Vecmāmiņu diena “Man ir vislabākās omītes pasaulē!” Rojas PII “Zelta zivtiņa” grupā “Karūsiņa”
15/03/2020
Piektdien, 6. martā, grupā “Karūsiņa” viesojās bērnu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas, jo bērni un skolotājas rīkoja svētkus omītēm. Bērni sniedza priekšnesumus un sveica omītes svētkos, apmīļoja omīšu gādīgās un darbīgās rokas SPA procedūrā – smaržīgo ziepju bumbiņu un rožu ziedlapiņu vannā.
Evelīnas vecmāmiņas un vecvecmāmiņa sagādāja bērniem pārsteigumu – leļļu teātra izrādi “Trīs sivēntiņi”. Mūzikas skolotāja Baiba aicināja omītes un bērnus rotaļās, bet grupas skolotājas gādāja par svētku galdu no vecāku sanestajiem kārumiem. Pēc saviesīgas pacienāšanās sekoja diskotēka bērnu iecienīto mūzikas ritmu pavadībā. Liels bija skolotāju prieks par plaši apmeklēto pasākumu, jo šeit bija iespēja vērot trīs paaudžu tikšanos – bērni, vecmāmiņas un vecvecmāmiņas, kā arī iespēja satikties radiem un draugiem, kuri ilgāku laiku nebija viens otru redzējuši. Tas viss, pateicoties mūsu jaukajiem bērniem, kuri sasaista paaudžu saites ciešāk ar mīlestību un pateicību savām vecmāmiņām un vecvecmāmiņām. Paldies visām mūsu 27 viešņām par atsaucību un jauko kopā būšanu mūsu svētkos!
Skolotājas Iveta Rozentāle un Maija Grīnfelde
ROJA - tevi pabaROJA!
15/03/2020
Šovasar Rojas novadā notiks vēl nebijis pasākums – Rojas novada mājas virtuves! Pasākuma mērķis ir iepazīstināt Rojas novada viesus un ceļotājus ar vietējo māju, saimniecību un arī esošo uzņēmēju kulinārajām tradīcijām un piedāvājumiem.
Pasākuma norise plānota 31. jūlijā, 1. un 2. augustā., apvienojot to ar labu kino baudīšanu festivāla “RojaL” laikā.
Uz pasākumu pieteikušies ap 15 mājas virtuvju dalībnieki. Savu interesi izrādījušas vairākas privātpersonas, mājražotāji un arī esošie uzņēmēji, kas ikdienā vairāk nodarbojas ar viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu.
Šajās dienās pasākuma dalībnieki savās sētās piedāvās savus īpašos ēdienus, dzērienus, našķus, tādā veidā reklamējot ne tikai savu produkciju, bet arī mūsu piekrastes kulināro matojumu vai ēdienu, kuru iecienījuši paši saimnieki un viņu ģimenes.
Mājas virtuvju saimnieki ir aicināti padomāt par to, kā savu piedāvājumu padarīt vēl pievilcīgāku un interesantāku apmeklētājiem, ar kādu amata prasmju demonstrēšanu, viesu iesaisti ēdienu gatavošanā, ar savas vietas un dzimtas īpašajiem stāstiem, senu priekšmetu izstādi, nodarbēm bērniem vai varbūt pat ekskursiju pa tuvējo apkārtni.
Lai saimnieki būtu labāk sagatavojušies uzņemt ciemiņus pie sevis, esam ieplānojuši semināru mājas virtuvju dalībniekiem, kurā pārstāvis no PVD informēs par higiēnas normām un prasībām, kas tiem būtu jāievēro.
Gatavošanās šim notikumam rit pilnā sparā, tāpēc sīkāka informācija par Rojas novada mājas kafejnīcu dalībniekiem un viņu piedāvājumiem vēl sekos.
Tā ir lieliska iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam un arī ārvalstu tūristam vairāku dienu garumā iepazīties un baudīt mūsu novada un piekrastes kulinārās un kultūras tradīcijas!
PiebiedROJAmies un atbalstām vietējos uzņēmīgos cilvēkus!
Kristīne Voldemāre,
Rojas TIC vadītāja
Tikšanās ar Izglītības ministri Ilgu Šuplinsku
15/03/2020
4. martā uz tikšanos ar rojeniekiem ieradās Latvijas Zinātnes un izglītības ministre Ilga Šuplinska un 13. Saeimas deputāts Uldis Budriķis. Uz tikšanos bija ieradies kupls skaits interesentu un vairāk nekā trīs stundu ilgās diskusijas pagāja vienā mirklī.
Kā pastāstīja ministre, Izglītības ministrijā šobrīd tiek strādāts pie divām lielām reformām. Viena no tām saistīta ar skolu tīkla sakārtošanu, otra ar augstskolu izglītības pārvaldību.
Uz 24. martu skolu tīklā tiek gatavots jauns informatīvs ziņojums par sekojošām tēmām:
- Ministrijas skatījums par to, kā veidojas vidējās izglītības tīkls;
- Analizēts pašvaldības finansējums attieksmē pret izglītību;
- Piedāvāts skatījums, kā ir maināms modelis “Nauda seko skolēnam”, lai normalizētu situāciju, kas veidojas gan ar savstarpējiem norēķiniem, gan ar to, kādā veidā un cik lielā apmērā izmaksā mācību process vienam skolēnam dažādās skolās, jo šobrīd mācību process vienam izglītojamam mainās no 20-600 eiro amplitūdā Latvijas mērogā.
Ministrijas darbinieki laikā no augusta līdz februārim tikās ar 118 pašvaldībām un runāja par visu problēmu spektru, kas saistīta ar izglītību. Sākot ar to, kā novados tiek plānota izglītības reforma, cik pietiekošs vai nepietiekams ir pedagogu skaits, vai tiek izpildītas sanitāri higiēniskās prasības, kā pašvaldības redz apdraudzējumu vai attīstības iespējas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Ļoti svarīgs jautājums pašlaik ir arī par digitālo kompetenci – cik labā līmenī skolotāji to pārvalda. Šī gada ietvaros ir paredzēts pusmiljons eiro, lai organizēto šo apmācību skolotājiem. Ir jāsaprot, ka paaudze, kas šogad ienākusi mūsu spēlētāju lokā, ir absolūti digitāla paaudze ar pilnīgi citādu uztveri, savādāku vērtību sistēmu un citādām prasmēm, ko tā mantojusi jau piedzimstot. Tādēļ skolotājiem jābūt gana advancētiem, jo ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā pašlaik galvenais jautājums ir, kā nodrošināt, lai digitālās kompetences ir pietiekamas vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, kā nodrošināt, lai tie, kas māca, ir gana zinoši, lai jaunā paaudze, kas nāk, nejustu iztrūkumu šajā spektrā. Līdz ar to tiek runāts arī par tehnisko nodrošinājumu skolās. Ziņojums veidojas no sarunām ar pašvaldībām un mūsu iespējām. Sarunu gaitā sapratām, ka šobrīd būtiskas izmaiņas vajadzīgas sākumskolās un pamatskolās, bet pagaidām pašvaldības tam nav gatavas, jo vispirms ir jāzina, kas notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas, kādas būs jaunās administratīvi teritoriālās robežas, kādi būs jauno pašvaldību resursi. Mēs nevaram norobežoties no digitālā laikmeta, tādēļ, jo ātrāk pielāgosimies, jo labāk. Šajos 10 gados, kas ir līdz 2030. gadam, pasaule izmainīsies tik tālu, ka mēs drīz dzīvosim kā zinātniskajā fantastikā. Pamazām izzūd arī grāmatas un grāmatu lasītāji. Es aktīvi iesaistos konferenču apritē, kurā kolēģi no ārvalstīm, kas veikuši pētījumus socioloģijā, teic, ka nav grāmatu lasītāji. Grāmata turpmāk būs ekskluzīva, un veidosies grāmatu lasītāju klubiņi. Pēdējā sarunā ar filoloģijas studentiem un kolēģiem no Ventspils augstskolas dzirdēju, ka šis ir pirmais gads, kad jaunieši, kas atnākuši studēt filoloģiju, neatpazīst Blaumani. Tas ir process, kas ir aizgājis. Piemēram, Anna Rancāne lasa grāmatas tikai elektroniskā formātā! Mainās paradumi. Lai kā es negribētu, arī es pie datora pavadu ļoti daudz laika, jo visi dokumenti un materiāli ir sistēmā.
Vai ir padomāts par to, lai atceltu skolēniem mājasdarbus?
Tas bija viens no pirmajiem jautājumiem, ko man uzdeva pašas bērns. Patiesībā tas ir jautājums skolotājiem. Es esmu par! Kas jums traucē to darīt kaut no rītdienas? Ministru kabineta noteikumi to neparedz, tādēļ viss atkarīgs no pašiem skolotājiem. Runājot par smagajām skolassomām, ar laiku tās kļūs vieglākas, jo vairāk pāriesim uz digitālajiem mācību līdzekļiem, un grāmatu vietā skolēniem būs planšetes.
Samilzis ir jautājums par skolēnu brīvpusdienām.
Te ir jautājums par sadarbību ar pašvaldībām. Laukos situācija ir nedaudz savādāka, bet nevar skola risināt tikai sociālus jautājumus. Gan skolas direktoram, gan novadam ir vairāk jādomā par attīstību - cik daudz viņi iegulda mācību līdzekļos, tehnoloģijās, skolas attīstībā. Pašvaldībām ir dažādas pieejas un koncepcijas. Skolai, protams, ir jānodrošina iespēja bērnam skolā paēst, bet vai par to būtu jāmaksā valstij? Uzskatu, ka ģimenei ir jāspēj nodrošināt pamatvajadzības saviem bērniem, tai skaitā siltas pusdienas, bet vajadzīgos mācību materiālus, individuālu pieeju bērniem, to vecāki nenodrošinās. Šeit, protams, nav runa par daudzbērnu ģimenēm un sociāli neaizsargātām ģimenēm. Tām atbalsts tiks sniegts vienmēr. Es gribētu, lai mana nodokļu maksātājas nauda tiek ieguldīta izglītības kvalitātē, bet pusdienu maizi savam bērnam pati varu iedot līdzi, kā esmu to darījusi vairākus gadus, jo mans dēls vienkārši neēda skolas ēdienu.
Kāda ir vecāku loma jaunajā kompetenču pieejā?
Šobrīd ministrijā viedokļi dalās. Mēs mēģinām ieviest, ka no 2020. gada 1. septembra ar katru vecāku tiek noslēgts līgums. Līgumā būtu skaidri atrunāti vecāku pienākumi, tiesības, komunikācija ar skolu. Tas daudz ko mainītu. Ja katrs vecāks to izlasītu un parakstītu, es ceru, ka vismaz 60% vecāki būtu iesaistīti šajā procesā un būtu līdzatbildīgi. Es dalu šo atbildību starp skolu un vecākiem. Pašlaik ir divas galējības – vecāki, kas nenormāli uzbāžas skolai, un otri, kas neinteresējas vispār. Vajadzīgs modelis, kas būtu samērīgs, tāpēc strādājam pie šī līguma, bet, tiekoties ar dažādām skolām, redzu dažādas prakses. Starp citu, paredzēts finansējums arī vecāku izglītībā.
Vai Rojas skola ir slēdzamo skolu sarakstā?
Skolas tiks kartētas. Vienā krāsā būs skolas, kuras nav apdraudētas, otrā, kuras ir uz robežas, bet trešajā skolas, par kurām pašvaldību vadītāji pateikuši, ka audzēkņus 10. klasē vairs neuzņems. Jūs starp tām neesat, tās ir Ērgļi un Ugāle. Lai vidusskolu neslēgtu, tajā jāmācās 45 skolēniem. Par to lemsim 24. martā, jādomā, ka vēlākais 30. martā tas būs zināms visiem.
Ir bērni, kuri nespēj koncentrēties, ilgstoši noturēt uzmanību, neprot mācīties. Vai ir paredzēts šīs prasmes bērnam iemācīt skolā, lai vecākiem viņus nebūtu jāvadā pie speciālistiem ārpus skolas.
Jā, tas bērniem noteikti būtu vajadzīgs, bet nezinu, vai tas pašlaik ir mācību programmās. Ja nav, tad ļoti ceru, ka tas būs iekļauts jaunajās mācību programmās. Tas ir ļoti svarīgs faktors. Mēs vēl nespējam pateikt, cik ļoti ir izmainīta digitālo paaudžu domāšana un attīstība. Tas ir viens no elementiem, ar kuriem jāstrādā, kaut gan domāju, ka daudzi ar to jau arī strādā. Mēs nevaram norobežoties no digitālā laikmeta.
Joprojām nestrādā pirms 10 gadiem ieviestā sistēma “Nauda seko skolēnam”!
Es šajā amatā neesmu 10 gadus. Jā, joprojām nav tāda plāna, modelis tiek vēl meklēts. Amplitūda, ko valsts iegulda izmaksās uz vienu izglītojamo, atšķiras no teritorijas, kurā atrodas skola un skolas lieluma. Visvairāk tiek ieguldīts tieši reģionos. Ja nauda sekotu skolēnam vienādās summās, tad Rīga nezinātu, kur to naudu likt. Tieši pateicoties valsts maksājumiem, šobrīd arī mazāk apdzīvotās vietās skolas ir saglabātas. Jo vairāk skolēnu koncentrējas vienā vietā, jo lielākas ir skolotāju algas. Valsts lauku reģionu skolotājos iegulda vairāk nekā Rīgas skolotājos. Rīgai piešprice no valsts pašlaik ir nulle procentu. Laukos ir mazs skolēnu skaits un skolotājiem nav slodzes.
Tuvojoties vēlai vakara stundai, diskusija bija jābeidz, lai gan neskaidru jautājumu vēl bija daudz. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes “Zelta zivtiņa” skolotājas uztrauca bezmērķīgā atskaišu rakstīšana par katru sīkumu, kuras atkal, kā izrādās, ministrija nemaz nepieprasa utt. Vairākus no jautājumiem ministre pierakstīja un centīsies rast atbildes tuvākajā laikā, bet par visu pārējo viņa lūdza rakstīt vai nu viņai pašai, vai Izglītības kvalitātes vērtēšanas dienestam. Tikšanās nobeigumā klātesošie uzteica ministres progresīvo domāšanu un izteica lūgumu – dariet visu, lai nenogremdētu laukus!
Dace Klaberes teksts un foto
.jpg)
roja.parvalde@talsi.lv
+371 63220834