Ziņas

Viens no atpazīstamākajiem dzejniekiem Rojā

Jau kopš 1982. gada Rojā tiek pasniegta Pastariņa prēmija latviešu bērnu grāmatu autoriem un grāmatu ilustratoriem. Arī pagājušais gads Rojas novada bibliotēkā ir pagājis zem Pastariņa zīmes. Maijā Rojā tika pasniegta jau 19. Pastariņa prēmija (prēmiju pasniedz ik pa diviem gadiem). Šī gada prēmijas laureāti ir dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kura poēmu bērniem “Dilles tante” Rojas bibliotēkas lasītāji atzina par labāko bērnu grāmatu. Otrs prēmijas laureāts ir mākslinieks, karikatūrists un grāmatu ilustrators – Kristaps Auzenbergs, kura grāmatu ilustrācijas bērni novērtējā par visasprātīgākajām un mūsdienīgākajām.

Uz prēmijas pasniegšanas ceremoniju un tikšanos ar  visprasīgākajiem kritiķiem – lasītājiem – ieradās mākslinieks Kristaps Auzenbergs, diemžēl dzejnieks Kārlis Vērdiņš nevarēja ierasties, jo tajā laikā atradās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kopš 2016. gada Vašingtona Universitātē Sentluisā studē radošās rakstniecības studijā. Tomēr, kā pateicību par izrādīto uzmanību, dzejnieks apsolīja uz tikšanos ar lasītājiem ierasties gada nogalē – decembrī.

Gada nogalē Rojas Kultūras centra konferenču zālē pulcējās gan skolēni, gan skolotāji, gan citi novada iedzīvotāji, kuriem tikšanās ar dzejnieku Kārli Vērdiņu ir pietiekami interesants iemesls, lai apstātos un uz dzīvi paraudzītos ar nedaudz citādu skatījumu, jo lasītās recenzijās par Kārļa vērdiņa grāmatām gan pieaugušajiem, gan bērniem ieintriģē: “… Kārļa Vērdiņa dzeja ir mākslinieciski augstvērtīga… Kārlis Vērdiņš kā dzejnieks ir artistisks un daudzveidīgs, turklāt nepārtraukti attīstās… viņa darbi uzrunā pat tādus lasītājus un klausītājus, kam dzeja vispār nav tuva… precīzi novērojumi par cilvēku dzīvi, par kuriem, kā saka, nezini, smieties vai raudāt…”. Dzejnieks Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis bakalaura un maģistra grādu, Latvijas Universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu. Strādā par pētnieku LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī studē Amerikas Savienotajās Valstīs. Bijis literatūras žurnāla redaktors. Strādājis V. Belokoņa izdevniecībā, Latvijas enciklopēdijas redakcijā. Publicē rakstus par literatūru un grāmatu recenzijas, sarakstījis priekšvārdu latviešu dzejas antoloģijai lietuviešu valodā. Sadarbojas ar dažādiem latviešu komponistiem un mūziķiem. Atdzejojis Eiropas un ASV 19. un 20. gadsimta dzeju. Ir vairāku dzejoļu krājumu autors, saņēmis dažādas literatūras prēmijas. Viņa dzejas izlases ir iznākušas krievu, angļu, čehu un poļu valodā, dzejoļi atdzejoti arī citās pasaules valodās. Un vēl kāds interesants fakts – dzejolis "Come to me" iekļauts Sautbenkas Mākslas centra ekspertu veidotajā piecdesmit pēdējo gadu labāko mīlas dzejoļu izlasē.

Piekritīsiet, gana iespaidīga personība, lai man, šī raksta autorei un tikšanās organizatorei, pirms pasākuma būtu dūša papēžos, jo sevi nebūt neuzskatu par dzejas pazinēju un lielu tās cienītāju. Tomēr man par patīkamu pārsteigumu bija atklājums, ka mums ir tas gods tikties un runāt ne tikai ar ļoti izglītotu dzejnieku, bet arī ļoti vienkāršu cilvēku, kuram ir brīnišķīga humora izjūta un kurš ir viens no nozīmīgākajiem un pazīstamākajiem savas paaudzes dzejniekiem Latvijā, un viens no pasaulē atpazīstamākajiem latviešu dzejniekiem.

Pasākumu atklāja Daces Brokas vadītā Rojas Kultūras centra runas pulciņa dalībnieki – Miķelis Gitendorfs, Eva Kirilova, Valters Sigai un Emīlija Ozoliņa, lasot poēmu “Dilles tante”. Pats dzejnieks atzina, ka šo poēmu viņš pirmo reizi dzird kā priekšnesumu. “Šodien es precīzi uzzinu, ka poēmas lasījums ilgst precīzi 13 minūtes. Atzīšos, ka grāmata tapa divos autobusa braucienos. Pirmā puse tapa autobusa braucienā uz dzejas festivālu Tartu, bet otra puse, kad atkal neviens mani nepieskatīja, atpakaļceļā uz Rīgu.” Sasveicinoties ar klātesošajiem, dzejnieks izteica lielu prieku un pateicību, ka viņa Dilles tanti Rojā mīl tik ļoti, ka pat piešķīruši Pastariņa prēmiju, kuru pirms viņa ir saņēmuši daudzi Latvijā zināmi latviešu bērnu grāmatu rakstnieki un ilustratori.

Pasākuma laikā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar dzejnieka daiļradi  un baudīt paša autora priekšlasījumus (manuprāt, neviens nevar labāk un precīzāk līdz klausītāja ausīm, prātam un sirdij savu dzeju aiznest, kā pats autors). Sarunā ar klātesošajiem ļoti spilgti atklājās arī dzejnieka brīnišķīgā humora izjūta. Piemēram, uz jautājumu, kā izvēlēties pareizo dzīves ceļu nākotnē, Kārlis Vērdiņš atbild: “Es neesmu nekāds labais piemērs tāpēc, ka jau kopš bērnības man ir patikuši humanitārie priekšmeti. Esmu lasījis daudz grāmatu, un man vienmēr ir patikusi literatūra, un tas nav nekāds labais piemērs dzīvē, jo par to visu neko daudz nemaksā. Tāpēc, ja jums ir izvēle, patīk un padodas matemātika, tad ir vērts apgūt dzīvei kaut ko vērtīgāku un noderīgāku, citādi līdz sirmam vecumam jums nāksies braukāt apkārt un lasīt savus dzejoļus.” Savukārt uz jautājumu, vai dzeja vispār ir vajadzīga, dzejnieks ar smaidu saka: “Vai vajadzīga dzeja un literatūra, es to nekad neesmu sapratis. Tagad jūs ejat skolā, jūs visus savāc un atved uz šejieni, un jūs klausāties dzeju, bet tad, kad jūs būsiet izauguši, jūs neviens nekur nevedīs, jūs būsiet brīvi un varēsiet paši izdarīt izvēles. Pilnīgi pieļauju, ka daļa no jums vairs neinteresēsies ne par dzeju, ne par literatūru vispār. Tomēr šeit es redzu dažus pieaugušos, un man ir cerība, ka daži no jums arī izauguši interesēsieties par dzeju un literatūru. Un tas jau nozīmē, ka dažiem dzeja ir un būs vajadzīga, un tas, manuprāt, jau ir daudz.”

Turpinot mūsu sarunu, kurā ik pa laikam iesaistījās arī klātesošie ar jautājumiem, mēs uzzinājām, ko dzejnieks mācās Amerikā un kāpēc. Ļoti vienkārši – Latvijā ir izieti visi izglītības līmeņi, bet mūsdienu pasaulē, kur pat akadēmiskajā sfērā globalizācijas tendences ir ļoti manāmas, ar vietējo izglītību sāk kļūt par maz. “Mana lielā aizraušanās ir pētniecība – šī ir joma, kurā nekad nav iespējams paveikt visu. Tāpēc es mācos, jo ceru, ka man būs iespēja paveikt vēl daudz.”

Uz jautājumu, kāpēc kopš 1997. gada, kad pirmo reizi ir publicēti Kārļa Vērdiņa darbi, izdotās grāmatas ir salīdzinoši nedaudz  –  4 bērnu un 5 pieaugušo grāmatas – dzejnieks atbild, ka viņaprāt svarīgāka ir kvalitāte, nevis kvantitāte, kad izdod visu, kas ir kaut kur uzskribelēts. Autors nevēlas pēc gadiem lasīt savu dzeju un kaunēties par tiem pats savā priekšā. Un vēl dzejnieks sevi nosauc par sliņķi, jo dzejoļi nav pamatdarbs, dzejnieks ar savu dzeju nepelna naudu. Dzejas rakstīšana ir hobijs, tā ir patīkama nodarbe, kad gribas izteikties, un kad vispār ir ko teikt.

Iluta Graudiņa

Daigas Dambītes foto

Aicinām piedalīties aptaujā

Biedrība "Talsu rajona partnerība" piedāvā iespēju iesniegt projekta pieteikumus uzņēmējdarbības rīcībās. Lai projektu pieteikumi būtu kvalitatīvāki, biedrība aicina izteikt viedokli par nepieciešamo zināšanu/ konsultāciju/apmācību nepieciešamību konkrētās tēmās ar mērķi organizēt semināru šo zināšanu papildināšanai.

Aptauja pieejama šeit: https://forms.gle/updDkGZiy2BBDV2z7

Koris “Kalva” – sudraba gaviļnieks

Pagājušā gada nogalē savu 25 gadu jubileju izdziedāja Rojas kultūras centra sieviešu koris “Kalva”. Tā kā gaisā jau virmoja Ziemassvētku tuvums, koristes savus viesus Rojas kultūras centra foajē sagaidīja ar priecīgām Ziemassvētku dziesmām un cienāja ar pašceptām piparkūkām.

Koncertu atklāja piecas kora dziedātājas, kuras bija pie kora dibināšanas šūpuļa pirms 25 gadiem – Ilze Lazdiņa, Baiba Muskare, Jolanta Rauga, Mairita Balode un Ilze Rūsa. Viņu priekšnesumā skanēja Bēthovena “Svēta nakts”, ko koris izpildīja savā pirmajā Ziemassvētku koncertā pirms ceturtdaļgadsimta.

 Pasākumu prasmīgi vadīja Elīna Memrikova, un no viņas stāstītā uzzinājām, ka koris dibināts tālajā 1994. gadā. Savā pastāvēšanas laikā tas 6 reizes piedalījies Dziesmu un deju svētkos Rīgā, dziedājis arī latviešu dziesmusvētkos Kanādā. Koris pieņēmis uzaicinājumu un 3 gadus pēc kārtas dziedājis arī Latvijas radio akcijas tiešraidē “Garākā Līgo dziesma”. “Kalvas” meitenes paguvušas piedalīties arī divās dokumentālās filmās. Bez neskaitāmām uzstāšanās reizēm Latvijā, koris dziedājis arī Austrijā, Ungārijā, Šveicē, Zviedrijā, Maltā, divreiz arī Vācijā.

Neskaitāmie mēģinājumi, pašmāju koncerti, konkursi, skates un uzstāšanās ārzemēs nebūtu iespējami bez mājinieku atbalsta. Kā pastāstīja pasākuma vadītāja Elīna, kuras mamma arī dzied korī no paša tā dibināšanas brīža, cik daudz reižu šo gadu laikā bijušas situācijas, kad mājās vajadzīga mamma, bet viņas nav, jo ir kora mēģinājums. Kādreiz pat esot uznākusi cemme, bet katru reizi, esot kora koncertos un baudot koristu ieguldītā darba augļus, rūgtuma sajūta izzudusi, un tās vietā pārņēmis lepnums. Šajā, jubilejas koncertā, īpaši emocionāls bija brīdis, kurā mammas uzstājās kopā ar saviem bērniem un, jā, korim aug spēcīga maiņa.

Visus 25 gadus kora diriģentes ir Jolanta Rauga un Baiba Muskare. Jolantai “Kalva” ir pirmais un vienīgais koris, un darbošanos tajā viņa uztver kā patīkamu hobiju. Šo daudzo gadu laikā Jolanta ir iemīļojusi Roju un rojeniekus, un uzteic viņu optimismu un labās sirdis. Koris un rojenieki ir kļuvuši par viņas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Jolanta priecājas par ilggadējām koristēm – kora kodolu un nemainīgo pamatsastāvu. Kā vislielāko savu palīgu viņa uzteic Baibu Muskari, bet kuras palīdzības iztikt nevarētu. Jolanta uzskata, ka koristes ir gudrākas par viņu pašu, arī dziesmas viņas zina labāk, un tādēļ viņa var uz savām meitenēm paļauties, un tas rada prieku un lepnumu.

 Laiki un paaudzes mainās, un jaunajai paaudzei ir citas lietas, ko darīt, bet tikmēr koris noveco, un Jolanta uzskata, ka balsis vairs neskan tik labi un smej, ka vēl pēc pāris gadiem viņas būšot jau senioru koris. Viņa pateicas ikvienai koristei, kura ziedo savu laiku korim un aicina ikvienu, kuram patīk dziedāt, viņām pievienoties, jo plāni, kā vienmēr, “Kalvai” atkal ir lieli.

Jubilejas reizē, “Kalvu” sveica Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, sieviešu kora “Dīva” pārstāves, Rojas kultūras centra direktore Ārija Veide, Rojas novada kultūras pasākumu organizatore Dace Broka un visi pārējie, kam tuva kora dziesma un tās izpildītāji, sieviešu koris “Kalva”. Parādā nepalika arī pašas gaviļnieces, pateicībā sveicot gan savas diriģentes, gan visus tos cilvēkus, kuri palīdzējuši un atbalstījuši kori ceturtdaļgadsimta garumā.

D. Klaberes teksts un foto

Biedrības „Talsu rajona partnerība” sludinājums

Biedrība „Talsu rajona partnerība” izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 6.kārtu Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma 19.2. „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātē: 19.2.1. „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”.

 

Termiņš, kad tiks uzsākta projektu iesnieguma pieņemšana

Sludinājuma kopsumma

 

2020.gada 6.februāris  – 6.marts.

141 853,12 EUR

Projektu  īstenošanas termiņš

2020.gada 6.februāris  – 6.marts.

1. Ja tiek veikta būvniecība, teritorijas labiekārtošana  - projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

2. Ja projektu īsteno aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” un projektā paredzēta izmaksu pozīcija „Ar projektu saistītā personāla atalgojuma un darbības nodrošināšana” izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējās attiecināmo izmaksu summas – projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

3. Pārējiem  projektiem projektu  īstenošanas  termiņš  ir 1 gads no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Termiņš, kad tiks uzsākta projektu iesnieguma pieņemšana

2020.gada 6.februāris  – 6.marts.

Sludinājuma kopsumma

 

141 853,12 EUR

Projektu  īstenošanas termiņš

1. Ja tiek veikta būvniecība, teritorijas labiekārtošana  - projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

2. Ja projektu īsteno aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” un projektā paredzēta izmaksu pozīcija „Ar projektu saistītā personāla atalgojuma un darbības nodrošināšana” izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējās attiecināmo izmaksu summas – projekta īstenošanas termiņš ir 2 gadi no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

3. Pārējiem  projektiem projektu  īstenošanas  termiņš  ir 1 gads no LAD lēmuma pieņemšanas dienas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

 

 

Mērķis

Rīcība -  ELFLA 1

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

„Sīko (mikro), mazo un vidējo uzņēmumu izveidošana un attīstība un produkcijas tirdzniecības vides radīšana vai labiekārtošana”

Atbalsta apmērs 

 

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

90 853,12 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

5.1.1. Jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai.

5.1.2. Lauksaimniecības produktu pārstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai.

5.1.3.) Vides radīšana vai labiekārtošana, kurā tiek realizēta vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu ieviešana.

5.1.4. Darbinieku produktivitātes kāpināšanai

Rīcības apraksts

 

 

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

Rīcības ietvaros paredzēts atbalsts jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, attīstībai vai paplašināšanai (izņemot tūrisma nozari).

Piekrastes novados reģistrētie uzņēmumi/uzņēmēji projektus var iesniegt un atbalstu saņemt tikai Eiropas un jūrlietu zivsaimniecības fonda (EJZF) 1 rīcībā. Izņemot gadījumus, ja plānotās darbības EJZF 1 rīcība neparedz.

Atbalstu iespējams saņemt:

1. Jaunu produktu radīšanai un esošo produktu/pakalpojumu paplašināšanai, attīstībai un realizēšanai tirgū.

2. Lauksaimniecības produktu pārstrādei, tirdzniecības vides radīšana vai labiekārtošana savas produkcijas realizēšanai.

3. Aprīkojuma, iekārtu iegādei, būvniecības izmaksām, būvmateriālu iegādes izmaksām, ar sabiedriskām attiecībām saistītām izmaksām, patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju saņemšanas vai izmantošanas izmaksām, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību izmaksām.

4. Rīcības ietvaros paredzēts atbalstīt vietējās produkcijas tirdzniecības vides izveidošanu vai labiekārtošanu (piemēram, autoveikals, interneta veikals, tirgus vieta vietējās produkcijas realizēšanai).

5. Esošie uzņēmumi pievieno dokumentu, kas apliecina pirms projekta iesniegšanas noslēgtā gada apgrozījumu ne mazāku kā 3000,00 eiro.

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro).

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

50 000 euro vienam projektam

 

 

Maksimālā atbalsta intensitāte ( %)

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

50 % - viena iesniedzēja projektam.

Papildus summējot pamata likmi 50%:

+ 5%, ja uzņēmuma darbība reģistrēta un reāli tiek veikta biedrības teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus (vienu gadu) pirms projekta iesniegšanas un noslēgtā gada apgrozījums ir ne mazāks kā 3000 eiro.

80% - kopprojektam

Darbības teritorija

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

Biedrības „Talsu rajona partnerība” darbības teritorija

Mērķis

Veicināt  ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un inovāciju ieviešanu partnerības teritorijā.

Rīcība -  ELFLA 1

„Sīko (mikro), mazo un vidējo uzņēmumu izveidošana un attīstība un produkcijas tirdzniecības vides radīšana vai labiekārtošana”

Atbalsta apmērs 

 

90 853,12 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība

5.1.1. Jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai.

5.1.2. Lauksaimniecības produktu pārstrādei, to realizēšanai tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai.

5.1.3.) Vides radīšana vai labiekārtošana, kurā tiek realizēta vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu ieviešana.

5.1.4. Darbinieku produktivitātes kāpināšanai

Rīcības apraksts

 

 

Rīcības ietvaros paredzēts atbalsts jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, attīstībai vai paplašināšanai (izņemot tūrisma nozari).

Piekrastes novados reģistrētie uzņēmumi/uzņēmēji projektus var iesniegt un atbalstu saņemt tikai Eiropas un jūrlietu zivsaimniecības fonda (EJZF) 1 rīcībā. Izņemot gadījumus, ja plānotās darbības EJZF 1 rīcība neparedz.

Atbalstu iespējams saņemt:

1. Jaunu produktu radīšanai un esošo produktu/pakalpojumu paplašināšanai, attīstībai un realizēšanai tirgū.

2. Lauksaimniecības produktu pārstrādei, tirdzniecības vides radīšana vai labiekārtošana savas produkcijas realizēšanai.

3. Aprīkojuma, iekārtu iegādei, būvniecības izmaksām, būvmateriālu iegādes izmaksām, ar sabiedriskām attiecībām saistītām izmaksām, patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju saņemšanas vai izmantošanas izmaksām, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību izmaksām.

4. Rīcības ietvaros paredzēts atbalstīt vietējās produkcijas tirdzniecības vides izveidošanu vai labiekārtošanu (piemēram, autoveikals, interneta veikals, tirgus vieta vietējās produkcijas realizēšanai).

5. Esošie uzņēmumi pievieno dokumentu, kas apliecina pirms projekta iesniegšanas noslēgtā gada apgrozījumu ne mazāku kā 3000,00 eiro.

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro).

50 000 euro vienam projektam

 

 

Maksimālā atbalsta intensitāte ( %)

50 % - viena iesniedzēja projektam.

Papildus summējot pamata likmi 50%:

+ 5%, ja uzņēmuma darbība reģistrēta un reāli tiek veikta biedrības teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus (vienu gadu) pirms projekta iesniegšanas un noslēgtā gada apgrozījums ir ne mazāks kā 3000 eiro.

80% - kopprojektam

Darbības teritorija

Biedrības „Talsu rajona partnerība” darbības teritorija

 

Rīcība – ELFLA 2

Atbalsta apmērs 

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

51 000,00 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

5.1.1.) Jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšana, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana.

5.1.4.) Darbinieku produktivitātes kāpināšana.

Rīcības apraksts

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

Rīcības ietvaros paredzēts atbalsts ar tūrisma nozari saistītiem uzņēmumiem. Stratēģijas izpratnē Rīcības ietvaros atbalstu iespējams saņemt:

1. Ekonomiski pamatotiem, plašam saņēmēju lokam paredzētiem, ar augstu pievienoto vērtību veidotiem tūrisma pakalpojumu piedāvājumiem.

2. Jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas gadījumā atbalsts tiks sniegts tikai kvalitatīvu un eksportspējīgu risinājumu, kam piemīt augsta pievienotā vērtība, un, kas skar visas tūristu mītnes darbību  (tūristu mītnes ar labiekārtotiem numuriņiem, gultasvietu skaits vienā mītnē 10-40).  Tūrisma mītne ir ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā uzņēmums nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.

3. Jauniem uzņēmumiem būvniecība (sk. 1.punkta nosacījumus) tiks atbalstīta TIKAI tajā gadījumā, ja projekta iesniegumam būs pievienota pamatota tirgus situācijas izpēte un Biznesa plāna kopsavilkums ar uzņēmējdarbības attīstības redzējumu turpmāko 5 gadu laikā.

4. Esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, attīstībai vai paplašināšanai - tūrisma mītņu un tūrisma pakalpojumiem izmantojamo ēku kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu dažādošanai, aktivitātēm, kas vērstas uz sezonalitātes mazināšanu.

5. Esošie uzņēmumi, kas darbojas vismaz divus gadus pirms projekta iesniegšanas, pievieno dokumentu, kas apliecina pēdējā noslēgtā gada apgrozījumu ne mazāku 3000,00 eiro. Apliecinoša dokumenta neiesniegšanas gadījumā, projekts tiks noraidīts kā neatbilstošs.

6. Atbalstu iespējams saņemt investīcijām infrastruktūras vai servisa ēku būvniecībai, kas nepieciešamas lai nodrošinātu tūrisma pakalpojumus, kas saistīti ar aktīvo atpūtu, veselīgu dzīvesveidu, vietējo tradīciju (t.sk. amatu, kultūras un dabas) saglabāšanu un attīstību, vides izglītību (piemēram, sniega, velosipēdu utml. trases, pacēlāji, vēsturiski nozīmīgu eksponātu apskates vietas, ēdināšanas pakalpojumi).

7. Aprīkojuma, iekārtu iegādei, būvniecības izmaksām, būvmateriālu iegādes izmaksām, ar sabiedriskām attiecībām saistītām izmaksām, patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju saņemšanas vai izmantošanas izmaksām, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību izmaksām.

Rīcības ietvaros netiek atbalstīta tādu tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, kuri atbalstu var saņemt EJZF 1.rīcības ietvaros.

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro).

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

50 000 euro vienam projektam

 

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

50 % - viena iesniedzēja projektam.

Papildus summējot pamata likmi 50 %:

 +5%,  ja uzņēmuma darbība reģistrēta tūrisma nozarē un reāli tiek veikta biedrības teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus (vienu gadu) pirms projekta iesniegšanas un noslēgtā gada apgrozījums ir ne mazāks kā 3000 eiro.

80 % - kopprojektam

Darbību teritorija

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

Biedrības „Talsu rajona partnerība” darbības teritorija.

Kontaktinformācija

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

Ar biedrības „Talsu rajona partnerība” SVVA stratēģiju 2015.-2020.gadam, Vērtēšanas kritēriju METODIKU un nepieciešamo dokumentāciju var iepazīties klātienē biedrības birojā Kr.Valdemāra iela 21a, Talsi, Talsu novads, LV – 3201 vai  elektroniski biedrības mājas lapā: www.talsupartneriba.lv, Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājas lapā: www.lad.gov.lv.

Projekta iesniegumus var iesniegt TIKAI elektroniski LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).

Kontaktpersona: Administratīvā  vadītāja Lolita Muceniece  – tel. 22328884, talsu.partneriba@inbox.lv

Rīcība – ELFLA 2

„Atbalsts tūrisma uzņēmējdarbībai”

Atbalsta apmērs 

51 000,00 EUR

Atbilstošā MK Noteikumu Nr.590 5.punktā minētā darbība

5.1.1.) Jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšana, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana.

5.1.4.) Darbinieku produktivitātes kāpināšana.

Rīcības apraksts

Rīcības ietvaros paredzēts atbalsts ar tūrisma nozari saistītiem uzņēmumiem. Stratēģijas izpratnē Rīcības ietvaros atbalstu iespējams saņemt:

1. Ekonomiski pamatotiem, plašam saņēmēju lokam paredzētiem, ar augstu pievienoto vērtību veidotiem tūrisma pakalpojumu piedāvājumiem.

2. Jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas gadījumā atbalsts tiks sniegts tikai kvalitatīvu un eksportspējīgu risinājumu, kam piemīt augsta pievienotā vērtība, un, kas skar visas tūristu mītnes darbību  (tūristu mītnes ar labiekārtotiem numuriņiem, gultasvietu skaits vienā mītnē 10-40).  Tūrisma mītne ir ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā uzņēmums nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.

3. Jauniem uzņēmumiem būvniecība (sk. 1.punkta nosacījumus) tiks atbalstīta TIKAI tajā gadījumā, ja projekta iesniegumam būs pievienota pamatota tirgus situācijas izpēte un Biznesa plāna kopsavilkums ar uzņēmējdarbības attīstības redzējumu turpmāko 5 gadu laikā.

4. Esošo uzņēmumu darbības uzlabošanai, attīstībai vai paplašināšanai - tūrisma mītņu un tūrisma pakalpojumiem izmantojamo ēku kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu dažādošanai, aktivitātēm, kas vērstas uz sezonalitātes mazināšanu.

5. Esošie uzņēmumi, kas darbojas vismaz divus gadus pirms projekta iesniegšanas, pievieno dokumentu, kas apliecina pēdējā noslēgtā gada apgrozījumu ne mazāku 3000,00 eiro. Apliecinoša dokumenta neiesniegšanas gadījumā, projekts tiks noraidīts kā neatbilstošs.

6. Atbalstu iespējams saņemt investīcijām infrastruktūras vai servisa ēku būvniecībai, kas nepieciešamas lai nodrošinātu tūrisma pakalpojumus, kas saistīti ar aktīvo atpūtu, veselīgu dzīvesveidu, vietējo tradīciju (t.sk. amatu, kultūras un dabas) saglabāšanu un attīstību, vides izglītību (piemēram, sniega, velosipēdu utml. trases, pacēlāji, vēsturiski nozīmīgu eksponātu apskates vietas, ēdināšanas pakalpojumi).

7. Aprīkojuma, iekārtu iegādei, būvniecības izmaksām, būvmateriālu iegādes izmaksām, ar sabiedriskām attiecībām saistītām izmaksām, patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju saņemšanas vai izmantošanas izmaksām, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību izmaksām.

Rīcības ietvaros netiek atbalstīta tādu tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, kuri atbalstu var saņemt EJZF 1.rīcības ietvaros.

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam (euro).

50 000 euro vienam projektam

 

Maksimālā atbalsta intensitāte (%)

50 % - viena iesniedzēja projektam.

Papildus summējot pamata likmi 50 %:

 +5%,  ja uzņēmuma darbība reģistrēta tūrisma nozarē un reāli tiek veikta biedrības teritorijā ne mazāk kā 12 mēnešus (vienu gadu) pirms projekta iesniegšanas un noslēgtā gada apgrozījums ir ne mazāks kā 3000 eiro.

80 % - kopprojektam

Darbību teritorija

Biedrības „Talsu rajona partnerība” darbības teritorija.

Kontaktinformācija

Ar biedrības „Talsu rajona partnerība” SVVA stratēģiju 2015.-2020.gadam, Vērtēšanas kritēriju METODIKU un nepieciešamo dokumentāciju var iepazīties klātienē biedrības birojā Kr.Valdemāra iela 21a, Talsi, Talsu novads, LV – 3201 vai  elektroniski biedrības mājas lapā: www.talsupartneriba.lv, Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājas lapā: www.lad.gov.lv.

Projekta iesniegumus var iesniegt TIKAI elektroniski LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS).

Kontaktpersona: Administratīvā  vadītāja Lolita Muceniece  – tel. 22328884, talsu.partneriba@inbox.lv

Ziņas