Tūrisms

Aktīvā atpūta - Velomaršruts "Kaltenes loks"

6 attēli
Atvērt karti un objektu

Rojas centrs – Krasta iela – Rojas Jūras Dižakmens – Ķirķrags – Kaltenes akmeņainā jūrmala – Kaltenes baznīca – Kaltenes dabas taka ar putnu vērošanas torni – Kaltenes akmens kalvas – Roja

Kaltenes jurmala jeb Kaltenes akmeņainā jūrmala – pievilcīgs akmeņains jūras krasts ar kāpu priedēm un skaistiem dabas skatiem. Šeit sastopami reti Litorīnas jūras krasta veidojumi – nogulumi ar bagātu Litorīnas laika molusku atlieku saturu.

Kaltenes daba taka ar putnu vērošanas torni – izejot aptuveni 800 m garo taku, uzzināsiet daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošiem putniem. Takas posmā ir divas skatu platformas un tornis putnu vērošanai visa gada garumā.

Kaltenes akmens kalvas – aptuveni 1,5 km attālumā no Kaltenes jūrmalas Kalvas atrodas lieli akmens krāvumi mežā, kas tiek dēvēti par kalvām. Līdzīgi veidojumi nevienā citā Latvijas piekrastē nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmeņu krāvumi, kas vēlāk apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, Baltijas ledus ezeram atkāpjoties.

Maršruta garums – 18 km

Aktīvā atpūta - Velomaršruts "Rojas jūras piekraste"

6 attēli
Atvērt karti un objektu

Rojas centrs – Rojas pludmale – Žocenes pludmale – Ģipkas pludmale – Pūrciems – Ēvažu stāvkrasts – Melnsils – Pūrciema baltā kāpa – Roja

Ģipkas pludmale – balto smilšu liedags ar labiekārtotu auto stāvlaukumu un pludmali. Tā ir iespēja baudīt Baltijas jūras burvību tālu no ierastās jūrmalas burzmas.

Ēvažu stāvkrasts ir augstākais stāvkrasts visā Rīgas līča piekrastē. Tā augstums ir 8 –15m, garums – 2, 6 km. Savos izmēros Ēvažu stāvkrastu pārsniedz vie Jūrkalnes  stāvkrasts.

Pūrciema Baltā kāpa – kā liecina arheoloģiskie pētījumi, plašo kāpu grēdu, kas atrodas 300 – 600 m attālumā no jūras, par savu dzīvesvietu pirms aptuveni 4200 gadiem izmantojuši akmens laikmeta zvejnieki. Dabas taka izveidota gar Pilsupītes krastiem.

Pūrciema maršrutu var apvienot ar Kolkas apmeklējumu, kas ietver paša Kolkas raga apskati, vecās Kolkas bākas drupas, pieminekli "Jūras paņemtie", Kolkas ev. luterisko baznīcu, Romas katoļu un pareizticīgās baznīcas, kā arī Kolkas līvu centru.

Maršruta garums – 40 km

Aktīvā atpūta - Velomaršruts "K.Valdemāra bērnības zeme"

3 attēli
Atvērt karti un objektu

Roja – Kaltene – Valgalciems – Uguņciems

Pieturas vietas ir Rojas kāpa Talsu ielā, no kuras K. Valdemārs pirmo reizi ieraudzīja jūru. Tālāk pa Selgas ielu līdz Rojas ambulancei, kur blakus agrāk atradās Rojas jūrskola, kas pastāvēja no 1873-1915. g. Šajā vietā 1990. g. atklāts piemiņas akmens. Rojas Jūras zvejniecības muzejā izvietota ekspozīcija par kuģu būves, kuģniecības un zvejniecības vēsturisko attīstību.

Kaltene  ir viens no galvenajiem burinieku būvēšanas centriem Kurzemes piekrastē (uzbūvēti 49 burinieki), kā arī šeit ir slavenu kuģu būvētāju dzimtas mājas. Pietura pie Kaltenes kluba (bibliotēka). 1899. g. šo ēku no Vācijas atvedis Nogales barons.

Valgalciemā arī uzbūvēti 32 burinieki, bet tālāk dodoties uz Uguņciemu, kur atrodas kuģturu Pūliņu dzimtas un burinieku būvētāja Mārtiņa Morgenšterna dzimtās mājas.

Maršruta garums ~ 20 km

Mierīgā atpūta - Pastaigu maršruts "Rojas takas"

2 attēli
Atvērt karti un objektu

Selgas iela – Peldu iela – Krasta iela – Jomas iela – Selgas iela – Peldu iela – Sporta iela – Laukums pie Kultūras centra – Zvejnieku iela – Strautu iela – Trošu tiltiņš – Selgas iela – Jūras iela – Ostas iela – Pludmale

Pastaigai pa Roju varat izvēlēties maršrutu, kas sākas pie Rojas Jūras Zvejniecības muzeja, tālāk ved uz Peldu ielu un līdz jūrai. Ejot pa akmeņaino pludmali uz Rīgas pusi, noteikti pamanīsiet Rojas Jūras dižakmeni, ko līdz mūsu krastam reiz atnesis ledājs.

Maršruts turpinās pa Jomas un Selgas ielām, nonākot atpakaļ līdz Peldu ielai līdz atpūtas parkam "Plocis", kur varat jauki pavadīt laiku kopā ar bērniem vai mierīgi pasēžot uz atpūšoties. Tālāk jādodas uz Sporta un Parka ielām gar Rojas stadionu un Skeitparku un tad līdz Rojas galvenajam laukumam, kur atrodas Kultūras centrs un Rojas novada Dome.

Mākslas laboratorijas ROJARAKU un Kino un Mākslas festivāla ROJAL ietvaros Rojā izvietoti mākslas darbi, kuri atrodas pie Kultūras centra, Rojas muzeja, pie veikala Top Selgas ielā, kā arī viesnīcas Roja, Rojas pludmalēs un Rojas ostas teritorijā.

Tālāk no Kultūras centra maršruts turpinās pa Zvejnieku ielu gar Rojas vidusskolu līdz Strauta ielai. Pie Rojas Mākslas skolas jāpagriežas pa kreisi un nokļūsiet līdz trošu tiltiņam, kur atrodas Mākslas darbi "Astrolabs" un "Teleportācija". Šķērsojot tiltiņu, būsiet pie jaunās Suvenīru un mājražotāju tirdzniecības vietas, kur varat iegādāties vietējo iedzīvotāju sagādātās lauku un meža veltes.

Maršruts turpinās pa Selgas ielu līdz tiltam pār Rojas upei, kur varat apskatīt Rojas ostu un jahtas un tad turpinās pa Jūras ielu un tad pa Ostas ielu līdz Rojas centrālajai pludmalei.

Pastaigas noslēgumā aizejiet līdz Z mola galam, no kura varat vērot jūras putnus, jahtas un zvejnieku došanos vai atgriešanos no zvejas jūrā.

Velomaršruts "Rojas jūras piekraste"

4 attēli
Atvērt karti un objektu

Maršruts vedīs: Rojas centrs – Rojas pludmale – Žocenes pludmale – Ģipkas pludmale – Pūrciems – Ēvažu stāvkrasts – Melnsils – Pūrciema baltā kāpa – Roja

Ģipkas pludmale – balto smilšu liedags ar labiekārtotu auto stāvlaukumu un pludmali. Tā ir iespēja baudīt Baltijas jūras burvību tālu no ierastās jūrmalas burzmas.

Ēvažu stāvkrasts ir augstākais stāvkrasts visā Rīgas līča piekrastē. Tā augstums ir 8 –15m, garums – 2, 6 km. Savos izmēros Ēvažu stāvkrastu pārsniedz vie Jūrkalnes  stāvkrasts.

Pūrciema Baltā kāpa – kā liecina arheoloģiskie pētījumi, plašo kāpu grēdu, kas atrodas 300 – 600 m attālumā no jūras, par savu dzīvesvietu pirms aptuveni 4200 gadiem izmantojuši akmens laikmeta zvejnieki. Dabas taka izveidota gar Pilsupītes krastiem.

Pūrciema maršrutu var apvienot ar Kolkas apmeklējumu, kas ietver paša Kolkas raga apskati, vecās Kolkas bākas drupas, pieminekli "Jūras paņemtie", Kolkas ev. luterisko baznīcu, Romas katoļu un pareizticīgās baznīcas, kā arī Kolkas līvu centru.

Maršruta garums – 40 km

Pastaiga Rojas pludmalē

5 attēli
Atvērt karti un objektu

Rojas pludmale gaidīs apmeklētājus jebkurā gada un diennakts laikā! Jūra un daba šeit vienmēr ir īpaša un vilinoša.

Skaista pastaigu taka gar jūrās piekrasti. Pastaigu var veidot, gan izejot visas laipas, gan pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā. Pastaigas laikā redzēsiet mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas un tajās sastopamos augus un izbaudīsiet mierīgu pastaigu gar smilšaino liedagu. Aktīvākajiem ceļotājiem iespējams “izlocīt kājas” uz Ziemeļu mola akmeņiem un aiziet līdz pat bākai mola galā.

Distance: 2,3 km
Laiks: 1 h
Stāvlaukums: bez maksas
Segums: pamatā dēļu laipas, liedags

Taka internetā: www.wikiloc.com

Brīvdabas taka gar Rojas upi

7 attēli
Atvērt karti un objektu

Rojas upe un tās apkārtne ir bagāta ar tūrisma un rekreācijas objektiem, kas skatāmi visu gadu. No pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā ar slēpēm, iespējami tūrisma pārgājieni pa Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem. Brīvdabas takas ietvaros ir izveidotas 3 ceļotāju apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām.

Rojas upe – augštecē pārtop par Vieksti
Garums: 78 km (citos avotos 73 km)
Baseina platība: 495 km² (citos avotos 478 km²)
Kritums: 52 m (0,7 m/km, citos avotos 0,67 m/km)
Gada notece: 0,096 km³
Izteka: Pobužu apkārtnē (uz rietumiem no Valdemārpils)
Ieteka: Rīgas līcī pie Rojas

Rojas upe ir garākā upe visā bijušajā Talsu rajonā. Upe savu tecējumu sāka Talsu novada, Valdgales pagastā, un ietek tā Rīgas jūras līcī, Rojā. Upes garums ir aptuveni 78 km. Upes mūsdienu gultne veidojusies Litorīnas jūras laikā (pirms 5000-6000 gadiem), kas ir viena no Baltijas jūras attīstības stadijām pēc pēdējā ledus laikmeta. Taču Dēvona smilšakmens iežu atsegumos Rojas upes krastos atrastās  bruņu zivju fosīlijas liecina par daudz senākiem laikiem. Upei ir vairāki desmiti nelielu pieteku. Palu laikā ūdens līmenis upē var pacelties vairāk kā 2 metrus upes augštecē un 1,5m lejtecē. Ar ūdeņiem bagātāka Rojas upe ir oktobra, novembra, marta, aprīļa un maija mēnešos. Upes dziļums un platums ir mainīgs.

Roju kuģošanai izmantoja jau senie skandināvi. Par to netieši liecina arī Velna laivas – akmens krāvumi, kas patiesībā ir seno skandināvu apbedījuma vietas. To apliecina 1863. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi Bīlavu Velna laivās, kad tajās tika atklātas trijos stāvos izvietotas 10-12 no akmeņiem veidotas kameras, kurās starp smiltīm atrada ogles, māla trauku lauskas un degušus cilvēka kaulus.
Zinātāji teic, ka Velna laivu lielums atbilst seno kuģu lielumam, ko šeit būvēja 6.-12. gadsimtā. Un, lai arī šamējās laivas gluži par kuģiem nav saucamas, tomēr tās ir gana lielas, lai mūsu dienās nabaga skandināvi, kuģojot pa Roju, izlietu daudz vairāk sviedru nekā Volgas strūdzinieki. Domājams, ka arī vēlākiem ceļotājiem tas nāktos nebūt ne vieglāk. Tātad tas vēl lieku reizi apliecina, ka tolaik Latvijas upes bija daudz pilnūdeņainākas, nekā tas vērojams šobaltdien.
Roja izmantota par tirdzniecības ceļu arī viduslaikos. Kuģotāji pa šīm pietekām devās zemes iekšienē. Barons Hāns, pa Rojas upi no Lubezeres muižas, 17. gadsimtā eksportējis savu produkciju – spirtu, kokmateriālus un citas preces – uz Rīgu, Pēterburgu, Holandi.

Brīvdabas taka

Rojas upes stāvos krastus ieskauj pirmatnīgs mežs, kur mežsaimnieciskas aktivitātes nav notikušas jau simts gadus. Tie ir bioloģiski veci, ar augiem un dzīvniekiem bagāti meži, kādi Latvijā ir reti sastopami. Upes krastus apdzīvo bebri, ūdri, stirnas, mežacūkas, staltbrieži, aļņi, zivju gārņi, lielās gauras, gaigalas, dažādu sugu dzeņveidīgie putni. Upē mīt tādas zivis, kā asari, nēģi, foreles, līdakas, raudas.
Brīvdabas taka gar Rojas upi” piedāvā 3 dažāda garuma distances gar Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2km, 7km un 15km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādi. Izvēlieties piemēroto un dodieties ceļā -  no pavasara līdz rudenim ar kājām, velosipēdiem un laivām, bet ziemā – ar slēpēm.
Gar upi ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā upes krastā labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots. To iecienījuši apkārtnes iedzīvotāji, kas labprāt dzer avota ūdeni.

Garums: mazais loks 2 km, vidējais loks 7,5 km, lielais loks - 15 km
Laiks: ~2h
Stāvlaukums: bez maksas
Segums: iestaigāta taka, meža ceļš

Taka internetā: 15km www.wikiloc.com

Projekts ROJAS DABAS TAKAS VIRTUĀLIE SKATU TORŅI


      Sākot ar šī gada 05.jūliju septiņi interaktīvi kontrolpunkti pastaigas laikā pavērs durvis uz mežsaimniecības pasauli, ļaujot iedziļināties un izprast, kas ir redzams mums apkārt. Turklāt ceļotāju labsajūtai dabas takā ir izveidotas trīs apmetnes vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, kā arī ugunskura vietām.
      Kad pārvietojoties pa dabas taku, ieraudzīsiet VR skatu torņa INFO zīmi, uz kuras Māris Olte aicinās jūs pacelties virs koku galotnēm, noskanējiet tajā redzamo QR kodu ar savu viedtālruni. Tad ieraudzīsiet šo pašu vietu 360° aero panorāmā 40 - 120 m augstumā. Apskatot aero skatus, noklausieties Māra ierunātu stāstu par apkārtējā meža apsaimniekošanu. Interaktīvajās aero panorāmās ir izvietotas norādes – attēli, apraksti un saites uz detālāku informāciju par meža apsaimniekošanu.
     Šis ir viens no pirmajiem šāda veida papildinātās realitātes projektiem Latvijā, kas ļauj dabā virtuāli apskatīt vietas augstas izšķirtspējas 360° aero panorāmās, paralēli izzinot tās profesionāli sagatavotos audio stāstos.
     Rojas dabas takas virtuālos skatu torņus ir izveidojuši AS “Latvijas Valsts Meži” sadarbībā ar virtuālās realitātes studiju OCEAN MULTIMEDIA.

Internetā:  http://latviainside.com/explore/tours/aero/lvm/roja/virtualtour.html

 

 

Tūrisms