākumā jurģi bija arī pašai Graudiņu ģimenei. Arī viņu ģimene šeit ir radusi savu mājvietu, un, kā uzsvēra Sanita, visa kompleksa atmosfēra veidojas savādāka, personiskāka, ja tās īpašnieki turpat arī dzīvo, arvien ir sasniedzami un it visā piedalās.

Iepriekšējās telpās veikals atradās 3,5 gadus, un tajās viņi bija tikai īrnieki. Sanita smej, ka iepriekš daudz laika ticis pavadīts, skrienot no vienas adreses uz otru. Tāpat kā iepriekšējās, arī jaunās veikala telpas ir mājīgi iekārtotas. Gaumīgā telpa, plašais sortiments, galdiņš ar krēsliem, pie kura apsēsties, stāvot rindā vai vienkārši atpūtinot nogurušās kājas – tas viss liecina par to, ka ikviens apmeklētājs šeit ir gaidīts. Sanita priecājas, ka viņiem ir paveicies arī ar veikala kolektīvu. Meitenes ar darbu “Cimboliņā” ir apmierinātas. Kolektīvs uztur draudzīgas attiecības arī pēc darba laika beigām, un Sanita ir pārliecināta, ka tas nes atdevi.

“Pamazām iesakņojamies Rojā”, sarunai pievienojas Nauris Graudiņš. Pārcēlāmies uz Roju tikai 2015. gadā. Gribam mazu Rojas centra stūrīti sakopt un izveidot tā, lai tas kalpotu ne tikai mums, rojeniekiem, bet visam novadam. Pašlaik mēs šo īpašuma izmantojam tikai aptuveni par desmit procentiem. Šeit ir liels potenciāls, ko gribam attīstīt, lai tas būtu par svētību visiem cilvēkiem. Es ticu, ka Roja ir kā dārga pērle, kuru no sākuma tu gribi tikai sev. Bet tad, ar to padzīvojot, saproti, ka tā ir pārāk skaista, lai to paturētu tikai sev, un tu gribi to dāvāt arī citiem. Manuprāt, Roja ir tik sakopta! Protams, pirmkārt jau tas ir labs pašvaldības darbs, bet pastaigājoties mēs redzam arī daudz sakoptu sētu, ar kurām cilvēki dalās ar citiem. Tas ir arī mūsu redzējums, ka katrs rojenieks savā ziņā varētu būt viesmīlis un katrs Rojas nams – viesu nams. Pasaule šobrīd ir tik mobila, visi spēj kustēties, un viņiem ir viena vajadzība – tikt pieņemtiem un būt mīlētiem. Tikai jautājums – kur? Ja mēs būtu tā vieta, kur cilvēki atbraucot justos pieņemti, novērtēti un mīlēti, tad mēs arvien vairāk spēsim tajā augt un, pat ja mēs atvērtu visas durvis viesiem, mēs vienalga nespētu uzņemt visus tos cilvēkus, kas šeit gribētu palikt. Tādēļ nevajag mums domāt tikai katram par sevi, vai man ir vai nav konkurentu. Mēs visi dzīvojam skaistā vietā un, jo vairāk dalīsimies, jo ieguvēji būsim mēs visi. Tāpēc arī gribam šo mazo nostūrīti attīstīt, darīt krāšņu, lai cilvēkiem tas būtu pieejams – vai tas ir veikals vai viesnīca. Gribam uzņemt cilvēkus un dot iespēju viņiem to baudīt. Katram, kas atbrauc, saku, ka viņam ir iespēja uz šejieni pārcelties, un katram izstāstu nelielu stāstu par Roju. Es tiešām ļoti novērtēju Miķeli Lismentu, kurš ir paveicis milzīgu darbu. Viņam bija redzējums un gandrīz tukšā vietā viņš šo redzējumu īstenoja, un nav jau tā, ka viņš Roju uzcēla uz betona, nē, viss ir skaisti saplānots pa kvartāliem. Vari pastaigāties pa vienu mežu, nepatīk, ej citur. Ir akmeņaina jūrmala, ir smilšu pludmales. Cilvēkiem ir, ko darīt.

Tas ir tas, kāpēc mēs pārceļamies un gribam šeit visu attīstīt. Es ticu, ja mēs domātu plašāk, mazāk par sevi, vairāk par kopumu, mēs visi būtu ieguvēji, un tad vairs nebūs jādomā par to, ka es gribu braukt projām no Rojas, ka šeit jau nav, ko darīt. Šeit visiem ir, ko darīt, vajag tikai sākt un nebaidīties. Es ticu tam redzējumam, tāpēc paši cenšamies to izdzīvot un iedrošināt uz to vēl kādu. Katru Rojas vietiņu varam vēl vairāk sakopt un attīstīt, vienam otru atbalstot. Priecājos, ka cilvēki nāk uz šejieni, nes ziedus un dāvanas, tas ļoti aplīdz un apliecina, ka mēs ejam pareizajā virzienā.

Protams, projektā ir arī kafejnīca. Tā būs mazliet plašāka, kā iepriekš, kurā pārdevām tikai picas un kebabus. Gribam lielāku ēdienu dažādību, lai izpatiktu vairākām gaumēm. Domājam būt atvērti visu gadu, jo jādomā par veidu, kā Roju arī ziemā darīt populāru un pievilcīgu. Vasarā visi brauc un vārtās pa smiltīm, peldas, bet pie mums ir arī, ko ziemā apskatīt un darīt, tikai jāsakārto infrastruktūra. Protams, līdz ar to radīsies arī jaunas darbavietas. Bez kafejnīcas būs arī viesnīca, solārijs, telpa banketiem, konferenču zāle, pirts. Mēs vēl augam, skatāmies un mācāmies. Esam jauni šajā industrijā, tāpēc daudz vēl jāmācās. Ieklausāmies cilvēku vēlmēs un cenšamies saprast, kā varam pielāgoties, lai būtu par svētību un kalpotu apkārtējiem cilvēkiem.

Esošā pandēmija Jūs nebiedē?

Īsti nē. Izmaiņas tā ienes, bet samazinātos tempus mēs izmantojām, lai pārceltos. Pēc katrām grūtībām seko izaugsme. Cilvēki gribēs būt pie dabas, bet nebrauks uz Spāniju, bet varbūt uz Roju. Latvijā tika izdarīti pareizi un ātri soļi, tādēļ ceru, ka ātri tiksim pandēmijai pāri un tad jau turpināsim skrējienu. Šo apstāšanos vajadzēja, lai varētu mazliet padomāt. Domāju, ja vien pareizi darbosimies, tiksim galā ar visu. Cilvēks ir unikāla būtne, spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem. Pārciestās grūtības mūs tikai padara stiprākus.

“Mani iedrošināja Miķelis Lisments”, saka Nauris un turpina “Dzīvē viņu neesmu saticis, tikai lasījis grāmatas par viņu. Mums no viņa ir daudz ko mācīties. Ja viņš varēja aizbraukt uz Maskavu un pārliecināt turienes funkcionārus, tad mums jāspēj aizbraukt uz Briseli. Roja ir perspektīva vieta, kur dzīvot, tādu nav daudz. Mums tikai vajag to stāstīt un teikt cilvēkiem”.

Dace Klabere

4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadiena!

Šogad 4. maijā izpaliks jau iecienītā mūsu ļaužu tikšanās svētkos pie kopīgi balti klātiem galdiem savos ciemos vai koncertā. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi atzīmēsim bez publiskiem pasākumiem klātienē. Tos nevar svinēt arī plašā draugu un tuvinieku lokā. Bet ir lietas, ko mēs varam darīt, lai atzīmētu šo mums visiem tik svarīgo notikumu:

  • celsim godā mūsu karogu;
  • klāsim baltu galdautu lielākam vai mazākam saimes galdam un gatavosim svētku pusdienas savā mājā, kāds varbūt to darīs viens, bet tas nekas;
  • radīsim svētku sveicienu savā logā - tagad ir sācies ziedēšanas laiks, kāpēc gan nevarētu uzziedēt māju logi;
  • ja proti spēlēt kādu instrumentu, muzicē sev un kaimiņiem par prieku;
  • pārrunāsim ģimenē tā laika sajūtas - kā ar satrauktām sirdīm gaidījām un skaitījām katru PAR mūsu brīvībai! Stāstīsim par to bērniem;
  • apsekosim, kā izauguši 100gadei par godu stādītie ozoliņi novadā (ievērojot distancēšanos);
  • skatīsimies latviešu filmas un klausīsimies latviešu Atmodas laika mūziku.

Dalīsimies ar savām šīs dienas fotogrāfijām sociālajā vietnē facebook, lietojot mirkļbirku #4maijsrojasnovadā , lai ir ko atcerēties, jo arī tā būs vēsture!

MĒS ESAM LATVIJA!

Dace Broka,
Rojas novada kultūras pasākumu organizatore

Ziņas