Rojas baznīca pārdzīvojusi vairākas pārvērtības gan 17. un 18. gadsimtā. 1854. gadā koka baznīcai uzcēla slaidu, augstu akmens mūra torni un 1878. gadā tornim piebūvēja akmens mūra baznīcu askētiski vienkāršās formās.

Vēsturiskajam notikumam par godu pie galvenās ieejas (kreisajā pusē) sienā iemūrēja granīta plāksni ar tekstu un gadskaitli. Gadskaitļi 1854, 1992 tornī liecina par baznīcas pārbūvēm. Pirmajā pasaules karā torni sabombardēja, tas atjaunots 1992. gadā tagadējā izskatā.

Baznīcā atrodas altārglezna «Kristus un Svētais Pēteris uz ezera» (1890, M. Pols (M. Pols) kopija no R. Rihtera (R. Rihters) oriģināla). 1883. gadā darinātās ērģeles ir Jēkabpils ērģeļu būvētāja Mārtiņa Krēsliņa darbs.

Par mācītāju baznīcā kalpo Juris Veidenieks.

3 attēli

1772. g. ļoti īsā laikā Ģipkā uzcēla jau otro koka baznīcu, tātad pirms tagadējās baznīcas ir bijušas vismaz vēl divas. Ar Dundagas muižas īpašnieku Osten-Sakenu (Osten-Saken) dzimtas gādību 1860. gadā tika uzcelts skaists, iespaidīgs dievnams — vienjoma garenbūve ar apsīdu, sakristeju un masīvu kvadrātveida torni, ar piramidālu noslēgumu. Altārgleznu gleznojis mākslinieks Šēfers, tā joprojām atjaunota atrodas baznīcā goda vietā.

Bija laiks, kad laukakmens mūra baznīca kalpoja arī par navigācijas objektu, kuģu atrašanās vietas noteikšanai. Okupācijas laikā Dundagas mežniecība baznīcas torni izmantoja, lai novērotu ugunsgrēkus apkārtnē. 1979. gadā baznīca nodega, palika tikai mūri. Ugunsgrēks sākās tieši no torņa, lai gan nekas netika pierādīts, pastāv aizdomas, ka vainojama novērošanas torņa vīru neuzmanīga rīcība ar uguni. No ugunsgrēka izglāba tikai altārgleznu, divas lustras, kuras arī tagad ir redzamas baznīcā, Svētā Vakarēdiena traukus, un dažādas citas sīkas detaļas. Baznīcas galvenajā ejā un zem balkona redzamās flīzes arī ir oriģinālās, vietējo meistaru gatavotas, pirms ugunsgrēka ar tām bijusi izklāta visa baznīca.

Baznīcas atjaunošana notikusi divos etapos – pirmais ilga no 1992 – 1997. g., šajā laikā tapa baznīcas atjaunošanas projekts un tika piesaistītas finanses, lai no jauna izveidotu baznīcas dzelzsbetona mūrus un uzliktu šindeļa jumtu. Otrais atjaunošanas posms sākās 2000. g., kad aktīvi baznīcas atjaunošanā iesaistījās arī Valdis un Daina Randes. Šajos 10 gados līdz baznīcas atjaunošanai, tās draudze ir spējusi savākt ap 100 000 Ls ziedojumos, lai baznīcu spētu atjaunot, pārvestu ērģeles, restaurētu un uzstādītu tās. Valdis Rande ir baznīcas draudzes priekšnieks. Gleznojumus kancelē un altāra galdā veidojis mākslinieks Modris Sapuns. Tagadējās baznīcas ērģeles pārvestas no Ziemeļanglijas, ar kāda labdara palīdzību. Tās 1910. g. izgatavoja ērģeļu ražošanas firma "H.J.Nelsons", bet Latvijā tās atjaunojis Alvis Melngalvis. 2010. g. 9. oktobrī notika atjaunotās baznīcas atklāšana, tieši tad, kad baznīcai apritēja 150 gadi.

2020.gada jūlijā tika atklāta Rojas muzeja un Ģipkas baznīcas draudzes kopīgi veidota izstāde/ ekspozīcija "Ģipkas baznīcas stāsts".

Mācītājs Armands Klāvs.

Adrese: "Straume", Ģipka, Rojas novads
mob. +371 29212933 (Valdis Rande)
e-pasts: gipkas.draudze@inbox.lv

Pirmā luterāņu baznīca Kaltenē celta 1567. gadā, tagadējā baznīca būvēta 1704. gadā, pārbūvēta 1848.gadā. Pēdējo reizi baznīca pārbūvēta 1926. gadā pēc sašaušanas 1915. gadā. Baznīcas iekārta būvēta vienkāršās neogotiskās formās. Restaurētā altārglezna «Kristus un Pēteris uz jūras» ir M. Pola darbs (1886/1890, kopija no R. Rihtera oriģināla). Kancelē atrodas 18. gadsimta koka skulptūras. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji tika uzstādītas Gulbenes baznīcā, bet 1934. gadā tās pārdeva un pārveda uz Kaltenes baznīcu. Padomju gados, kapsētā pie Kaltenes baznīcas, tika filmētas pirmās epizodes filmai "Ilgais ceļš kāpās", kuras darbība norisinās nelielā zvejniekciemā.

Dievkalpojumi Kaltenes baznīcā notiek katra mēneša 1., 3. un 5. svētdienā plkst. 10.00

Pašreiz par mācītāju baznīcā kalpo Juris Veidenieks.

tālr. +371 26201528 Inga Kalniņa, draudzes vadītāja
tālr. +371 28696529 Juris Veideniekshttp://kaltene.wordpress.com/

Internetā: http://kaltene.wordpress.com/