Projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) aktualitātes
18.06.2019
Visa informācija par UNIGREEN projekta ietvaros apsekotajām dabas takām Kurzemē un Ziemeļlietuvā, atrodama Kurzemes plānošanas reģiona mājaslapā: https://www.kurzemesregions.
Projekta ietvaros Kurzemes plānošanas reģions sagatavojis Kurzemes un Ziemeļlietuvas dabas taku ceļvedi, kas apkopo informāciju par vairāk nekā 80 dabas takām. Ceļvedi var atrast Kurzemes tūrisma informācijas centros un tas ir pieejams bez maksas ikvienam aktīvam ceļotājam, kā arī lejuplādējot:
Latviešu valodā
Angļu valodā
Lietuviešu valodā
Informācija par dabas takām atrodama arī dažādās mobilajās aplikācijās, piemēram, alltrails.com,
wikil
09.06.2018
25.aprīlī Rojas pludmalē tika atklāta atjaunotā gājēju laipa un informācijas stends, kurā attēlota informācija neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem braila rakstā. Cilvēki ar redzes traucējumiem var iegūt informāciju par Rojas jūras krasta kāpu zonā esošiem augiem, iepazīties ar Rojas pludmales shēmas taktilo karti, kā arī stendā iespējams atrast informāciju par pieejamo infrastruktūru un informāciju par to kā uzvesties atrodoties Rojas pludmalē.
Informācijas stends izgatavots Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g. projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” ietvaros. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā.
Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja Kristīne Voldemāre
Rojas TIC vadītāja
25. APRĪLĪ ROJĀ NOTIKA KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA PASĀKUMS PAR TĒMU "DABAS TŪRISMS UN VIDES PIEEJAMĪBA"
27.04.2018
Š.g. 25.aprīlī Rojā Kurzemes plānošanas reģions organizēja konferenci par tēmu "Dabas tūrisms un vides pieejamība". Iepriekšējā dienā (24. aprīlī) šāda pat konference kopā ar Kurzemes tūrisma asociāciju notika Liepājā. Konferences pirmajā daļā tika diskutēts par vides pieejamības lomas aktualizēšanu tūrisma attīstībai Kurzemē, kā arī par to, kāpēc pašvaldībām un uzņēmējiem ir būtiski pielāgot tūrisma infrastruktūru, produktus un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā to paveikt pareizi un ar minimāliem ieguldījumiem, kādi ir plusi, ar kādām problēmām un izaicinājumiem saskaras uzņēmēji.
Svarīgi, lai informācija par viesu namiem, kas pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir korekta un pieejama gan internetā (piemēram, tīmekļa vietnē un mobilajā aplikācijā Mapeirons), gan tūrisma informācijas centros. Būtiski, lai viesu namu tuvumā apmeklētājiem būtu pieejamas dabas takas un citi objekti, kas ir pielāgoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un līdz ar to pieejami arī senioriem un ģimenēm ar bērnu ratiņiem. Tas veicinātu gan uzņēmēju interesi savu sniegto produktu un pakalpojumu pielāgošanai, gan jau esošo viesu namu, kas pielāgoti izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, apmeklētības pieaugumu. Kā atzina Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis: “Vides pieejamība nesadārdzina būvniecības un telpu aprīkošanas izmaksas. Izvēloties efektīvākos risinājumus, mēs tieši otrādi – ietaupām līdzekļus, nevis ieguldām tos dārgā un bieži vien praktiski neizmantojamā aprīkojumā. Tāpēc aicinu visus, pirms uzsākt jebkādus darbus, sākumā vērsties pēc konsultācijām pie vides pieejamības speciālistiem, kas palīdzēs atrast labāko un lētāko risinājumu”.
Konferences otrajā daļā eksperts Juris Smaļinskis stāstīja par to, kā mums veicies ar Baltijā garākā pārgājienu maršruta gar jūras krastu – Jūrtaka izveidi, kādi ir dabas taku veidošanas un uzturēšanas principi, kādi ir pārgājienu organizatoru praktiskie padomi pārgājienu dalībnieku uzņemšanai.
Jūrtakas eksperts Juris Smaļinskis, kurš veicis visus 1200 maršruta km, sanākušos aizrāva ar stāstījumu par unikālo Baltijas jūras piekrasti, tās daudzveidību un skaistumu, kas lika daudziem izbrīnā ieplest acis un apņemties iziet kādu no Jūrtakas posmiem jau šogad.
Agnese Balandiņa no Ķemeru nacionālā parka izglītības centra “Meža māja” rosināja sanākušos pirms ko sākt plānot aizsargājamās dabas teritorijās, iepriekš atnākt uz konsultāciju pie attiecīgās dabas teritorijas administrācijas darbiniekiem. Jo nereti praksē pieredzēts, ka cilvēks ieguldījis lielu darbu plānošanā un nonākot līdz realizācijai saskaras ar neplānotiem ierobežojumiem, kas varēja jau tikt iekļauti pirmajā plānošanas kārtā.
Savukārt HikingInLatvia.lv pārstāvis Mārtiņš Kalnabērziņš uzsvēra, ka Jūrtakas maršruta izveide veicinās tūrisma attīstību piekrastē. Kā arī mudināja sanākušos uzņēmējus strādāt arī nesezonā, jo tieši rudens iestāšanās ir tas laiks, kad cilvēki dodas organizētos pārgājienos. Vasaras sezonā cilvēkiem pieejamas daudzas citas izklaides iespējas – festivāli, pilsētas svētki, kā arī veicami dažādi dārza darbi, līdz ar to organizētiem pārgājieniem atliek mazāk laika. Norisinoties karstām diskusijām uzņēmēji atzina, ka būtu jāstrādā uz to, lai naktsmītne būtu noslogota visu gadu, neatkarīgi no sezonas.
Rojā konferences noslēgumā svinīgi tika atklāta jaunā UniGreen projekta ietvaros izbūvētā pastaigu laipa Rojas pludmalē, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Jaunā pastaigu laipa ir izbūvēta kā pagarinājums jau esošajām, un sniedzas gandrīz 520 m garumā gar jūras krastu, sniedzot lielisku iespēju baudīt dabu un jūras spirgto gaisu. Laipa ir 2m plata, uz tās ir ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliņiem, un tās malās ir ierīkotas speciālas apmalītes, lai tā būtu droša gan cilvēkiem ratiņkrēslos, gan vājredzīgajiem, gan ģimenēm ar bērnu ratiņiem, gan senioriem. Pie takas uzstādīts arī informācijas stends, kur informāciju varēs izlasīt arī vājredzīgi un neredzīgi apmeklētāji, jo stendā attēlota Rojas pludmales taktilā karte, un visu rakstisko informāciju var izlasīt arī braila rakstā. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums.
Takas atklāšana tika apvienota ar tikko nomarķētās Jūrtakas posma apskati Rojā.
Pasākums organizēts Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g. projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” un Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.g. projekta “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā” ietvaros.
Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja Rojas TIC vadītāja Kristīne Voldemāre
pēc Kurzemes Plānošanas reģiona iepriekš sagatavotās informācijas.
ROJAS PLUDMALĒ ATJAUNOTA KOKA PASTAIGU LAIPA
26.10.2017
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 10 Latvijas un 4 Lietuvas partneriem, tai skaitā Rojas novada pašvaldība, piedalās pārrobežu projektā INTERREG V-A Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas 2014.-2020.g. projektā Nr. LLI-010 „Dabas tūrisms visiem” (UniGreen).
Projekta mērķis ir dabas tūrisma attīstības veicināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, uzlabojot infrastruktūras un tūrisma produktus, tai skaitā pielāgojot tos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un ir vērsts uz ilgtspējīga tūrisma attīstību Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, stabilizējot un palielinot apmeklētāju skaitu reģionā.
Šī projekta ietvaros Rojas publiskajā pludmalē jau ir pilnībā izbūvēta koka pastaigu laipa, kas piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kopējais pārbūvētās laipas garums ir 512,70 m, izbūvēti arī 4 apgriešanās laukumi un izvietots viens informācijas stends.
Laipas izbūves darbus veica uzņēmums SIA “Kalvas”.
Projekta ietvaros nākošajā pavasarī plānots izvietot apmeklētāju skaitītāju uz šīs izbūvētās koka laipas.
ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums. Atjaunotās pastaigu laipas kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 49 985.99 eiro.
Visas projekta aktivitātes plānots īstenot līdz 2019. gada aprīlim.
Projekta partneri un citi Kurzemes reģiona pašvaldību pārstāvji ir iepazinušies ar Somijas un Lietuvas pieredzi dabas tūrisma plānošanā, dabas taku veidošanā un infrastruktūras pielāgošanā cilvēkiem ar invaliditāti. Šī projekta ietvaros tikko apmācības ir uzsākuši arī 28 vides gidi no visas Kurzemes, tai skaitā 4 vides gidi no Rojas novada.
Vides gidu apmācības ilgs līdz nākošā gada novembrim, kopumā plānotas 6 apmācību sesijas, katra sesija ilgs 3 dienas.
Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja
Rojas TIC vadītāja
Kristīne Voldemāre
Kurzemes pašvaldību un tūrisma pārstāvji iepazīst Somijas pieredzi
29.08.2017
No 21. – 25.augustam Kurzemes pašvaldību un tūrisma nozares pārstāvji kopā ar četriem projekta partneru pārstāvjiem no Lietuvas (Žemaitija, Biržu, Aukštaitija, Labanoras parki, kā arī Kretingas rajona pašvaldība), devās uz Somiju iepazīt šīs Ziemeļvalsts pieredzi dabas tūrisma pieejamības veicināšanā cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Šo pieredzes apmaiņas braucienu organizēja Kurzemes plānošanas reģions Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. g. projekta Nr. LLI-010, "Dabas tūrisms visiem" (projekta akronīms "UniGreen") ietvaros. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR.
Brauciena dalībnieki trīs dienu laikā Somijā apmeklēja vairākus nacionālos parkus un dabas rezervātus, tikās ar parku pārstāvjiem, kas stāstīja par Somijas pieredzi dabas taku veidošanā un pielāgošanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Pirmajā dienā tika apmeklēts "Laajalahti" dabas rezervāts, kur brauciena dalībniekiem apmeklētāju centrā "Villa Elfvik" bija noorganizēta tikšanās ar dabas rezervāta direktori. Šis apmeklētāju centrs ir orientējies uz dažādām skolas bērnu apmācību programmām dabā. Somu obligātajā mācību programmā ir iekļauta bērnu apmācība parkos un rezervātos, esošajās dabas skolās, lai veicinātu bērnu izpratni un zināšanas par dabu un tās procesiem. Pēc šī dabas rezervāta apmeklējuma secinājām, ka arī Latvijas skolām šo pieredzi būtu vērtīgi pārņemt – mācīt par dabu dabā.
Dabas rezervātā tika apmeklēta arī dabas taka un putnu vērošanas tornis, kas bija piemērots tā, lai to varētu apmeklēt arī cilvēki ratiņkrēslos.
Pēcpusdienā apmeklējām Nuuksio nacionālo parku un Somu dabas centru "Haltia", kas uzbūvēts no jauna 2013. gadā. Šis centrs patiesi bija iespaidīgs, un ļoti mūsdienīgā un atraktīvā veidā atklāj un iepazīstina ar Somijas dabas bagātībām un vērtībām. Šajā nacionālajā parkā mūsu grupai bija lieliska iespēja doties pastaigā kopā ar sievieti ratiņkrēslā, kā arī pašiem iesēsties ratiņkrēslā un izmēģināt kā ir ar to pārvietoties.
Šī iespēja lieliski nodemonstrēja, kādas ir iespējas un šķēršļi cilvēkam ratiņkrēslā pārvietoties pa dabas takām. Tas uzreiz projekta grupai deva skaidrāku priekšstatu par šo cilvēku iespējām un vajadzībām, pārvietojoties dabā.
Otrajā dienā brauciena dalībnieki apmeklēja Aulanko dabas rezervātu un tā dabas takas, kā arī Puurijarvi-Isosuo nacionālo parku. Šim parkam ir izveidojusies laba sadarbība ar apkārtnes zemniekiem parka pļavu noganīšanai.
Pēdējā brauciena dienā apmeklējām Kurjenrahka nacionālo parku, kur bija iespējams izstaigāt dabas taku/laipu, kas izveidota speciāli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Takas noslēgumā bija izveidota piekļuve pie ezera, kur cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ar asistenta palīdzību ir iespējams gan nopeldēties, gan iesēsties laivā un izvizināties pa ezeru.
Kā pēdējo apmeklējām Teijo nacionālo parku, kur skaista ezera krastā bija ierīkotas atpūtas vietas ar iespēju atpūtniekiem savu ezerā nomakšķerēto lomu uz vietas iztīrīt un pagatavot. Arī šī vieta bija pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Pamanīju, ka Somijas dabas parkos un takās nav izvietotas atkritumu urnas, un pats brīnišķīgākais ir tas, ka atkritumi nebija arī dabā, kā tas ļoti bieži diemžēl ir pie mums Latvijā.
Secinājām, ka mums pašiem būtu vērtīgi noskaidrot, cik tad īsti katrā pašvaldībā Kurzemē ir cilvēki ratiņkrēslos, vai ar citām īpašām vajadzībām.
Somu pieredze rāda, ka ne vienmēr ir nepieciešams ieguldīt lielus resursus, lai uzlabotu dabas tūrisma pieejamību. Viena no iespējām, lai uzlabotu vispārējo pieejamību, ir nodrošināt pieejamību vismaz minimālā līmenī,piemēram, nodrošināt iespēju apmeklēt dabas takas un objektus ar pavadošajām personām, un tad pakāpeniski veikt uzlabojumus pieejamības paaugstināšanai atsevišķiem objektiem vai infrastruktūras elementiem. Brauciena laikā projekta grupa izdarīja secinājumu, ka veidojot jaunu tūrisma objektu, dabas taku, vai veicot infrastruktūras uzlabojumus, vispirms ir jāpieaicina cilvēks ar īpašām vajadzībām - pārstāvis no nevalstiskās organizācijas vai kāds cits individuālais pārstāvis, kas sniegtu ieteikumus un rekomendācijas, kā plānoto objektu un taku izbūvi veikt tā, lai tie būtu pieejami pēc iespējas plašākai auditorijai, ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Voldemāre
Rojas TIC vadītāja
PLĀNOTA PLUDMALES LAIPAS PĀRBŪVE
22.06.2017
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar 10 Latvijas un Lietuvas partneriem, tostarp Rojas novada pašvaldību, piedalās Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadamu projektā LLI-010 “Dabas tūrisms viesiem (UniGreen)”. Rojas novads projektā piedalās ar sekojošām aktivitātēm - laipas pārbūvi gar jūras krastu, informācijas stendu, kur informācija būs attēlota arī braila rakstā un apmeklētāju skaitītāju.
Projekta mērķis ir dabas Tūrisma attīstības veicināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionos, uzlabojot infrastruktūras un tūrisma produktus. Tai skaitā pielāgojot tos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ir vērsts uz ilgtspējīgu tūrisma attīstību Kurzemē un Lietuvas pierobežas reģionos, palielinot apmeklētāju skaitu tajos.
Tā kā laipa atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dabas lieguma „Ģipka”, tuvumā, kas atrodas attālumā, kādā nav prognozējama saimnieciskās darbības negatīvā ietekme uz minēto Natura 2000 teritoriju, 9. aprīlī atzinuma sniegšanai tika piesaistīta AS „Latvijas valsts meži” vecākā vides eksperte Ilze Rēriha. Vides eksperte apsekoja Rojas novada būvprojekta objekta „Rojas pludmales pieejamības uzlabošana, Ostas iela 1, Roja, Rojas novads” teritoriju ar mērķi izvērtēt, vai ir iespējams teritorijā uzsākt saimnieciskos darbus. Pēc izstrādātā eksperta atzinuma par augu sugu un biotopu izpēti Rojas novada pludmalē, secināts, ka paredzētās saimnieciskās darbības apjoms būtiski nepārsniedz pašreiz esošo labiekārtojumu apjomu. Lai uzlabotu biotopa ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas kvalitāti, ieteicama jaunāko un straujāk augošo koku iznīcināšana, atstājot atsevišķas priedes.
Jaunu laipu jaunbūve, esošo laipu atjaunošana un to ekspluatācija neatstās būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi, uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu un uz aizsargājamo jūras teritoriju „Rīgas līča rietumu piekraste”. Izbūvējot pastaigu laipas, tiks nodrošināta aizsargājamo biotopu labvēlīga aizsardzība un saglabāšana. ERAF kopējais projekta finansējums ir 1 000 337,07 EUR, no tām 52 969,52 eiro ERAF finansējums projekta aktivitātēm Rojas novadā. 9 347,58 eiro ir Rojas novada domes līdzfinansējums.
Publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Rojas novada pašvaldība un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
Mairita Pāvuliņa
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Projekta mērķis: palielināt Kurzemes reģiona ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.
Projekta īstenotājs: Kurzemes plānošanas reģions.
Projekta vadītāja: Sandra Miķelsone – Slava, tālr. +371 67331492, e-pasts: sandra.mikelsone@kurzemesregions.lv.
Projekta partneri: projekta īstenošanā iesaistīti 28 sadarbības partneri:
Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas vairākas savstarpēji saistītas darbības:
Projekta rezultātā plānots:
Projekta ieviešanas laiks: no 2015. līdz 2023.gadam.
Projekta kopējas izmaksas: 8,29 milj. EUR, no kuriem 85% jeb € 7,05 milj. ir ESF līdzfinansējums un 15% jeb € 1,24 milj. valsts budžeta līdzfinansējums.
Vairāk informācijas par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/
Projekta mājas lapa: www.kurzemevisiem.lv
---
27.10.2021.
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug pieejamais atbalsts un tā saņemšanas iespējas
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros mainījušies nosacījumi un paplašinātas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Tādējādi Kurzemes reģiona pašvaldības varēs saviem projektā iesaistītajiem iedzīvotājiem nodrošināt vēl plašākas atbalsta iespējas līdz pat projekta noslēgumam 2023.gadā.
Projektā izvērtētie cilvēki ar GRT turpmāk līdz pat projekta beigām 2023.gadā varēs izmantot vēl 100 psihologa un citu speciālistu konsultācijas, neatkarīgi no jau iepriekš saņemto sociālo pakalpojumu apjoma. Turklāt ir atcelts divu gadu ierobežojums sociālo pakalpojumu saņemšanai. Arī projekta kompensēto atbalsta grupu un grupu nodarbību skaits cilvēkiem ar GRT ir noteikts līdz 100 reizēm, neatkarīgi no iepriekš apmeklēto nodarbību skaita.
Mainījušies arī nosacījumi projekta ietvaros pieejamajam atbalstam bērniem, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu. Turpmāk bērniem ar FT līdz 4 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā tiek kompensēts līdz pat 200 stundu apmērā kalendāra mēnesī. Savukārt 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz pat 80 stundām kalendāra mēnesī, ja likumiskais pārstāvis ir iesaistījies kādā no Ministru kabineta noteikumu Nr. 313. 43.3. punktā minētajiem pasākumiem (piemēram, darbs, nodarbinātības pasākumi, mācības, sociālā rehabilitācija un citi), tai skaitā ne vairāk kā 40 stundām kalendārā mēnesī vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai. Atgādinām, ka šī sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojuma saņemšanai bērnam nav jābūt izvērtētam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Plašākas atbalsta iespējas pieejamas arī projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaits vienam vai abiem vecākiem kopā palielināts no 20 līdz 40 pakalpojuma saņemšanas reizēm. Atgādinām, ka vecākiem vai audžuģimenei ir iespēja pašiem izvēlēties un izmantot sev nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir norādīti bērna individuālajā atbalsta plānā, turklāt pastāv iespēja pašiem izvēlēties nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.
Lai saņemtu nepieciešamos atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ir jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu. Šobrīd šo iespēju Kurzemes reģionā ir izmantojis 132 cilvēks ar GRT, 185 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki.
Atgādinām, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai sociālos pakalpojumus saņemtu atbilstoši šī brīža vajadzībām.
Projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas paplašinājušās, pateicoties veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.313, kas paredz palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.
06.07.2021.
Aicina pieteikties ģimenes bezmaksas vasaras nometnei
Kurzemē dzīvojošās ģimenes, kuras ir apsvērušas iespēju kļūt par aizbildņiem, adoptētājiem vai audžuģimenēm, aicinātas pieteikties integratīvai diennakts nometnei “Ar spēka sauli sirdī”, kas notiks no 20. – 22.augustam Mērsraga novada Upesgrīvā. Nometni projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA “Stieress”, un tajā būs iespēja, baudot dažādas aktivitātes, tikties ar bērniem no sociālās aprūpes centriem un potenciālajām audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem, gūt papildu zināšanas un iemaņas par bērnu uzņemšanu ģimenēs, kā arī dzirdēt pieredzes stāstus, kas iedvesmos un palīdzēs pieņemt lēmumu.
Norises laiks: 2021. gada 20. – 22. augusts.
Norises vieta: Upesgrīva, Mērsraga novads.
Pieteikšanās nometnei līdz 2. augustam: aizpildot anketu tiešsaistē (dalībnieku skaits ierobežots, tāpēc apstiprinājums par dalību tiks nosūtīts individuāli līdz 5. augustam).
Nometnes programma: pieejama tiešsaistē.
Nometnes mērķis ir neformālā un piedzīvojumiem bagātā atmosfērā saliedēt bērnus, vecākus un pat veselas ģimenes! Tās ietvaros paredzēta plaša programma kopīgām un atsevišķām aktivitātēm lieliem un maziem dalībniekiem savu talantu, spēju izpratnei, kopības garam un saliedētībai.
Plašākai informācijai par nometni aicinām sazināties ar SIA “Stieress” pārstāvjiem: kempings.stieres@gmail.com vai tālr. 26633454.
30.06.2021.
Izsludina papildu apmācību iespējas kurzemniekiem saskarsmei ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē
Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūlijā izsludina pieteikšanos papildu apmācībām, lai sniegtu iespēju saskarsmes prasmju pilnveidošanai ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Uz tām ir īpaši gaidīti dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, darba devēji vai to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta, atpūtas centru darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti. Apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.
Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Apmācības tiek organizētas kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem - biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību "Terēze", lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķgrupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē. Uz apmācībām īpaši gaidīsim tos kurzemniekus, kuri darba ietvaros ik dienas sazinās ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām.
Apmācību ciklā jūnijā jau notikušas 3 apmācības un, ņemot vērā kurzemnieku interesi par šo iespēju, kā arī tēmas aktualitāti, tiks rīkotas papildu apmācības: par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē notiks 8.jūlijā, ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – 16.jūlijā, savukārt ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 21.jūlijā. Interesentiem ir iespēja pieteikties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv gan uz visām trim apmācībām, gan uz sev aktuālākajām tēmām. Par dalību apmācībās visi dalībnieki saņems apliecību.
Atgādinām, ka dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk. Apstiprinātie dalībnieki saņems informāciju par dalību un piekļuves saiti. Lielas intereses gadījumā tiks apsvērta iespēja rīkot papildu apmācības.
Apmācības par bērniem no ārpusģimenes aprūpes:
Norises laiks: 2021.gada 8. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Apmācību nodrošinātājs: Profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze", tās vadīs apvienības vadītāja Ārija Martukāne.
Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 6.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Apmācības par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:
Norises laiks: 2021.gada 16. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Apmācību nodrošinātājs: biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, tās vadīs biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 14.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:
Norises laiks: 2021.gada 21.jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Apmācību nodrošinātājs: Latvijas Bērnu bāreņu fonds, tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.
Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 19.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!
07.06.2021.
Aicinām Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes pieteikties integrējošai vasaras nometnei “Kurzemes piedzīvojums” no 18. – 20.jūnijam
Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros aicinām ģimenes ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, pieteikties bezmaksas sociāli integrējošai vasaras diennakts nometnei “Kurzemes piedzīvojums”.
Nometnes laikā piedzīvosim trīs lieliskas dienas, kas būs piepildītas jaunām zināšanām un prasmēm, sevis pašatklāšanu, radošumu, jautrību, smiekliem un jaunām draudzībām.
Nometnes norises laiks: no 18. līdz 20. jūnijam ( 3 dienas/2 naktis)
Nometnes norises vieta: Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs. Saules Stari, Pelči, Pelču pag., Kuldīgas nov., LV-3322.
Nometnes dalībnieki: Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar bērniem un pusaudžiem vecumā no 9 – 15 gadiem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopā 30 dalībnieki). Nometnē aicināta piedalīties visa ģimene.
Nometnes programma un reģistrēšanās nometnei pieejamas tiešsaistē www.kurzemevisiem.lv mājas lapā.
Svarīgi: nometnes dalībniekiem jāuzrāda negatīvs COVID -19 tests, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma, vai apliecinājums par izslimotu vīrusa infekciju, vai pilnu vakcinācijas kursu.
Papildus informācijai par nometni:
Ilze Skuja
Nometnes vadītāja
Epasts: ilze.skuja@palidzesim.lv
Tālr. 29115545
01.06.2021.
Tiešsaistē apmācīs kurzemniekus saskarsmei ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē
Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūnijā un jūlijā rīkos bezmaksas tiešsaistes apmācību ciklu, lai sniegtu iespēju saskarsmes prasmju pilnveidošanai ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Uz tām ir īpaši gaidīti dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, darba devēji vai to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta, atpūtas centru darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti. Apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.
“Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Apmācības organizējam kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem - biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību "Terēze" -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķgrupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē. Uz apmācībām īpaši gaidīsim tos kurzemniekus, kuri darba ietvaros ik dienas sazinās ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Apmācības par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē notiks 10.jūnijā, ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – 17.jūnijā, savukārt ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 1.jūlijā. Interesentiem ir iespēja pieteikties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv gan uz visām trim apmācībām, gan uz sev aktuālākajām tēmām. Par dalību apmācībās visi dalībnieki saņems apliecību.
Dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk. Apstiprinātie dalībnieki saņems informāciju par dalību un piekļuves saiti. Lielas intereses gadījumā tiks apsvērta iespēja rīkot papildu apmācības.
Apmācības par bērniem no ārpusģimenes aprūpes:
Norises laiks: 2021.gada 10. jūnijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Apmācību nodrošinātājs: Profesionālo audžuģimeņu apvienība "Terēze", tās vadīs apvienības vadītāja Ārija Martukāne.
Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 7.jūnijam: aizpildot anketu tiešsaistē.
Apmācības par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:
Norises laiks: 2021.gada 17. jūnijs no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Apmācību nodrošinātājs: biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, tās vadīs biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 14.jūnijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:
Norises laiks: 2021.gada 1.jūlijs no plkst. 9.30 līdz 16.30.
Apmācību nodrošinātājs: Latvijas Bērnu bāreņu fonds, tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.
Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 29.jūnijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!
13.05.2021.
Ar ES fondu atbalstu dienas aprūpes centram “Cimdiņš” Ventspilī tapušas jaunas telpas
Šī gada 12. maijā, Ventspilī svinīgi atklāj dienas aprūpes centra “Cimdiņš” jaunās telpas Kuldīgas ielā 4. Ievērojot pašreizējos epidemioloģiskos drošības noteikumus, dienas aprūpes centrs jaunā kvalitātē ir uzsācis sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kam sekos pakalpojumu sniegšana arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Ventspils pilsētas pašvaldība, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, atjaunoja un pārbūvēja Ventspils vecpilsētas ēku Kuldīgas ielā 4 un labiekārtoja teritoriju, lai radītu infrastruktūru jaunam dienas aprūpes centram ar divreiz plašāku platību nekā iepriekš – 373 m2.
“Cimdiņa” vadītāja Ieva Sāmīte – Cērpa norāda: “Centrs līdz šim atradās Atpūtas ielā 16, Ventspilī, kur tas veiksmīgi darbojās desmit gadus. Tomēr, gadiem ejot, būtiski pieauga klientu skaits un Cimdiņā visiem kļuva pārāk šauri.”
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, paredzot, ka Ventspils pilsētas pašvaldība Kuldīgas ielā 4, Ventspilī, izveidos infrastruktūru dienas aprūpes centra pakalpojumu nodrošināšanai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Jaunajās telpās tiek nodrošināta iespēja saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, vienlaicīgi uzņemot 20 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un 30 pilngadīgas personām ar garīga rakstura traucējumiem. Pilngadīgie klienti ar intelektuālās attīstības traucējumiem jaunajā dienas aprūpes centrā var uzturēties katru dienu, kas dod iespēju viņu vecākiem strādāt vai pilnvērtīgi atpūsties, kā arī paveikt citus darbus, kas iepriekš nebija iespējams.
Dienas aprūpes centrs ir sadalīts vairākās funkcionālās zonās – pirmajā stāvā atrodas telpas grupu nodarbībām, muzikālajām un fizioterapijas nodarbībām, virtuve un ēdamtelpa, kā arī logopēda, ergoterapeita, psihologa un sociālā darbinieka telpas.
Otrais stāvs tāpat ir sadalīts vairākās zonās, lai visu vecumu dienas aprūpes centra apmeklētāji varētu ērti darboties un netraucētu cits citam – atsevišķi darbojas pilngadīgie klienti ar intelektuālās attīstības traucējumiem, citviet būs skolas vecuma bērni, no citiem nodalītas būs māmiņas ar mazuļiem. Dienas aprūpes centrā strādā aptuveni 20 dažādu profilu speciālisti. Līdz ar to klientiem ir iespējams saņemt ļoti plašu rehabilitācijas pakalpojumu klāstu.
Dienas aprūpes centram ir izveidots labiekārtots un drošs nožogots iekšpagalms, kur klienti labprāt svin dažādus svētkus un aizvada pasākumus, kurus ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt iekštelpās. Iekšpagalmā ir izveidota sensorā taka, nodarbību laukums, kā arī pieejama ērta nojume, kur siltajā laika periodā dienas aprūpes centra apmeklētāji varēs iesaistīties daudzveidīgās radošās nodarbībās.
Tāpat 9.2.2.3. pasākuma ietvaros Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”” īsteno projektu Nr.9.2.2.3/20/A/006 “Cimdiņš Kurzemei”. Projekta ietvaros atbalstu iegūs 50 bērni ar funkcionāliem traucējumiem no Kurzemes plānošanas reģiona, kuri saņems dienas aprūpes centra un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Vienlaikus projekta ietvaros atbalsts tiek sniegts arī bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem, kuri projekta ietvaros var saņemt psiholoģiskās atbalsta grupas, individuālās un grupu speciālistu konsultācijas. Sākotnēji projekts tika īstenots Atpūtas ielā 16, Ventspilī, bet turpmāk pakalpojumi tiks sniegti jaunajās telpās, Kuldīgas ielā 4, Ventspilī.
Kurzemes plānošanas reģiona darbinieki un projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas par uzaicinājumu uz Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” atklāšanu un vēl veiksmīgu darbību un daudz saulainu mirkļu!
13.04.2021.
Apstiprināti grozījumi Nr.5 Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā
2021.gada 8.aprīlī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Veiktie grozījumi kopumā saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, precizējot jaunās infrastruktūras atrašanās vietu Ventspils pilsētā.
2017.gadā izstrādātais un 2018.gadā apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai 330 bērniem ar FT un 375 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.
Vairāk informācijas: https://www.kurzemesregions.lv/apstiprinati-grozijumi-nr-5-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana/
05.03.2021.
Kurzemes reģiona pašvaldībās turpina pieaugt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas iespējas un saņēmēju skaits
2020.gadā Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros attīstītas 4 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot nepieciešamā atbalsta iespējas tuvāk dzīvesvietai vismaz 30 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 43 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Turpinājis augt arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits - 15 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 83 cilvēki ar GRT, 201 bērns ar FT un 110 bērnu ar FT vecāki.
“Lai arī 2020.gadā saistībā ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem daudzu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bija apgrūtināta, kopā ar pašvaldībām esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī veicināt projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu. Šogad turpināsim darbu, lai projekta mērķgrupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem un, jo īpaši, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem - vēl aktīvāk izmantotu projekta sniegtās iespējas. Atgādinu, ka “Kurzeme visiem” projektā ir palielināts bērniem ar FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm, tāpēc projektā izvērtētie bērni šogad un turpmākos gadus varēs saņemt nepieciešamo atbalstu lielākā apjomā. Savukārt vecākus, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu un rakstīt iesniegumu, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vecāki, kuru bērni ir izvērtēti projekta ietvaros, var arī paši pieteikties projekta kompensētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Pērn visaktīvāk projekta kompensētos sociālos pakalpojumus saņēma Kuldīgas novadā, Liepājā un Saldus un Skrundas novados dzīvojošie cilvēki ar GRT. Kopumā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista, kā arī apmeklēja grupu nodarbības. Savukārt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādu terapiju veidā visaktīvāk izmantoja Liepājā, kā arī Aizputes, Kuldīgas un Talsu novados dzīvojošie bērni ar FT.
2020.gadā Kurzemē 10 pašvaldības turpināja darbu pie nepieciešamās infrastruktūras pilnveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pērnajā gadā tika atklātas pirmās no kopumā 28 iecerētajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Kurzemes reģionā. Aizputes novadā tika pilnveidotas sociālās rehabilitācijas iespējas un turpmāk vismaz 30 novadā dzīvojošie bērni ar FT dienas aprūpes centrā varēs saņemt nepieciešamo atbalstu fizioterapijas, ergoterapijas un mūzikas terapijas veidā, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Savukārt Saldū tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, kur turpmāk vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur vismaz 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm būs iespēja darboties tekstilapstrādes, kokapstrādes un āra labiekārtošanas darbnīcās. Saldus novadā pērn izveidoti arī grupu dzīvokļi, kas par mājvietu kļūs 19 pašvaldībā dzīvojošiem pieaugušajiem ar GRT un vēl 5 cilvēkiem ar GRT, kuriem tiks dota iespēja pārcelties no ilgstošās aprūpes iestādes “Iļģi” uz dzīvi sabiedrībā.
“Priecājamies par jau attīstīto infrastruktūru Aizputes un Saldus novados, kā arī sekojam līdzi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu attīstībai arī citās mūsu pašvaldībās atbilstoši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”. Arī šogad tiks uzsākti, turpināsies vai noslēgsies būvniecības vai rekonstrukcijas darbi ēkām, kurās sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu varēs saņemt gan bērni ar FT un viņu vecāki, gan pieaugušie ar GRT, gan arī bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuriem būs iespēja dzīvot ģimeniskākos apstākļos,” skaidro S.Miķelsone – Slava.
Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī apmācības Kurzemes reģiona iedzīvotājiem par saskarsmi ar projekta mērķgrupām, kā arī divas integrējošas nometnes – gan ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm un bērnu sociālās aprūpes centros jeb bērnunamos esošajiem bērniem un jauniešiem. Arī pērnā gada augustā, par spīti mainīgajai situācijai, notika viena integrējošā nometne, kurā tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 30 dalībnieki - ģimenes ar bērniem ar un bez FT. Pērn arī sākts un šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi - atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā - Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 35 cilvēki ar GRT.
Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.
14.01.2021.
Projektā “Kurzeme visiem” izvērtētajiem bērniem – vēl vairāk sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā projektā “Kurzeme visiem” palielināts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm. Tas nozīmē, ka projekta ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem nepieciešams sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu, lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.
“Atgādinām, ka Kurzemes reģionā dzīvojošajam 331 bērnam ar FT, kuram projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns, tiek kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atbilstoši plānā norādītajam. Vecākiem, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, arī jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vēršam uzmanību, ka individuālo atbalsta plānu iespējams arī aktualizēt, lai bērnam projekta ietvaros tiktu kompensēti šobrīd nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi,” skaidro projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone - Slava.
Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojušas 180 bērnu ar FT ģimenes un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju, piemēram, smilšu, mūzikas un citu veidā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami arī pašiem vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes, un šo iespēju līdz šim izmantojuši 110 Kurzemē dzīvojoši vecāki.
Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un, sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.
22.12.2020.
Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.10
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc ir būtiski runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras. Šis ir pēdējais – desmitais mīts, ar kuru noslēdzam savu mītu un stereotipu stāstu sēriju.
Mīts Nr. 10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk
Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.
Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.9
06.11.2020.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.9: viņi visi ir bīstami un agresīvi!
Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.
Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.
Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Kurzemes ģimenes tiekas integrējošajā nometnē “Bez aizspriedumiem”
10.09.2020.
Laikā no šī gada 9. līdz 13.augustam Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkoja integrējošu nometni “Bez aizspriedumiem”. Tās ietvaros 30 dalībnieki – ģimenes no visas Kurzemes ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem pavadīja 5 aizraujošas un izglītojošas dienas, saliedējās un ieguva jaunus draugus.
“Jau otro gadu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizējam integrējošu nometni, kurā tiekas ģimenes, kurās aug bērni gan ar, gan bez funkcionāliem traucējumiem, lai kopā pavadītu laiku, iemācītos jaunas prasmes un iemaņas, kā arī iegūtu jaunus draugus. Tomēr visbūtiskākais, ko ieguva nometnes dalībnieki, jo īpaši bērni un jaunieši, ir spēja pieņemt otru, fokusēties nevis uz atšķirīgo, bet vienojošo un atbrīvoties no dažādiem aizspriedumiem. Integrējošas nometnes, kur tiekas bērni gan bez, gan ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, ir ļoti svarīgas, lai mūsu sabiedrība kļūtu izglītotāka un pieņemošāka kopumā,” skaidro Sandra Miķelsone – Slava, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.
Nometnē kopīgi darbojās gan visa ģimene, gan tika organizētas arī atsevišķas nodarbības vecākiem un bērniem savu talantu un spēju attīstībai. Dažādās radošās nodarbībās, caur kustībām, dejām un sportu, fotografēšanas apguvi, kanisterapijas iepazīšanu, improvizēšanu un īstu kopā būšanu sarunās radās gan jaunas zināšanas un iemaņas, gan uzplauka draudzība.
Nometni ļoti atzinīgi novērtēja tās dalībnieki, kuri norādīja, ka šāda tipa nometnes, kurās tiekas bērni un jaunieši gan ar, gan bez funkcionāliem traucējumiem, jārīko biežāk, lai gan bērni, gan sabiedrība kopumā iepazītu tuvāk cilvēkus ar invaliditāti, novērtētu to, ko šie bērni un jaunieši spēj, ieraudzītu viņus bez stereotipu un aizspriedumu plīvura. Turklāt, arī daudzi bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki atzina, ka nometne ļāvusi uz saviem bērniem paraudzīties nedaudz citādāk, novērtējot viņu spēju būt patstāvīgākiem, darboties radoši un atklāt sevī jaunus talantus.
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda sirsnīgi pateicas biedrībai “Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”” par ieguldīto darbu, jo īpaši Pēterim Martukānam, nometnes “Bez aizspriedumiem” vadītājam un viņa lieliskajai komandai!
Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.8
24.07.2020.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.8: cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur nemitīgi - 24 stundas diennaktī - par viņiem rūpējas!
Patiesībā, cilvēki ar GRT aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespējas konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespējas pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot. Tomēr, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, cilvēki ar GRT var dzīvot sabiedrībā.
Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Kurzemē aug bērnu ar FT vecāku pieprasījums pēc atbalsta un pašvaldību iespējas tā nodrošināšanai
16.06.2020.
Pēdējo 3 gadu laikā audzis gan pašvaldību nodrošināto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmērs Kurzemē dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT un viņu vecākiem, gan arī vecāku pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta šo pakalpojumu saņemšanā, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija. 2019.gada beigās gan projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, gan pašu pašvaldību apmaksātus sociālos pakalpojumus kopumā Kurzemē saņēma aptuveni 400 bērni ar FT.
“2015.gadā kopā ar pašvaldībām uzsākām projektu “Kurzeme visiem”, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai. Ja 2016.gada beigās 5 bērni ar FT saņēma projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus, tad 2019.gada beigās projekta ietvaros viens vai vairāki sociālie pakalpojumi tika kompensēti jau 142 bērniem 13 Kurzemes pašvaldībās. Priecājos, ka ar projekta palīdzību varam sniegt tik nepieciešamo atbalstu bērniem ar FT un viņu vecākiem iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Funkcionāli traucējumi jeb FT ir dažādu veidu traucējumi, kas bērnam apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Citiem vārdiem var teikt, ka funkcionālu traucējumu dēļ bērnam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.
Visbiežāk bērniem ar FT, pēc viņu vecāku pieprasījuma, Kurzemes pašvaldības nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus 2019.gada beigās saņēmuši 360 bērni, tostarp 107 projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Jāatzīmē, ka sociālos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina gan pašas pašvaldības, gan iepērk tos no nevalstiskajām organizācijām, kuras pēdējos gados arī dažādojušas pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Visbiežāk izmantotie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir fizioterapijas, logopēda un ergoterapijas pakalpojumi. “Kurzeme visiem” ietvaros, atbilstoši katra projektā iesaistītā bērna izvērtēšanai un izstrādātajam individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, apmaksāti arī tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā montessori, mūzikas un smilšu terapijas nodarbības u.c.
“Mūsu projekta ietvaros sociālos pakalpojumus kompensējam ne tikai bērniem ar FT, bet arī viņu vecākiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Tie ir gan dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā, piem., fizioterapija, psihologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas, gan sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumi. Šo pakalpojumu saņemšana dod vecākiem iespēju iesaistīties darba tirgū, būt sociāli aktīviem, atpūsties un līdz ar to rast resursu pilnvērtīgāk pildīt savu vecāka lomu,” skaidro S.Miķelsone - Slava.
Līdz 2019. gada beigām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 64 bērna ar FT vecākiem. “Atelpas brīdi”, kas paredz bērna īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izmantojuši 46 bērnu ar FT vecāki, savukārt projekta kompensēts sociālās aprūpes pakalpojums nodrošināts 29 bērniem ar FT. Jāatzīmē, ka gan “Atelpas brīdis”, gan sociālās aprūpes pakalpojums bērna dzīves vietā projekta ietvaros Kurzemē tiek kompensēts bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.
“Kopumā, analizējot “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējuma” ietvaros apkopoto informāciju, secinājām, ka gan pašvaldību sociālie dienesti attīsta savu kapacitāti, aktīvāk piedāvājot un dažādojot sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan arī arvien vairāk bērnu ar FT vecāku pieprasa sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Paredzam, ka līdz ar jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi vēl straujāk pieaugs to bērnu ar FT un viņu vecāku skaits, kuri Kurzemē saņems nepieciešamo atbalstu,” norāda S.Miķelsone – Slava.
Lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu, piecas Kurzemes reģiona pašvaldības, atbilstoši izstrādātajam “Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020.gadam”, veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT. Kopumā, investējot gandrīz 800 tūkstošus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts un pašvaldību finansējuma, Talsu novadā taps “Atelpas brīdis”, Ventspilī un Kuldīgas novadā tiks izveidots dienas aprūpes centrs, savukārt Aizputes un Saldus novados taps sociālās rehabilitācijas centrs, tādējādi radot iespēju saņemt dažādus sociālos pakalpojumus aptuveni vēl vismaz 185 bērniem ar FT. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.
Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē
Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.
Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!
Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.
Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Aug sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas Kurzemē
19.05.2020.
Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks - ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.
“Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone - Slava.
Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.
Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.
“Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem - 67 personām ar GRT, 158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.
Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.
Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē
Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.
Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.6
22.04.2020.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!
Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!
INFOGRAFIKA LEJUPIELĀDEI .PDF FORMĀTĀ
Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.
Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem
Labklājības ministrija: par izmaiņām invaliditātes noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā
31.03.2020.
Biežāk uzdotie jautājumi – par izmaiņām invaliditātes noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā
1.Uz ko attiecas invaliditātes termiņa pagarinājums līdz sešiem mēnešiem?
Grozījums Invaliditātes likumā paredz, ka visām personām, kurām ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12.marta) vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas beigsies noteiktais invaliditātes termiņš un persona nebūs iesniegusi dokumentus invaliditātes ekspertīzei, invaliditātes termiņš automātiski pagarināsies uz sešiem mēnešiem, saglabājot iepriekš noteikto invaliditātes grupu un atzinumus, ja tādi bijuši izsniegti, kā arī visas izrietošās sociālās garantijas (pensijas/pabalsti).
2.Vai tiks pagarināti arī visi iepriekš izsniegtie atzinumi – īpašas kopšanas nepieciešamība, asistenta pakalpojums, transporta kompensācija?
Jā. Personām, kurām ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12.marta) vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas beigsies noteiktais invaliditātes termiņš, arī līdz šim izsniegto atzinumu termiņi tiks automātiski pagarināti uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
3.Vai automātisks termiņa pagarinājums tiks piemērots visos gadījumos?
Nē, ir izņēmumi, kad automātisks pagarinājums nav iespējams:
– ja invaliditātes termiņš beidzies pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (t.i., pirms 12.03.2020.);
– ja persona iesniegumu invaliditātes noteikšanai iesniedz pirmo reizi;
– ja bērns ārkārtējās situācijas laikā sasniedz 18 gadu vecumu (lēmums nevar tikt automātiski pagarināts, jo pilngadīgām personām tiek piemēroti citi invaliditātes noteikšanas kritēriji, mainās atbalsta pasākumi u.c.).
4.Vai cilvēkam, kuram automātiski ir pagarināts iepriekšējais lēmums, ir obligāti jāgaida seši mēneši, lai atkārtoti veiktu invaliditātes ekspertīzi?
Nē. Ja cilvēkam, sazinoties ar savu ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu, ir izdevies saņemt visus nepieciešamos izmeklējumus un ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts ir sagatavojis nosūtījumu invaliditātes ekspertīzei, cilvēks to var iesniegt jebkurā laikā, negaidot sešu mēnešu pagarinājuma termiņa beigas. Tad personai invaliditātes ekspertīze tiek veikta parastajā kārtībā.
Ārkārtējās situācijas laikā persona minētos dokumentus var iesniegt VDEĀVK:
– nosūtot pa pastu uz jebkuru Valsts komisijas nodaļu;
– aizpildot e-iesniegumu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lvun pievienojot dokumentu skenētas kopijas;
– elektroniski uz vdeavk@vdeavk.gov.lv, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu.
5.Kā ārkārtējās situācijas laikā tiek veikts izvērtējums īpašas kopšanas nepieciešamībai?
Īpašas kopšanas atzinuma sniegšanai VDEĀVK joprojām nepieciešams saņemt sociālā dienesta novērtējumu par personas ikdienā veicamajām darbībām un vidi.
Arī ārkārtējās situācijas laikā VDEĀVK sūtīs pieprasījumu sociālajam dienestam veikt novērtējumu. Pieprasījums veikt novērtējumu tiks lūgts sociālajiem dienestiem gadījumos, kad ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījumā par invaliditātes ekspertīzes veikšanu būs atzīme par īpašas kopšanas izvērtēšanas nepieciešamību vai ekspertīzes laikā konstatēta tā nepieciešamība.
Iespējami trīs varianti:
1) SD, ievērojot visus piesardzības pasākumus, turpina apsekot klientus dzīvesvietās un veic ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu un anketu nosūta VDEĀVK.
2) SD, ņemot vērā riskus, nevar apsekot klientu dzīvesvietā, tad:
a) ja klients ir zināms, SD aizpilda novērtējuma anketu, balstoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personu un viņas dzīves apstākļiem un aktivitātēm. SD to nosūtīs novērtējumu VDEĀVK ar piezīmi, ka tas veikts, pamatojoties uz SD rīcībā esošo informāciju bez klienta apmeklēšanas;
b) ja SD rīcībā nav informācijas par klientu un nevar aizpildīt novērtējuma anketu, tad SD nosūtīs VDEĀVK informāciju, ka novērtējums šobrīd netiks veikts. Mainoties situācijai, tiklīdz tas iespējams SD jāveic klienta apsekošanu dzīvesvietā un jānosūta nepieciešamā informācija VDEĀVK.
3) ja persona ir iesniegusi iesniegumu VDEĀVK atkārtotai ekspertīzei, t.sk. īpašas kopšanas izvērtēšanai, bet SD atsaka veikt vides novērtējumu, tad VDEĀVK pieņems lēmumu pagarināt īpašas kopšanas atzinumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā tiks saņemta attiecīgā informācija no SD puses, kas var mainīt iepriekš pieņemto lēmumu.
! Situācijā, ja invaliditātes statuss un īpašas kopšanas atzinums būs beidzies ārkārtējās situācijas laikā, bet iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti atkārtotai ekspertīzei nebūs saņemti, invaliditātes termiņš un iepriekš piešķirtais atzinums automātiski tiks pagarināti uz sešiem mēnešiem.
6.Vai automātiski pagarināsies arī invaliditātes apliecības derīguma termiņš ārkārtējās situācijas laikā?
Nē. Invaliditātes apliecības derīguma termiņš netiks automātiski pagarināts.
Personām, kurām automātiski pagarināts invaliditātes lēmuma termiņš, apliecība ar pagarināto termiņu tiks izsniegta tikai pēc personas pieprasījuma.
Ja ir nepieciešams saņemt invaliditātes apliecību ar pagarināto termiņu, jāvēršas VDEĀVK ar pieprasījumu izsniegt invaliditātes apliecību. Pieprasījumu brīvā formā VDEĀVK var iesniegt :
Pa pastu, pievienojot klāt atbilstoša formāta fotogrāfiju. Fotogrāfiju var atsūtīt arī uz VDEĀVK e-pasta adresi, par to iepriekš informējot attiecīgo nodaļu. VDEĀVK nodaļu e-pasta adreses atradīsiet tīmekļa vietnē: http://www.vdeavk.gov.lv/kontakti/
Elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv. Atbilstoša formāta fotogrāfiju pievieno elektroniskā formātā.
Ar drošu elektronisku parakstu, nosūtot uz e-pastu vdeavk@vdeavk.gov.lv. Atbilstoša formāta fotogrāfiju pievieno pielikumā.
Informācija par nepieciešamo fotogrāfijas formātu invaliditātes apliecībai pieejama VDEĀVK tīmekļa vietnē – http://www.vdeavk.gov.lv/pakalpojumi/invalida-apliecibas-izsniegsana/.
Ja Jums nav iespēju pievienot atbilstoša formāta fotogrāfiju, lūdzam par to informēt VDEĀVK. Tādās situācijās ārkārtējās situācijas laikā invaliditātes apliecības izgatavošanai tiks izmantota vecā fotogrāfija.
7.Ko darīt, ja invaliditātes termiņš ir beidzies pirms 12.marta un dokumenti nav iesniegti?
Šajos gadījumos iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš netiks pagarināts.
Personai jāvēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta lūgumu aizpildīt nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi. Ārsts nosūtījumu aizpildīs, ņemot vērā to informāciju, kas ir viņa rīcībā, nosūtīs VDEĀVK, izmantojot e-pakalpojumus, par to informējot personu.
Pēc informācijas saņemšanas no sava ārsta, ka nosūtījums ir sagatavots un nosūtīts VDEĀVK, cilvēkam VDEĀVK jāiesniedz šādi dokumenti: iesniegums par nepieciešamību veikt invaliditātes ekspertīzi; aizpildīta Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, atbilstoša formāta fotogrāfija invaliditātes apliecības izgatavošanai.
Minētos dokumentus cilvēks Valsts komisijā var iesniegt pa pastu, aizpildot e-iesniegumu portālā www.latvija.lv, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu.
Sīkāku informāciju, kā var iesniegt dokumentus Valsts komisijā, skatīt šeit: http://www.vdeavk.gov.lv/aktualitates/3795/ .
VDEĀVK pēc dokumentu saņemšanas, kā arī ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju (ja tāda būs), veiks invaliditātes ekspertīzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un iespēju robežās pieņems lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai atteikšanu.
8.Ko darīt, ja bērns sasniedz pilngadību ārkārtējās situācijas laikā?
Šajos gadījumos nav iespējams automātiski pagarināt iepriekšējo invaliditātes lēmumu, jo mainās gan invaliditātes noteikšanas kritēriji, gan piemērojamie atbalsta pasākumi (t.sk. pabalsti), kas izriet no personai noteiktās invaliditātes grupas, invaliditātes smaguma pakāpes un traucējuma veida.
Personai pašai vai tās likumiskajam pārstāvi jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kas lems par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanu, balstoties uz viņa rīcībā esošo informāciju.
VDEĀVK pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, kā arī ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, veiks invaliditātes ekspertīzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Lietās, kurās būs nepilnīga informācija, kas radīs šaubas vai persona atbilst vai neatbilst invaliditātes statusa noteikšanai, pieņems lēmumu par labu personai uz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jaunu dokumentu invaliditātes ekspertīzei saņemšanai un jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā.
Asistenta pakalpojums ārkārtējās situācijas laikā – iesniegumi un atskaites ir jāiesniedz, apliecinājumus var neiesniegt
Piemēram, Pēteris ir izmantojis asistenta pakalpojumu decembrī 40 h, janvārī 50 h, februārī 30 h; vidēji 40 h mēnesī. No 1.-11.martam Pēteris ar apliecinājumiem atbilstoši viņam piešķirtajiem pasākumiem ir izmantojis 18 h, tātad periodā no 12.-31.martam viņam pieejamas 22 h (40-18=22).
Sagatavots KPR DI plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums
01.04.2020.
Kurzemes plānošanas reģiona Administrācija ir sagatavojusi ziņojumu par Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.
Failu lejuplādēt ŠEIT.
Skrundā diskutē par atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem pārejai uz dzīvi ārpus institūcijas
27.02.2020.
26.februārī uz tikšanos Skrundā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldības, lai pārrunātu sociālo mentoru piesaisti un atbalsta sniegšanas kārtību personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā šo pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.
Tikšanās laikā tika pārrunāta atbalsta sistēmas nodrošināšana tām 35 personām ar GRT, kuras projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pāries no dzīves institūcijā uz pašvaldību jaunizveidotajiem grupu dzīvokļiem, nosakot atbildības jomas valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālajiem mentoriem. Plānots, ka katrai personai ar GRT, kura projekta “Kurzeme visiem” ietvaros uzsāks dzīvi sabiedrībā ārpus institūcijas, tiks piesaistīts apmācīts sociālais mentors, kurš sadarbībā ar VSAC un pašvaldību sociālajiem dienestiem atbalstīs personu sagatavošanas procesā un pārejā uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, iedrošinot, palīdzot apgūt nepieciešamās zināšanas, kā arī darbojoties kopā, risinot dažādas ikdienas situācijas.
Tikšanās noslēgumā Skrundas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar ēku Dīķu ielā 1, Dzeldā, Nīkrāces pagastā, kur tiks izveidots grupu dzīvoklis. Plānots, ka pēc ēkas renovēšanas tajā dzīvos un ikdienā nepieciešamo atbalstu saņems 14 personas ar GRT, no kurām 7 būs jau pašvaldībā dzīvojošas, savukārt 7 uzsāks dzīvi no institūcijas sabiedrībā.
Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.
Uzsāk Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu
2020.gada 15.janvārī uz tikšanos Kuldīgā pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) vadības grupa. Tās dalībnieki – KPR Administrācijas, Kurzemes pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) - pārrunāja projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveiktās un plānotās aktivitātes, kā arī pieņēma lēmumu par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu.
Tikšanās sākumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga kalniņa iepazīstināja ar projektā līdz šim paveikto un turpmāk plānotajām aktivitātēm DI procesa virzībai Kurzemes reģionā. Turpinājumā reģiona DI vadības grupa diskutēja par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldību un NVO iesaisti procesā. Plānots, ka KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanas ziņojums tiks sagatavots līdz 2020.gada 1.aprīlim.
Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns 2017.-2020.gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai vismaz 288 bērniem ar FT un 350 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.
Kurzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa ir izveidota, lai nodrošinātu DI procesa uzraudzību Kurzemes plānošanas reģionā. Tās dalībniekus ir apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tajā darbojas: 3 Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja un projekta “Kurzeme visiem” vadītāja, kā arī 3 pašvaldību pārstāvji un NVO pārstāvji projekta mērķa grupu interešu pārstāvniecībai. Ar KPR DI vadības grupas sastāvu var iepazīties projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.
Ventspilī pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes
29.01.2020.
Šī gada 22.janvārī uz tikšanos Ventspilī pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību, valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” un bērnu sociālās aprūpes centra “Selga” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ventspils pilsētas pieredzi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tikšanās laikā arī projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par infrastruktūras izveides gaitu atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā iekļautajiem risinājumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās.
Partneru tikšanās sākumā dalībnieki iepazinās ar Ventspils pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā pilsētas iedzīvotājiem, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) atbalsta nodrošināšanā personām ar GRT, kā arī plānotās infrastruktūras izveides gaitu. Ventspils pārstāvji uzsvēra, ka, izmantojot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas, tiks uzlabota ne tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī sakārtota pilsētas kultūrvēsturiskā vide. Ēkā Kuldīgas ielā taps dienas aprūpes centrs, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems bērni ar FT un personas ar GRT. Savukārt ēkā Vītolu ielā tiks veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, lai dotu jaunas mājas bērniem un jauniešiem no bērnu sociālās aprūpes centriem.
Par savu pieredzi un paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē pastāstīja arī citu pašvaldību pārstāvji. Jaunas infrastruktūras izbūve kopumā plānota 10 Kurzemes reģiona pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējumu aptuveni 7,3 miljonus eiro apmērā.
Tikšanās laikā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa informēja klātesošos par projekta ieviešanas aktualitātēm. Kopumā 2019.gadā 57 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), vairāk nekā 200 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un daļai bērnu arī vecāki saņēmuši no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem gan sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanā, gan pašvaldības iedzīvotāju izglītošanā par projekta mērķgrupām un to iekļaušanos sabiedrībā.
Dalībnieki pārrunāja arī KPR DI plāna īstenošanas uzraudzības kārtību, datu avotus un formas informācijas ieguvei un plānoto procesu, tostarp ziņojuma sagatavošanai.
Tikšanās, kā ierasts, noslēdzās ar individuālām konsultācijām starp projekta partneriem un projekta vadības komandas dalībniekiem.
Aicinām personas ar garīga rakstura traucējumiem izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu
05.11.2019.
Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Atgādinām, ka projekta apmaksāti pakalpojumi ir pieejami, ja ir veikta personas individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts izstrādātais atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.
Lai veicinātu personu ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksājam šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanu:
Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, GRT netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.
Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, kas pamatojas uz individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti kopumā 326 personām ar GRT, savukārt pakalpojumus līdz šī gada novembrim saņēmušas 58 pašvaldībās dzīvojošās personas ar GRT.
Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2023.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.
Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv
Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv
Pasākumos “Izaugt ģimenē” Kurzemē izglīto potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes
02.10.2019.
Lai atbalstītu un motivētu potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visās Kurzemes pašvaldībās tiks rīkoti vismaz divi izglītojoši pasākumi – sarunu rīti un vakari “Izaugt ģimenē”. Uz pasākumu tiks gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas kļūt par aizbildni, adoptētāju, audžuģimeni, vai viesģimeni, vai interesē jautājumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes.
Pasākumos ikvienam būs iespēja uzzināt informāciju, kas ir aizbildnis, adoptētājs un audžuģimene un kā par tādu kļūt, kā arī iepazīt jau bērnus uzņemošo ģimeņu pieredzi. Izglītojošos pasākumus vadīs gan speciālisti, kas strādā ar bērnus uzņemošajām ģimenēm, gan ģimenes, kuras jau līdz šim savā aprūpē uzņēmušas bez vecāku gādības palikušus bērnus.
Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” un tie ir plānoti katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā. Pirmajos sarunu vakaros Liepājā 27.septembrī un Aizputē 30.septembrī kopumā piedalījušies 23 interesenti, savukārt oktobrī potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes tiks aicinātas uz sarunu vakariem Priekulē, Rucavā un Mērsragā.
Šobrīd plānotais sarunu vakaru norises kalendārs pieejams https://agenturakurzeme.lv un http://kurzemevisiem.lv mājas lapās.
Mērsragā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes
20.09.2019.
Šī gada 17.septembrī uz tikšanos Mērsragā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri, lai pārrunātu projekta ieviešanas aktualitātes, dalītos pieredzē un labajā praksē dokumentu noformēšanā.
Sanāksmi atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kura informēja par projekta aktualitātēm, paveikto vasaras periodā, kā arī turpmāk plānoto. Projekta ietvaros nepieciešamo atbalstu un sociālos pakalpojumus turpināja saņemt projekta mērķa grupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Vasarā sekmīgi noslēgušās konsultācijas potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, ko gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni. Lai turpinātu veicināt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, projekta ietvaros potenciālo aizbildņu, adoptētāju un audžuģimeņu iedrošināšanai no septembra līdz pat nākamā gada vasarai visās Kurzemes reģiona pašvaldībās tiks organizēti sarunu rīti un vakari. Augusta sākumā, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā, tika organizēta nometne visai ģimenei – “Piedzīvojumu akadēmija”, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes.
Turpinājumā par komunikācijas ar pašvaldības iedzīvotājiem nozīmību atgādināja projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, savukārt ar labo praksi iepirkumu, līgumu un dokumentu noformēšanā iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” juriste Līga Neilande.
Tikšanās laikā dalībnieki iepazinās arī ar Ventspils un Liepājas pilsētu un Mērsraga novada pašvaldības pieredzi projekta aktivitāšu ieviešanā un labo praksi dokumentu glabāšanā.
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.
Pasākuma dienas kārtība un prezentācijas pieejamas tiešsaistē.
Apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā
23.07.2019.
2019.gada 16.jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu saskaņot tajās dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.
Veiktie grozījumi saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tāpēc Kurzemē līdz 2023.gadam 288 bērni ar FT un 350 personas ar GRT saņems nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāks dzīvi pašvaldībās.
2017.gadā izstrādātais un pērn apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai bērniem ar FT un personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.
Ar grozīto Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties tiešsaistē.
Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv
Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes
25.06.2019.
“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.
“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.
Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.
“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši, ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.
Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts. Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv
Izziņai: Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa, 14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.
Publikācijas autors: Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Bērniem ar invaliditāti Kurzemē joprojām pieejami bezmaksas sociālie pakalpojumi
29.05.2019.
Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami vairāki apmaksāti sociālie pakalpojumi, kuriem var pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vēršam uzmanību, ka sociālās aprūpes pakalpojumi pieejami ikvienam Kurzemē dzīvojošam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas saņēmis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieejami projektā jau iepriekš izvērtētajiem bērniem.
Kurzemes bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejami sociālās aprūpes pakalpojumi gan bērna dzīvesvietā, gan pie “atelpas brīža” pakalpojuma sniedzēja. Sociālās aprūpes pakalpojums bērniem līdz 4 gadu vecumam pieejams līdz 50 stundām nedēļā un 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz 10 stundām nedēļā. Savukārt projekta apmaksātu “atelpas brīža” jeb īslaicīgas aprūpes pakalpojumu bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes var izmantot līdz pat 30 diennaktīm gadā. Līdz šim aprūpes pakalpojumam pieteikušās 25 un “atelpas brīža” pakalpojumam - 46 bērnu ģimenes.
Projekta ietvaros līdz šim jau izvērtētajiem 277 bērniem ar FT ir iespēja izmantot apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši katram bērnam izstrādātajā individuālajā atbalsta plānā norādītajam. Turklāt pašlaik vecākiem ir iespēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, pie kura bērns varētu saņemt nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojuši aptuveni puse izvērtēto bērnu ar FT ģimeņu un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā.
Lai saņemtu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamos sociālos pakalpojumus, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu un informē par pakalpojumu piešķiršanu.
Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.
Par projektu “Kurzeme visiem”
Projektu “Kurzeme visiem” no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
Vairāk par projektu: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv
Arvien vairāk kurzemnieku izmanto projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus
02.04.2019.
2018.gadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 154 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 47 bērnu vecāki. Tas ir ievērojams pieaugums, jo 2017.gadā 5 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tika sniegti 1 personai ar GRT, 28 bērniem ar FT un 1 bērna vecākiem vai audžuvecākiem.
“2018.gadā, pateicoties “Kurzeme visiem” vadības komandas ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, mums izdevās panākt, ka par projektā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemē ir informēti un tos saņem arvien vairāk personas ar GRT, bērni ar FT un viņu vecāki. Arī šogad turpinām darbu, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem un bērnu vecākiem kļūtu vēl pieejamāki,” stāsta projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.
Projekta ietvaros apmaksātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemē 2018.gadā uzsākta 9 pašvaldībās un šobrīd tos saņem 14 Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji – Aizputes, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.
Projekta apmaksātie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētām personām ar GRT, kurām izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Kopumā no 326 izvērtētajām personām ar GRT 107 dzīvoja valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) un 219 dzīvoja pašvaldībā, no tām iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros līdz šim izmantojušas 50 personas. Pilngadīgas personas ar GRT pērn projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk apmeklējušas grupu nodarbības un saņēmušas speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka un/vai ergoterapeita. Divas personas izmantojušas arī pakalpojumus dienas aprūpes centrā. VSAC dzīvojošās personas pakalpojumus varēs izmantot pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides un pārejas uz dzīvi sabiedrībā.
Projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemē var saņemt līdz šim izvērtētie 277 bērni ar FT, kuriem “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns un “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus, ja bērnam ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. 2018.gadā piedāvāto iespēju izmantoja aptuveni puse izvērtēto bērnu ģimeņu un visbiežāk saņemti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā. Savukārt aprūpes pakalpojumu izmantoja 20 un “atelpas brīža” pakalpojumu – 44 bērnu ģimenes.
2018.gadā projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma arī 47 vecāki, kuri visbiežāk piedalījušies izglītojošās atbalsta grupās, saņēmuši psihologa konsultāciju vai apmeklējuši fizioterapiju.
2018.gadā tika īstenotas arī citas nozīmīgas projekta aktivitātes. Februārī un novembra sākumā notika divi pieredzes apmaiņas braucieni Kurzemes pašvaldību, esošo un potenciālo sociālo pakalpojumu sniedzēju un mediju pārstāvjiem, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi citos reģionos un pārņemtu labāko praksi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Tāpat vasaras mēnešos jūlijā un augustā tika organizētas integrējošās nometnes, kur ģimenes un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši dažādās aktivitātēs pavadīja vairākas aizraujošas dienas. Savukārt oktobrī tika apstiprināts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.–2020.gadam” un šobrīd pašvaldības turpina darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveides.
Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Laura.homka@kurzemesregions.lv
Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā paveikto un iedvesmojas turpmākajiem darbiem
28.03.2019.
27.martā Talsos uz šogad pirmo tikšanos pulcējās Kurzemes reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” un tās jaunās struktūrvienības – Ģimeņu atbalsta centra – darbību. Tikšanās laikā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērnu ar FT vecākiem.
Par projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātēm, jau paveikto un vēl paveicamo stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Inga Kalniņa. Kopumā 2018.gadā vairāk nekā 150 bērni ar FT un 47 viņu vecāki, kā arī 50 personas ar GRT saņēmušas no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem, lai vēl vairāk kurzemniekiem būtu iespēja izmantot projektā pieejamos pakalpojumus.
Tikšanās dalībnieki ar interesi klausījās Kuldīgas novada pašvaldības pieredzi par atbalsta grupu nodarbību organizēšanu personām ar GRT. Kā uzsvēra Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ineta Eņģele, atbalsta grupu nodarbības bija vērstas uz izaugsmi, lai to dalībnieki var iekļauties sabiedrībā. To laikā 6 personas ar GRT mācījās pazīt emocijas un tās izteikt, veidot saskarsmi ar citiem, kā arī par dažādām ikdienai nozīmīgām tēmām, piemēram, iepirkuma saraksta veidošanu un citām. Kā norādīja I. Eņģele, dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nodarbības, tāpēc šobrīd turpinās darbs, lai nodrošinātu atbalsta grupas darbību personām ar GRT arī 2019.gadā.
Savukārt vērtīgā pieredzē par pakalpojumu sniegšanu projekta “Kurzeme ietvaros” bērniem ar FT un viņu vecākiem dalījās Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļas vecākā sociālā darbiniece Kristīna Šaripo. Viņa uzsvēra, ka jāizmanto dažādi informācijas kanāli, lai sasniegtu vecākus un informētu par pieejamajām atbalsta iespējām projektā un ārpus tā, un īpaši nozīmīgs ir personiskais kontakts, uzrunājot un motivējot vecākus izmantot projektā pieejamos sociālos pakalpojumus.
Ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru “Brīnumiņš” un tā darbību iepazīstināja tā dibinātāja un vadītāja Agnese Kviese. Viņa pastāstīja, kā no nodarbībām pašiem mazākajiem “Brīnumiņš” izaudzis par dienas aprūpes centru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un pērnā gada decembrī kļuvis arī par Ģimeņu atbalsta centru. Šobrīd “Brīnumiņa” dienas aprūpes centrā atbalstu regulāri saņem 36 bērni un jaunieši ar invaliditāti gan no Talsu novada, gan arī citiem tuvākajiem novadiem. Tikšanās dalībnieki iepazinās ar jaunajām, daudz plašākām “Brīnumiņa” telpām, uz kurām centrs pārcēlās šī gada sākumā, un A.Kviese pastāstīja par dažādajiem pakalpojumiem, kas “Brīnumiņā” pieejami, piemēram, smilšu un spēļu terapijas, canis terapija, fizioterapija un citas, un ieskicēja ģimeņu un bērnu attīstības centra turpmākos plānus. Savukārt kopš Ģimeņu atbalsta centra dibināšanas izdevies piesaistīt jau 7 jaunas audžuģimenes un aprīlī tiks uzsāktas pirmās apmācības potenciālajām audžuģimenēm. “Brīnumiņš” sagaida, ka pēc tām ģimeni varētu iegūt 15 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.
Labklājības ministrija pateicas par ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā
07.02.2019.
Labklājības ministrija (LM) nosūtījusi vēstuli plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai pateiktos par kvalitatīvo darbu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā.
Projektu* ietvaros pašvaldības ir veikušas mērķa grupas personu apzināšanu un laika periodā līdz 2018.gada 31.decembrim visā Latvijā sekmīgi nodrošinājušas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu 650 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 285 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).
LM norāda: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”
LM pateicību saņēmušas 7 lielas un mazas Kurzemes reģiona pašvaldības – Liepājas un Ventspils pilsētas, kā arī Kuldīgas, Rucavas, Saldus, Skrundas un Talsu novadi.
*Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem tiek palielināta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Aicina vecākus aktīvāk izmantot projektā “Kurzeme visiem” pieejamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
13.02.2018.
Aicinām Kurzemē dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākus un audžuvecākus pieteikties projektā “Kurzeme visiem” pieejamajiem bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem pie psihologa vai rehabilitologa, vai apmeklēt fizioterapiju, vai izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejami vecākiem un audžuvecākiem, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte un projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Pakalpojumus var izmantot viens vai abi vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes visā projekta īstenošanas laikā līdz 2023.gadam.
Kopumā Kurzemē līdz šim izvērtēti un individuāli atbalsta plāni izstrādāti 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Iespēju projekta ietvaros saņemt bezmaksas sociālos pakalpojumus Kurzemē pašlaik izmantojis 41 vecāks Liepājā, kā arī Aizputes, Grobiņas, Kuldīgas un Talsu novados.
Lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Vecāki paši var izvēlēties gan sev nepieciešamos pakalpojumus, gan vēlamos pakalpojumu sniedzējus, vai arī izmantot sociālā dienesta ieteikumus. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests izvērtē bērna un vecāku atbilstību pakalpojumu piešķiršanas nosacījumiem un, ja viss atbilst, pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu. Sociālais dienests informē vecākus par pakalpojuma saņemšanas laiku un iespējām.
Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu vai projekta kontaktpersonu savā pašvaldībā.
Par projektu
Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek palielināta ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Papildu informācijai:
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros iepazīst sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi Rīgā
06.11.2018.
31.10. – 01.11.2018. Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju, valsts sociālās aprūpes centru un mediju pārstāvji projekta “Kurzeme visiem” ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem Rīgā.
Šis ir jau trešais projektā “Kurzeme visiem” organizētais pieredzes apmaiņas brauciens, kurā īpaši tika aicināti piedalīties to Kurzemes pašvaldību pārstāvji, kur pēc reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas aktīvi turpināsies darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides un nepieciešamās infrastruktūras attīstības.
Pirmajā dienā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja rehabilitācijas centru "Poga", kustību “Plecs” un divas pakalpojumu sniegšanas vietas - dienas aprūpes centru "Cerību ligzda" un grupu māju "Mēness māja", ko izveidojusi biedrība "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns””. Otrajā dienā dalībnieki turpināja viesoties biedrības grupu dzīvoklī "Šūpoles" un iepazina nodibinājuma "Fonds Kopā" grupu dzīvokli un specializētās darbnīcas, kā arī biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" dienas aprūpes centru un sveču darbnīcu.
Šo organizāciju pieredze un izvēlētie risinājumi ļaus pieredzes brauciena dalībniekiem vēl sekmīgāk attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savās pašvaldībās. Kurzemē atbilstoši deinstitucionalizācijas plānam paredzēts pilnveidot pakalpojumus un izveidot dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.
Vērtīga pieredze katrā no viesošanās vietām
Rehabilitācijas centrs “Poga” – iespēja veikt pirmreizējo bērna veselības stāvokļa novērtējumu bez maksas
Rehabilitācijas centrs “Poga” jau trīs gadus sniedz ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Brauciena dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par centra darbību no tā dibinātājas un vadītājas Rūtas Dimantas stāstījuma, iepazīties ar centrā izmantotajām inovatīvajām metodēm, tai skaitā G-EO System gaitas rehabilitācijas robotu, kas trenē un nepieciešamības gadījumā arī veido gaitu, un TheraSuit intensīvo fizioterapijas metodi centrālās nervu sistēmas stimulēšanai. Rūta Dimanta uzsvēra, ka ir būtiski sākt darbu ar bērnu pēc iespējas agrāk, jo tad iespējams sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc centrā izveidota agrīnās rehabilitācijas programma “Podziņa” bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.
Rehabilitācijas centrs piedāvā bezmaksas bērna veselības stāvokļa pirmreizējo novērtēšanu. To veic četru speciālistu komanda - rehabilitologs, neirologs, fizioterapeits un ergoterapeits - un pēc pirmreizējās novērtēšanas tiek sagatavota rekomendācija par atbilstošākajām rehabilitācijas metodēm centrā "Poga" vai kādā citā iestādē. Šim pakalpojumam iespējams pieteikties, kad saņemts ģimenes ārsta nosūtījums, pa tālruni: 28452200.
Vairāk par rehabilitācijas centru “Poga”
“Plecs” – kustība un atbalsts, lai katram bērnam būtu ģimene
Turpinājumā pieredzes brauciena dalībnieki kustībā “Plecs” iepazinās ar to piedāvātajām plašajām atbalsta iespējām un pakalpojumiem cilvēkiem, kas vēl apsver domu, ir pieņēmuši lēmumu, jau ieguvuši aizbildņa, adoptētāja, viesģimenes vai audžuģimenes statusu, vai uzņēmuši ģimenē bērnu.
Tikšanās laikā dalībnieki uzzināja arī par kustības rīkotajām nometnēm, kur neformālā gaisotnē var tikties ģimenes un bērnunama bērni, lai viens otru labāk iepazītu. Kā uzsver “Plecs” pārstāvji, abpusējā iepazīšanās veicina bērnunamu bērnu nonākšanu ģimenē.
Pieredzes brauciena dalībnieki uzklausīja valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” sociālās darbinieces Ēsteres Zemītes stāstījumu par izmaiņām bērnu aprūpes centrā Kapseļu ielā. Tas piesaistījis brīvprātīgā darba veicējus un sācis organizēt pasākumus plašākai sabiedrībai, lai veicinātu centrā dzīvojošo bērnu nonākšanu ģimenēs.
Vairāk par kustību “Plecs”
“Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” – jau vairāk kā 20 gadus
Pirmās dienas noslēgumā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki devās uz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu dzīvokli personām ar garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja”. Biedrības pirmsākumi meklējami jau 1990.gadā un tā kā sabiedriska organizācija rūpējas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenēm.
Dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” apmeklē 48 personas ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Tā apmeklētāji lietderīgi un interesanti pavada laiku dažādās aktivitātēs, apgūst iemaņas darbnīcās, kā arī dodas ceļojumos un ekskursijās.
Kompleksā “Mēness māja” ir dienas centrs un grupu dzīvoklis, kuru par savām mājām sauc 14 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Viņi ik dienas saņem sev nepieciešamo atbalstu un apgūst ikdienas dzīvei nepieciešamās prasmes.
Otrās dienas rīts pieredzes brauciena dalībniekiem sākās ar biedrības grupu dzīvokļa “Šūpoles” apmeklējumu, kur dzīvo 13 jaunieši ar vieglākiem garīga rakstura traucējumiem. Šie jaunieši lielākoties strādā dažādos uzņēmumos, mācās vai apmeklē kādu no dienas centriem, tāpēc ikdienā sniegtais biedrības darbinieku atbalsts koncentrējas uz palīdzību budžeta un sadzīves plānošanā, zāļu lietošanā, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanā.
Vairāk par “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””
Nodibinājums “Fonds Kopā” – veļas mazgātava un šūšanas darbnīca
Nodibinājums “Fonds Kopā” jau 20 gadus personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī un specializētās darbnīcās, lai sekmētu viņu integrēšanos sabiedrībā. Fonda grupu dzīvoklī, kurā viesojās pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, dzīvo un sev nepieciešamo atbalstu saņem 24 cilvēki ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Fonda šūšanas darbnīcā ļoti nozīmīga ir augsta kvalitāte, jo tās izstrādājumi – somas, maisiņi, cimdi un citi – ir pieejami dažādos veikalos visā valstī un tos var iegādāties gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvijas viesi. Darbs specializētajās darbnīcās personām ar garīga rakstura traucējumiem ir nozīmīgs, jo ļauj iemācīties darba ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.
Fonda “Kopā” telpās izveidota arī veļas mazgātava, kurā grupu dzīvoklī dzīvojošie apgūst prasmes, sniedzot veļas mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas pakalpojumus apkārtējo māju iedzīvotājiem, patversmei un sociālās aprūpes centram.
Kā uzskata fonda vadītāja Tamāra Vahļina, var izdarīt visu, ja vien esi pārliecināts, ko gribi sasniegt. Vairāk par “Fonds Kopā”
“Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” – katrs var būt produktīvs
Pēdējā viesošanās vieta pieredzes brauciena dalībniekiem bija biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centrs un sveču darbnīca. Kā norāda biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere, ikvienam cilvēkam var atrast produktīvu aktivitāti, tāpēc biedrība dienas centra apmeklētājiem - kopumā 22 personām ar smagiem garīga rakstura un multifunkcionāliem traucējumiem – ar dažādām nodarbēm palīdz gatavoties neatkarīgākai dzīvei. Lai to paveiktu, daudz tiek strādāts ar pašaprūpes uzlabošanu, īstenotas dažādas kognitīvas aktivitātes, tāpat tiek attīstītas nodarbinātībai nepieciešamās iemaņas sveču darbnīcā, kur pakalpojuma saņēmēji darina visdažādāko formu, izmēru un krāsu sveces, tai skaitā īpaši veltītas Latvijas simtgadei. Sveces kā augstas kvalitātes suvenīri tiek iegādātas un pasniegtas Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem dažādos svētkos.
Interesentiem bija iespēja aplūkot arī biedrības izveidoto grupu dzīvokli, kurā dzīvo 14 cilvēki ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, kas lielākoties strādā vai apmeklē dienas centru. Biedrības pārstāvji sniedza atbildes uz pieredzes brauciena dalībnieku jautājumiem par pieredzi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā un izteica gatavību nepieciešamības gadījumā konsultēt pašvaldības.
Vairāk par “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.
“Kurzeme visiem” projekta partneri apspriež aktualitātes un DI plāna īstenošanu
19.10.2018.
18. oktobrī Liepājā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu projekta aktualitātes un turpmāk veicamos darbus. Labklājības ministrijas nesenais lēmums par “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017. – 2020. gadam” apstiprināšanu ļāvis projekta partneriem spert lielu soli uz priekšu, lai turpinātu iesāktos darbus nepieciešamās infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās, un šim jautājumam tika veltīta arī ievērojama daļa tikšanās laika.
Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa, kas informēja par projekta aktualitātēm, vasaras un rudens periodā notikušajām aktivitātēm – integrējošām nometnēm bērniem, viņu ģimenēm un BSAC bērniem, speciālistu konsultācijām potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm, projektā jau pieejamo pakalpojumu sniegšanu un sabiedrības informēšanas aktivitātēm. I.Kalniņa aicināja pašvaldības turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides vai uzlabošanas. Kopumā 11 Kurzemes pašvaldībās tiks veidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, sociālās rehabilitācijas centri, jauniešu mājas un citi deinstitucionalizācijas plānā paredzētie infrastruktūras risinājumi par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoniem eiro.
Pasākuma turpinājumā ar “Baltijas Rehabilitācijas centra” darbu iepazīstināja biedrības “Dižvanagi” valdes priekšsēdētāja Ilze Durņeva, kas ne tikai skaidroja, kādi pakalpojumi centrā ir pieejami, bet arī nelielā ekskursijā tikšanas dalībniekiem izrādīja centra izvēlētos risinājumus rehabilitācijas un citu sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Pasākumā par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs "Liepāja " mērķiem, pašlaik īstenotajām un plānotajām aktivitātēm informēja tā vadītāja Una Krēgere–Medne. Viņa skaidroja, ka centrs jau šobrīd sadarbojas ar 10 Kurzemes pašvaldībām un turpmāk fokusēsies uz dažādu atbalsta pakalpojumu sniegšanu adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm un audžuģimenēm un tajās nonākušajiem bērniem. Lai mazinātu institūcijās nonākošo un dzīvojošo bērnu skaitu, centrs organizēs audžuģimeņu un adoptētāju apmācības un aicinās audžuģimenes specializēties par krīžu audžuģimenēm vai audžuģimenēm bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat kā līdz šim, “Kurzemes reģiona Ģimeņu atbalsta centrā” Liepājā un citās pašvaldībās turpināsies atbalsta sniegšana ģimenēm ar pavisam maziem bērniem, lai mazinātu to iespējamu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē un ģimenes asistentu darbs.
Turpinājumā projekta partneri pārrunāja sociālo pakalpojumu sniegšanas dokumentēšanu, iepirkumu procedūru plānošanu un veikšanu kopā ar projekta juristi Līgu Neilandi un diskutēja par citiem projektu partneriem aktuāliem jautājumiem. Pasākuma noslēgumā projekta vadības komanda sniedza projekta partneriem individuālas konsultācijas.
Pasākuma darba materiāli:
“Kurzeme visiem” projekta vadības komandas un projekta partneru tikšanās tiek organizētas regulāri, lai pārrunātu projekta aktualitātes, apmainītos pieredzē un partneri iegūtās zināšanas izmantotu vēl sekmīgākai projektā jau pieejamo un vēl plānoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai Kurzemē.
Projekts "Kurzeme visiem" tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).
Papildu informācijai:
Laura Homka
projekta “Kurzeme visiem”
sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv
Aicinām pieteikties personas ar garīga rakstura traucējumiem bezmaksas pakalpojumu saņemšanai projektā “Kurzeme visiem”
14.09.2018.
Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Persona var saņemt projekta apmaksātos pakalpojumus, ja ir veikta tās individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.
Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tām tiek apmaksāta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:
⦁ aprūpe mājās;
⦁ dienas aprūpes centrs;
⦁ specializētās darbnīcas;
⦁ grupu dzīvokļi;
⦁ īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
⦁ speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
⦁ atbalsta grupas un grupu nodarbības.
Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, pamatojoties uz personas individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē kopumā individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti 326 personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.
Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv
Informāciju sagatavoja:
Laura Homka
projekta "Kurzeme visiem" sabiedrisko attiecību speciāliste
laura.homka@kurzemesregions.lv
Nometne uzņemošajām ģimenēm sevis un bērnu iepazīšanai
08.05.2018.
Kurzemes plānošanas reģions aicina pieteikties dalībniekus diennakts piedzīvojumu nometnei personām, kuras apsver iespēju kļūt vai jau ir kļuvušas par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni. Nometne notiks no 27. – 28. jūlijam Olaines novadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un viena dalībnieka līdzmaksājums ir tikai 20EUR, bet ģimenes – 30-50EUR!
Nometne tiek organizēta kā piedzīvojumu diennakts nometne ar muzikāli radošiem elementiem un nakšņošanu teltīs, lai neformālā atmosfērā ļautu dalībniekiem iepazīt savas emocijas un bērnus. Piedalīties aicinātas arī esošās audžuģimenes, aizbildņi vai adoptētāji, kuri apsver iespēju ģimenē uzņemt jaunus bērnus. Tāpat nometnē piedalīsies arī Kurzemes reģiona bērnu namos dzīvojošie bērni.
Nometnes laikā četras krāsas (komandas) izpaudīsies dejā, dziesmā, rokdarbos, eksperimentos, dažādās sporta aktivitātēs un pārgājienos. Puiši dosies pārgājienā, bet meitenes lutināsies skaistumkopšanas meistarklasē. Īpašs notikums būs LIELĀ spēle un nakts trase. Savukārt noslēguma pasākumā tiks apkopotas piedzīvotās emocijas, rodot izpratni, kas notiek tad, ja katra krāsa grib īpaši izcelties… jeb tomēr krāsu ikdienā vajadzētu savstarpēju līdzsvaru, sadraudzību, mijiedarbību, cieņu un mīlestību? Tāpat kā mūsu dzīvēs?
Nometni organizē biedrība „Izglītības laboratorija” Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Kurzeme visiem” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts.
Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes reģiona DI plāns iesniegts apstiprināšanai Sociālo pakalpojumu attīstības padomē
08.05.2018.
27.04.2018. Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.-2020. gadam iesniegts apstiprināšanai Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē.
Par kopējo indikatīvo summu 7,3mlj eiro DI plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi SBSP* attīstībai 11 Kurzemes pašvaldībās (Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās). Ar DI plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties ŠEIT.
Lai pašvaldības varētu sākt īstenot DI plānā iekļautos infrastruktūras risinājumus, DI plāns vispirms ir jāapstiprina Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomei. Līdz DI plāna iesniegšanai padomei, tas tika iesniegts saskaņošanai visās Kurzemes pašvaldībās, kā arī saņemti tā saskaņojumi no Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes un projekta “Kurzeme visiem” reģionālās vadības grupas.
Kurzemes reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura ietvaros noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes plānošanas reģionā, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu namos esošajiem bērniem tiktu nodrošināti viņu individuālajām vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un pēc iespējas novērsts risks nokļūt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
Plānu izstrādāja SIA “SAFEGE BALTIJA” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
*Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.
Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Kuldīgā notikusi projekta “Kurzeme visiem” partneru kārtējā tikšanās
16.04.2018.
4.aprīlī Kuldīgā notika kārtējā projekta “Kurzeme visiem” vadības komandas un partneru pārstāvju tikšanās, kurā 47 dalībnieki pārrunāja projekta aktualitātes, līdzšinējo pieredzi projekta ieviešanā un neskaidros jautājumus.
Pēc projekta aktualitāšu pārrunāšanas ar partneriem tikās Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājs - SIA “SAFEGE Baltija”, iepazīstinot ar saskaņošanā esošā plāna kopsavilkumu. Savukārt, tikšanās turpinājumā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē gan par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošanu, gan par ieguvumiem piedaloties projekta ietvaros organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā. Tikšanās noslēguma daļā tika pārrunāti dažādi partneriem nozīmīgi jautājumi – sociālo pakalpojumu sniegšanas iesējas projekta mērķa grupu personām un bērniem, vienas vienības izmaksu metodikas pielietošana, tirgus izpētes organizēšana un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošana, kā arī, atbilstoši nepieciešamībai, partneriem tika sniegtas individuālas konsultācijas.
Projekts "Kurzeme visiem" tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).
Prezentācijas no tikšanās:
Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemē sāk sniegt bezmaksas konsultācijas potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuvecākiem
05.04.2018.
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes plānošanas reģions noslēdzis līgumu ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” par bezmaksas konsultāciju sniegšanu Kurzemē potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm līdz 2019.gada 30.jūnijam. Konsultācijām Ventspils pilsētā ir iespējams pieteikties jau šobrīd, bet to pieejamību klātienē plānots nodrošināt arī Dundagā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Talsos.
Konsultāciju laikā interesentiem būs iespējams tikties ar psihologu, juristu un sociālo darbinieku. Saņemt papildu informāciju un pieteikties konsultācijām var pie biedrības vadītājas Olgas Apses, tel. 20490197 vai rakstot uz epastu: 5formulas@inbox.lv.
Biedrības “Piecas izaugsmes formulas” darbība ir vērsta uz tāda nepieciešamā atbalsta sniegšanu, kas veicina ģimenē augošo bērnu skaitu – motivēšana, ieinteresēšana, konsultēšana, speciālistu pieejamība. Biedrība līdz šim nodrošinājusi ilgstošu atbalstu audžuvecākiem, aizbildņiem un adoptētāju ģimenēm, piedāvājot apmeklēt psihologa konsultācijas, kursus, meistarklases, terapijas grupas, individuālās konsultācijas u.tml.
Projekta “Kurzeme visiem” mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Vairāk informācijas par pakalpojumiem un projektu www.kurzemevisiem.lv.
Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes reģiona DI plāns nodots saskaņošanai pašvaldībām
18.01.2018.
Projekta "Kurzeme visiem" ietvaros izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.-2020. gadam un 17.01.2018. nodots saskaņošanai visām Kurzemes pašvaldībām.
Kurzemes reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura ietvaros noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes plānošanas reģionā, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu namos esošajiem bērniem tiktu nodrošināti viņu individuālajām vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi un pēc iespējas novērsts risks nokļūt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
Ar DI plānu iespējams iepazīties šeit: http://www.kurzemesregions.lv/news/630
Plānu izstrādāja SIA “SAFEGE BALTIJA” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Projektā kopumā ir 28 partneri, no kuriem viens ir Rojas novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
Kurzemes plānošanas reģiona
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” 2.kārtas projekts “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” Nr.5.5.1.0/17/I/010
|
Projekta numurs |
Nr. 5.5.1.0/17/I/010 |
|
Nosaukums |
Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” 2.kārtas projekts “Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē” Nr.5.5.1.0/17/I/010 |
|
Projekta īstenošanas laiks |
No: 29.11.2018 Līdz: 28.02.2021 |
|
Statuss |
Tiek īstenots |
|
Apraksts |
Projekts tiek īstenots partnerībā ar Jūrmalas pilsētas, Engures, Mērsraga un Rojas novada pašvaldībām. Projekta ietvaros tiks veikti ieguldījumi Baltijas jūras Rīgas jūras līča rietumu piekrastes reģionā esošu: Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu atjaunošanā, pārbūvē un restaurācijā, veicot: 1. Jūrmalas pilsētbūvniecības pieminekļa daļas – Mellužu estrādes, restaurāciju un tai pieguļošās teritorijas, tai skaitā Bāra ēkas atjaunošanu; 1.1. Kultūras pieminekļa – Ķemeru ūdenstornis, pārbūvi un restaurāciju; 1.2. Kultūras pieminekļa – Šlokenbekas muižas apbūve, administrācijas ēkas jumta seguma un tornīša atjaunošanu un muižas pagalma bruģēšanu; 2. Kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai nepieciešamās infrastruktūras būvju atjaunošanā un izbūvē veicot: 2.1. Kultūras mantojuma un kultūrvēsturiskās ainavas Engures novadā – parks pie K.Valdemāra dibinātās jūraskolas, publiskās ārtelpas attīstīšanu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanu; 2.2. Piekrasti raksturojošās dabas ainavas – Engures pludmale, publiskās ārtelpas attīstīšanu, tai skaitā pludmales labiekārtošanu; 3. Lībiešu kultūrtelpas un nemateriālā mantojuma – ieguldījums estrādes atjaunošanā Mērsragā un jaunas estrādes būvei Rojā. |
|
Mērķis |
Projekta mērķis ir veicināt Baltijas jūras Rīgas līča rietumu piekrastes reģiona sociālekonomisko attīstību, veicot ieguldījumus reģionam nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu saglabāšanā, attīstot tajos esošos un radot jaunus tūrisma pakalpojumus, kas nodrošinās šo objektu integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā. |
|
Finansējuma apmērs |
7 022 935.93 EUR |
|
Finansējuma avots |
Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 7 022 935,93 euro, no tām: 1.projekta attiecināmās izmaksas ir 6 944 867,63 euro, tai skaitā: 1.1.Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, ņemot vērā snieguma rezervi, ir 2 948 460,00 euro; 1.2.valsts budžeta dotācija ir 836 454,54 euro; 1.3.projekta sadarbības partneru līdzfinansējums ir 1 992 932,07 euro; 2.projekta neattiecināmās izmaksas ir 78 068,30 euro. Projekta ietvaros ir paredzēts snieguma ietvara rezerves priekšfinansējums – 191 540,00 euro, ko paredzēts priekšfinansēt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem. |
roja.parvalde@talsi.lv
+371 63220834