20. janvāris – barikāžu aizstāvju atceres diena

Pirms 29 gadiem norisinājās svarīgi notikumi mūsu Latvijas neatkarības atgūšanai. Barikāžu laiks. Par to runā skolā, ģimenē, jo mūsu skolēnu vecvecāki ir piedalījušies šajos notikumos. Vislabāk par to var pastāstīt tie skolotāji, kuri paši bija uz barikādēm. Viņi 20. janvārī varēja lepoties ar piemiņas nozīmi pie krūtīm, kura apliecina – jā, es tur biju, es redzēju, es piedalījos. Pirmdienas rītā pie skolas liesmoja atmiņu ugunskurs, smaržoja piparmētru tēja, un kāras mutes notiesāja sasmērētās zaptsmaizes. Bet pie Gvido Zvaigznes piemiņas akmens dega svecītes, nu jau arī par viņa mammu. Jā, tā ir mūsu skolas tradīcija šajā dienā. Laba tradīcija, kura, cerams, tiks saglabāta gadu no gada. Tā ir vēsture, kurā daudzi no mums ņēmuši dalību. Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem, bet atmiņā saglabāts tas īstākais un svētākais. Lai tā arī paliek…

Antra Ozollapa

Par Rojas novada administratīvajā teritorijā esošās jūras piekrastes joslas pludmales nogabala nomas tiesību izsoli

Neapbūvētā zemes gabala nosaukums: Jūras piekrastes josla, kadastra Nr. 8882 008 1065, platība 140 m².

Iznomāšanas mērķis: atpūtas iespēju nodrošināšana mobilā sezonas tirdzniecības un pakalpojumu (ēdināšanas) objektā.

Izsoles nosacītā cena: EUR 800 (astoņi simti) eiro un PVN apmērā par katru nomas sezonas gadu.

Iznomāšanas termiņš: nomas tiesības tiek izsolītas uz 10 (desmit gadiem) no līguma noslēgšanas brīža.

 Izsoles pretendentu pieteikšanās noteikumi: Par pieteikuma Pludmales nogabala nomas tiesību izsolei, maksājama reģistrācijas maksa par Pludmales nogabalu ir 50.00 EUR. Reģistrācijas maksu izsoles pretendentiem neatmaksā. Dome rēķinu par iemaksāto izsoles reģistrācijas maksu neizraksta. Izsoles solis ir noteikts 10% apmērā no Sākumcenas (bez PVN).

Ar izsoles noteikumiem iespējams iepazīties zemāk vai klātienē Rojas novada domē.

Iedzīvotāju ievērībai

Drošība vienmēr pirmajā vietā

Drošība jāievēro kā gājējiem, tā medniekiem. Ja mums gadās sastapt kādu gājēju, viņu apstādinām un brīdinām, ka notiek medības, un pagaidām, līdz viņš aiziet drošā attālumā. Tikko bija gadījums, kad bijām nostājušies medībām pie pastaigu takas, pa kuru nāca grupa cilvēku. Pagaidījām, līdz tā aizgāja, tad vēl pārliecinājāmies, ka neviens nav atpalicis, un tikai tad sākām medības. Drošība mums vienmēr ir pirmajā vietā, un savādāk nemaz nevar būt. Drošībai medību laikā mums ir arī speciāls apģērbs. Man pašam ir spilgti oranža jaka, bikses, pat zābaki. Ja arī cita nekā pagaidām nav, tad vismaz košai cepurei jābūt obligāti. Kolektīvā nolēmām, ka nākamajā sezonā mums visiem būs vienādas košas vestes. Vajag, lai mēs viens otru redzētu. Dzīvniekam vienalga, viņi krāsas neatšķir, jūt tikai smaržu un kustību.

Un tomēr gadās arī nelaimes gadījumi, kā Laidzē.

Laidzes gadījumā ir pieļauts smags pārkāpums – šaušana pa mednieku līniju, kas ir nepieļaujami. Šauts taisnā trāpījumā, nav ievēroti leņķi, attālums līdz nākamajam medniekam. Mūsu kolektīvā pirms katrām medībām ir obligāta līnijas instruktāža. Un katram medniekam taču ir mednieka apliecība! Jautājums – kā tu to dabūji, ja neievēro elementāru piesardzību! Tam visam jābūt galvā. Eksāmenos jau arī  galvenais uzsvars ir likts uz drošību. Ne katrs var būt medību vadītājs. Arī tam ir vajadzīgi speciāli kursi. Un tomēr visādi gadās arī pieredzējušiem medniekiem. Ir mednieki, kuriem, zvēru ieraugot, ieslēdzas mednieka instinkts un viss pārējais zūd – viņš redz tikai medījumu, pārējā apkārtne viņam ir migliņā tīta. Laidzes gadījumā abi mednieki bija tornīšos. Tornis ir 1,35 m augsts, briedis arī ir tāda pat auguma. Torņi viens no otra atrodas 135 m attālumā, bet, kas tas ir! Tā ir tikai noteikumu neievērošana. Izmeklēšana joprojām turpinās, grūti pateikt, kā tā beigsies,

Redzēju, ka uz Zibeņdambja tornīši ir atjaunoti.

Jā, atjaunojām visus tornīšus. Šaut no paaugstinājuma attiecīgā leņķī uz leju ir drošāk. Visur esam uztaisījuši tornīšus, lai medībās būtu mazāk riska. Šaujot no zemes mastā, nedrīkst šaut tuvāk par 200 metriem, jo var nākt dzinējs. Šis likums izstrādāts laikā, kad visi šāva ar bisēm. Tagad ir vīteņu stobri ar lielāku jaudu, un lode lido pāri kilometram, bise šāva tikai 30-40 m tālumā. Tāpēc arī drošības dēļ labāk šaut no paaugstinājuma, arī pārredzamība ir labāka.

Dzīvnieku skaits nesamazinās?

Tieši otrādi, to kļūst arvien vairāk. Ar katru gadu palielinās arī dzīvnieku nodarītie postījumi. Brieži izposta Latvijas valsts mežu jaunaudzes, zemnieku rapšu un ziemāju laukus. Šogad, kad nav sala, dzīvnieki daļu labības noēd, daļu vienkārši iebradā zemē. Ja uz neliela lauciņa uznāk 40 brieži, kas tur vairs var palikt pāri! Labi vismaz, ka vairāk nav mežacūku. Varbūt pa kādai Ģipkā, Kaltenē. Mēs rēķinām, ka uz mūsu 6000 ha ir apmēram 3-4 mežacūkas, toties brieži lielā daudzumā. Tie katru gadu nodara miljoniem eiro lielu zaudējumu Latvijas valsts mežiem, noēdot priežu un apšu jaunaudzes. Jaunie kociņi tiek noēsti ar visu mizu, un no tiem vairs nekad neizaugs kvalitatīvi koki.

Diennakts tumšajā laikā arī uz ceļiem dzīvnieku dēļ veidojas bīstamas situācijas.

Jā, katru mēnesi posmā Roja-Rude, arī Kaltenē, tiek notriekti dzīvnieki un bojātas automašīnas. Atgādināšu, ka, notiekot sadursmei, autovadītājam jāzvana kādam medniekam vai tieši man, paralēli jāizsauc arī ceļu policija. Es aizbraukšu uz notikuma vietu, nofotografēšu notikušo un ziņošu meža dienestam. Automašīnas vadītājs nedrīkst savākt notriekto dzīvnieku, jo tās tiks kvalificētas kā malu medības. Buciņa savākšana izmaksās vairāk nekā 2000 eiro, bet par briedi jau būs 4000 eiro liels sods. Pārsvarā visi notriektie dzīvnieki tiek utilizēti – aizvesti uz mežu par barību lapsām un bebriem, jo notriekta dzīvnieka gaļa cilvēka pārtikā nav izmantojama. Es pats īpaši neticu svilpītēm, ko pievieno automašīnām, lai aizbaidītu dzīvniekus. Ja zvērs ierauga mašīnas ugunis, viņš tūdaļ arī izdomās šķērsot ceļu.

Kā ar alkohola lietošanu medību laikā?

Pilnīgi izslēgts! Tie laiki sen pagājuši. Ja būs kaut mazākās aizdomas, mednieks netiks pielaists pat pie dzīšanas. Uz medībām mēdz braukt arī pārbaudes, un tas ir ļoti labi. Tas palīdz uzturēt kārtību gan man kā medību vadītājam, gan paši mednieki visu uztver nopietnāk.

Vai esat kādreiz jutuši sabiedrības nosodījumu par nomedītajiem dzīvniekiem?

Sabiedrības viedoklis bieži mainās. Man ir padomā izveidot izstādi Rojas KC, lai iepazīstinātu interesentus ar to, ko mēs medījam. Lai cilvēki skatās un nerunā lieku. Piemēram, izskanēja viedoklis, ka vajag aizliegt medīt lūšus, jo viņu esot pavisam maz. Tā nav taisnība. Pie mums ir gan lūši, gan vilki. Tepat pie pastaigu takas nomedījām lūsi. Ir pie mums arī vilki – tepat Kunčos, pie Červinska pieminekļa redzēti. Sniegā mēs viņus ātri nomedītu, bet šoziem vilkiem ir paradīze. Vilki nevienam virsū neskrien, bet iet pa savu apli. Būtu sniegs, mēs apkārt viņu pēdām savilktu aplī karodziņus, sasauktu vīrus un vilks būtu rokā, jo ārpus novilktā apļa vilki neiet. Liela problēma ir arī bebri, ne reizi vien esam braukuši likvidēt bebra uztaisītos dambjus, kā rezultātā noplūst mazdārziņi.

Cilvēki dažkārt klaigā un mūs lamā, bet nevaru iedomāties, kas notiktu, ja mednieki nekontrolētu dzīvnieku daudzumu. Nebūtu ne lauksaimniekiem ražu, ne meža dienestam jaunaudžu. Medījam tikai tik, cik atļauts. Piemēram, sezonā mums atļauts nomedīt 48 briežus (30% no uzskaitītajiem), 5-6 aļņus utt. Pavasaros un vasarās dzīvniekiem ir saudzēšanas režīms, jo tiem dzimst mazuļi. Mednieki ne tikai medī, bet arī rūpējas par dzīvniekiem. Pagaidām dzīvniekiem barības bāze ir pieejama, bet gadījumā, ja uznāks bargs sals un sniegs, dzīvniekiem tiks pievesta gan barība, gan sāls. Katrā ziņā, ko darīt netrūkst nekad!

Atliek tikai vīriem vēlēt – ne spalvas!

Dace Klabere